Memo/12/xxx

MEMO/12/54

Briselē, 2012. gada 30. janvārī

Bieži uzdotie jautājumi. Programma Erasmus

(IP/12/83)

1. Ko nozīmē “Erasmus mobilitātes periods”, un kurš nosaka tā saturu?

Erasmus studiju periods ilgst 3 līdz 12 mēnešus, un tas ir būtiska daļa no studijām mītnes valsts universitātē vai citā augstākās izglītības mācību iestādē. Ir jāsaņem pilnīga universitātes akadēmiska atzīšana par apmierinoši pabeigtām mācībām ārzemēs, kā noteikts studiju līgumā, ko parakstījis students, mītnes valsts universitāte un uzņēmēja universitāte. Studiju līgums ir līgums, kas jāizpilda pirms studju perioda sākuma. Tajā precīzi norādīts, kādus moduļus students studēs. Beidzoties studiju periodam ārzemēs, uzņemošā universitāte Erasmus studentam un viņa mītnes valsts universitātei sniedz ziņojumu par saskaņotās studiju programmas ārzemēs rezultātiem.

Universitātēm un citām augstākās izglītības mācību iestādēm, kas piedalās Erasmus programmā, jābūt Erasmus universitātes hartas turētājām, un tām jābūt akreditētām valstī, kurā tās atrodas. Erasmus universitātes hartas mērķis ir garantēt mācību programmu kvalitāti, nosakot pamatprincipus un saistības, kas jāievēro attiecīgajām universitātēm.

Studentiem, kas reģistrēti augstākajā mācību iestādē, kurai piešķirta “paplašinātā” Erasmus universitātes harta, ir pieeja arī stažēšanās (prakses) periodam uzņēmumā vai organizācijā ārzemēs. Mītnes valsts universitātei ir pilnībā jāatzīst ārzemēs pavadīts periods saskaņā ar studiju līgumu, ko visas puses pieņēmušas pirms mobilitātes perioda sākšanās.

2. Kā pieteikties Erasmus studentu mobilitātes stipendijai?

Lai varētu piedalīties Erasmus studentu apmaiņas sistēmā, studentam jāatbilst šādiem nosacījumiem:

• 
  studentiem ir jāpiedalās kādas augstākās mācību iestādes oficiālajā studiju programmā (ko apliecina zinātniskais grāds vai diploms) vienā no 33 programmas dalībvalstīm (ES dalībvalstis + Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice un Turcija);
  
• 
  studentiem ir jābūt sekmīgi pabeigtam vismaz pirmajam studiju gadam augstākās izglītības mācību iestādē (šis nosacījums neattiecas uz stažēšanos).
  

Programmā Erasmus piedalās lielākā daļa no ES universitātēm un citām augstākās izglītības mācību iestādēm. Pirmais kontaktpunkts, kurā var iegūt informāciju par Erasmus stipendiju, ir mītnes valsts augstākās izglītības mācību iestādes starptautisko attiecību birojs jeb Erasmus birojs. Tajos var iegūt informāciju par visām Erasmus apmaiņām, kurās ir iesaistīta mācību iestāde.

3. Cik studentu ir piedalījušies programmā Erasmus?

Kopš programmas uzsākšanas 1987. gadā Erasmus apmaiņā iesaistīto studentu skaits ir visnotaļ audzis, un paredzams, ka 2012./2013. mācību gadā to kopējais skaits sasniegs 3 miljonus.

Studentu mobilitāte, lai sasniegtu 3  miljonu mērķi



Studenti, kas studē vai kas stažējas uzņēmumos ārzemēs 2009.-2010. gadā



4. Cik liela ir Erasmus stipendija?

Vidējā Erasmus ikmēneša stipendija 2009./2010. mācību gadā bija 254 eiro. Vairākumā valstu pieprasījums krietni pārsniedz stipendiju pieejamību. 2009./2010. mācību gadā vairāk nekā 213 000 studentu saņēma stipendijas studijām vai darba praksei ārzemēs — salīdzinot ar iepriekšējo gadu tas ir 7,4 % pieaugums (un jauns rekords).

Stipendijas piešķir studentiem pēc tam, kad tie atlasīti savā mītnes zemes augstākās izglītības mācību iestādē un pēc tam, kad tos pieņēmusi uzņemošā mācību iestāde vai uzņēmums (stažieriem). Uzņemošā mācību iestāde neņem no studentiem mācību maksu — tas ir viens no Erasmus pamatprincipiem.

Stipendijas apmērs dažādās valstīs ir atšķirīgs, un tā nav domāta tam, lai segtu visus studenta izdevumus. Stipendija paredzēta tam, lai kompensētu uzturēšanās izmaksu starpību citā valstī.

Eiropas Komisija nosaka mēneša stipendijas maksimālo lielumu katrai ceļamērķa valstij; stipendijas lielumu nosaka valsts aģentūras, kas īsteno Erasmus programmu, un augstākās izglītības mācību iestādes. Lielākās daļas mērķis ir lielāks stipendiātu skaits (studenti un darbinieki), turpretim citi dod priekšroku lielākām stipendijām un mazākam saņēmēju skaitam. Valsts aģentūras un mītnes valsts mācību iestādes var arī, piemēram, ņemt vērā studenta sociālekonomisko situāciju un attālumu no mājām līdz uzņemošajai mācību iestādei. Erasmus stipendiju var papildināt ar pabalstiem, ko sniedz universitāte, dalībvalsts, reģions vai citas valsts vai privātas organizācijas. Aizvien vairāk privātu uzņēmumu piedāvā mobilitātes stipendijas un aizvien vairāk studentiem ir pieejami studējošo kredīti no bankām.

5. Vai taisnība, ka Erasmus atbalsta arī augstskolu personālu un valodu kursus?

Jā. Tā sauktajās “decentralizētajās darbībās” individuālās mobilitātes veicināšanai, ko vada valstu aģentūras 33 programmas dalībvalstīs, ietverta Erasmus augstskolu personāla mobilitāte mācīšanai un mācībām, Erasmus intensīvās programmas un Erasmus intensīvie valodu kursi.

Erasmus personāla mobilitāte

Mācību norīkojumi (pasniedzēju komandējumi) dod iespēju mācību personālam pavadīt mācīšanas periodu ārzemēs. Tā ilgums var būt no 1 dienas (vismaz 5 mācību stundas) līdz 6 nedēļām augstākās izglītības mācību iestādē ārzemēs. Mērķis ir veicināt mācīšanas izcilību un starptautisku sadarbību starp augstākajām mācību iestādēm. Personāla mobilitāte veido 8 % no kopējā Erasmus budžeta. 2009./2010. mācību gadā Erasmus piešķīra līdzekļus 29 031 mācību norīkojumiem/ pasniedzēju komandējumiem/ un 8745 mācību kursiem. Personāla mācības ir pieejamas arī citiem darbiniekiem, kas nav pasniedzēji.

Personāla mobilitātes pieaugums no 2007./2008. līdz 2009./2010. mācību gadam



Erasmus intensīvās programmas un intensīvie valodu kursi

Intensīvā programma ir īsa studiju programma, kurā piedalās studenti un akadēmiskais personāls no augstākās izglītības mācību iestādēm vismaz trijās programmas dalībvalstīs. Tās ilgums var būt no 10 nepārtrauktu pilnu dienu līdz 6 nedēļu attiecīgā priekšmeta nodarbību. Mērķis ir rosināt tādu tematu mācīšanu, kurus nevarētu mācīt atsevišķās augstākajās mācību iestādēs, un dot iespēju studentiem un pasniedzējiem strādāt kopā daudznacionālās grupās. Erasmus intensīvo programmu galvenie aspekti ir starptautiska un daudzdisciplīnu inovatīva pieeja. 2009./2010. mācību gadā 384 intensīvajās programmās piedalījās 12 606 studenti un 4378 pasniedzēji.

Erasmus intensīvie valodu kursi — šī iniciatīva atbalsta specializētos kursus retāk lietotās un mazāk mācītās valodās. Tos organizē valstīs, kurās šīs valodas lieto kā mācību valodas augstākajās mācību iestādēs. Angļu, vācu, franču un spāņu (kastīliešu) valodām nav tiesību uz dalību programmā Erasmus intensīvie valodu kursi. Šo kursu mērķis ir gatavot mobilitātes periodam nākamos Erasmus studentus uzņemošajā valstī lingvistikas un kultūras aspektā. 2009./2010. mācību gadā Erasmus intensīvajos valodas kursos piedalījās 5386 studenti.

Citas darbības

“Centralizētas darbības”, kā piemēram, tīklus, daudzpusējus projektus un papildpasākumus pārvalda ES Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra. Tā atbild par konkrētu darbību organizēšanu ar augstākās izglītības iestāžu un citu ieinteresēto personu (piemēram, uzņēmumu) piedalīšanos, lai modernizētu dažādus augstākās izglītības aspektus un īstenotu, kā arī papildinātu politiku šajā jomā.

Erasmus finansētie universitāšu sadarbības projekti no 2007. līdz 2010. gadam



Erasmus sadarbības projektu risinātās augstākās izglītības politikas prioritātes no 2007. līdz 2010. gadam



6. Kāda ir dalībvalstu loma programmā Erasmus?

ES dalībvalstis ir iesaistītas dažādos līmeņos. Pirmkārt, katra dalībvalsts nosūta savas valsts ministrijas pārstāvjus uz Eiropas Savienības padomi, lai pieņemtu likumus un koordinētu politiku, tostarp Mūžizglītības programmu, kuras sastāvdaļa ir Erasmus. Erasmus budžetu septiņu gadu laikposmam pieņem kopīgi Padome un Eiropas Parlaments. Pašlaik Erasmus finansējums ir 450 miljoni eiro gadā. Otrkārt valsts iestādes piedalās savas valsts aģentūras izmaksu finansēšanā, kā arī uzrauga Erasmus īstenošanu savā valstī. Mūžizglītības programmas īstenošanā Eiropas Komisijai palīdz Mūžizglītības komiteja, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji. Visbeidzot lai augstākās izglītības mācību iestādēm būtu tiesības saņemt Erasmus universitātes hartu un piedalīties Erasmus programmā, valsts iestādēm tās jāakreditē.

7. Kas ir “Erasmus visiem”?

“Erasmus visiem” ir jauna programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, ko ierosinājusi Eiropas Komisija. Tā sāktos 2014. gadā un būtiski palielinātu zināšanu un prasmju attīstībai piešķirtos līdzekļus. “Erasmus visiem” pamatā ir pieņēmums, ka, ieguldot mācībās un apmācībā, var atbrīvot cilvēka personīgās izaugsmes, jaunu prasmju un darba iespēju potenciālu.

Programmai “Erasmus visiem” būs racionāla struktūra, kas palielinās tās efektivitāti, tas nozīmē, vairāk stipendiju studentiem, stažieriem, skolotājiem utt. Jaunās programmas ietvaros tiks būtiski stiprinātas mobilitātes un sadarbības iespējas: jo īpašs uzsvars tiks likts uz augstākās un profesionālās izglītības studentiem, stažieriem, skolotājiem, pasniedzējiem un jaunatnes jomas darbiniekiem, kas saņems lielāku finansējumu, lai mācītos, stažētos, pasniegtu vai piedalītos brīvprātīgajos darbos ārzemēs. Arī izglītības un apmācības iestādēm vai jaunatnes organizācijām būs vairāk iespēju veidot partnerības, lai apmainītos ar labas prakses piemēriem, un sadarboties ar uzņēmumiem, lai veicinātu inovācijas un nodarbināmību; tāpat tiks vairāk atbalstītas IT platformas, piemēram, e-sadraudzība, lai ar interneta palīdzību veidotu sakarus starp skolām un citiem izglītības pakalpojumu sniedzējiem.

8. Ar ko “Erasmus visiem” atšķirsies no pašreizējām programmām?

Galvenais mērķis paliek tas pats, proti, uzlabot cilvēku prasmes un galu galā viņu nodarbināmību, kā arī atbalstīt izglītības un apmācību sistēmu modernizāciju. Pašreizējās septiņas programmas tiktu aizstātas ar vienu – “Erasmus visiem”: to veidos pašreiz spēkā esošā Mūžizglītības programma (Erasmus, Leonardo da Vinci, Comenius un Grundtvig), “Jaunatne darbībā” un piecas starptautiskās sadarbības programmas (Erasmus Mundus, Tempus, Alfa, Edulink un programma sadarbībai ar rūpnieciski attīstītajām valstīm).

Galvenie mērķi (t.i., mācību mobilitāte, sadarbības projekti un atbalsts politikas reformām), kas noteikti pašreiz spēkā esošajām programmām, būs tie paši, tomēr pastiprināta uzmanība tiks vērsta uz jomām, kurās sistēmiskā ietekme ir vislielākā un kur ir acīmredzama ES pievienotā vērtība. Ir izteikti arī vairāki jauni un novatoriski priekšlikumi, piemēram, Erasmus maģistra programmu studentu kredītu garantiju shēma, zināšanu apvienības un nozaru prasmju apvienības. Viena programma atvieglos noteikumu un procedūru piemērošanu un ļaus izvairīties no sadrumstalotības un dubultošanas. (Skatīt IP/11/1398).

Kopš 2007. gada vidēji 400 000 cilvēku gadā saņēmuši ES piešķīrumu studijām, apmācībai un brīvprātīgajam darbam ārzemēs. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu šis skaits varētu gandrīz dubultoties.

Šo priekšlikumu tagad izskata Padomē (27 dalībvalstis) un Eiropas Parlamentā, kas pieņems galīgo lēmumu par 2014.–2020. gada budžeta struktūru.

9. Kas gūst labumu no programmas Erasmus?

Mērķa grupa	Mērķi	2009./2010. gada budžets	2009./2010. gada budžeta daļa	Atbalsta saņēmēju skaits 2009/10	2012. *gada budžets:	Atbalsta saņēmēju skaits* 2012/2013
Studenti augstākās izglītības jomā	Studenti, kas iegūst jaunas zināšanas un pilnveido pārnesamas pamatkompetences, studējot vai stažējoties ārzemēs Studenti, kas ir labi sagatavoti nākotnes darba tirgus vajadzībām; Labākas valodu zināšanas un kultūras izpratne	330 milj.EUR	77%	213 000 studentu (apmēram 20 % stažējās ārzemēs)	450 milj.EUR	280 000 studentu (30 % stažējās ārzemēs)
Augstskolu mācību spēki	Labāka mācību kvalitāte, apmainoties ar labāko pieredzi un inovatīvām mācību metodēm īsos studiju braucienos mācīšanai vai mācībām ārzemēs.	21 milj. EUR	5%	30 500 pasniedzēju mācību vizītes ārzemēs	28 milj.EUR	40 000 pasniedzēju mācību vizītes ārzemēs
Augstskolu darbinieki, kas nav pasniedzēji	Augstskolu starptautiskās sadarbības veicināšana, izmantojot īsus mācību braucienus.	5 milj. EUR	1%	7000 augstskolu darbinieku, kas nav pasniedzēji, mācību vizītes ārzemēs	7 milj. EUR	9 500 augstskolu darbinieku, kas nav pasniedzēji, mācību vizītes ārzemēs
Augstākās izglītības mācību iestādes	Mācību iestāžu modernizācijas un pievilcīguma palielināšana; Starptautiskās akadēmiskās mobilitātes un sadarbības veicināšana; Mācību un apmācības programmu pielīdzināšana darba tirgus vajadzībām; Iespēju radīšana, lai veiktu kopīgas mācības konkrētos priekšmetos.	70 milj.* EUR	16%*	3000 iestāžu	90 milj.EUR	Nepiemēro
Valsts iestādes, apvienības un citas ieinteresētās personas	Veicināt to ieguldījumu augstākās izglītības iestāžu modernizācijā, izmantojot sadarbības projektus un iniciatīvas, piem., komunikācija, pārskati, pētniecība.	3 milj.* EUR	1%*	Nepiemēro	4,5 milj. EUR	Nepiemēro
Privātais sektors	Paaugstināt uzņēmumu konkurētspēju, apmainoties ar zināšanām, tostarp nodrošinot mācības augstākās izglītības mācību iestādē; Uzlabot stažieru profesionālās prasmes un nodarbināmību; Darba devēju un darba tirgus iestāžu iesaistīšana inovatīvu programmu projektēšanā un izstrādē.	1 milj.* EUR	<1%*	27 000 uzņemošie uzņēmumi/ organizācijas	1,5 milj. EUR	Nepiemēro

* Aprēķinātās summas

10. Kur atrast statistikas datus par programmu Erasmus

Statistikas dati par programmu Erasmus ir atrodami sekojošajās interneta vietnēs vai brošūrā "Erasmus – facts, figures & trends – The European Union support for student and staff exchanges and university cooperation in 2009/2010":

Statistika: http://ec.europa.eu/education/erasmus/doc920_en.htm

Brošūra: http://ec.europa.eu/education/pub/pdf/higher/erasmus0910_en.pdf

1. pielikums

“Erasmus vēstnieki”

“Erasmus vēstniekus” izvēlējās no 33 valstīm, kas piedalās programmā. Šos “vēstniekus” — pa vienam studentam un vienam augstskolu personāla pārstāvim no katras valsts — izvēlējās, pamatojoties uz to, cik lielā mērā programma Erasmus ir ietekmējusi viņu profesionālo un privāto dzīvi; viņu uzdevums ir mudināt citus studentus un augstskolu personālu izmantot programmas sniegtās iespējas.

Valsts	Vēstnieks — students	Vēstnieks — personāla pārstāvis
BE	Marc GOFFART from University of Ghent in 1990 (3 months) to Free University of Amsterdam (Netherlands)	Hugo MARQUANT Head of International Office and Erasmus Coordinator (1986-2003) Léonard de Vinci University College
BG	Boryana KLINKOVA from Burgas Free University in 2001 (3 months) to Chemnitz University of Technology (Germany)	Rumyana TODOROVA Vice-Rector for International Relations University of Shumen
CZ	Tomas VITVAR from Czech Technical University in Prague in 2000 (6 months) to Cork Institute of Technology (Ireland)	Milada HLAVÁČKOVÁ Erasmus department coordinator since 1998/99 VŠB – Technical University of Ostrava
DK	Nina SIIG SIMONSEN from Roskilde University in 2009 (4 months) to Mykolas Romeris University (Lithuania)	Connie VÆVER Lecturer VIA University College (TEKO Design)
DE	Katja KROHN from University of Greifswald in 2007 (5 months) to University of Oviedo (Spain)	Christiane BIEHL LLP/Erasmus institutional coordinator since 1997 University of Cologne
EE	Helen MARGUS from Tallinn University in 2005 (5 months) to University of Ioannina (Greece)	Sirje VIRKUS Lecturer and Erasmus departmental coordinator Tallinn University
IE	Jessica GOUGH from University of Limerick in 2009 (5 months) to Autonomous University of Barcelona (Spain)	Miriam BRODERICK Head of Department of Languages and Cultural Studies Dublin Institute of Technology
EL	Maria KALIAMBOU from Aristotle University of Thessaloniki in 1995 (6 months) to Ludwig-Maximilians-University of Munich (Germany)	Katerina GALANAKI-SPILIOTOPOULOS Head of International Relations / LLP/Erasmus ECTS institutional coordinator Athens University of Economics and Business
ES	Tomás SÁNCHEZ LÓPEZ from Polytechnic University of Valencia in 2002 (1 year) to Helsinki Metropolia University of Applied Sciences (Finland)	Fidel CORCUERA MANSO Vice-Rector of International relations University of Zaragoza
FR	Julien PEA from University of Franche-Comté 2003 (9 months) to University of Birmingham (UK)	Nathalie BRAHIMI Lecturer Lycée Ozenne
IT	Maurizio OLIVIERO from University of Perugia in 1988 (9 months) to University of Alicante (Spain)	Ann Katherine ISAACS Lecturer University of Pisa
CY	Stavroulla ANTONIOU from University of Cyprus in 2004 (6 months) to Roma Tre University (Italy)	Maria HADJIMATHEOU LLP/Erasmus institutional coordinator University of Cyprus
LV	Madara APSALONE from University of Latvia in 2006 (5 months) to Copenhagen Business School (Denmark)	Aleksejs NAUMOVS Rector Art Academy of Latvia
LT	Tadas ZUKAS from Mykolas Romeris University in 2001 (6 months) to Christian Albrechts University of Kiel (Germany)	Vilma LEONAVICIENE Lecturer Vilnius Pedagogical University
LU	Matthieu CISOWSKI from Paris IV – Sorbonne in 2000 to Bremen University (Germany)	Lucien KERGER Vice-President University of Luxembourg
HU	Piroska BAKOS from University of Pécs in 1998 to European University Viadrina Frankfurt Oder (Germany)	Mária DUDÁS Lecturer and institutional coordinator Óbuda University
MT	David FRIGGIERI from University of Malta in 2000 (7 months) to University of Rennes I (France)	John SCHRANZ Lecturer University of Malta
NL	Désirée MAJOOR from Utrecht University in 1987 (6 months) to Bologna University (Italy)	Bram PEPER Lecturer Erasmus University Rotterdam
AT	René KREMSER from Vorarlberg University of Applied Sciences in 2005 (5 months) to VAMK University of Applied Sciences (Finland)	Elena LUPTAK Docent and Erasmus departmental coordinator Konservatorium Wien University
PL	Diana DMUCHOWSKA from Medical University of Bialystok in 2005 (1 year) to University of Duisburg-Essen (Germany)	Ryszard ZAMORSKI Vice-Dean Bydgoszcz University of Technology and Life Sciences
PT	Filipe ARAÚJO from Catholic University of Portugal in 1999 (10 months) to LUMSA University (Italy)	José MARAT-MENDES Lecturer New University of Lisbon
RO	Laura Adelina POPA from Academy of Economic Studies Bucharest in 2008 (10 months) to Istanbul University	Ion VISA Rector Transilvania University of Brasov
SI	Jure KUMLJANC from Faculty of Tourism Studies Portorož in 2007 (6 months) to University College Birmingham (UK)	Vesna RIJAVEC Lecturer University of Maribor
SK	Jana VITVAROVÁ from University of Žilina in 2000 (5 months) to National Institute of Telecommunications, Evry (France)	Jozef RISTVEJ Vice-Dean for Development and International Relations University of Žilina
FI	Elina YLIPELKONEN from Seinäjoki University of Applied Sciences in 2006 to Protestant University of Applied Sciences Berlin (Germany)	Paula PIETILÄ Disability Coordinator University of Turku
SE	Karl-Fredrik AHLMARK from University of Gothenburg in 2008 (6 months) to Loughborough University (UK)	Hans ÅHL Swedish and Swedish as a second language Erasmus Intensive Language Course coordinator Mid Sweden University
UK	Kate SAMWAYS from Cardiff University in 2008 (10 months) to IT Institute for the Disabled in Aveyron (France) and Ca' Foscari University Venice (Italy)	Julia KENNEDY Erasmus institutional coordinator Robert Gordon University
HR	Jelena SIMIĆ from University of Rijeka in 2010 (4 months) to University of Wrocław (Poland)	Katica ŠIMUNOVIĆ Erasmus Faculty coordinator Josip Juraj Strossmayer University of Osijek
TR	Begum YURDAKOK from Ankara University in 2004 (9 months study exchange) and in 2008 (10 months training exchange) to University of Bologna (Italy) and Karolinska Institut Stockholm (Sweden)	Mr. Mustafa ÇOBAN Lecturer Akdeniz University Vocational High School of Health Services
IS	Ásgerður KJARTANSDÓTTIR from University of Iceland in 1997 (5 months) to Umeå University (Sweden)	Guðmundur HÁLFDANARSON Lecturer University of Iceland
LI	Gerold BÜCHEL from University of Liechtenstein in 2001 (6 months) to Catholic University of Lyon (France)	Hansjörg HILTI Lecturer University of Liechtenstein
NO	Frederik STRAND SARDINOUX from INSA Toulouse in 2008 (6 months) to Norwegian University of Science and Technology	Wolfgang LASCHET EU Programme coordinator Norwegian University of Science and Technology
CH	Marco AMHERD from Zurich University of the Arts in 2011 ( 10 months) to CESMD Toulouse (Centre d'Etudes supérieures Musique et Danse)	Antoinette CHARON WAUTERS Lecturer and International Relations coordinator University of Lausanne