Latvijas Republikas

British Journal of Psychology

Cognitive Psychology

Contemporary Psychology

Educational and Psychological Measurement

European Journal of Cognitive psychology

Psychological Review

Intelligence

Journal of General Psychology

New Ideas in Psychology

Journal of Differential Psychology

KURSA APRAKSTS
Doktoranūras seminārs: Sociālā psiholoģija
Semināra autors: Prof., Dr. Hab. psych. Ārija Karpova
Semināra mērķis: padziļināt doktorantu zināšanas par mūsdienu psiholoģijas teorijām un jaunākajiem pētījumiem un metodēm.
Semināra saturs:

1. 
   Sociālā psiholoģija psiholoģisko zinātņu sistēmā. Sociālās psiholoģijas attīstības vēsturiskais aspekts. Sociālās psiholoģijas saturs dažādos psiholoģijas virzienos (psihoanalīze, darbības psiholoģija, biheviorisms u.c.). Mūsdienu pētījumu orientācijas.
   

2. Personības psiholoģija un sociālā psiholoģija. Personība sociālajā psiholoģijā. “Es” koncepcijas problēma un satura priekšstati sociālajā psiholoģijā: pašcieņa (V. Džeims), pašefektivitāte (A. Bandura), kognitīvā disonanse un konsonanse (L. Festingers) u.t.t. Mūsdienu teorijas un pētījumi. Personība sociālās izziņas un sociālās uzvedības aspektā. Sociālais konstruktīvisms.

3. Saskarsmes un mijiedarbības problēma sociālajā psiholoģijā. Saskarsmes un mijiedarbības veidi, struktūra, funkcijas, stili. Sociālā percepcija saskarsmes saturā. Saskarsmes konkrētās tehnoloģijas (transaktīvā analīze – E. Berns) u.c. Konflikta psiholoģija. Mūsdienu teorijas un pētījumi.

4. Mazo, vidējo un lielo grupu problēmas. Starpperonisko attiecību problēma. Sociometrijas virziens. Diadisko attiecību teorijas (D. Tibo, G. Kelli, D. Homans u.c.). G. Šeparda grupu attiecību teorija. V. Šutca trīsdimensionālā interpersonālās uzvedības teorija.

5. Grupas integratīvie fenomeni: atbildības fenomens, saliedētība, nosliece uz risku, empātijas īpatnības, konformisms, agresijas īpatnības, altruisms u.c. Lielo grupu integratīvie fenomeni: ievirzes, identitāte, mode, reklāma, baumas, stereotipi u.t.t.

6. 
   Sociālo situāciju psiholoģija. Fundamentālā atribūcijas kļūda. Dispozīciju pieeja. Sociāli ekonomisko, politisko un kultūras atšķirību ietekme.
   

Literatūra:
David G. Myers (1996) Social psychology. New York.

Robert B. Cialdini (1993) Influence. Science and Practice. Harper Collins College Publishers.

Robert A. Baron, Deborah R. Richarsona (1994) Human Agression. New York and London.

Duane P. Schultz, Sydney Ellen Schultz (1996) A History of Modern Psychology. Harcourt brace college Publishers.

P. Šihirevs (1996) Mūsdienu sociālā psiholoģija. Psiholoģijas inst. Akadēmiskais projekts. Maskava. (krievu val.)

G. Andrejeva (2000) Sociālās izziņas psiholoģija. MVU. Maskava. (krievu val.)

L. Ross, R. Visberts (1999) Cilvēks un situācija. Aspekt – press. Maskava. (krievu val.)
Šeit sniegts daļējs literatūras saraksts, kuru semināra dalībnieki paši paplašinās semināra norises gaitā, it īpaši attiecībā uz periodisko un jaunāko literatūru.

KURSA APRAKSTS
Doktorantūras kurss: Organizāciju psiholoģija
Semināra autors: Dr. psych. asoc. prof. Viesturs Reņģe
Kursa mērķis: Padziļināti apgūt mūsdienu priekšstatus par darba motivāciju, indivīdu un grupu mijiedarbību organizācijās, varu un līderību, komunikāciju un organizāciju kultūru. Iepazīstināt ar personāla atlases un karjeras psiholoģiskajiem aspektiem, organizāciju pilnveidošanas psiholoģiskajiem aspektiem.

Kursa saturs:

1. 
   Pārvaldības psiholoģijas attīstība. Dažādas pieejas: “ekonomiskais”, “sociālais” un “radošais” cilvēks. Pārvaldības sociālpsiholoģiskās funkcijas un efektivitāte.
   
2. 
   Darba motivācija. Motivācijas teorijas: A. Maslovs, F. Hercbergs, D. Makklellands. Procesu teorijas: ekspektāciju teorija, taisnīguma teorija.
   
3. 
   Grupas un to klasifikācija. Formālās, neformālās grupas. Grupu dinamika: attīstība, saliedētība, psiholoģiskais klimats, konformitāte.
   
4. 
   Vara, ētika un politika organizācijās. Konflikti un to risināšana.
   
5. 
   Līderība. Iezīmju teorija. Biheviorālās teorijas: Mičiganas un Ohaijo pētījumi. Situatīvās teorijas: Hersijs un Blanšards, F. Fīdlers, V. Vrūms. Transformatīvā līderība.
   
6. 
   Komunikācija organizācijā.Vertikālā un horizontālā komunikācija. Komunikācijas iemaņas: klausīšanās, pārliecināšana, atgriezeniskās saiknes sniegšana. Lēmuma pieņemšana.
   
7. 
   Personāla atlases psiholoģiskie aspekti. Profesionālā karjera psiholoģijas skatījumā.
   
8. 
   Organizāciju pilnveidošana. Organizāciju kultūra un tās tipi. Efektīvu darba grupu veidošana.
   

Mācību kurss tiek apgūts semināra veidā. Pārbaudes forma: rakstisks eksāmens. Kredītpunktu skaits – 4.

Pamatliteratūra:
Dipboye R.L., Smith C.S., Howell W.C. (2001). Understanding Industral and Organizational Psychology. Harcourt College Publishers

Forands I. Personālvadība. Rīga, 1998.

Omārova S. Cilvēks dzīvo grupā. Sociālā psiholoģija. Rīga, 1996.

Ivanchevich J.M., Matteson M.T. Organizational Behavior and Managmement. Boston, 1990.

Luthans F. Organizational Behavior. New York, 1995.

Lord C.G. (2001). Social Psychology. Harcourt College Publishers

Doktorantūras seminārs: Attīstības psiholoģija

Semināra autore: Dr. habil. Psych., prof. M. Vidnere, doc. N. Ivanova
Semināra mērķis: Padziļināt doktorantu zināšanas par psihiskās attīstības likumsakarībām un problēmām dažādos attīstības periodos (liekot uzsvaru uz brieduma gadu krīzēm).
Semināra tēmas:

Indivīda mūža daudzšķautnainība (bioloģiskā, sociālā, kognitīvā).

Attīstības posmu daudzvirzienīgums.

Attīstības posmu plastiskums.

Vēsturiskā nosacītība ( vēsturiskā situācija, sociālie apstākļi).

Kontekstuālisms (vides ietekme).

Saistība ar citām disciplīnām; cilvēka attīstība visa mūža garumā.

1. 
   Pusaudžu personība.
   

Personības attīstības situācijas novērtējums. Personības gribas kvalitātes. Personības lietišķo īpašību attīstība. Psihiskās attīstības sasniegumi un īpatnības (izziņas procesu attīstība; pretrunas intelektuālajā un personības briedumā; jaunveidojumi; starppersonālās attiecības; pašvērtējuma dinamika, tās izmaiņas.

2. 
   Pieaugušo periods:
   

1. 
   Agrīnais pieaugušo attīstības posms (22-30 gadi). Psihiskā, fiziskā un sociālā brieduma iespēju maksimāla izmantošana personīgajā, profesionālajā un sabiedriskajā dzīvē.
   

1. Pirmā pieaugušo brieduma fāze (30-45 gadi).

Turbulentie trīsdesmit. Savs dzīves inventarizācija.

Ziedošie četrdesmit. Pirmās agrīnās krīzes. Ģimenes dzīve un profesionālā darbība – būtisks šī posma nosacījums. Ģimenes attīstības posmi. Personības daudzšķautainība. Problēmsituācijas un to risināšanas iespējas.

1. 
   Otrā pieaugušo brieduma fāze (45-75 gadi).
   

Piecdesmitie. Pīķa pārdzīvojumi. Menopauze. Dzīves – nāves robežas (krīzes) apzināšanās. Pārdzīvojuma pieredzes izpratnes problēmas. Dzīves meistarība. Sociālo lomu konflikti.

Sešdesmitie – vēlīnais pieaugušo posms. Psiholoģiskās krīzes: pārmaiņas neirofizioloģiskajās un sensorajās sistēmās. Psihosociālais raksturojums. Sociālo pārmaiņu innovāciju ietekme. Attīstības perspektīvas vēlīnajā pieaugušo posmā.

3. 
   Veco cilvēku un ilgdzīvotāju posms (75 gadi un vecāki).