Latvijas universitātes



Yüklə 1,43 Mb.
səhifə7/17
tarix01.11.2017
ölçüsü1,43 Mb.
#26006
1   2   3   4   5   6   7   8   9   10   ...   17

Dzimšanas vieta: Rīga


Pilsonība, tautība: LP, latviete

Civilstāvoklis: precējusies (ģimenes locekļi: vīrs - Maslo Vladimirs,

meita - Maslo Elīna, dēls - Maslo Aleksandrs)


Izglītība:

1968.-1973. Latvijas universitāte, svešvalodu fakultāte, vācu valodas nodaļa, filologs, pasniedzēja

1987 Dr.paed.

1992. Dr. paed. (nostrificēts)

1995. Dr. habil. paed.

Nodarbošanās:

1973.-1975. Ķeguma 8-gadīgās skolas vācu valodas skolotāja

1975.-1992. Rīgas 12.vidusskolas vācu valodas skolotāja, ārpusklases

darba organizatore

1987.-1990. LU Pedagoģijas fakultātes pasniedzēja, vecākā

pasniedzēja

1990.-1992. IAI valodas katedras vadītāja, docente

1992.-1995. IAI Svešvalodu centra vadītāja

1995.-1997. PIAC Svešvalodu sektora vadītāja, daļas vadītāja

1993.-1997 Privātkoledžas "Evrika" vācu valodas skolotāja

1994.-1998 RPIVA pedagoģijas laboratorijas vadītāja,

pedagoģijas un psiholoģijas katedras profesores vietas izpildītāja

1995.-1997 LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras, Pedagoģijas un psiholoģijas instutūta stundu pasniedzēja

1997. - Latvijas universitātes profesore

2000.gads IZM ISEC padomniece mācību priekšmetu standartu izstrādes jautājumos.

Zinātniskās publikācijas: 35


Monogrāfijas 1

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 24

Konferences referāti 10


Mācību literatūra: 17


Mācību grāmatas 1

Mācību līdzekļi 6

Metodiskie raksti 3

Akadēmisko kursu programmas (izdotas) 2


Disertācijas 1

Citas publikācijas 4



Zinātniski pētnieciskās darbības virzieni:

  1. Sociālā pedagoģija. Personības integrācija sabiedrībā. Bilingvālā izglītība Sociālkulturālās mācīšanās modeļi. Starpkultūru didaktika.

  2. Didaktika. Curricilum teorija. Didaktiskie modeļi.

  3. Svešvalodas didaktika un metodika. Sākumskolas mācību didaktiskās pamatnostādnes. 1., 2., 3.svešvalodas mācību metodika. Svešvalodu pedagoģija.

  4. Skolotāju izglītība un tālākizglītība. Skolotāju izglītības koncepcija. Kvalifikācijas raksturojums. Papildizglītības iegūšanas programma.


2000.gada publikācijas:

  1. Maslo I.. (2000) Bilingvālā izglītība – sabiedrības integrācijas veicinātāja Izd.: Integrācija un etnopolitika. LU Filozofijas un socioloģijas institūts&Jumava. 368. – 385.lpp. Rec. Sociālā pedagoģija.

  2. Maslo I. (2000) Vairāku valodu apguve pirmsskolas un skolas vecumā kā personības attīstības instruments. Starptautiskās konferences “Bērna audzināšana demokrātiskajai sabiedrībai” materiāli. RPIVA: 2000. Izd.: SIA “Izglītības soļi”. 24. –32. lpp. Rec. Sociālā pedagoģija.

  3. Maslo I. (2000) Mazākumtautību kultūra un bilingvālā izglītība. Latvijas vēstnesis. 2000.gada 1.jūnijs. 4.lpp. Socialā pedagoģija.

  4. Maslo I. (2000) Mazākumtaitību bilingvālā izglītība Latvijā un pasaulē. Tilts. Informatīvais izdevums izglītības darbiniekiem. Izd.: Sorosa Fonds Latvija. 5.-7. lpp. Sociālā pedagoģija.

  5. Масло И. (2000) Бмлингвальное образование национальных меньшинств в Латвии и мире. Мост. Информативное издание для работников образования Izd.: Sorosa Fonds Latvija. 5.-7. lpp. Sociālā pedagoģija.

  6. Maslo I., Kaltigina M. (2000) Skolotāju tālākizglītība klūs mērķtiecīga. Skolotājs. 6(24)2000. Izd.: Raka (nr.6 ir starptautiski recenzēts). 74. –84. lpp. Rec.: Pieaigušo izglītība.



Pieņemts izdošanai 2000. gadā


  1. Maslo I. Zu wissenschaftlichen Grundlagen de Curriculumentwicklung in Lettland. Rīgas TU zinātnisko rakstu krājums. 14 lpp. Rec. Skolas pedagoģija.

  2. Maslo.I., Nipers J., Krupskis V. Jugendtreffen aus der Sicht der Jugendlichen und Betreuer. Starptautiskā projekta rezultāti. Izd.: Nīderlande. 16 lpp. Rec.: Sociālā pedagoģija.

  3. Maslo I. Latvijas sabiedrības integrācijas sociālpedagoģiskie pamati. LU zinātnisko rakstu krājums. 12 lpp. Rec. Sociālā pedagoģija.

  4. Sociālpedagoģiska tematika jauniešu skatījumā. LU sociālās pedagoģijas I. Maslo profesoru grupas LU studentu projekta darba rezultāti. //LU zinātnisko rakstu krājums. 40 lpp. Rec. Sociālā pedagoģija.

  5. Maslo I. Kognitīvā, komunikatīvā, uz uzdevumu un procesu orientētā didaktisko modeļu salīdzinājums: “par” un “pret”. LU zinātnisko rakstu krājums. 10 lpp. Rec. Skolas pedagoģija/Pieaugušo pedagoģija.

  6. MasloI., Tiļļa I., Schäffert I. Inmitten. Mācību grāmata. DaF 2. Teil I. Rīga: ABC Zvaigzne. 160 lpp.

  7. MasloI., Tiļļa I., Schäffert I. Inmitten. Darba materiāli mācību grāmatai DaF 2. Teil I. Rīga:ABC Zvaigzne. 120 lpp.

6 doktora disertāciju vadītāja

67 maģistra darbi vadītāja (aizstāvēti 50)
Akadēmiskie kursi:

1990.- 1995. Klases audzinātājs. Svešvalodu mācību metodika Skolas pedagoģiskais process.

1996.- 1997. Didaktika un metodika

1997. - Sociālā pedagoģija. Vispārīgā didaktika. Didaktika. Didaktika un metodika. Pedagoģiskā procesa modelēšana. Svešvalodu mācību metodika Socialiizācijas un integrācijas procesi. Skolas pedagoģiskais process. Augstskolas didaktika.

2000. - Mācību teorijas. Mācību modeļi.
Piedalīšanās komisijās un zinātniskajos un pētnieciskajos pro:jektos Latvijā:


  1. LU Pedagoģijas fakultātes bakalura darbu aizstāvēšanas komisijas priekšsēdētāja (2 gadi)

  2. LU Svešvalodu fakultātes bakalura darbu aizstāvēšanas komisijas priekšsēdētāja (metodika, 3 gadi)

  3. IZM Vācu valodas konsultatīvās padomes locekle

  4. Latvijas IZM Valsts pārbaudījumu darbu izstrāde vācu valodai.(2 gadi)

  5. Svešvalodu mācību starptautiskais salīdzinājums.(1 gads)

  6. Latvijas IZM Vācu valodas kā 1.svešvalodas mācību projekta izstrāde ( 3 gadi).

  7. Latvijas IZM Vācu valodas kā 2.svešvalodas mācību projekta izstrāde.(1 gads)

  8. Latvijas IZM Vācu valodas kā 3.svešvalodas mācību projekta izstrāde.( 1 gads)

  9. Latvijas IZM Bilingvālās izglītības projekta izstrāde.(1 gads)

  10. Vācu valodas skolotāju tālākizglītības programmas konceptuālās pamatnostādnes – IZM PIAC un Gētes institūts.

  11. LZA grants “Inovācijas augstskolā”. 2000.gads

  12. IZM ISEC lietišķais pētījums “ Svešvalodu mācību situācija un standarts vidusskolā”. 2000. gads.

  13. LZA grants “Sociālkulturālās mācīšanās. Pedagoģiskie modeļi un teorētiskais pamatojums”. 2001.gads –


Piedalīšanās zinātniskajos un pētnieciskajos projektos ārzemēs:

  1. Eksperta darbība curriculum jautājumos EP programmās (3 gadi)

  2. Ekspertes darbība Gētes Institūta (Minhenē) zinātnes un izglītības

daļā: sākumskolas svešvalodu mācības koncepcijas izstrāde (18 valstis, 8 gadi)

  1. Starptautiskais pētnieciskais projekts “Internationales Lernen” (5 valstis, 1.gads, projekts turpinās) Referāts konferencē un projekta plānošana un grāmatas koncepcijas apspriede.

  2. Vieslekcija un kolokvija vadīšana Eberhard- Karls-Universität Tübingen. Institut für Erziehungswissenschaft

  3. DaF maģistratūras pilotprojekts. Fernuniversität Hagen, Gesamthochschule Kassel, Goethe-Institut Riga. –2 gadi

  4. Baltijas valstu Curriculam projekts (3.gads). – IZM un Gētes institūts. Eksperta darbība Igaunijā 2000.gadā. 2. un 3 DaF programmu izstrāde. Starptautiskais Baltijas valstu seminārs programmu izstrādes jautājumos. Referāts un darba grupas vadīšana Pernavā 2000. gadā. . Seminārs Igaunijas ekspertiem programmu izstrādes jautājumos. Referāts un darba grupas vadīšana Tallinnā 200. gadā..

  5. Mācību programmu un mācību grāmatu autoru starptautiskais seminārs, skolu apmeklējumi, materiālu izstrāde un individualās konsultācijas. Minstere. Vācija.- 1999., 2001. gads.

Piedalīšanās starptautiskās konferencēs, simpozijās un kongresos ārzemēs:

Igaunijā – 3, Lietuvā - 2, Vācijā - 10 , Nīderlandē - 2, Austrijā - 1, Somijā – 1, Maskavā - 1


Stažēšanās:

Vācijā - 5, Lielbritānijā – 1, Zviedrijā - 1


Organizatoriskā darbība:

  1. IZM EP MLT programmas koordinātore

  2. Starptautiskā semināra "Baltijas valstu curriculum svešvalodu mācībām" līdzorganizatore

  3. Starptautiska projekta “Internationales Lernen”-1998 Latvijas pārstāve, konferences līdzorganizatore

  4. IZM PIAC starptautisko tālākizglītības projektu koordinātore

  5. Projekta “Wasserwelten” Latvijas pārstāve.

  6. Latvijas Izglītības darbinieku foruma darba grupu vadītāja: Macīšanas un mācīšanas metodes – 1997.gads; Skolu vadības komandu darbs – 1999.gads; Skolu komandu sagatavošana mazākumtautību izglītības programmu ieviešanai - 2000.gads.

  7. Sorosa fonda Latvija projekta “Atvērtā skolā” projekta koordinatore – bilingvālās izglītības programmu paraugu un mācību līdzekļu izstrāde.

  8. RPIVA svētdienas Mazās akadēmijas pedagoģijas fakultātes dekāne 19998. - 2001. gads..

  9. LU Pedagoģijas doktora studiju padomes priekšsēdētāja. 2000. gads -

  10. Darbība IZM Svešvalodu konsultatīvajā padomē 1992. – 2001.gads.

  11. Darbība IZM Mazākumtautību izglītības konsultatīvajā padomē. 2001.gads -

  12. RPIVA maģistra darbu aizstāvēšanas komisijas pedagoģijā priekšsēdētāja. 2000. – 2001.gads.


Konferences, semināri, tālākizglītības kursi 1999. – 2001. gadā:

  1. Ugāles skolu vadītāju konference “ Jaunu metožu un tehnoloģiju ieviešana skolā”

  2. Sadarbības nometņu ievada konference “Projekta “Internationales Lernen” pieredze” – Sorosa fonda Latvijas programma “Pārmaiņas izglītībā”.

  3. Latvijas novadu vispārējās izglītības iestāžu direktoru konference “Vispārējās izglītības standartu projekti izglītības programmu attīstībai”. Mazākumtautību (bilingvālās) izglītības programmas. Sabiedrības integrācijas programmas apspriešana. Siguldā, Madonā, Liepājā, Daugavpilī, Salaspilī.

  4. Rīgas pilsētas starptautiskā konference “Izglītības kvalitāte vidusskolas posmā”(Skolēnu socializācija vidusskolā”; Bilingvālā izglītība sabiedrības integrācijas kontekstā Liepājā; Izglītības integrācijas forums Rīgā.

  5. 30. pedagoģijas nedēļa “Innovācijas augstskolas didaktikā” .Latvijas Universitātē

  6. Konsultatīvā palīdzība bilingvālās izglītības ieviešanā - Privātskolas “Maksima” apmeklējums.

  7. Konsultatīvā palīdzība 17 skolām bilingvālās izglītibas programmu izstrādē projekta “Atvērtā skola” ietvaros..

  8. Semināri Rīgas Tirdzniecības skolā “Mācīšanās metodes”; Preijļu skolā “Jaunākās didaktiskās un metodiskās atziņas”; IZM ISEC darbiniekiem “Mērķa un uzdevumu sistēma normatīvajos dokumentos”

  9. Seminārs ekspertiem Ligatnē par Sabiedrības integrācijas koncepciju un programmu..

  10. Liepājas pilsētas metodiskā diena: Darba grupa par bilingvālās izglītibas pamatnostādnēm.

  11. Ogres rajona skolu vadītājiem par skolvadības jautājumiem.

  12. Seminārs ekspertiem “Sabiedrības integrēšana ar izglītības un valodas palīdzību”

  13. Mazākumtautību pamatizglītības programmas īstenošanas metodiskie jautājumi. Referāts. SF Latvija projekta “Atvērtā skola” konferencē.

  14. Svešvalodas profesionālai un zinātniskai darbībai. Starptautiskā zinātniskā konference. Plenārreferāts.

  15. IZM skolu vadītāju reģionālās konference Rīgas 13.vidusskolā (4 konferences), Rīgas 7. vidusskolā (2 konferences). Darba grupas “Vērtēšana sākumskola” eksperte.

  16. EP Informācijas un dokumentācijas centra, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un LU Filozofijas un socioloģijas institūta konference "Kultūras tiesību īstenošana Latvijas sabiedrības integrācijas kontekstā"” Referāts

  17. Rīgas Skolotāju izglītības centrā kursi par. programmu izstrādes jautājumiem un seminārs “ Praktiskais metodiskais darbs skolā, rajonā, reģionā”. Metodiķiem no visiem Latvijas reģioniem.

  18. Rīgas 15.vidusskolas seminārs Latvijas skolu vadītājiem “Bilingvālā darba pieredze”. Referāts.

  19. Rīgas pilsētas skolu valdes seminārs “ Bilingvalā izglītība : teorija, prakse, pieredze”.

  20. Rīgas 13.vidusskolas seminārs Latvijas skolu vadītājiem “Mūsdienīgs pedagoģiskais process sākumskolā”. Darba grupas “Bilingvālās stundas modelis” eksperte..

  21. Rīgas rajona skolu komandām seminārs “Bilingvālās izglītības metodiskie jautājumi”.

  22. Seminārs Rēzeknes skolu vadītājiem :Izglītības programmu izstrāde” Seminārs ar Rēzeknes skolu vecākiem.

  23. Rīgas skolu valdes Skolotāju izglītības centra seminārs “Pamatizglītības programmu izstrāde”.

  24. Seminārs Garkalnes pamatskolas vecākiem.

  25. Rīgas pilsētas skolu valdes Rīgas skolotāju izglītības centra seminārs “ Bilingvalās izglītības sākumskolā mācību metodiskais darbs”.

  26. 26.Jelgavas skolotāju seminārs “ Bilingvālā izglītība: teorija un prakse”.

  27. Olaines 2.vidusskolas seminārs Rīgas rajona skolotājiem “ Mazākumtautību skolu aktuālas problēmas”.

  28. Seminārs Jūrmalas skolotājiem par programmu izstrādi.

  29. ITA eksperimentālie tālākizglītības kursi “Skolas komandu sagatavošana Mazākumtautību pamatizglītības programmu ieviešanai pamatskolas pirmajā posmā”

  30. Seminārs Jelgavas skolotājiem par metodiskiem jautājumiem.

  31. SF Latvija seminārs sociālo zinību skolotājiem par aktuāliem

  32. didaktiskiem jautājumiem. Referāts.

  33. Jūrmalas skolu vadītājiem seminārs “ Mācību metodes

  34. EP un IZM ekspertu seminārs “Latvijas bilingvālās izglītības

  35. monitorings”.

  36. Seminārnodarbibas LVAVP bilingvālās metodikas multiplikatoru

  37. 2.seminārā.

  38. Vācijas mācībspēku seminārs “Abitur 2000” Jūrmalā. Referāts.

  39. LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta seminārs “Skolotāju izglītības

  40. kvalitātes pilnveidošana” Darba grupas “5. –9. Klašu skolotāju

  41. profesionālo studiju programmas pilnveidošanas iespējas” vadīšana.


Valodas:

krievu un latviešu - dzimtās;

vācu - brīvi pārvaldu;

angļu - saprotu, lasu, sarunas un profesionālās valodas pamati.


2001.gada 4.martā prof. Irīna Maslo

Profesores, Dr. habil. paed.

Ausmas Šponas

dzīves un darba gājums

(CURRICULUM VITAE)
Personas kods:

031234-10928



Darba adrese:

Latvijas Universitāte, Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV-1586, Latvija



Darba telefons:

(+371) 7322918



Mājas adrese:

Eksporta 10-55, Rīga, LV-11045, Latvija



Mājas telefons:

(+371) 7321191



Dzimšanas gads:

1934. Latvijā, Cēsu apriņķī


Izglītība:

1949.-1954. Cēsu skolotāju institūts, studente

1955.-1958. Rīgas Pedagoģiskais institūts un LVU Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, neklātienes studente

1962.-1965. LVU aspirante

1976.-1978. LVU vecākā zinātniskā līdzstrādniece
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1967. Pedagoģijas zinātņu kandidāte

1971. Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docente

1983. Pedagoģijas zinātņu doktore

1983. Pedagoģijas un psiholoģijas katedras profesore

1993. Dr. habil. paed.


Pedagoģiskā darbība Latvijas Universitātē:

1965.-1971. LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras pasniedzēja un vecākā pasniedzēja

1971.-1983. LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docente

1983.-1996. LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras vadītāja, profesore

1996.-1999. LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta direktore, profesore

1999.- līdz šim laikam LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta profesore


Zinātniski pētnieciskā darbība:

Pētīts pusaudžu darbības process un tā īpatnības, ietekme uz personības veidošanos.

Atklātas atšķirīgas pieaugušo pozīcijas audzināšanas darbā un uz šī pamata izstrādāta mijiedarbības būtība, sadarbības procesa organizācijas metodika. Uz šo pētījumu bāzes izveidota attieksmju teorija un to veidošanās metodika audzināšanas darbībā.

Veikta kopēja pētnieciskā darba salīdzināšana pusaudžu spēju attīstībā no 1976. gada līdz 1986. gadam ar Rostokas Universitātes (Vācija) pedagogiem.

No 1990.- līdz šim brīdim līdzdalība un grupas vadīšana starptautiskā pētījumā par jaunatnes dzīves situāciju kopā ar Tībingenas Universitāres (Vācija), Zagrebas (Horvātija), Amsterdamas (Holande), Grieķijas universitāšu mācību spēkiem projektā “Internationales Lernen”. Pētījumu rezultāti ik gadus tiek salīdzināti zinātniskajās konferencēs, rezultāti sistemātiski publicēti grāmatās.
Līdzdalība un grupas vadība izglītības pārkārtošanas koncepcijas izstrādē Latvijā, izveidoti skolu mācību procesa izmaiņas varianti (,,Skolas pedagoģiskais process,, R., 1991. 76 lpp., līdzautore I.Maslo. ).
Kopā ar Viļņas un Tartu universitāšu Pedagoģijas katedrām veidotas skolotāju sagatavošanas programmas universitātēm (Latvijas Universitāte. Skolotāju profesionālās sagatavošanas programma. Akreditēta 1994. 19. 10.).
Novadīti 45 aspiranti un doktorandi, kuri aizstāvējuši disertācijas. Pašlaik vada 7 doktorandus.
Vadīja (grantu) pētniecisko darba grupu ''Innovācijas augstskolu didaktikā'' - 1997. - 2000. gadi. Turpina zinātniski pētniecisko darbību grantā “Pedagoģijas metodoloģija – pamats audzināšanas un izglītības kvalitātes pilnveidošanai”.

Organizē un vada Starptautisko ikgadējo semināru (no 1995. – līdz šim laikam) maģistrantiem un doktorantiem (25 cilvēki grupā) Ost-Akadēmijā Vendgrēbenes Adenauera fonda mācību centrā un Leipcigas Universitātē (Vācijā).

Vada LU pedagoģijas zinātnes promociju padomi.
Lasa akadēmiskos kursus:

Vispārīgā pedagoģija

Pētnieciskā darba process pedagoģijā un tā organizēšana

Audzināšanas teorija un metodika


Zinātniskās publikācijas:
Monogrāfijas 2

Raksti zin. žurnālos un rakstu krājumos 40

Konferenču tēzes 30
Publicētā mācību literatūra:

Mācību līdzekļi 9

Metodiskie raksti 22

Akadēmisko kursu programmas 6



Citas publikācijas 42
Galvenās publikācijas pēc 1990. gada:


  1. A.Špona Tautas izglītības pārkārtošana. Latvijas aktuālās problēmas. - Universitas (ASV), 1990. , 65. nr. , 31. - 32. lpp.

  2. Drewelow H., Špona A. Begabungsentwicklung bei Schulern in Riga und Rostock ,, - grām. ,,Talent for the future,, - The Hague, 1991.

  3. Skolas pedagoģiskais process. R. 1991., 76. lpp.

  4. Josef Held, Hans Horn, Athanasios Marvakis, Ausma Spona, Barbara Zeppenfeld. Internationales Lernen im Jugendaustausch. Deutschland - Lettland. - Port Lauderdale, 1993., 108. lpp.

  5. A.Špona. Attieksmes un to veidošanās. - Skola un ģimene . - 1993. 3. m.

  6. Ā.Servuta, A.Špona Studentu pašvērtējums. R. Leptons Media, 1995, 43 lpp.

  7. Ā.Špona, V.Tomsons. Vērtē studenti. - Rīga, 1996., 22 lpp.

  8. A.Špona Pedagoģiskās vērtības skolā - Skola un ģimene. 1996. 1. nr.

  9. A. Špona und Ilse Plaude. Nationalismus und Jugendliche in Lettland.-in Buch -Rudolf Lieprecht, “In Grenzen verstricht”-1995. Aussburg, S. 231-242.

  10. A. Špona, “Pedagoģiskā prakse - studijas - zinātne”, ž. Skolotājs Nr. 5 1997. 4.-7. lpp.

  11. Шпона А. П. Педагогическое исследование своей деятельности как показатель творчества учителя. Творческая личность учителя: проблемы теории и практики: - Сб. Научных трудов. - Киев: Украинский держ. пед. унив., 1997., 92.-94. стр.

  12. A.Špona, Die Jugend Lettlands auf dem Weg zur integrierten Gesellschaft./grām. Jugend zwischen Ausgrenzung und Integration.- R.;1999.- 186.-192. lpp.

  13. Jugend zwischen Ausgrenzung und Integration. – Band II Ergebnize eines Internationalen Projekts. Verlag: Argument Verlag Berlin – Hamburg. Herausgeber: Ausma Špona, Josef Held, 1999., s. 320.

  14. Z.Čehlova, A.Špona “Pedagoģijas zinātnes priekšmeta būtība” LZA Vēstis, 2000.g., 54.sēj, 1./2. Nr. 96 – 98. lpp.

  15. A.Špona “Saskarsmes un mācību mērķu sakarības studijās augstskolā” – LLU starptautiskā zinātniskā konference. Raksti “Sadarbība un kompetence izglītībā”, Jelgava, 2000., 116.-118.lpp.

  16. A.Špona “Sociālā pedagoģija zinātņu sistēmā” – RPIVA starptautiskās konferences materiāli “Sociālā pedagoģija un personības psiholoģiskā adaptācija mainīgajā sociālajā vidē” , Rīga, “Vārti”, 2000., 8.-12.lpp.

  17. A.Špona “Audzēkņa pretošanās audzināšanai kā konflikta cēlonis” – RPIVA un LU PPI starptautiskās konferences “Konflikta teorija un prakse multikulturālā sabiedrībā” materiāli.


Piedalīšanās kongresos un konferencēs:


  1. Pasaules kongresā ,,Talantus nākotnei,, - Hāgā (Holande) , 1991. (ar referātu)

  2. Starptautiskā konference ,,Internationales Lernen,, - Freudenstadt (Vācija) 1991.(ar referātu).

  3. Vispasaules latviešu zinātnieku kongress Rīga, 1991. (ar referātu).

  4. Starptautiskā konference ,, Internationales Lernen ,, - Amsterdama (Nīderlande), 1993.(ar referātu).

  5. Starptautiskais seminārs ,,Baltijas izglītības problēmas,, - Lineburgā (Vācija) 1994. (ar referātu).

  6. Starptautiskā konference ,,Internationales Lernen ,, - Zagreba (Horvātija) - 1996. g. (ar referātu).

  7. Starptautiskā konferences vadīšana “Jaunatnes integrācija un izolācija sabiedrībā” - Rīga 1997. 22.-28.09.

  8. Mūsdienu audzināšanas koncepcija Latvijā.- Projektu nedēļa “Inovācijas augstskolu didaktikā”- LU 03.05.1999.

  9. Piedalīšanās Vācijas Audzināšanas zinātņu sabiedrības kongrsā Gotingenā 2000. gada septembrī ar referātu “Veranderfer Lemgong mit Spachlicher Vulfalt in Baltikum”

  10. Piedalīšanās internacionālā kongresā “Begabrengen erkennen Begable forden”, Salzburgā (Austrija) 2000.g., oktobrī ar referātu “Spēju attīstības pašvērtēšanas kritēriji” (Kopā ar profesori I. Maslo)


Kvalifikācijas celšana:


  1. Starptautiskais seminārs. ,,Innovācijas augstskolu didaktikā,, - Hamburgas Bundesvēra Universitāte (Vācija) , 1993. -( ir sertifikāts).

  2. Darbs Frankfurtes pie Mainas universitātē 1993. 1.10. - 31. 12. profesora štata vietā.

  3. Lekcija ,,Sadarbība Latvijā - Vācijā pedagoģiskajā pētniecībā ,, - Lineburgā (Vācija ) 1994. g.

  4. Lekcija ,,Pedagoģijas loma Latvijas sabiedriskajā pārkārtošanā,, Universitātē - Frankfurte pie Mainas - 1996.

  5. Līdzdalība un lekcija starptautiskā seminārā ,,Starptautiskā pētījuma ,,Internationales Lernen,, organizēšna un rezultāti ,, - Lineburga - Ost Akademie (Vācija) - 1966. - (ir sertifikāts).

  6. Lekcijas Frankfurtes Universitātē (Vācija). 12.-16.05.99.

  7. Līdzdalība starptautiskajā seminārā “Europa – unsere Zukunft: Bildung, Politik und Gesellschft un Lettland und Deutschland – Enturicklung in Ost und West” – Leipcigas Universitātē (Vācija). Nolasīts referāts “Latvijas izglītības reforma sabiedrības pārmaiņu laikā” (20.01.2001- 01.02.2001; ir sertifikāts)

2001.gada 21.aprīlī prof. A..Špona



Inetas Tunnes

dzīves un darba gājums

Yüklə 1,43 Mb.

Dostları ilə paylaş:
1   2   3   4   5   6   7   8   9   10   ...   17




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©muhaz.org 2024
rəhbərliyinə müraciət

gir | qeydiyyatdan keç
    Ana səhifə


yükləyin