Profesionālā maģistra studiju programma

PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS

Komunikācija ir kļuvusi par mūsdienīga menedžmenta galveno funkciju. Līdz ar to arī Latvijā ir nepieciešams attīstīt komunikācijas vadības teorētiskos un empīriskos pētījumus. Tieši doktora līmeņa studijas augstskolā paver šādas iespējas. Nozares doktora studijas ir arī priekšnoteikums zinošu un inovatīvu augstākā līmeņa speciālistu sagatavošanai komunikācijas darba tirgum gan tiešā veidā – esošajiem profesionāļiem paaugstinot savu kvalifikāciju šajās studijās, gan pastarpināti – attīstot akadēmiskā personālu zemāku līmeņu studiju programmām. Turklāt biznesa augstskola ir pateicīga vieta komunikācijas vadības doktora studijām, jo uzņēmumu vadītājiem ir jābūt profesionāliem komunikatoriem, savukārt komunikācijas speciālistiem jāzina modernie menedžmenta instrumenti.

Doktora studiju programmas „Komunikācijas vadība” galvenie attīstības virzieni izriet no programmas stipro un vājo pušu, kā arī iespēju un draudu (SVID) analīzes.

4.17.Stiprās puses:

• 
  komunikācijas zinātnes programmas profila inovācija, atšķirība no citiem doktora studiju priedāvājumiem Latvijā, interdisciplināras sociālzinātniskās pētniecības raksturs un produktīva saistība ar citām biznesa augstskolas disciplīnām, it īpaši vadībzinātni;
  
• 
  programmas satura un akadēmiskā personāla atbilstība mūsdienu komunikācijas zinātnes saturam un attīstības tendencēm, it īpaši organizācijas komunikācijas nozarē;
  
• 
  kvalificēts docētāju sastāvs, tiklab izmantojot un attīstot pašu augstskolas akadēmiskā personāla potenciālu, kā arī sadarbojoties ar citu Latvijas augstskolu un it īpaši aktīvi ar ārzemju augstskolu docētājiem, lai īstenotu kompetences pārnesi komunikācijas zinātnes jomā;
  
• 
  programmas doktoranti pārsvarā ir pieredzējuši praktiķi no sabiedrisko attiecību un reklāmas nozares ar augstu pētniecības motivāciju;
  
• 
  augstskolas modernā infrastruktūra, kas nodrošina labvēlīgu studiju un zinātniskā darba vidi;
  
• 
  augstskolas bibliotēkas resursu straujā attīstība un bibliotēkā pieejamās jaunākās zinātniskās literatūras elektroniskās datu bāzes;
  
• 
  doktorantu līdzdalības iespējas regulārajās augstskolas starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un publicēšanās iespējas augstskolas zinātnisko rakstu krājumos, kā arī citos izdevumos;
  
• 
  doktorantu teorētiskie semināri un katedras pētījumu projekti kā produktīva akadēmiskās mijiedarbības vide;
  
• 
  iespēja doktorantiem vadīt studiju darbus, kā arī lekcijas un seminārus sabiedrisko attiecību bakalaura un maģistra studiju programmās (saskaņā ar attiecīgās programmas vajadzībām).
  

4.18.Vājās puses:

• 
  spēcīgu zinātniskās pētniecības tradīciju trūkums augstskolā, kā arī neliela pieredze doktora studiju īstenošanā (aplūkojamā 2007. gadā licencētā programma bija pati pirmā Biznesa augstskolas Turība doktora studiju programma);
  
• 
  vairāku doktorantu lielā noslogotība viņu pamatdarbā, kas traucē pilnvērtīgi nodoties doktora studijām, līdz ar ko salīdzinoši neliela ir viņu zinātniskā produkcija, respektīvi, publicēšanās aktivitāte;
  
• 
  kā jau programmas sākumā, ir raksturīgs relatīvi neliels doktorantu skaits un līdz ar to samērā šauras iespējas savstarpējai akadēmiskajai domu apmaiņai;
  
• 
  tā kā uzņemšanā netiek prasīts maģistra grāds komunikācijas zinātnē vai sabiedriskajās attiecībās, programmas īstenošanu daļēji apgrūtina priekšzināšanu trūkums komunikācijas zinātnē;
  
• 
  daļai doktorantu pārāk vājas angļu valodas zināšanas, lai pilnvērtīgi iesaistītos diskusijās ārzemju profesoru vadītajās nodarbībās un aktīvi izmantotu zinātnisko žurnālu u.c. jaunākās zinātniskās literatūras elektroniskās datu bāzes;
  
• 
  pirmajos divos programmas īstenošanas gados nesamērīgi augsta mācību maksa, salīdzinot ar citu augstskolu līdzīgiem piedāvājumiem;
  
• 
  programmai nav valsts budžeta vietu.
  

4.19.Iespējas:

• 
  Latvijas komunikācijas vadības prakse saņem atziņas no starptautiski salīdzināmiem doktorantu pētījumiem;
  
• 
  Eiropas Sociālā fonda finansētais projekts „Atbalsts doktora studijām Biznesa augstskolā Turība” stimulē sekmīgākos doktorantus pabeigt promocijas darba izstrādi programmā plānotajā laikā;
  
• 
  tā kā komunikācijas zinātnes doktori Latvijā skaitāmi uz rokas pirkstiem, jauniem pētniekiem un zinātniekiem ir plašas iespējas iekarot savu vietu šajā zinātnes nozarē;
  
• 
  potenciāli pieaug interese studēt doktora programmā, it īpaši sabiedrisko attiecību maģistrantu vidū, un palielinās doktora grāda prestižs;
  
• 
  līdz ar doktora studiju programmas attīstību augstskola apsver dažādus promocijas padomes veidošanas variantus;
  
• 
  notiek akadēmiskā personāla atjaunināšana gan Biznesa augstskolas Turība, gan citu augstskolu komunikācijas maģistra un bakalaura studiju programmās;
  
• 
  komunikācijas darba tirgu papildina inovatīvi un kreatīvi speciālisti ar doktora zinātnisko grādu, kuri apveltīti ar spējām patstāvīgi veikt sistemātisku un sarežģītu darbu.
  

4.20.Draudi:

• 
  ņemot vērā komunikācijas profesiju izteikti profesionālo un praktisko, nevis akadēmisko raksturu un līdz ar to arī attiecīgu izglītību bakalaura un maģistra programmās, kā arī salīdzinoši labas darba un atalgojuma, kā arī uzņēmējdarbības un peļņas iespējas šajās profesijās, doktorantu skaits un tātad arī attiecīgā akadēmiskā vide aug lēni;
  
• 
  mūsdienu vajadzībām nepietiekams valsts atbalsts doktora studijām;
  
• 
  doktora grādu ieguvušie darbinieki neizjūt priekšrocības komunikācijas darba tirgū, ja augstākā izglītības pakāpe netiek novērtēta ar atbilstošu darba samaksas sistēmu vismaz valsts pārvaldes ietvaros;
  
• 
  grūtības doktora studiju un darba savienošanai un studiju pabeigšanai plānotajā laikā.