Identitātes Mandala
Yüklə 465,31 Kb.
|
- Bu səhifədəki naviqasiya:
- Noderīgas interneta tīmekļa vietnes
- EuroMed sadarbības konteksts – priekšvārds
- Īss ieskats nozīmīgākajās tradīcijās un paražās EuroMed reģionā Reliģiskais konteksts
- Sabats – ebreju svētā diena 1
- Ramadāns – islāma svētākais mēnesis 2
- Ēšanas ierobežojumi 3
- Lielākās valodas EuroMed reģionā, kam ir cieša saistība ar reliģisko kontekstu Arābu valoda
- Izolēti Pēc atrašanās vietas vārdā Nosaukums
Satura rādītājs Ievads EuroMed sadarbības konteksts – priekšvārds 3. lpp. Īss ieskats nozīmīgākajās tradīcijās un paražās EuroMed reģionā 3. lpp. Lielākās valodas EuroMed reģionā, kam ir cieša saistība ar reliģisko kontekstu 6. lpp. Metodes Dažādi uzmundrinātāji, iepazīšanās, ledus-laušanas un citas īsas aktivitātes 12. lpp. Grupas veidošanas aktivitātes 15. lpp. Dažādi jautājumi, ko izmantot EuroMed viktorīnās 18. lpp. Identitātes, kultūras un sadarbības aktivitātes 22. lpp.
Pielikums Nr.1 – Dažādi alfabēti EuroMed reģionā 34. lpp. Pielikums Nr.2 – Piemēri ar dažādu valodu tekstiem, to rakstību un izrunu 41. lpp. Pielikums Nr.3 – Jeruzalemes vecpilsētas kontūra ar reliģisko konfesiju iedalījumu tajā 43. lpp. Pielikums Nr.4 – Kas ir minoritāte? 44. lpp. Pielikums Nr.5 – Foruma teātris 45. lpp. 
EuroMed sadarbības konteksts – priekšvārds EuroMed ir Eiropas-Vidusjūras valstu sadarbība (no angļu val. Euro-Mediterranean), kurā ietilpst gan Eiropas valstis, gan arī valstis otrpus Vidusjūrai. Annas Lindes EuroMed fonds Starpkultūru izglītībai kopā aptver 43 valstis: 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, 5 citas Eiropas valstis – Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne un Monako, un 11 valstis otrpus Vidusjūrai. Sarunvalodā ierasts, ka nosaukumu EuroMed attiecina tieši uz pēdējām minētajām – Turciju, Sīriju, Libānu, Izraēlu, Jordāniju, Palestīnas pašpārvaldi, Ēģipti, Tunisiju, Alžīriju, Maroku un Mauritāniju. Viens no Eiropas mērķiem ir stiprināt pilsonisko sabiedrību ap Eiropas Savienības robežām, veicināt Eiropas vērtību nostiprināšanos un sabiedrības rīcībspējas apzināšanos. EuroMed valstīs jaunatnes nozares darbība ir atšķirīga, un tāpat ir arī ar jauniešu projektu īstenošanu – tā bieži vien ir tikai neformāla, atsaucoties uz atsevišķu brīvprātīgo un organizāciju entuziasmu un sasniegto. O Publikācijas mērķis ir sniegt jauniešu organizācijām ieskatu informācijā par EuroMed reģionu un dot piemēru aktivitātēm, kādas varētu izmantot sadarbībā ar EuroMed partneriem starptautiskajos jauniešu projektos vai izmantot vietējā kontekstā, runājot par EuroMed. Tāpat palielināt interesi un veicināt izpratni par EuroMed valstu sociālo un kultūru dažādību, kā arī informēt par dažādiem resursiem, informācijas iegūšanu, dalību un sadarbības iespējām ar un par EuroMed reģionu. Sagtavotā informācija ir pakļauta izmaiņām un tiek papildināta. Jaunākais materiāls ikreiz tiek publicēts Annas Lindes EuroMed fonda Latvijas tīkla mājaslapā: www.annaslindesfonds.lv.
Otrpus Vidusjūrai teritorijas pamatkultūras ir ebreju, persiešu, arābu un turku kultūras, kam katrai ir atšķirīga valoda un etniskais sastāvs. Šis reģions ir saistīts ar trijām nozīmīgām reliģijām – jūdaismu, kristietību un islāmu. Nedaudz par katras reliģijas vizuālajām iezīmēm: Jūdaisms: sinagoga ir ebreju galvenā lūgšanu vieta (ebreju valodā Beit ha Mikdash), tempļa māja. Parasti sinagogā atrodās liela telpa lūgšanām – galvenā svētnīca, mazākas telpas darbam un bieži vien sabiedriskā telpa, mazākas darbistabas. Atsevišķās sinagogās varētu būt arī telpa Toras pētniecībai. Sinagogas var būt dekorētas ar dažādiem mākslas darbiem. Dāvida zvaigzne ir viens no jūdaisma simboliem. Kaut radusies senatnē, par jūdaisma simbolu kļuvusi 17.gadsimtā. Zvaigznes 12 malas simbolizē 12 Izraēlas ciltis. Tās apvienoja valdnieks Dāvids. Mūsdienās zvaigzne ir Izraēlas karoga galvenais simbols. Islams: mošeja ir musulmaņu galvenā lūgšanas vieta (arābu valodā Masjid). Minareta jumta spice ir augstākais mošejas būves punkts un parasti tas ir augstākais punkts visā apkaimē. Latviešu valodā pierasts ar vārdu mošeja apzīmēt visas musulmaņu reliģiskā kulta celtnes, bet arābu valodā ir dažādi nosaukumi mošejām. Atšķirībā no mazākām un privātām mošejām, lielās jeb kopienas mošejas sauc par džāmi un tās pilda vairākas papildu sabiedriskās dzīves funkcijas. Kopēja iezīme visām mošejām ir minareti – augsti, šauri torņi, kas parasti izvietoti mošejas stūros. Pusmēness jeb hilala ir pazīstams islāma simbols. Kristietība: baznīca ir kristiešu reliģiskā svētvieta. kuras galvenais mērķis ir kalpot par vietu, kur varētu sanākt kopā draudze un noklausīties dievkalpojumu. Atkarībā no draudzes lieluma, baznīcu izmēri var būt dažādi. Mazas baznīcas sauc par kapelām. Savukārt lielas baznīcas bieži vien tiek sauktas par katedrālēm, lai gan katedrāles ir tikai bīskapu darbavietas. Katoļu un pareizticīgo baznīcās atrodas altāris, pie tam pareizticīgajiem tas ir austrumu pusē, un lūgšanu telpas. Lai arī cik pārsteidzoši tas neliktos, populārākais kristiešu simbols – krusts – ir izmantots ļoti reti. Agrīnie kristieši vairāk ir izmantojuši citus simbolus, lai attēlotu savu ticību Kristum. Piemēram, zivs, enkurs, gans, lūgšanu figūriņa, dūja, kuģis, palmu un vīna koka zari u.c. Sabats – ebreju svētā diena1 Sabats, kas tulkojumā no ivrita nozīmē „atpūta” vai „pārtraukums”, ir ebreju nedēļas 7. diena, tiek uzskatīts par vissvarīgākajiem ebreju reliģiskajiem svētkiem. Tam ir bijusi ļoti svarīga loma jūdaisma saglabāšanā. Sabats sākas piektdienā, līdz ar saulrietu, un turpinās līdz sestdienas vakara brīdim, kad debesīs var ieraudzīt trīs zvaigznes. Attiecīgi Sabata sākums un ilgums ir ļoti mainīgs. Šāda "diena" atbilst senajiem priekšstatiem par "dienu", kas sākas nevis no rīta līdz ar saullēktu, bet vakarā, līdz ar saulrietu. Tā ir diena, kurai ir raksturīga īpaša prieka un miera gaisotne. Sabats tiek uzskatīts par jautru dienu, jo šajā dienā cilvēks ir pilnībā brīvs no ikdienas darba, var nodoties savai ticībai un pavadīt laiku ar ģimeni. Tradicionāli šajā dienā tiek ieturētas trīs maltītes - vakariņas piektdienā, launags sestdienā un vakara maltīte Sabatam beidzoties. Sabata sākumu, piektdienas vakaru pēc saulrieta, atzīmē ar to, ka māte aizdzedzina un svētī sabata sveces. Tēvs apmeklē sinagogu, bieži vien kopā ar bērniem, un, atgriezies mājās, svētī bērnus un slavē savu sievu ar vārdiem no Zālamana pamācību grāmatas 31.nodaļas. Tad ģimene kopīgi ietur sabata maltīti, kas parasti iesākas ar vīna un maizes svētīšanu. Maize ir īpaši pīts kukulis, kuru sauc par halu. Parasti uz galda uzliek divus maizes kukuļus, lai atgādinātu par mannas dubultporciju, kas nokrita no debesīm tuksnesī dienu pirms sabata. Sabatā nedrīkst darīt nekādu darbu, un ortodoksālam ebrejam ir jāatrod tāds darbs, kas ļautu viņam visu gadu piektdienās ierasties mājās pirms saulrieta. Tas bieži vien nozīmē, ka viņš ir brīvas profesijas pārstāvis vai strādā kādā ebreju firmā, vai arī mēģina samainīt piektdienas vakaru un sestdienu, pret darbu kādā no citiem vakariem, svētdienās vai Ziemassvētkos. Sabats ir pirmā svētā diena, kas minēta Torā un Dievs bija pirmais, kas to ievēroja. Senatnē Sabats bija tik svēts, ka Torā par tā pārkāpšanu paredzētais sods ir nomētāšana ar akmeņiem līdz nāvei. Jūdaisma liturģijā Sabats tiek saukts par "karalieni" un "līgavu", kas nāk pie ebrejiem. Ramadāns – islāma svētākais mēnesis2 Ramadāns ir 9. mēnesis islāma kalendārā Hijri, atkarībā no Mēness fāzes tas katru gadu ir citā laikā. Tas ir visvairāk godātais un svētītais mēnesis visā musulmaņu pasaulē. Lūgšanas, gavēnis, atbildība un labdarība ir īpašas asociācijas ar Ramadānu. Visu mēnesi tiek ieturēts gavēnis no rītausmas līdz rietam. Gavēšana Ramadānā tiek uztverta kā visu grēku sadedzināšana un attīrīšanās. Ēšana, dzeršana un citas baudas nav atļautas starp rītausmu (fajr) un saulrietu (maghrib). Uzmanība tiek pievērsta reliģiskajai uzvedībai un attieksmei visa Islama kalendāra mēneša laikā. Ramadāna laikā tiek sagaidīts, ka musulmaņi sekos islāma mācībai, atturoties no vardarbības, dusmām, skaudības, alkatības, kaisles, sarkasma un baumām. Seksuālas attiecības gavēņa dienas laikā nav atļautas, bet ir pieļaujamas nakts laikā. Gavēšana Ramadāna laikā nav obligāta atsevišķām grupām: fiziski vai garīgi slimiem musulmaņiem, par 12 gadiem jaunākiem bērniem un ļoti veciem cilvēkiem, kā arī sievietēm, kas gaida bērnu vai baro ar krūti jaundzimušos. Lielākā daļa praktizējošo musulmaņu pirms rītausmas ietur vieglu maltīti. To sauc par Suhoor, veltīta pravietim Muhamedam, un tradīciju ievēro musulmaņi visā pasaulē. Kafejnīcas un restorāni musulmaņu valstīs ir atvērtas līdz pat Ramadāna rīta stundai, lai pasniegtu Suhoor ēdienus un dzērienus. Savukārt, nākošā mēneša pirmās dienas pēc 30 dienu gavēšanas tiek pavadītas svētkos, kas tiek saukts par Eid ul-Fitr jeb „Gavēņa pārtraukšanas festivālu”. Eid ul-Fitr tradicionāli tiek rīkotas lielas dzīres ar mielošanos ar saldumiem un uguņošanu, bet bagātie ik gadus apdāvina trūcīgos.
Kašruts (Kashrut) ir Jūdaisma reliģisko likumu kopums, kas attiecas uz atļautajiem un aizliegtajiem ēdieniem, kā arī regulē to pareizu pagatavošanu. Pārtikas produkti, kuru izcelsme un pagatavošana atbilst šiem likumiem, tiek saukti par kosher. Pārtika, kas neatbilst šiem likumiem tiek saukta par treyf. Torā netiek norādīti vai izskaidroti kašruta likumu iemesli, un reliģiski ebreji tos ievēro pilnībā, jo ievērojot likumus, viņi ievēro Dieva dotos likumus. Spēja atšķirt labo no ļaunā, tīro no netīrā, svēto no ikdienišķā, ir ļoti svarīga Jūdaismā. Kašruta likumu ievērošana padara parastu ēšanu par svētītu nodarbi. Noteiktus dzīvniekus (piem. kamieli, cūku, zaķi) ir aizliegts ēst. Tas attiecas uz šo dzīvnieku gaļu, olām, pienu utt. No jūras veltēm ir atļauts ēst zivis ar spurām un asakām. Tādējādi, austeres, garneles, krabji un vēži ir aizliegti. Attiecībā uz putniem, ir aizliegts ēst plēsīgo putnu gaļu. Putnu un lopu gaļu nedrīkst sajaukt un ēst kopā ar piena produktiem. Starp gaļas un piena produktu lietošanu uzturā arī jāietur trīs līdz sešu stundu pārtraukums. Zivis, olas, augļus un graudu izcelsmes produktus var ēst gan ar gaļu, gan ar pienu. Aizliegums jaukt dažādus produktus ēdienreizēs attiecas arī uz virtuves priekšmetiem un traukiem: katliem, pannām, šķīvjiem, dakšām utt. Virtuves priekšmetus un traukus, kas saskārušies ar piena produktiem, nedrīkst izmantot gaļas ēdienu pagatavošanā un pasniegšanā. Tāpēc reliģiska ebreja virtuvē parasti ir divi trauku komplekti. Trauki var zaudēt savu kosher statusu, ja tie tiek izmantoti dažādu karsto ēdienu gatavošanai - katlā, kurā gatavota gaļa, nedrīkst vārīt pienu. Tas neattiecas uz aukstiem ēdieniem, tāpēc ar vienu un to pašu nazi drīkst griezt aukstu gaļu un sieru. Kašruts aizliedz ēst dzīvniekus, kas miruši dabīgā nāvē, kā arī gaļu, kurā vēl ir asinis. Tora specifiski aizliedz jebkādas asins lietošanu uzturā tāpēc, ka tā satur dzīvnieka dzīvību. Tāpēc kosher gaļai ir jābūt tīrai no asinīm. Likumam atbilstoša kaušana tiek saukta par shechitah. Lopu un putnu nokaušanas metode ir ātra rīkles pārgriešana ar ļoti asu nazi. Šādas kaušanas mērķis ir nonāvēt dzīvnieku pēc iespējas ātrāk un nesāpīgāk. Jau kaušanas laikā tiek notecināta lielākā daļa asiņu, pēc tam gaļa no asinīm tiek attīrīta vai nu vārot, vai arī to sālot un mērcējot. Olu, kurā ir asins plankumiņš, nedrīkst lietot uzturā. Ēšanas ierobežojumi islāmā ir mazāk stingri nekā Jūdaismā. Halal jeb atļauts ēdiens ir atbilstošs islāma reliģiskajai tradīcijai. Kopumā tajā ir trīs stingri aizliegumi: lietot cūkgaļu, asinis un alkoholu. Daži citi aizliegumi līdzinās kosher ēdiena aizliegumiem. Dzīvniekam nedrīkst būt nogalināti, bet nokauti saskaņā ar reliģiskajiem standartiem halal, kas nozīmē „atbilstoši likumam”, „legāls” jeb ir Dieva atļauts. Pretēji tam ir haraam, kas nozīmē „aizliegts”. Arābu valstīs halal attiecas uz cilvēka uzvedību, komunikāciju, apģērbu un manierēm, uztura likumiem. Islāms aizliedz mocīt jeb kuru dzīvu radību norādot, ka cilvēks var saņemt līdzīgu sodu nākamajā dzīvē. Islāms aizliedz sist pa seju, baidīt, tēmējot, ar kādu ieroci uz konkrētu cilvēku. Līdz ar to, Dievs islāmā ir nolicis veidu kā vis nesāpīgākā veidā dzīvnieku nokaut. Dzīvnieku kaujot, parasti viņam pat nerāda nazi, lai lieki nesatrauktu. Nazim jābūt asam, griežot ir jāpiemin Dieva vārds, kas ir kā pateicība vai manifests tam, ka iztika ir no Dieva. Lielākās valodas EuroMed reģionā, kam ir cieša saistība ar reliģisko kontekstu Arābu valoda Arābu valoda runātāju skaita ziņā ir lielākā dzīvā semītu saimes valoda. Tuvu radniecīga ebreju un aramiešu valodām. Mūsdienu standarta arābu valoda ir cēlusies no klasiskās arābu valodas, kas ir bijusi literārā un islāma liturģiskā valoda kopš 7. gadsimta. Arābu valoda ir devusi daudz aizguvumus islāma pasaules valodām, līdzīgi, kā latīņu un grieķu valodas lielākajai daļai Eiropas valodu. Tāpat arābu valodā ir daudz aizguvumu no citām valodām, piemēram, persiešu, sanskrita, kā arī grieķu un latīņu valodām. Viduslaikos arābu valoda bija galvenā kultūras valoda, it sevišķi tādās zinātnes nozarēs, kā matemātika, astronomija un filozofija. Arī Eiropas valodās ir daudz aizguvumu no arābu valodas. Sevišķi raksturīgi tas ir portugāļu un spāņu valodām, kas izskaidrojams ar 700 gadu kalifāta valdīšanu Ibērijas pussalā (mūsdienu Pireneju pussalā). Arābu valoda ir Korāna valoda. Tradicionāli musulmaņi uzskata, ka ir neiespējami pārtulkot Korānu tā, lai nezaudētu tā tiešo nozīmi. Dažkārt uzskata, ka to nedrīkstētu tulkot vispār. Arābu valodu bieži asociē ar islāmu, kaut arī tajā runā arābi kristieši, druzi, kopti, mizrahi jūdaisti un Irākas mandejieši. "Arābu sarunvaloda" ir apkopojošs termins, ar kuru apzīmē arābu pasaulē lietotos arābu valodas variantus, kuri var diezgan radikāli atšķirties no literārās valodas. Galvenās dialektu grupas ir Magribas un Tuvo Austrumu dialekti. Daži no dialektiem tik ļoti atšķiras savā starpā, ka to lietotāji nevar sazināties bez literārās arābu valodas starpniecības. Arābu alfabēts cēlies no aramiešu raksta, kas attīstījies vispirms sīriešu un pēc tam nabatiešu rakstu sistēmās un ar ko joprojām ir saglabāta attāla līdzība, līdzīgi kā koptu alfabētam un kirilicai ar grieķu alfabētu. Arābu alfabētā, tāpat kā citos semītiskajos alfabētos, raksta no labās puses uz kreiso pusi. Pastāv vairāki rakstu stili. Visizplatītākie mūsdienās ir neshs, ko lieto izdevniecībā un datorikā un ruka, ko pārsvarā izmanto rokrakstos. Svarīga iezīme – burtu rakstība mainās atkarībā no tā, kurā vārda daļā tas atrodas – sākumā, pa vidu vai beigās, vai arī vieni paši.
Ir vairāk nekā 30 dažādi arābu sarunvalodas dialektu veidi, piemēram,
Nedždas dialekts – runā Saūda Arābijā, Irākā, Jordānijā un Sīrijā aptuveni 10 miljoni cilvēku.4 Yüklə 465,31 Kb. Dostları ilə paylaş:
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
trpus Vidusjūrai teritorijas pamatkultūras ir ebreju,