Profesionālā maģistra studiju programma

AUGSTSKOLU PEDAGOĢIJA UN VADĪBA

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. paed., asoc. prof. Aldis Baumanis, Biznesa augstskola Turība,

Dr. psych., asoc. prof.. Sandra Mihailova, Rīgas Stradiņa universitāte

Mērķis – Kursa ietvaros tiks apgūtas augstskolu pedagoģijas un vadības jaunākās teorētiskās un praktiskās atziņas. Kursa ietvaros tiks analizēti pieaugušo izglītības nozīmīgākie jēdzieni, pieaugušo pedagoģijas likumības, mācīšanas un mācīšanās modeļi un stili.

Nepieciešamās priekšzināšanas – speciālas priekšzināšanas nav nepieciešamas.

Uzdevumi – 1) sniegt ieskatu mūsdienu pedagoģijas jaunākajās teorētiskajās un praktiskajās atziņās; 2) padziļināt zi­nā­ša­nas un izpratni par pasniedzēju un studentu mijiedarbības pedagoģiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem; 3) veidot priekšstatu par augstskolu vadību un izglītības ekonomiku.

Obligātās prasības – obligāta aktīva piedalīšanās semināru nodarbībās, jaunāko pētījumu pedagoģijā prezentācija.

Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskām stundām.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.
Studiju kursa saturs

1. 
   Mūsdienu pedagoģija.
   
2. 
   Izglītības ekonomika.
   
3. 
   Augstskolu vadība.
   
4. 
   Pasniedzēju un studentu attiecību pedagoģiskie un psiholoģiskie aspekti.
   

Izmantojamās literatūras saraksts

1. 
   Becker, Gary S. Human Capital: A Theoretical and Empirical Analysis, with Special Reference to Education. Chicago Press, 1993. 
   
2. 
   Brennan, John, and Shah, Tarla. Managing Quality in Higher Education: An International Perspective on Institutional Assessment and Change. Open University Press, 2000.
   
3. 
   Geraint, Johnes. The Economics of Education. Macmillan Press, 1993.
   
4. 
   Izglītība ir zelts: UNESCO Starptautiskās komisijas ziņojums par izglītību 21. gadsimtam. Rīga, 2001.
   
5. 
   Koķe, Tatjana. Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes. Rīga, Mācību apgāds NT, 1999.
   
6. 
   Leitner, Erich (Ed.). Educational Research and Higher Education Reform in Eastern and Central Europe. Peter Lang, 1998.
   
7. 
   Lenington, Robert L. Managing Higher Education as a Business. Oryx Press, 2001.
   
8. 
   Lifelong Learning: The contribution of education systems in the Member States of the European Union. EURYDICE Survey, 2000.
   
9. 
   Lonstrupa, Brita. Mācīt pieaugušus ar atklātību. 1. daļa. Rīga, 1997.
   
10. 
    Lonstrupa, Brita. Mācīt pieaugušus ar atklātību. 2. daļa. Rīga, 2002.
    
11. 
    Lieģeniece, Daina. Ievads andragoģijā. Rīga, 2002.
    
12. 
    Mūžizglītības Memorands [Eiropas Komisijas darba dokuments]. Brisele, 30.10.2000.
    
13. 
    Neave, Guy (Ed.) / International Association of Universities [IAU]. Organizing Higher Education for the 21st Century [Theme issue]. London, Kogan Page. In: Higher Education Policy, v. 8, no. 4, Whole issue, December 1995.
    
14. 
    Rokasgrāmata pieaugušo izglītības pasniedzējiem. Rīga: LPIA, 2003.
    
15. 
    Urdze, Toms. Būt, zināt, prast – metodes veiksmīgam darbam ar auditoriju. Rīga: LPIA, 1999.
    
16. 
    Svence Guna. Pieaugušo psiholoģija. Rīga, 2003.
    
17. 
    Trowler, Paul R. (Ed.). Higher Education Policy and Institutional Change: Intentions and Outcomes in Turbulent Environments. Open University Press, 2002.
    
18. 
    www.laea.lv
    
19. 
    www.adultstudy.net
    
20. 
    www.learning4sharing.nu
    
21. 
    http://metodes.lv
    
22. 
    www.pasniedzejs.lv
    
23. 
    www.likumi.lv
    
24. 
    www.mk.gov.lv
    
25. 
    www.izm.gov.lv
    
26. 
    www.oecd.org
    
27. 
    Jaunākie pētījumi pedagoģijā no www.search.epnet.com un citām datu bāzēm.
    

STRATĒĢISKO JAUTĀJUMU MENEDŽMENTS

UN KOMUNIKĀCIJAS VADĪBAS MODEĻI

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. hab. oec., PhD uzņēmumu vadībā un ekonomikā, LZA ārzemju loceklis,

prof. Gundars Ķeniņš-Kings, Biznesa augstskola Turība

Mērķis – palīdzēt doktorandiem izprast un apgūt sekmīgas uzņēmumu vadības principus, iegūt spējas tos pielietot Latvijas saimnieciskajā dzīvē. Kursa fokusā ir organizāciju vadītāji, kuri veido attīstības plānus un vada organizāciju vai pat valsts darbību strauju pārmaiņu apstākļos uz tirgu orientētā sabiedrībā.

Kurss ietver lekcijas, kas papildina iepriekš izlasīto, pārrunas un doto situāciju aprišu analīzes. Daļa no uzdevumiem jāveic kopīga darba grupās, ieskaitot pilnīgu laikraksta “Diena” stratēģiju analīzi.

Nepieciešamās priekšzināšanas – vadībzinātne (menedžments), ekonomika.

Uzdevumi – 1) sniegt ieskatu valsts, sabiedrības un uzņēmēju attiecību vēsturē; 2) sniegt zināšanas par mūsdienu pieredzi un galvenajām atziņām, kas gūtas šinī jomā; 3) veidot izpratni par aktuālākajiem stratēģisko jautājumu vadības jautājumiem un tendencēm; 4) veidot izpratni un interesi par globāliem pārmaiņu procesiem; 5) iegūt stratēģiskās domāšanas, vadības un analīzes iemaņas.

Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kura formu un veidu nosaka mācībspēks.

Apjoms – atbilst 4 kredītpunktiem (KP) jeb 160 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.
Studiju kursa saturs

1. 
   Stratēģiskās vadības pamati uz tirgu orientētā saimnieciskā sistēmā. Fundamentālie stratēģiskie mērķi tirgus saimniecībā trīs gadsimtos. Galvenie apsvērumi stratēģiskos plānos. Lielo pārmaiņu dinamiskais raksturs. Uzņēmēja, organizācijas vadītāja raksturs, mērķi un loma saimnieciskā dzīvē.
   
2. 
   Atsevišķu organizāciju stratēģijas izveide. Organizācijas imperatīvie mērķi. Ārējās vides analīze. Organizācijas iekšējās vides dinamika. Stratēģiskas izvēles.
   
3. 
   Saskaņota un līdzsvarota organizācijas vadība. Organizācijas struktūra. Hierarhiskās tradīcijas un koleģiāla sadarbība pāri strukturālām robežām.
   
4. 
   Pieņemtās stratēģijas izvērtējums, ieteiktā orientācija un pārmaiņas. Stabilitāte un dinamisks progress, jauna līdzsvara meklējums.
   
5. 
   Atskats uz stratēģiju izveidi un vadības praksi. Problēmu analīze, alternatīvas stratēģijas un ieteikumi.
   
6. 
   Nākotnes perspektīvas. Globalizācija un glokalizācija. Starptautiski sasniegumi, problēmas un konfliktu raksturs. Jauni uzņēmumi.
   

Izmantojamās literatūras saraksts

1. 
   Collins, James C. Good to Great. New York: HarperCollins, 2001
   
2. 
   David, Fred R. Strategic Management: Concepts. 7th ed. Upper Saddle River: Prentice-Hall,
   

1999.

3. 
   Kalve, Ieva. Apseglot pārmaiņu vējus. Rīga: Turība, 2005.
   
4. 
   Ķeniņš-Kings, Gundars. Roku rokā: Ātrāk, augstāk un stiprāk! Rīga: Biznesa partneri, 2002
   
5. 
   Ķeniņš-Kings, Gundars. Saimnieciskie apsvērumi Latvijas tālākai izaugsmei. Rīga: Biznesa partneri, 2004.
   
6. 
   Pētersons, Andris un Pavāre, Lolita. Korporatīvā sociālā atbildība. Rīga: Turība, 2005.
   
7. 
   Rifkins, Džeremijs. Jaunās ekonomikas laikmets: Kāpēc jūs tērējat vairāk, bet jums pieder mazāk. No angļu val. tulk. Evita Krastiņa = Age of Access. Rīga: Jumava, 2004.
   
8. 
   Timmons, Jeffry A., Spinelli, Stephen. New Venture Management: Entrepreneurship in the 21st Century. 6th ed. New York: McGraw-Hill, 2004.
   
9. 
   Žurnāls: EBS [Estonian Business School] Review, īpaši raksti par pieredzi Baltijas valstīs.
   
10. 
    Žurnāls: The Economist, īpaši pielikumi par atsevišķiem, svarīgiem tematiem.
    
11. 
    Žurnāls: The Harvard Business Review, īpaši raksti ar jaunākām atziņām uzņēmumu vadībai.
    

ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS METODOLOĢIJA

UN PĒTĪJUMU METODES

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. phil., prof. Mārtiņš Boiko, Rīgas Stradiņa universitāte,

Dr., asoc. prof. Andris Vilks, Rīgas Stradiņa universitāte

Mērķis – padziļināti studēt galvenos zinātniskās darbības metodoloģiskos aspektus veidot izpratni par pieeju un metožu kopumu, kas tiek lietots mūsdienu komunikācijas pētniecībā, par metožu un pētniecības mērķuzstādījumu, kā arī tematikas attiecībām.

Nepieciešamās priekšzināšanas – socioloģijas, psiholoģijas, pedagoģijas, sociālās antropoloģijas vai kulturoloģijas studijas.

Uzdevumi – 1) apgūt empīrisko un racionālo metodoloģiju zinātniskajā pētniecībā, zinātniskās argumentācijas būtību un hermeneitiskās pieejas specifiku; 2) apgādāt studējošos ar doktora darba rakstīšanas procesā nepieciešamo metodisko arsenālu; 3) sniegt pārskatu par metožu daudzveidību, tā nodrošinot metodisko bāzi tālākam pētnieciskam darbam.

Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kura formu un veidu nosaka mācībspēki.

Apjoms – atbilst 6 kredītpunktiem (KP) jeb 240 akadēmiskām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un studentu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.
Studiju kursa saturs

1. 
   Metodoloģijas jēdziens. Teorijas un metodes savstarpējās attiecības.
   
2. 
   Subjektīvā dimensija zinātniskajā pētniecībā.
   
3. 
   Saturiskie un formālie elementi zinātniskajā metodoloģijā.
   
4. 
   Empīriskā tradīcija zinātnē. Klasiskais empīrisms, pozitīvisms, pragmatisms.
   
5. 
   Racionālā (teorētiskā) tradīcija zinātnē. Zinātniskie jēdzieni un to veidi, zinātniskie spriedumi, to uzbūves īpatnības.
   
6. 
   Induktīvie un deduktīvie slēdzieni zinātnē, analoģijas slēdzienu nozīme zinātnē. Zinātnisko koncepciju uzbūves specifika.
   
7. 
   Kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes un to attiecības.
   
8. 
   Kvalitatīvā kontentanalīze.
   
9. 
   Intervijas, to tipi.
   

Izmantojamās literatūras saraksts

1. 
   Bonevac D. Deduction. Blackwell Publishers, 2002.
   
2. 
   Boole G. Laws of Thought. Prometheus Books, 2003.
   
3. 
   Eemeren F. Systematic Theory of Argumentation. Cambridge, 2003.
   
4. 
   Fogelin R. Understanding Arguments. Harcourt College Publishers, 2001.
   
5. 
   Goldfarb W. Deductive Logic. Hackett Publishing Company, 2003.
   
6. 
   Hacking I. An Introduction to Probability and Inductive Logic. Cambridge University Press, 2001.
   
7. 
   Kroplijs A., Raščevska M. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. Rīga: RaKa, 2004.
   
8. 
   Kūle M., Kūlis R. Filosofija. Rīga, 1998.
   
9. 
   Kvale St. Interviews: An Introduction to Qualitative Research Interviewing. Thousand Oaks (CA) a. o.: SAGE Publications, 1996.
   
10. 
    LePore E. Meaning and Argument. Blackwell Publishers, 2003.
    
11. 
    Philosophical Dimensions of Logic and Science. Kluwer Academic Publishers, 2003.
    
12. 
    Pinto R. Argument, Inference and Dialectic. Kluwer Academic Publishers, 2001.
    
13. 
    Stewart A. The Ethnographer's Method. Qualitative Research Methods, vol. 46. Thousand Oaks a.o.: SAGE Publications, 1998.
    
14. 
    Symon G., Cassell C. Qualitative Methods and Analysis in Organizational Research: A Practical Guide. London a.o.: SAGE Publications, 1998.
    
15. 
    Toulmin S. Uses of Argument. Cambridge University Press, 2003.
    
16. 
    Vedins I. Loģika. Rīga, 2000.
    
17. 
    Vilks A. Ievads loģikā. Rīga, 2003.
    

SVEŠVALODA

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. paed., docente Ineta Lūka, Biznesa augstskola Turība
Mērķis – papildināt svešvalodas leksikas un terminoloģijas krājumu komunikācijas vadības nozarē, tādējādi sagatavojot doktorantus informācijas iegūšanai un izpratnei svešvalodā, kā arī pilnveidot doktorantu svešvalodas prasmes izklāstīt savas zināšanas un viedokli gan prezentācijās un konferencēs, gan veidojot publikācijas un citus rakstus svešvalodā.

Nepieciešamās priekšzināšanas – labas vispārīgās angļu/vācu valodas zināšanas un vēlama iepriekšēja sagatavotība lietišķajā svešvalodā.

Uzdevumi – papildināt komunikācijas vadības nozarē nepieciešamo svešvalodas leksikas krājumu; nostiprināt rakstītprasmi lietišķajā svešvalodā; padziļināti studējot teorētisko literatūru par savu pētniecisko tēmu, apgūt konferences runas iemaņas; vingrināties praktiski izklāstīt faktus, pamatot savu viedokli, pārliecināt klausītājus; attīstīt prasmi veidot tekstu pētnieciskā rakstu valodas stilā; rakstīt publikācijas un darba kopsavilkumu.

Obligātās prasības – divi kārtējie pārbaudījumi, kura formu un veidu nosaka mācībspēks.

Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un studentu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.
Studiju kursa saturs

1. 
   Nozarē lietotā specifiskā terminoloģija
   

Komunikācijas un vadības zinātnē lietotie specifiskie termini.

Terminu krājuma apguve un papildināšana.

Mājas lasīšana izvēlētajā pētnieciskajā jomā.

Izlasītās informācijas pārstāsts. Atstāstījuma izteiksme, lietojamās frāzes.

Rakstisks faktu atreferējums.

Lietišķajā svešvalodā izmantotie dokumenti.

2. 
   Konferences, sapulces un prezentācijas runa.
   

Referāta uzbūve, daļu saistītājfrāzes.

Faktu izklāsts. Viedokļa izteikšana un pamatošana.

Sapulču, konferenču un semināru vadīšana.

Diskusija, tās vadīšana.

Prezentāciju veidošana.

3. 
   Pētnieciskie raksti.
   

Leksika un frāzes teksta veidošanai.

Teksta veidošanas paņēmieni: pētījuma aktualitāte, pētījuma mērķis, uzdevumi, hipotēze, metodoloģija, piemēri, faktu salīdzināšana u.c.

Pētniecisko rakstu stils.

Pārskats un kopsavilkums.

Izmantojamās literatūras saraksts

1. 
   Aspinall, Tricia; Capel, Annette. Advanced Masterclass CAE. Oxford : Oxford University Press, 2000.
   
2. 
   Baines, Paul; Egan, John; Jefkins, Frank. Public Relations: Contemporary issues and techniques. Amsterdam et al.: Elsevier Butterworth Heinemann, 2004.
   
3. 
   Bivins, Thomas H. Public relations writing: The essentials of style and format. 5th ed. New York: McGraw Hill, 2005.
   
4. 
   Buscha, Anne; Linthout, Gisela. Geschaefts Kommunikation: Verhandlungssprache: Deutsch als Fremdsprache: Kursbuch und Cassette. Ismaning: Hueber, 1997.
   
5. 
   Conlin, Christine. Unternehmen Deutsch: Lehrwerk fuer Wirtschaftsdeutsch: Lehrbuch. Neubearb. Stuttgart: Ernst Klett International, 2000.
   
6. 
   Eismann, Volker. Wirtschafts-Kommunikation Deutsch. Bd. 1. Berlin et al.: Langenscheidt, 2000.
   
7. 
   Goodale, Malcom. The Language of Meetings. Language Teaching Publications, 1987.
   
8. 
   Haines, Simon. New First Certificate Masterclass. 7th impr. Oxford: Oxford University Press, 1998.
   
9. 
   Hamp-Lyons, Liz; Heasley, Ben. Study Writing: A Course in Written English for Academic and Professional Purposes. Cambridge University Press, 1987.
   
10. 
    Harris-Leonhard, Barbara. Discoveries in Academic Writing. 1st ed. Thomson & Heinle, 1999.
    
11. 
    Hicks, Wynford. English for Journalists. 2nd ed. London, New York: Routledge, Taylor & Francis Group, 1998.
    
12. 
    Miebs, Udo; Vehovirta, Leena. Kontakt Deutsch: Deutsch fuer berufliche Situationen: Videosprachkurs fuer Wirtschaftsdeutsch. Berlin et al.: Langenscheidt, 1997.
    
13. 
    Powel, Mark. Presenting in English: How to give successful presentations. Language Teaching Publications, 1997.
    
14. 
    Reimann, Monika. Grundstufen-Grammatik fuer Deutsch als Fremdsprache: Erklaerungen und Uebungen. 3. Aufl. Max Hueber Verlag, 2000.
    
15. 
    Sachs, Rudolf. Deutsche Handelskorrespondenz: Der Briefwechsel in Export und Import. 2., bearb. und ergaenzte Aufl. Ismaning: Hueber, 1994.
    
16. 
    Smith, Pauline. Writing an Assignment: How to Improve Your Research and Presentation Skills. How To Books, 1998.
    
17. 
    Захарова Е.В., Ульянищева Л.В. Public Relations and Advertising in Close-Up: Для студентов высших учебных заведений. Москва: Импе-Паблиш, 2004.
    

MŪSDIENU KOMUNIKĀCIJAS TEORIJAS

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. phil., asoc. prof. Ainārs Dimants, Biznesa augstskola Turība

Mērķis – biznesa komunikācijas un Latvijas pēcpadomju transformācijas analīzei noderīgu komunikācijas un masu komunikācijas teoriju apguve, kas ir pielietojamas gan makro (globālā komunikācijas struktūra sabiedrībā), gan mezo (masmediji), gan mikro (organizācijas) līmenī.

Uzdevumi – iegūt pārskatu par komunikācijas teoriju vēsturiskajiem un kultūras avotiem un teorētisko pieeju tradīcijām un iepazīt noteicošās komunikācijas teorijas, padziļināti pievēršoties funkcionāli strukturālajai sistēmteorijai un ekonomikas teoriju piemērošanai komunikācijas zinātnē.

Apjoms – atbilst 4 kredītpunktiem (KP) jeb 160 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.
Studiju kursa saturs

1. 
   Komunikācijas jēdziens un komunikācijas process. Komunikācijas teorijas sociālo un humanitāro zinātņu kontekstā.
   
2. 
   Procesa skola (rīcības, sistēmu un pārliecināšanas teorijas, grupu un tīklu teorija) versus semiotika.
   
3. 
   Sistēmteorijas versus ekonomikas teorijas.
   
4. 
   Funkcionāli strukturālā sistēmteorija.
   
5. 
   N. Lūmana darbs “Masu mediju realitāte”.
   
6. 
   Četras mediju teorijas: autoritārisms, liberālisms, komunisms, sociālā atbildība.
   

Izmantojamās literatūras saraksts

1. 
   Becker G.S. An Economic Approach to Human Behavior. University of Chicago Press, 1977.
   
2. 
   Bentele G. et al. (Hrsg.). Lexikon Kommunikations- und Medienwissenschaft. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften, 2006.
   
3. 
   Berger C.R., Roloff M.E., Roskos-Ewoldsen D. (eds.). Handbook of Communication Science. 2nd ed. Sage Publications, 2009.
   
4. 
   Brikše I. (red.). Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne, 2006.
   
5. 
   Craig R.T., Muller H.L. (eds.). Theorizing Communication: Readings Across Traditions. Sage Publications, 2007.
   
6. 
   Davenport T.H., Beck J.C. The Attention Economy: Understanding the New Currency of Business. Harvard Business School Press, 2001.
   
7. 
   Dimants A. Augsts lidojums un sapīšanās uz zemes [Recenzija par Sandras Veinbergas grāmatu „Masmediji: Prese, radio un televīzija”]. Akadēmiskā Dzīve (2006), Nr. 43.
   
8. 
   Dimants A. Latvijas masu mediju nākotne paplašinātajā Eiropā. Jundzis T. (red.). Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas: Rakstu krājums. Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 2004.
   
9. 
   Dimants A. Redakcionālā autonomija kā korporatīvā sociālā atbildība mediju uzņēmējdarbībā. Akadēmiskā Dzīve (2008), Nr. 45.
   
10. 
    Dimants A. The role of Scandinavian investments for the re-integration of Latvian media in the North/Central European model of media system. Informacijos mokslai (2008), Vol. 47. http://www.leidykla.eu/mokslo-darbai/informacijos-mokslai/informacijos-mokslai-2008-47-tomas/.
    
11. 
    Dimants A. Pašcenzūra pret paškontroli Latvijas presē: Mediju pētījuma atklājumi. Valmiera: Vidzemes Augstskola, 2004.
    

• 
  Fengler S., Russ-Mohl S. Der Journalist als “Homo oeconomicus”. Konstanz: UVK, 2005.
  
• 
  Fiske J. Introduction to Communication Studies. Routledge, 1990.
  

12. 
    Franck G. Ökonomie der Aufmerksamkeit. München / Wien: Hanser, 1998.
    
13. 
    Griffin E.A. First Look at Communication Theory. 7th ed. Irwin/McGraw-Hill, 2008.
    
14. 
    Hamilton J.T. All The News That’s Fit to Sell: How the Market Transforms Information into News. Princeton University Press, 2006.
    
15. 
    Hallin D.C., Mancini P. Comparing Media Systems: Three Models of Media and Politics. Cambridge etc.: Cambridge University Press, 2004.
    
16. 
    Hoskins C., McFadyen S., Finn A. Media Economics: Applying Economics to New and Traditional Media. Sage Publications, 2004.
    
17. 
    Jacobsson E.-M.; Becker L.B., Vlad T., Hollifield C.A., Jacobsson A. The Impact of Market Competition on Journalistic Performance. Paper, presented to the Journalism Research and Education Section of the International Association of Media and Communication Research, Stockholm, July 20-25, 2008.
    
18. 
    Kirchgässner G. Homo oeconomicus: Das ökonomische Modell individuellen Verhaltens und seine Anwenung in den Wirtschafts- und Sozialwissenschaften. Tübingen, 1991.
    
19. 
    Kruks S., Šulmane I. Plašsaziņas līdzekļi demokrātiskā sabiedrībā. LU SPPI; Stratēģiskās analīzes komisija (sast.). Cik demokrātiska ir Latvija: Demokrātijas audits. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005.
    
20. 
    Kruks S., Šulmane I. Plašsaziņas līdzekļi demokrātiskā sabiedrībā. LU SPPI; Stratēģiskās analīzes komisija (sast.). Cik demokrātiska ir Latvija: Demokrātijas monitorings 2005 - 2007. Rīga: Zinātne, 2007.
    

• 
  Luhmann N. Die Realität der Massenmedien. 2., erweiterte Auflage. Opladen: Westdeutscher Verlag, 1996.
  
• 
  Luhmann N. The Reality of the Mass Media. Stanford: Stanford University Press, 2000.
  

21. 
    McQuail D. McQuail’s Mass Communication Theory. 5th Edition. Sage Publications, 2005.
    
22. 
    Mediju īpašnieku struktūra un tās ietekme uz mediju neatkarību un plurālismu. Rīga: LMDMC, 2005.
    
23. 
    Noelle-Neumann E., Schulz W., Wilke J. Publizistik. Massenkommunikation. 4. Auflage. Frankfurt a. M.: Fischer Taschenbuch, 2002 (Fischer Lexikon 15495).
    
24. 
    Mierzjewska B.I., Hollifield A.C. Theoretical Approaches in Media Management Research. Albarran A.B., Chan-Olmsted S.M.; Wirth M.O. Handbook of Media Management and Economics. Lawrence Erlbaum Associates, 2006.
    
25. 
    Shepherd G.J.; John J.S., Striphas T. (eds.). Communication as…: Perspectives on Theory. Sage Publications, 2006
    
26. 
    Sjurts I. (Hrsg.). Lexikon Medienwirtschaft. Wiesbaden: Gabler, 2004.
    
27. 
    Veinberga S. Masmediji: Prese, radio un televīzija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005 – pirmā nodaļa “Mediālā komunikācija”.
    
28. 
    Weischenberg S. Journalistik: Theorie und Praxis aktueller Medienkommunikation. Band 1: Mediensysteme, Medienethik, Medieninstitutionen. Opladen: Westdeutscher Verlag, 1992.
    
29. 
    http://aboutmediaecon.blogspot.com/.
    

MŪSDIENU KOMUNIKĀCIJAS TEORIJAS

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr., vad. pētn. Sergejs Kruks, Rīgas Stradiņa universitāte,

Dr. phil., asoc. prof. Ainārs Dimants, Biznesa augstskola Turība
Mērķis – biznesa komunikācijas un Latvijas pēcpadomju transformācijas analīzei noderīgu komunikācijas un masu komunikācijas teoriju apguve, kas ir pielietojamas gan makro (globālā komunikācijas struktūra sabiedrībā), gan mezo (masmediji), gan mikro (organizācijas) līmenī.

Uzdevumi – iepazīt sešas teorijas: 1) sinerģētika skar informācijas radīšanas, uzglabāšanas un pārraidīšanas procesus daudzveidīgos kanālos; 2) komunikācijas pragmatika ir psiholoģiskas ievirzes teorija, kas ir noderīga organizācijas iekšējās komunikācijas pētniecībai ņemot vērā kolektīvu veidojošo indivīdu sasvstarpējās attiecības; 3) Lakāna psihoanalīze palīdz pētīt, kā indivīda veidošanās mazajā kolektīvā (ģimenē) ietekmē komunikāciju lielajā kolektīvā (sabiedrībā), un noskaidro, kā un kādas neapzinātajā apspiestās tieksmes veido lietišķo cilvēku pasaules uztveri publiskajā vidē; 4) pasaules semiotizācija dod ieskatu biznesa vērtību, normu un lomu kultivēšanā plašai sabiedrībai publiskajā komunikācijā; 5) funkcionāli strukturālā sistēmteorija pievēršas sabiedrības sistēmas un it īpaši mediju sistēmas struktūru funkcionēšanas izvērtējumam no sekmīgas komunikācijas viedokļa (ķēde: problēma - funkcija - struktūra); 6) racionālās izvēles teorija (Rational Choice Theorie) izskaidro komunikācijas procesa aktoru motivāciju un rīcību no ekonomiskā viedokļa.

Apjoms – atbilst 4 kredītpunktiem (KP) jeb 160 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.
Studiju kursa saturs

7. 
   Sinerģētika.
   
8. 
   Komunikācijas pragmatika.
   
9. 
   Pasaules semiotizācija: diskurss un semiotika.
   
10. 
    Lakāna psihoanalīze.
    
11. 
    Funkcionāli strukturālā sistēmteorija (N. Lūmans).
    
12. 
    Racionālās izvēles teorija.
    

Izmantojamās literatūras saraksts

30. 
    Bailey K. Sociology and the New Systems Theory. Saratoga Springs: State University of New York Press, 1994.
    
31. 
    Bracher M. Lacan, Discourse, and Social Change: A Psychoanalytic Cultural Criticism. Cornell University Press, 1993.
    
32. 
    Bushev M. Synergetics. London: World Scientific, 1994.
    
33. 
    Charaudeau P. A communicative conception of discourse. Discourse Studies, 2002, 4 (3): 301-318.
    
34. 
    Charaudeau P. Langage et discours. Paris: Hachette, 1983.
    
35. 
    Dor J. Introduction to the Reading of Lacan: The Unconscious Structured Like a Language. New York: Other Press, 1998.
    

• 
  Fengler S., Russ-Mohl St. Der Journalist als “Homo oeconomicus”. Konstanz: UVK, 2005.
  

36. 
    Franck G. Ökonomie der Aufmerksamkeit. München / Wien: Hanser, 1998.
    
37. 
    Haken H. Synergetics: Introduction and Advanced Topics. Springer, 2004.
    
38. 
    Haken H. Information and Self-Organization: A Macroscopic Approach to Complex Systems. Springer, 2006.
    
39. 
    Kirchgässner G. Homo oeconomicus: Das ökonomische Modell individuellen Verhaltens und seine Anwenung in den Wirtschafts- und Sozialwissenschaften. Tübingen, 1991.
    
40. 
    Kruk S. Information Flow in the Soviet Union: Synergetic Approach. In: Ozoliņa Ž. (ed.). Negotiating Futures – States, Societies and the World. Riga: University of Latvia, 2005.
    
41. 
    Lacan J. The Seminar of Jacques Lacan. Book XVII: The Other Side of Psychoanalysis. W.W. Norton, 2006.
    
42. 
    Laszlo E. The Systems View of the World: A Holistic Vision for Our Time. (Advances in Systems Theory, Complexity, and the Human Sciences). Hampton Press, 1996.
    

• 
  Luhmann N. Die Realität der Massenmedien. 2., erweiterte Auflage. Opladen: Westdeutscher Verlag, 1996
  

43. 
    Maturana H., Varela F. Autopoiesis and Cognition: The Realization of the Living. Springer, 2001.
    
44. 
    Prigogine I., Stengers I. Order Out of Chaos. New York: Bantam Books, 1984.
    
45. 
    Skyttner L. General Systems Theory. World Scientific Publishing Company, 2001.
    
46. 
    Van Dijk, T. Discourse Semantics and Ideology. Discourse & Society, 1995, 6 (2): 243-89.
    
47. 
    Van Dijk T. Ideology. London: SAGE, 1998.
    
48. 
    Voloshinov, V. Marxism and the Philosophy of Language. Harvard University Press, 2006.
    
49. 
    Watzlawick P. Change: Principles of Problem Formation and Problem Resolution. W.W. Norton & Company, 1974.
    
50. 
    Watzlawick P. The Language of Change: Elements of Therapeutic Communication. W.W. Norton & Company, 1993.
    
51. 
    Watzlawick P. Pragmatics of Human Communication: A Study of Interactional Patterns, Pathologies, and Paradoxes. W.W. Norton & Company, 1967.
    

INTEGRĒTĀ MĀRKETINGA KOMUNIKĀCIJA

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja PhD, prof. Jāko Lehtonens, Biznesa augstskola Turība
Mērķis – to learn to better understand the concept integrated communication/ integrated marketing communication and its role in corporate strategy.

Uzdevumi – 1) the idea of integration; 2) integrated communication as a part of corporate strategy; 3) theoretical basis: stakeholder theories revisited; 4) integrated reputation management; 5) corporate branding and the concept of integrated communication; 6) challenges of corporate communication in the process of globalization.

Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kuru formu un veidu nosaka mācībspēks.

Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.
Studiju kursa saturs

1. 
   Goals of corporate communication. The eternal question: public relations versus marketing.
   
2. 
   Responsibilities of the communication specialists in corporate communication.
   
3. 
   What should be integrated, why and how: corporate strategy: production / marketing / after sales; advertising, sales promotion; human resources management; public relations / stakeholder strategies.
   
4. 
   Integrated communication or integrated corporate culture.
   

Izmantojamās literatūras saraksts

1. 
   Heath, Robert L. (ed.). Handbook of Public Relations. Thousand Oaks, Calif: Sage Publications, 2001.
   
2. 
   Kotlers, Filips. Mārketinga pamati. Rīga: Jumava, 2006.
   
3. 
   Praude, Valērijs, Šalkovska, Jeļena. Mārketinga komunikācijas: teorija un prakse. 1. d. Rīga: Vaidelote, 2005.
   
4. 
   Praude, Valērijs, Šalkovska, Jeļena. Mārketinga komunikācijas: teorija un prakse. 2. d. Rīga: Vaidelote, 2006.
   
5. 
   Vos, Marieta, Shoemaker, Henny. Integrated communication: Concern, internal and marketing communication. Utrecht: Lemma, 1999.
   
6. 
   Смит П.Р. Маркетинговые коммуникации. Киев, 2003.
   

ZINĀŠANU UN INOVĀCIJU MENEDŽMENTS

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. oec., asoc. prof. Anna Ābeltiņa, Biznesa augstskola Turība
Mērķis – veidot izpratni par zinātnes un inovāciju lomu sabiedrības attīstībā, par ietekmi uz konkurētspējīgas ekonomikas un konkurētspējīga uzņēmuma izveidi un funkcionēšanu, kā arī par inovatīvā menedžmenta praktisko pielietošanu.

Nepieciešamās priekšzināšanas – menedžments, mārketings.

Uzdevumi – 1) sniegt zināšanas par zinātnes lomu sabiedrības attīstībā; 2) veidot izpratni par inovāciju procesu un tā vadīšanas principiem; 3) analizēt inovatīvās darbības attīstību konkurences apstākļos; 4) apzināt inovatīvās darbības īpatnības ES un Latvijā; 5) iegūt zināšanas par inovāciju politikas izstrādāšanu un inovāciju sekmju ietekmējošiem faktoriem.

Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kuru formu un veidu nosaka mācībspēks.

Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.
Studiju kursa saturs

1. 
   Zinātnes un inovāciju pamatjēdzieni. Zinātniski tehniskais progress, tehnoloģijas un inovācijas.
   
2. 
   Inovāciju ideju bāze un izstrādāšana. Inovāciju klasifikācija un vadīšana.
   
3. 
   Uzņēmējdarbība kā inovāciju komercializācijas process. Inovatīvās darbības organizatoriskās formas un infrastruktūra.
   
4. 
   Inovatīvās stratēģijas. Intelektuālais īpašums.
   

Izmantojamās literatūras saraksts

1. 
   Ābeltiņa A. Inovācija – XXI gadsimta fenomens. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2008.
   
2. 
   Basadur M. The Power of Innovation. London: FT PITMAN Publishing, 1995.
   
3. 
   Blackburn K., Hung V.-T.-Y., Pozzolo F. Research, Development and Human Capital Accumulation. Journal of Macroeconomics, Spring, 2000, Vol. 22, No. 2.
   
4. 
   Breen B., Hamel G. The Future of Management. Harvard Business School Press, 2007.
   
5. 
   Brancomb L.-M., Keller J.-H. Investing in Innovation: Creating a Research and Innovation Policy that work. J.-F. Kennedy School of Government; Harvard University; MIT Press, 1999.
   
6. 
   Boļšakovs S. Inovatīvā uzņēmējdarbība un tās finansēšanas aspekti. Rēzekne: RA Izdevniecība, 2005.
   
7. 
   Boļšakovs S. Inovatīvā darbība. Rīga, Jumava, 2008.
   
8. 
   Čans Kims V., Maborna R. Zilā okeāna stratēģija. Rīga: Lietišķās informācijas dienests, 2007.
   
9. 
   Dimza V. Inovācijas pasaulē, Eiropā, Latvijā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, 2003.
   
10. 
    Drucker P.-E. Managing in the Next Society. Oxford: Butterword-Heinemann, 2003.
    
11. 
    Elgar E. The Theory of Innovation Entrepreneurs, Technology and Strategy. Cheltenham - Northampton, 2003.
    
12. 
    Inovatīvā domāšana. Rīga: Lietišķās informācijas dienests, 2007.
    
13. 
    Innovation Policy in Europe. Edited by C. Nauwelaers, R. Wintjes. Edward Elgar Publishing Ltd, 2008.
    
14. 
    Hamel G., Prahalad C.-K. Competing for the Future. Boston: Harvard Business School Press, 1994.
    
15. 
    Hamel G., Prahalad C.-K. Strategy as Stretch and Leverage. In: Segal-Horn S. (ed.). The Strategy Reader. Blackwell Publishers, 1998.
    
16. 
    Poļakovs G. Rūpnieciskā īpašuma īpašnieka tiesības. Rīga: Turība, 2001.
    
17. 
    Poole M.-S, Van de Ven A.-H. (eds.). Handbook of organizational change and innovation. Oxford: Oxford University Press, 2004.
    
18. 
    Rozenfelds J. Intelektuālais īpašums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004.
    
19. 
    Jackson B. Management gurus and management fashions: A dramatic inquiry. London, New York: Routledge, 2001.
    
20. 
    Schumpeter J.-A. Business Cycles. New York, 1939.
    
21. 
    Tidd J., Bessant J., Pavitt K. Managing Innovation. Second edition. JONH WILWY&SONS, 2001.
    
22. 
    Timmons J.-A. New Venture Creation: Entrepreneurship for the 21st century. 5th ed. Boston: McGrawHill, 1999.
    
23. 
    Vedļa A. Inovatīvās darbības organizācija. Rīga: Petrovskis & Co, 2007.
    
24. 
    Wayland R.-E. Global Competition and the Localization of Competitive Advantage. In: Proceedings of the Integral Strategy Collegium. Greenwich, Connecticut: JAI Press, 1995.
    
25. 
    Бовин А.А., Чередникова Л.Е., Якимович В.А. Управление инновациями в организациях. Москва: Омега-Л., 2006.
    
26. 
    Васильева Л.Н., Муравьева Е.А. Методы управления инновационной деятельностью. Москва: Кнорус, 2005.
    
27. 
    Волынец-Руссет Э.Я. Коммерческая реализация изобретений и ноу-хау (на внешних и внутренних рынках). Москва: Экономистъ, 2004.
    
28. 
    Инновационный менеджмент. Москва: Кнорус, 2005.
    
29. 
    Инновационный менеджмент. Под ред. Аньшина В.М., Дагаева А.А. Москва: Дело, 2003.
    
30. 
    Инновационный менеджмент. Под ред. Швандара В.А., Горфинкеля В.Я. Москва: ВЗФЭИ, 2004.
    
31. 
    Медынский В.Г., Скамай Л.Г. Инновационное предпринимательство. Москва: ЮНИТИ, 2002.
    
32. 
    Основы инновационного менеджмента: теория и практика. Под ред. Казанцева А.К., Миндели Л.Э. Москва: Экономика, 2004.
    

BIZNESA KOMUNIKĀCIJAS KULTŪRAS

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr., vad. pētn. Sergejs Kruks, Rīgas Stradiņa universitāte
Mērķis – aplūkot kultūras teoriju sniegumu biznesa pētījumiem.

Uzdevumi – 1) makro līmenī analizēt reliģiju un civilizācijas („audzināšanas”) lomu biznesa ētikas veidošanā; 2) studēt modernizācijas atpalicēju jeb „panākušo” sabiedrību kultūras un komunikācijas politiku jaunā normatīvā ietvara radīšanā un izplatīšanā; 3) iepazīt G. Hofstedes kultūru atšķirību teoriju, kas analizē faktorus, kas veido biznesa kultūru, šo konfigurāciju atšķirību dažādās sabiedrībās, kā arī atšķirīgo kultūru mijiedarbības problēmas; 4) apgūt P. Burdjē sociālo teoriju, kas pielietojama lietišķās komunikācijas analīzei vienas kultūras ietvaros, kad statusu un lomu atšķirības tiek nostiprinātas simboliski, lai turpmāk tās komunicētu biznesa interakcijā.

Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kura formu un veidu nosaka mācībspēks.

Apjoms – atbilst 4 kredītpunktiem (KP) jeb 160 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.
Studiju kursa saturs

1. 
   N. Eliass: civilizācijas process, industrializācijas izraisītā ierobežojumu interiorizācija.
   
2. 
   M. Vēbers: reliģijas vieta biznesa komunikācijā.
   
3. 
   Modernizācijas atpalikušo valstu lietišķo vērtību komunikācija: Meidzi Japānā; komunistiskais „jaunais cilvēks”; Latvijas „tranzītprocess”.
   
4. 
   G. Hofstede: kultūru atšķirības.
   
5. 
   P. Burdjē: habituss, atšķirības un kapitāla apmaiņa.
   

Izmantojamās literatūras saraksts

1. 
   Barnowe J.-T., King G.-J., Berniker E. Personal Values and Economic Transition in the Baltic States. Journal of Baltic Studies, 1992, 23 (2): 179-190.
   
2. 
   Bendix R. Nation-Building and Citizenship: Studies of Our Changing Social Order. Berkeley, CA: University of California Press, 1977.
   
3. 
   Bourdieu P. Outline of a Theory of Practice. Cambridge: Cambridge University Press, 1977.
   
4. 
   Elias N. The Civilizing Process. (Jebkurš izdevums).
   
5. 
   Elias N. The Court Society. (Jebkurš izdevums).
   
6. 
   Eyal G., Szelényi I., Townsley E. Making Capitalism without Capitalists. Class Formation and Elite Struggles in Post-Communist Central Europe. London: Verso, 1998.
   
7. 
   Hilton, M. The Legacy of Luxury: Moralities of consumption since the 18^th century. Journal of Consumer Culture, 2004, 4 (1): 101-123.
   
8. 
   Hofstede G. Culture’s Consequences: International Differences in Work-Related values. Newbury Park, CA: Sage, 1980.
   
9. 
   Kalberg S. The Origin and Expansion of Kulturpessimismus: The Relationship between Public and Private Spheres in Early Twentieth Century Germany. Sociological Theory, 1987, 5 (2): 150-164.
   
10. 
    Keller M. Needs, Desires and the experience of Scarcity. Journal of Consumer Culture, 2005, 5 (1): 65-85.
    
11. 
    King G.-J., Barnowe J.-T. Complementary and Conflicting Personal Values or Russophone Managers in Latvia. Journal of Baltic Studies, 1994, 25 (3): 249-271.
    
12. 
    King G.-J., Barnowe J.-T. Social Capital in the Latvian Transition: Trust and Other Managerial Vales. Nationalities Papers, 1998, 26 (4): 687-703.
    
13. 
    King G.-J., Barnowe J.-T., Berniker E. Work-Related Values of Baltic Managers. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1992, 3: 24-32.
    
14. 
    King G.-J., Barnowe J.-T., Pauna D., Krūmiņš J. The New Managerial Generation in Latvia: The Nature of Role of Values. Journal of Baltic Studies, 2000, 31 (2): 148-171.
    
15. 
    Koval’ T. Etika truda pravoslaviia. Obshchestvennye nauki i sovremennost’, 1995, 6: 55-70.
    
16. 
    Ķeniņš (Kings) G.J., Barnovs Dz.T., Bankovska S. Krievvalodīgo vadošo darbinieku individuālās vērtības Latvijā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1995, 1/2: 9-18.
    
17. 
    Ķeniņš (Kings) G.J., Barnovs Dz.T., Veismane G. Saimniecisko vadītāju pamatvērtības Latvijā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1998, 4/6: 65-69.
    
18. 
    Sombart W. Der Bourgeois: Zur Geschichte des modernen Wirtschaftsmenschen. Duncker & Humblot, 1920. (Jebkurš izdevums).
    
19. 
    Wood R. Religious Culture and Political Action, Sociological Theory, 1999, 17 (3): 307-332.
    
20. 
    Weber M. The Protestant Ethics and The Spirit of Capitalism. (Jebkurš izdevums).
    
21. 
    Zarubina N. Pravoslavnyi predprinimatel’ v zerkale russkoi kultury. Obshchestvennye nauki i sovremennost’, 2001, 4: 100-112.
    

VADĪBAS UN KOMUNIKĀCIJAS PSIHOLOĢIJA

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. psych., doc. Daina Škuškovnika, Biznesa augstskola Turība

Mērķis – Kursa ietvaros tiks apgūtas sociālās izziņas psiholoģijas jaunākās teorētiskās un praktiskās atziņas, kas gūtas, pētot sociālās informācijas apstrādes (social information processing) procesu un šī procesa ietekmi uz spriedumiem. Kursa ietvaros tiks aplūkota arī vadītāja darbības psiholoģiskie aspekti pārmaiņu procesa vadīšanā organizācijā.

Uzdevumi – 1) sniegt ieskatu sociālās izziņas psiholoģijas jaunākajās teorētiskajās un praktiskajās atziņās; 2) padziļināt zi­nā­ša­nas un izpratni par cilvēka uzvedības regulatoriem, likumsakarībām, kas raksturo dinamiskos procesus grupās, šo procesu iespējamo vadību; 3) veidot priekšstatu par sociālās psiholoģijas pamatatziņu izmantošanu komunikāciju zinātnē.

Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kura formu un veidu nosaka mācībspēks.

Apjoms – atbilst 4 kredītpunktiem (KP) jeb 160 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.
Studiju kursa saturs

1. 
   Efektīvas komunikācijas priekšnoteikumi organizācijā. Sociālā percepcija. Kategorizācija. Atribūcija. Atribūcijas kļūdu ietekme uz procesiem organizācijās.
   
2. 
   Sociālās informācijas apstrādes kognitīvās stadijas. Morālās spriešanas spējas.
   
3. 
   Konfliktu psiholoģiskās analīzes un vadīšanas principi.
   
4. 
   Cilvēku uzvedības vadīšana pārmaiņu procesā organizācijā.
   
5. 
   Emocionālās inteliģences un paškontroles loma organizācijas vadītāja darbā.
   

Izmantojamās literatūras saraksts

1. 
   Aronson E., Wilson T.D., Akert R.M. (eds.). Social Psychology. Longman, 2001.
   
2. 
   Brehm S.S., Kassin S.M., Fein S. Social Psychology. 5th ed. Boston, New York: Houghton Mifflin Company, 2002.
   
3. 
   Burgess H., Nurgess G. Encyclopedia of conflict resolution. Santa Barbara, Calif.: ABC-CLIO, 2009.
   
4. 
   Davenport T. H., Beck John C. The attention economy: understanding the new currency of business. Boston, Massachusetts: Harvard Business School Press, 2001.
   
5. 
   Goleman D. Social intelligence: the new science of human relationships. New York: Bantam Books, 2006.
   
6. 
   Haslam S. A. Psychology  in organizations: the social identity approach. London: Sage Publications, 2004. 
   
7. 
   Jewell L.N. Contemporary industrial / organizational psychology. / Джуэлл Л. Индустриально - организационная психология. Санкт-Петербург, 2003.
   
8. 
   Myers D.G. Social psychology. / Майерс Д. Социальная психология. Санкт-Петербург, 2003.
   
9. 
   Reņģe V. Sociālā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002.
   
10. 
    Reņģe V. Mūsdienu organizāciju psiholoģija. Rīga, 2006.
    
11. 
    Taylor S.E., Peplau L.A. & Sears O.D. Social Psychology. Prentice Hall, 2002.
    
12. 
    Rubin J.Z., Pruitt D.G., Kim S.H. (eds). Social conflict. McGraw-Hill, Inc., 1994.
    

Jaunākie pētījumi sociālajā psiholoģijā no http://search.epnet.com un citām datu bāzēm.

SIA “BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA”

STUDIJU KURSA PROGRAMMA

Valsts pārvalde un valdības komunikācija

doktora studiju programmā „Komunikācijas vadība”

Studiju kursa kods Apstiprinājuma datums Zinātnes nozare	KOM1054 29.04.2009. Juridiskā zinātne
Studiju kursa nosaukums	Valsts pārvalde un valdības komunikācija
Kredītpunkti	4
Kopējais stundu skaits	160
Patstāvīgās studijas	134
Lekciju stundu skaits	20
Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits	6
Priekšzināšanas	tiesību teorija, vispārīgā valsts zinātne, konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības, administratīvā procesa tiesības, komunikācijas teorijas

STUDIJU KURSA AUTORS(-I):

Vārds	Uzvārds	Grāds, amats
Deniss	Hanovs	Dr. art., asoc. prof.
Jānis	Načisčionis	Dr. iur., prof.