Kursa uzdevums – dot izpratni par literārā darba struktūru, tās elementu funkcionālajām sakarībām, skaidrot objektīvo un subjektīvo faktoru saistību daiļdarba vērtējuma kritēriju izveidē. Īpaša uzmanība pievērsta daiļdarba analīzei skolā (5. - 9. klasei).
Docētāja Mg.paed. A. Kalve
Literatūras vēsture – 5 KP
Latviešu literatūras vēstures kursā aplūkotas būtiskākās latviešu literatūras attīstības tendences saistībā ar nozīmīgākajiem virzieniem pasaules literatūrā. Par izcilākajiem latviešu rakstniekiem doti literārie portreti. Īpaša uzmanība veltīta autoriem, kuru daiļrade aplūkota skolā (5. - 9. klasē).
Docētāja Mg.paed. A. Kalve
Literatūras mācību metodika skolā – 1 KP
Studiju priekšmeta uzdevums – dot ieskatu literatūras mācību metodikas attīstībā, iepazīstināt studentus ar pamatskolas standartu literatūrā, skaidrot literatūras mācību jautājumus kontekstā ar psihologu, pedagogu koncepcijām par literatūras lomu individualitātes veidošanā, paplašināt studentu sākotnējās zināšanas par dažādiem darba veidiem literatūras stundās, par skolēnu zināšanu un prasmju vērtēšanas tehnoloģiju literatūras stundās pamatskolā.
Docētāja Dr.paed. Z. Anspoka
Latviešu valodas mācību metodika pamatskolā – 2 KP
Studiju priekšmeta uzdevums – dot ieskatu latviešu valodas mācību metodikas attīstībā, paplašināt studentu sākotnējās zināšanas par latviešu valodas mācību metodēm, pilnveidot profesionālās prasmes, prast tās izmantot pedagoģiskajā darbībā.
Docētāja Dr.paed. Z.Anspoka
Mūsdienu latviešu literārā valoda. Morfoloģija. Sintakse. Leksikoloģija.
Frazeoloģija. – 7 KP
Kursa uzdevums – padziļināt studentu sākotnējās zināšanas latviešu valodas fonētikā, morfoloģijā un sintaksē. Studenti klausās pārskata lekcijas un uz patstāvīgu studiju pamata gatavo semināra referātus par valodas tematiku, kas saistāma ar 5. 9. klases kursu.
Docētāji Dr.philol. V.Kuzina, Dr. philol. A.Vulāne
Latviešu valodas vēsture – 2 KP
Kurss sniedz nākamajiem latviešu valodas skolotājiem 5. - 9. klasē aplūkojamo valodas skaņu, formu un konstrukciju attīstības skaidrojumu, kā arī latviešu literārās valodas veidošanās un kopšanas tendenču īsu pārskatu.
Docētāja Mg.paed. V.Uršuļska
Latviešu valodas stilistika – 2 KP
Stilistikas kursā tiek apskatīti latviešu valodas stilistikas teorētiskie un praktiskie jautājumi: stilu klasifikācija, dažādi viedokļi par to, stilu kopīgās un atšķirīgās iezīmes, stili atkarībā no emocionāli ekspresīvo izteiksmes līdzekļu lietojuma, vispārlietojamā un specifiskā leksika.
Docētāja Dr.philol. V.Kuzina
Speckurss “Jaunākā latviešu un ārzemju literatūra” – 1 KP
Studiju kursā studenti tiek iepazīstināti ar jaunākās latviešu literatūras un ārzemju literatūras virzieniem, atsevišķu autoru daiļradi, to izmantošana literatūras mācību saturā.
Docētāja Mg.paed. A.Kalve
Ievads valodniecībā – 1 KP
Studiju kursa uzdevums sniegt priekšstatu par valodniecības kā zinātnes nozares attīstību vēsturiskā kontekstā, kā arī tās jaunākajām attīstības tendencēm.
Docētāja Dr.philol. V.Kuzina, Mg.philol. I.Vasiļjeva
Studiju prakse
Prakses mērķis. Mācīties izmantot teorētiskās zināšanas profesionālo prasmju veidošanā, vadīt, analizēt un vērtēt latviešu valodas un literatūras mācību procesu pamatskolā.
Studiju prakšu uzdevumi:
-
studiju prakses uzdevumi:
-
Vērot un analizēt ne mazāk kā 10 nodarbības latviešu valodā un literatūrā pamatskolā.
-
Patstāvīgi vadīt un analizēt ne mazāk kā 5 nodarbības latviešu valodā un literatūrā pamatskolā.
-
Pedagoģiskās prakses materiālus apkopot prakses dienasgrāmatā un nodot docētājiem, kas atbilst studiju praksei.
-
Analizēt pedagoģiskās prakses norisi pedagoģiskās prakses konferencē.
-
studiju prakses uzdevumi:
-
Vērot un analizēt ne mazāk kā 10 nodarbības latviešu valodā un literatūrā pamatskolā.
-
Patstāvīgi vadīt un analizēt ne mazāk kā 10 nodarbības latviešu valodā un literatūrā pamatskolā.
-
Pedagoģiskās prakses materiālus apkopot prakses dienasgrāmatā un nodot docētājiem, kas atbilst studiju praksei.
-
Analizēt pedagoģiskās prakses norisi pedagoģiskās prakses konferencē.
-
Sagatavot scenāriju, ārpusklases uzdevumus saistībā ar valodas mācības saturu, to organizēt, norises analīzi atspoguļot prakses materiālos.
6. Prasības studiju programmas apguvei
Sekmīgi jāapgūst specializācijas studiju programmas plānā paredzētie studiju kursi.
-
Sekmīgi jāveic studiju prakses uzdevumi.
-
Jānokārto valsts kvalifikācijas prakse (pietiekams vērtējums ne mazāks kā 5 balles atbilstoši Senāta lēmumam)
-
Jānokārto integrēts valsts pārbaudījums mūsdienu latviešu literārajā valodā, literatūras vēsturē un literatūras teorijā literatūras un valodas mācību metodikā pamatskolā ( pietiekams vērtējums ne mazāks kā 5 balles atbilstoši Senāta lēmumam).
Valsts kvalifikācijas prakses mērķis apliecināt savu profesionālo kompetenci plānot, vadīt un analizēt latviešu valodas un literatūras mācību procesu 5. – 9. klasēs.
Valsts kvalifikācijas prakses uzdevumi:
Vērot ne mazāk kā 4 literatūras un 4 valodas mācību nodarbības 5. – 9. klasēs (konkrētas klases izvēlas, vienojoties ar skolas administrāciju, skolotāju konsultantu un studiju programmas direktoru).
Patstāvīgi vadīt ne mazāk kā 5 literatūras un 5 valodas mācību nodarbības 5. – 9. klasēs.
Nodarbību pedagoģiskā procesa vērtējumu vai pašvērtējumu atspoguļot prakses dienasgrāmatā.
Nodarbībām veidot plānu (konspektus), patstāvīgi izvēlēties vai sagatavot mācību līdzekļus.
Valsts kvalifikācijas prakses komisija (komisijas sastāvs tiek noteikts RPIVA rektora rīkojumā) vēro, analizē un vērtē 2 ieskaites nodarbības (vienu latviešu valodas mācībā un vienu literatūrā).
Par ieskaites nodarbību datumu un laiku students praktikants savlaicīgi paziņo studiju programmas direktorei (nepilna laika studijās studējošie studenti iesniedz 2 nodarbību filmētu materiālu).
Valsts kvalifikācijas prakse reizē ir arī Valsts kvalifikācijas eksāmena prakstiskā daļa un atbilstoši pedagoģiskā procesa vērtēšanas kritērijiem tiek vērtēta 10 ballu sistēmā.
Prakses atskaites dokumentācija:
Prakses dienasgrāmatā atspoguļotā mācību procesa analīze, vērtējums.
Nodarbību plāni (konspekti), patstāvīgi sagatavotie mācību līdzekļi.
7. Studiju sasniegumu vērtēšanas sistēma
Studiju programmas apguves procesā studenti kārto ieskaites ar vērtējumu, eksāmenus. Vērtēšanas kritēriji atbilst Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas 10 ballu sistēmā izvirzītajiem kritērijiem.
Konkrētā studiju kursā paredzētās studiju sasniegumu vērtēšanas formas un metodes norādītas studiju kursu aprakstos. Studiju kursu aprakstus izstrādā konkrēta studiju kursa docētāji, tos analizē un apstiprina katedru sēdēs.
Dostları ilə paylaş: |