Latvijas Republikas



Yüklə 0,57 Mb.
səhifə11/11
tarix12.12.2017
ölçüsü0,57 Mb.
#34643
1   2   3   4   5   6   7   8   9   10   11

DOKTORANTU PUBLIKĀCIJAS


E. Cacure:

  1. Visbūtiskākās pieredzes meklējumos: ieskats K.G.Junga atziņās par reliģiju.//Ceļš.R.:LU TF

V. Raščevskis:

  1. Da˛ādu etnisko grupu pārstāvju konflikta subjektīvā uztvere. Starptautiska konference “Konflikta teorija un prakse multikulturālā sabiedrībā” rakstu krājums R., SO “Izglītība tautas attīstībai”, 2001, 133—138.lpp.

V.Ru˛a:

  1. Value orientations in the tolerant relations//Tolerance un citas psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas. Daugavpils, “Saule”, 2001.

  1. Value orientations of National Groups of Latvia as Major Factor of Cultural Integration in the Ethnic Majority//Scientific articles of the second international conference May 18—20, 2000. – Daugavpils, 2000, 64 lp.

  1. Realization of the correctional work with teenagers Association for Teacher Education in Europe, ATEE, Klaipeda University, 2000.(kopā ar S. Gusevu).

  1. Vērtību satura modeļi dažādu vecuma un statusa grupās//DPU, 7. Ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums. Daugavpils, “Saule”, 1999, 159.lp. (kopā ar V.Dombrovski).

I. Āre:

  1. 2000.g. žurnāls “Pirmsskolas izglītība”. Garīgi atpalikuša bērna emocijas un vajadzības. 7—10.lpp.

  1. 2001.g. žurnāls “Pirmsskolas izglītība”. Mūsu bērns nebūs tāds kā citi. 20—24.lpp.

A.Gaitniece-Putāne:

  1. Teaching 6—7 year old children Constructive Conflict Resolution.//”Identity and Self—Esteem: Scientific Paper of XXI International School Psychology Colloguim”, Riga, 1999.p. 151—165.

  1. Psiholoģija vidusskolām. Skolēnu grāmata. M.Raščevskas, M.Pļavenieces red. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.

Nodaļas – Kā grupa ietekmē mani, un kā es ietekmēju grupu. (146.—153.)

Kā masu informācijas līdzekļi ietekmē masu apziņu. (222.—229.)



  1. Psiholoģija vidusskolām. Skolotāja grāmata.M.Raščevskas, M.Pļavenieces red. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.

Nodaļas – Kā grupa ietekmē mani, un kā es ietekmēju grupu. (79.—81.)

Kā masu informācijas līdzekļi ietekmē mūsu apziņu. (111.—112).


Maslovska:

  1. (2001). Sērošanas procesa izpratne psiholoģijā 20.-tajā gadsimtā. LU 59. Zinātniskās konferences rakstu krājumā. (iespiešanā)

  1. (2001). How Latvian women help themselves to cope with bereavement. In Scientific papers of IV International Baltic Psychology Conference “New Developments in Psychology in the Baltics: Theory and Practice”, Riga, Latvia. [Maslovska, K. (2001). Kā Latvijas sievietes palīdz sev tikt galā ar sērām. IV Starptautiskās Baltijas valstu psihologu konferences Psiholoģijas nozares atīstība Baltijā: teorija un prakse, Rīga, Latvija, zinātnisko rakstu krājumā]. 111—118.lpp.

  1. (2000). (kr.val.) [Maslovska, K. Dzīve pēc tuvinieka zaudējuma: kas tas ir – normāli pārdzīvojumi? Starptautiskās zinātniski—praktiskās konferences “Praktiskā psiholoģija: pieredze, problēmas perspektīvas”, Minska, Baltkrievija, rakstu krājums]c. 124—127.

  1. (2001). (kr.val.) In Sxcientific papers of International Anniversary Scientific Conference on the occasion of 30 years since the establishment of the Institute of Psychology at the Bulgarian Ministry of Interior, Sofia, Bulgaria. [Maslovska K. Psihologu loma, piedaloties nepilngadīgo nopratināšanā Latvijā. Starptautiskās par godu Bulgārijas Iekšlietu ministrijas Psiholoģijas institūta dibināšanas 30. Gadadienai veltītās zinātniskās konferences rakstu krājumā, Sofija, Bulgārija] (iesniegts publicēšanai).

  1. (2001). Depresija. “Vēstis skolai” Nr.25., 6.—7.lpp.

  1. (1999). Pedofilija šķērsgriezumā. “Diena”, 26.10.99., 11.llp.

  1. Intervijas presē – “Mans Mazais”, “Likumā vārdā”, “Fakts”, “Jaunā Avīze”. “Kurzemes Vārds”, “Vesti”, Čas”, Latvijas radio, LTV—1, TV3.

  1. Dž.Alens, Dž.Nerne “Skolēnu izaugsmes veicināšana”, R.:SAC, 2000. Grāmatas tulkotāja, priekšvārda autore.



Pielikums Nr. 12
Aizstāvēto disertāciju temati

Jirgena S., “Jauniešu pašizjūta un adiktīvas uzvedības izvēle”.


Kaliņņikova L. “Personības pašvērtības apzināšanās pusaudžu un agrīnās jaunības vecuma posmā”.
Vorobjovs V. “Personības satura un aktivitātes sistēmprocesuālais modelis”.
Vidnere M. “Represēto personu pārdzīvojumu pieredze kā piesātināto vērtību Veidošanās psiholoģiskais pamats”.
Veide M. “Garīgās brīvības veidošanās pusaudžiem skolā”.
Vecvagare A. “3—7 gadus vecu bērnu emociju attīstība un tās veicināšana”.
Šteinberga A. “Vecāko klašu skolēnu pašizjūta un darbības produktivitāte”.
Tunne I. “Studējošās jaunatnes vērtību orientācija Latvijā”.
Zilgalve M. “Mūzikas estētiskās sapratnes veidošanās izziņas kontekstā”.
Beresnevičiene D. “Nepārtrauktās mācīšanās psiholoģiskie pamati Lietuvā”.
Stradomska I. “Slēpto psihisko traucējumu apsteidzoša novēršana pirmskolas vecuma bērniem”.
Dombrovskis V. “Skolotāja priekšstats par skolēna personību”.
Kokina I. ”Psiholoģijas priekšmets pamatskolā kā bērna pašizziņas un pašaudzināšanas stimulējošais faktors”.
Skince G. “Skolēna pozitīvās pašizjūtas nosacījumi pedagoģiskajā saskarsmē skolā”.
Karpova Ā. “Personības attīstības individuālais stils”.

Derjaho S. “Skolēnu un studentu dabas objektu uztveres psiholoģiskās īpatnības”.


Jasvins V. “Skolēnu personības attieksme pret dabu”.

Lika I. “Pirmsskolas vecuma bērnu atsvešinātība ģimenē”.


Pipere A. “Altruistisko noviržu pašvērtējums un citvērtējums pusaudžu un jauniešu vecumā”.
Raščevska M. “Telpas uztveres īpatnības bērniem ar psihiskās attīstības aizturi”.
Bušs G. “Ar bronhiālo astmu slimojošo pusaudžu psiholoģiskās īpatnības un to psihokorekcijas iespējas”.

Pielikums Nr. 13
Psiholoģijas nozares promocijas padomes sastāvs
Pielikums Nr. 14
Psiholoģijas studiju progrrammu paŠvērtēŠanas apakŠkomitejas protokols Nr.1


Pielikums Nr. 15
Pedagoģijas, psiholoģijas, izglītības zinātņu un izglītības vadības studiju programmu paŠvērtēŠanas vadības komitejas protokols Nr 2.

LU Pegagoģijas un psiholoģijas fakultātes

Pedagoģijas, psiholoģijas, izglītības zinātņu un izglītības vadības studiju programmu pašnovērtēšanas vadības komitejas 2001. gada 27. augusta sēdes protokols Nr. 2.
Sēdē piedalās sekojoši komitejas locekli: prof. A.Kopeloviča, prof. J.Anspaks, asoc. prof.O. Zīds, asoc. prof. A.Kangro, asoc. prof. S. Sebre, asoc. prof. D.Blūma, prof. Ā .Karpova, asoc. prof. A.Broks, asoc. prof. A.Grīnfelds, asoc. prof. .I.Stikāne, asoc. prof. M.Raščevska, doc. A.Raževa, PPIC direktore -M. Pušpure, maģistrants -G.Zembergs, studenti - J .Vaivars, I. Krūmers.
Sēdi vada: 0. Zīds.
Sēdi protokolē: M. Raščevska
Darba kārtībā:

1. Psiholoģijas doktora studiju programmas pašnovērtējuma apspriešana

Pedagoģijas, psiholoģijas, izglītības zinātņu un izglītības vadības studiju

programmu pašnovērtēšanas vadības komitejā.



Prof. Ā. KARPOVAS (programmas direktores) ziņojums.
Vispirms prof. Ā. KARPOVA iepazīstina ar pašnovērtējuma sadaļu, Psiholoģijas doktora studiju programmas izveides nepieciešamību un gaitu Latvijā. Tiek parādīta

programmas realizētāju pētnieciskā darbība kopš 1991. gada, tai skaitā starptautisku projektu ietvaros, programmas zinātnisko virzienu raksturojums, nepieciešamība Latvijā izglītot augsti kvalificētus pētniekus un akadēmisko personālu. Studiju gala mērķis ir iegūt starptautiski pielīdzināmu zinātņu doktora grādu psiholoģijā.

Studiju programma paredzēta trīs gadu studijām pilna laika klātienē vai četru gadu

studijām daļēja laika klātienē, tās kopapjoms ir 144 kredītpunkti. Doktorants var tikt imatriku1ēts doktora studiju programmā, ja viņš sekmīgi nokārto iestājpārrunas un viņam ir maģistra grāds psiholoģijā . Doktora disertācijas izstrāde ir programmas galvenā sastāvdaļa.

Psiholoģijas doktora studiju programma tiek piedāvāta šādos apakšvirzienos: vispārīgā, sociālā, personības, attīstības un klīniskā psiholoģija.

Psiholoģijas programma ir saņēmusi arī divu ekspertu pozitīvus novērtējumus (skat. pielikums Nr. 16. un 17.). Tā1āk Prof. Ā. KARPOVA

iepazīstina sēdes da1ībniekus ar programmas A un B daļu.

Prof. Ā. Karpova informē par to, ka pašnovērtēšanas apakškomitejas ziņojums tika vienba1sīgi pieņemts.


O. Zīds lūdz uzdot jautājumus.

  1. A. Kangro - Vai programma ir apstiprināta senātā?

Prof. Ā. Karpova- programma ir apstiprināta LU Senātā 11.10.99.

  1. Asoc. prof. D. Blūmas komentārs. Vēlams veikt vēl redakcionārus labojumus.

  2. Prof. Broks. Vai ir semināri pedagoģiskajā psiholoģijā? Ar ko atšķiras Latvijas programma no citu valstu programmām?

Prof. Ā. Karpova – tieši pedagoģiskajā psiholoģijā seminārs nav ietverts, bet „Mūsdienu psiholoģijas teorijas” kursā var tikt aplūkotas jaunākās teorijas šajā apkšnozarē.

S. Sebre. Latvijas programma ir ļoti līdzīga Stokholmas universitātes psiholoģijas doktora studiju programmai.




  1. Prof. A. Kopeloviča. Vai pedagoģiskās psiholoģijas novirziens eksistē?

Prof. Ā. Karpova – Jā.


  1. Vai ir sadarbība doktorantūras padomē starp PPI un PPF profesoriem?

Prof. Ā. Karpova – Jā.
0. Zīds: Vai vēl ir jautājumi un izteikumi? Nav!
Tad piedāvāju sekojošu sēdes lēmuma projektu:

1. Atzīt par atbilstošu akreditācijas prasībām Psiholoģijas doktora studiju programmu un tās pašnovērtējuma ziņojumu.

2. Studiju programmas direktoram prof. Ā. Karpovai iesniegt šo pašnovērtējumā ziņojumu tālākajām instancēm.
O.Zīds: Lūdzu balsot par šo lēmuma projektu!

Balsošanas rezultāti: par- 15, pret -0, atturas -0.

Lēmums pieņemts vienbalsīgi.

27.08.01.


Pedagoģijas, psiholoģijas, izglītības zinātņu

un izglītības vadības studiju programmu

pašnovērtēšanas vadības komitejas vadītājs, asoc. prof. O. Zīds

Protokoliste: M. Raščevska


Pielikums Nr. 16
Psiholoģijas doktores I. Plotkas atsauksme par psiholoģijas doktora studiju programmu


Pielikums Nr. 17
Psiholoģijas doktora – eksperta atsauksme par psiholoģijas studiju programmu

Pielikums Nr. 18
Darba devēja atsauksme par LU doktorantiem

Programmas vērtējums no absolventu un viņu darba devēju viedokļa
Pašlaik programmai vēl nav absolventu, bet lielākā daļa no viņiem strādā kā akadēmiskais personāls Latvijas augstskolās psiholoģijas dažāda līmeņa studiju programmās. Šo programmu studentu ikgadējās aptaujas liecina, ka jaunās paaudzes psihologi sekmīgi docē kursus ( skat. pielikums Nr. 18). Daudzi no viņiem, kuriem ir psihologa kvalifikācija, strādā psiholoģiskās konsultācijas centros, skolās, veselības aprūpes iestādēs. Prognozes rāda, ka pēc doktorantūras studiju beigšanas viņi varētu būt tikpat sekmīgi darbinieki.
Darba devēja – LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes

Psiholoģijas nodaļas vadītājas, asoc.prof.

Malgožatas Raščevskas


atsauksme par doktorantūras studentu darbu
LU PPF – Psiholoģijas nodaļā pilnā vai daļējā slodzē strādā 6 doktoranti (I. Āre, D. Škuškovnika, K. Maslovska, A. Gaitniece-Putāne, U. Pāvuls, E. Strika). Savā darbā viņi sevi ir apliecinājuši kā veiksmīgi strādājošie docētāji, kas ir sagatavojuši un sekmīgi docē vairākus PN psiholoģijas kursus bakalaura un psihologa asistenta profesionālajā programmā. Lielākā daļa no iepriekš minētiem docētājiem iestājas doktorantūrā ar 3-5 gadu darba praksi (izņemot K. Maslovska). Ikgadējās studentu aptaujās šo kursu vidējais vērtējums ir 7,5-9 balles (10 baļļu sistēmā).

15.08.01.


LU Psiholoģijas nodaļas

vadītāja asoc. prof. M. Raščevska



Pielikums Nr. 19
Psiholoģijas doktora studiju programmas finansiālais nodroŠinājums


Nr.

Parametra nosaukums

Rin-das Nr.

Aprēķina formula

Aprēķinātais lielums

 

 

A

B

 

C

D

I Tiešās studiju programmas izmaksas 

 

 

 

 

Viena pasniedzēja darba algas fonda aprēķins vienam studentam gadā 

 

 

 

 

Amats

Pasniedzēju vidējā darba alga mēnesī

Pasn. īpatsvars st. progr. nodrošināšanai

 

 

 

 

profesors

420

0,5

1

D1=A1*B1

210,00

 

As.profesors

336

0,5

2

D2=A2*B2

168,00

 

docents

 

0

3

D3=A3*B3

0,00

 

lektors

 

 

4

D4=A4*B4

0,00

 

asistents

 

 

5

D5=A5*B5

0,00

 

asistents

 

 

6

D6=A6*B6

0,00

 










 

D7=(D1+D2+D3+D4+D5+D6)*12

378,00

 

pasniedzēja vidējā alga gadā, Ls

7

 

4536,00

 

vidējais studentu skaits uz 1 pasniedzēju**

8

X

7,00

 

Pasniedzēja darba alga uz 1 studentu gadā, Ls

9

D9=D7/D8

648,00

 

pārējo darbinieku skaits uz 1 pasniedzēju (neskaitot saimn.personā)

10

X

1,50

 

pasniedzēju un pārējo darbinieku algu fonda attiecība stud.progr.

11

X

2,00

 

Pārējo darbinieku darba alga uz 1 studentu gadā, Ls

12

D12=D9*D10/D11

486,00

N1

Darba algas fonds uz 1 studentu gadā, Ls

13

D13=D9+D12

1134,00

N2

Darba devēja sociālie maksājumi uz 1 studentu gadā (26,09%),Ls

14

D14=D13*0,2609

295,86

N3

Komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz 1 studentu gadā,

15

X

100,00

 

pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā uz 1 studentu, Ls

16

X

0,80

 

citi pakalpojumi (kopēšana, tipogrāfija,fax u.c.), Ls

17

X

1,50

N4

Pakalpojumu apmaksa -- kopā Ls

18

D18=D16+D17

2,30

 

mācību līdzkekļu un materiālu iegāde vienam studentam gadā, Ls

19

X

5,00

 

kancelejas preces un cits mazvērtīgais inventārs, Ls

20

X

5,50

N5

Materiāli un mazvērtīgā inventāra iegāde uz 1 studentu gadā, Ls

21

D21=D19+D20

10,50

 

mācību grāmatas uz 1 studentu gadā, Ls

22

X

10,00

 

grāmatu kalpošanas laiks gados

23

X

10,00

 

1 grāmatas cena, Ls

24

X

30,00

 

grāmatu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā, Ls

25

D25=D22*D24/D23

30,00

 

žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā, Ls

26

X

20,00

N6

Grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā, Ls

27

D27=D25+D26

50,00

 

sportam uz vienu studentu gadā, Ls

32

X

 

 

pašdarbībai uz vienu studentu gadā, Ls

33

X

 

N7

Studentu sociālajam nodrošinājumam uz 1 studentu gadā, Ls

34

D34=D32+D33

0,00

 

iekārtu iegāde uz vienu studentu gadā, Ls

35

X

45,50

 

investīcijas iekārtu modernizēšanai - 20% no inventāra izmaksām

36

X

0,20

 

izmaksas iekārtu modernizēšanai, Ls

37

D37=D35*D36

9,10

N8

Iekārtu iegādes un moderniz. izmaksas uz 1 studentu gadā, Ls

38

D38=D35+D37

54,60

Kopā tiešās izmaksas uz 1 studentu gadā -- summa no N1 līdz N8

39

D39=D13+D14+D15+D18+D21+D27+D34+D38

1647,26

II Netiešās studiju programmas izmaksas

 

 

 

 Izdevumi LU darbības nodrošināšanai: LU bibliotēkai, zemes nod., telpu noma, īre, ēku ekspluatācijas izd., telefonu abonēšanas un pakalp.izmaksas, komunālie pak., tekošais remonts, īpašās progr. U.c. uz 1 nosacīto studentu gadā*** (30,0%), Ls

40

D40=D39*0,4285

705,85

Pavisam kopā viena studējošā studiju izmaksas gadā

41

D41=D39+D40

2353,11

Pielikums Nr. 20
Izraksts no ārzemju universitāŠu studiju programmām
Yüklə 0,57 Mb.

Dostları ilə paylaş:
1   2   3   4   5   6   7   8   9   10   11




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©muhaz.org 2024
rəhbərliyinə müraciət

gir | qeydiyyatdan keç
    Ana səhifə


yükləyin