Rīgas pedagoģijas un izglīTĪbas vadības augstskola


Studiju programmas organizācija – izmaiņas pašvērtējuma periodā



Yüklə 4,03 Mb.
səhifə4/43
tarix22.01.2018
ölçüsü4,03 Mb.
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   43

7.2. Studiju programmas organizācija – izmaiņas pašvērtējuma periodā

Salīdzinājumā ar iepriekšējo, neakreditēto studiju programmu, šajā jaunajā programmā veiktas vairākas būtiskas izmaiņas:



  • Akreditācijas komisijas ziņojumā tika minēts, ka programma „Personāla vadība” saturiski maz atšķiras no programmas „Biroja vadītājs – referents”. Galvenās izmaiņas kopš 2004. gada ir tādas, ka studiju priekšmeta „Personāla vadība” apjoms palielināts par 8 kredītpunktiem (bija 2 kp, tagad 10 kp), šis priekšmets tiek apgūts jau pirmajā kursā un ir profilējošais visos pārējos studiju gados.

  • Galvenā loma studiju programmā atvēlēta personāla vadības apguvei un tā integrēta visā studiju programmā, paplašinot ne tikai kredītpunktu apjomu personāla vadības kursam, bet iekļaujot citu studiju kursu saturā zināšanu un prasmju apguvi atbilstoši profesijas standartam. Studiju kursu apraksti izskatīti Ekonomikas un uzņēmējdarbības katedras sēdē.

  • Vairāki studiju priekšmeti no studiju programmas izņemti (piemēram, „Klientu mārketings”, „Uzņēmējdarbības pamati”), savukārt ar vairākiem studiju kursiem programma ir arī papildināta (piemēram, „Darba psiholoģija”, „Darbaspēka situācija Latvijā un Eiropas Savienībā”). Šāds lēmums pieņemts ar mērķi nodrošināt profesijas standartā minētās kompetences.

  • Vairāki studiju kursi integrēti vienā – aptverošākā, tādējādi palielinot viena priekšmeta kredītpunktu apjomu un apguves periodu (piemēram, kursi „Darba likumdošana” un „Darba aizsardzība” apvienoti vienā, tāpat kursi „Makroekonomika” un „Mikroekonomika” apvienoti kursā „Ekonomikas pamati”). Šāda pieeja novērš studiju kursu sadrumstalotību un satura dublēšanos.

  • Liels darbs tika ieguldīts, pārstrādājot studiju kursa aprakstus kursiem, kas saistīti ar informācijas tehnoloģiju apguvi. Akreditācijas komisijai bija pamatoti iebildumi, ka kursa saturs neatbilst augstākās izglītības iestādes līmenim. Tika izveidoti divi jauni studiju kursi „Informātika personāla vadītāja darbā” (8 kp) un „Personāla informācijas sistēmas” (4 kp), kuru mērķis ir palīdzēt topošajam personāla vadītājam apgūt datora lietošanu atbilstoši darba pienākumiem un funkcijām.

  • Vēl viena būtiska izmaiņa saistīta ar svešvalodu apguvi. Angļu valodas apguve 11 kp apjomā („Angļu valoda profesijā” (6kp) un „Biznesa angļu valoda” (5kp)) ir obligāta katram programmas studentam. Programmas tālākais mērķis svešvalodu apguvē ir panākt, lai katrs augstskolas beidzējs varētu brīvi strādat ar profesionālo literatūru angļu valodā, profesionālajā darbībā izmantot angļu valodu un vismaz vēl vienu svešvalodu.

  • Vairāki studiju priekšmeti tika novirzīti, pārceļot tos no nozares teorētisko studiju kursu bloka uz brīvās izvēles studiju kursu bloku („Mārketinga pamati”, „Retorika un aktiermāksla”). Pievienoti studiju priekšmeti, kas nodrošina personāla vadītāja kvalifikācijas ieguvi („Darba psiholoģija”, „Biznesa angļu valoda”).

  • Lai uzlabotu studiju programmas saturu, tika izstrādāti uzņemšanas nosacījumi reflektantiem. Galvenie vērtēšanas kritēriji studentu imatrikulācijai ir izpratne par personāla vadītāja profesiju, angļu valodas zināšanu un datorprasmju līmenis.

  • Studiju programma tika pārveidota atbilstoši LR Profesijas standartam ”Personāla vadītājs”; liela nozīme bija arī Lavijas Personāla Vadības Asociācijas biedru – profesionālu personāla vadītāju – atziņām. Līdz ar to programma sniedz zināšanas un profesionālās prasmes četros lielos savstarpēji saistītos blokos:

    1. Tiesību joma.

    2. Ekonomika, uzņēmējdarbība un vadība.

    3. Komunikācija.

    4. Psiholoģija.

  • Studiju kursi programmā tiek realizēti, ievērojot pēctecības principus – vispirms students iegūst pamatinformāciju kādā no minētajām 4 jomām, tālākajos studiju gados priekšmeti kļūst specifiskāki, atbilstošāki profesijas apguvei (piemēram, pirmajos kursos students apgūst personības un saskarsmes psiholoģiju, bet vēlākajos studiju gados vadības un organizāciju psiholoģiju, arī darba psiholoģiju).

  • Tāpat tiek nodrošināts pakāpeniskums zināšanu un prasmju apguvē, tas parādās studiju programmas prakšu nolikumā. Katra nākamā prakse balstīta uz iepriekšējās prakses laikā iegūto prasmju papildināšanu. Katra prakse notiek balstoties uz iepriekš apgūtajām teorētiskajām zināšanām.

  • Programmā piesaistītajiem mācībspēkiem tiek organizēti vairāki semināri, prezentācijas un tikšanās ar mērķi radīt pilnīgāku priekšstatu par mūsdienīga, organizācijā strādājoša personāla vadītāja profesionālajām un personiskajām kompetencēm. Attīstot docētāju izpratni par personāla vadītāja profesiju šodienas situācijā, pakāpeniski mainās studiju kursu saturs, programmas kvalitāte un studentu profesionālās sagatavotības kvalitāte. 5. tabulā attēlotas studiju programmas izmaiņas kopš iepriekšējās akreditācijas 2004. gadā.

  • Studiju programmas pārstrukturēšanā un satura apspriešanā tika aktīvi iesaistīti darba devēji un arī studenti.

Izmaiņas studiju programmas struktūrā

Tabula Nr.5




Apzīmējumi:

  • Kopīgie studiju kursi

  • Atšķirīgie studiju kursi

  • Kursi kas apvienoti vai mainīti saturiski, mainot kursa nosaukumu

Personāla vadība” 2005. gads

Personāla vadība” 2004.gads

Studiju kursa nosaukums

KP

Bloks

Studiju kursa nosaukums

KP

Bloks

Vispārizglītojošie studiju kursi

Lietišķā komunikācija

2

A

Lietišķā komunikācija

2

B

Loģika

2

A

Loģika

2

A

Filozofijas pamati

2

A

Filozofijas pamati

2

A

Latviešu valodas kultūras jautājumi

2

A

Latviešu valodas kultūras jautājumi

2

A

Lietišķā etiķete

2

A

Tēla veidošana un lietišķā etiķete uzņēmumā

4

B

Saskarsmes treniņi

2

A

Saskarsmes treniņi

2

B

Socioloģija

2

A

Socioloģija

2

C

Angļu valoda profesijā

6

A

Lietišķā svešvaloda

8

A










Ievads studijās

2

A










Ētika, estētika

2

A

Kopā:

20













Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi

Personāla vadība

10

A

Personāla vadība

4

B

Uzņēmējdarbības tiesību pamati

2

A

Tiesību pamati

2

A

Ekonomikas pamati

4

A

Mikroekonomika

3

A










Makroekonomika

3

A

Menedžmenta pamati

4

A

Menedžments

3

A

Personības psiholoģija

2

A

Personības attīstības psiholoģija

3

A

Informācijas tehnoloģijas personāla vadītāja darbā

8

A

Informācijas tehnoloģijas pamati

4

A

Pētnieciskā darba metodes

2

A

Pētnieciska darba metodes

2

A

Organizāciju un vadības psiholoģija

4

A

Organizāciju psiholoģija

2

A










Vadības psiholoģija

2

A










Uzņēmējdarbības ekonomika

2

A

Kopā:

36













Kopā A blokā:

56











Nozares profesionālās specializācijas kursi

Darba psiholoģija

4

B










Biznesa ētika

2

B










Pieaugušo mācību metodes

2

B










Biznesa Angļu valoda

5

B










Grāmatvedības pamati

2

B

Grāmatvedības pamati

2

B

Otrā svešvaloda

6

B

Lietišķā svešvaloda II

4

B

Statistika

2

B

Vispārējā ekonomiska un firmas statistika

4

B

Finanšu un vadības grāmatvedības pamati

2

B

Vadības grāmatvedība

4

B

Projektu vadība

2

B

Projektu vadība

3

B

Kvalitātes vadība

2

B

Kvalitātes vadība

2

B

Lietvedība personāla vadītāja darbā

3

B

Lietvedība

4

B

Personāla informācijas sistēmas

4

B

Vadības informācijas sistēmas

4

A

Personāla vadītāja profesionālā ētika

2

B

Profesionālā ētika

2

B

Darba likumdošana un darba aizsardzība

4

B

Darba likumdošana

2

B










Darba drošība un darba aizsardzība

2

B

Sabiedriskās attiecības

2

B

Sabiedriskās attiecības

3

B

Lietišķo spēļu metodika

2

B

Lietišķās spēles

2

C

Ergonomika

2

B

Ergonomika

2

B

Darbaspēka situācija Latvijā un Eiropas Savienībā

2

B

Latvija Eiropas Savienībā

2

C

Saskarsmes psiholoģija

2

B

Saskarsmes psiholoģija

2

A










Darba organizēšana un vadība

2

B










Stratēģiskā vadīšana

2

B










Finanses un kredīts

3

B

Kopā:

52













Zinātniskais projekts

1

B










Kursa darbs I

3

B

Kursa darbs I

3

B

Kursa darbs II

4

B

Kursa darbs II

3

B

Kopā:

8













Kopā B blokā:

60













Prakses

Prakse personāla lietvedībā

4




Lietvedības prakse

6




Dažādu organizāciju personāldaļu darba novērošanas un salīdzināšanas prakse

12




Prakse specialitātē (personāla vadībā)

6




Kvalifikācijas prakse

10




Kvalifikācijas prakse

8













Pirmsdiploma prakse

6




Kopā:

26












Valsts pārbaudījumi

Valsts kvalifikācijas eksāmens

4




Valsts kvalifikācijas eksāmens

4




Diplomdarba izstrāde un aizstāvēšana

8




Diplomdarba izstrāde un aizstāvēšana

8




Kopā:

12













Brīvās izvēles kursi

Mārketinga pamati

2

C*

Klientu mārketings

3

B

Retorika un aktiermāksla

2

C*

Retorika

3

A

Nodokļi un nodevas

2

C*

Nodokļi un nodevas

2

B

Politoloģija

2

C*

Politoloģija

2

C

Trešā svešvaloda

6

C*

Biznesa krievu valoda

2

C










Vadības zinātnes modeļi

2

C










Starpkultūru attiecības

2

C










Pasaules kultūras vēsture

3

C

Kopā:

6













C* - studentam no C bloka jāizvēlas studiju kursi 6 KP apjomā
Lai kvalitatīvi realizētu programmu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem un papildinājumiem, šobrīd programmā studējošajiem 4. un 5. kursa studentiem tika pagarināts studiju ilgums. 5. kursa studenti beigs studijas 2006. gada 31. maijā, savukārt 4. kursa studenti 2007. gada 31. martā (RPIVA Senāta lēmums 26.09.2005.)
7.3. Studiju programmas praktiskā realizācija un vērtēšanas sistēma

Studiju procesā tiek praktizētas dažādas studiju formas, kuru izvēli nosaka katra studiju kursa specifika. Atbilstoši studiju programmai docētāji pēc vienotām prasībām izstrādājuši individuālos studiju kursu aprakstus. Studiju kursu aprakstu izstrādē ņemta vērā augstskolas koncepcija, individuālā kursu specifika. Kā jau tika minēts akreditācijas komisijas ziņojumā, iepriekšējā studiju programmā trūka saiknes starp studiju priekšmetiem. Šobrīd programma tiek organizēta tā, lai studiju kursu saturs nepārklātos. Tādēļ priekšmeti apvienoti lielākos blokos un personāla vadības studiju priekšmets ietver gan ievadu specialitātē, gan vadīšanas pamatus. Uzsākot darbu šajā studiju programmā, docētāju uzdevums ir iepazīties ar visu studiju programmu un studiju kursa aprakstiem, lai saprastu, kāda ir viņa docētā studiju priekšmeta vieta un nozīme kopējā studiju programmā. Programmas direktors veic pārrunas ar katru priekšmeta docētāju.

Katrā studiju kursa aprakstā atbilstoši mērķim noteikti uzdevumi, izveidots studiju kursa saturs, izstrādātas studiju metodes un darba organizācijas formas, metodiskie paņēmieni studentu studiju sasniegumu vērtēšanai. Studiju kursu aprakstos ir ieviesti arī daži jauninājumi, t.i., jaunas sadaļas (studiju kursa vieta citu studiju kursu vidū, patstāvīgi apgūstamo tēmu uzskaitījums). Docētāju izstrādātie studiju kursu apraksti un piedavatās programmas tiek apstiprinātas atbilstošo katedru sēdēs.

Tā kā grupās studentu skaits nav lielāks par 30 studentiem, tad studiju programmā vairak tiek akcentēta interaktīvo metožu un darba organizācijas formu biežāka izmantošana studiju procesā, lai nodrošinātu pilnvērtīgu atgriezenisko saikni, jo tādējādi var labāk atklāt gan izprasto, pieņemto, gan arī pretrunīgo. Interaktīvo metožu un darba organizācijas formu daudzveidīgums ir nozīmīgs faktors studiju kvalitātes nodrošinājumā.

Studiju programmu realizējot, tiek izmantotas šādas mācību metodes un darba organizācijas formas:


  1. lekcijas;

  2. semināri (studentu individuāla, iepriekš sagatavota uzstāšanās par noteiktu problēmu un tās risināšanas iespējām);

  3. diskusijas un debates (ekspertu aptauju, jautājumu – atbilžu, izvērstās, plānveidīgās), arī disputi;

  4. referātu apspriešana (mutiska vai rakstiski – iesniegto referātu recenziju formā);

  5. teorētiska konference, preses konference (grupā, kursā, starp kursiem);

  6. projektu metode, kur 5 – 7 studenti apgūst un sagatavo grupas prezentācijai noteiktu tēmu;

  7. videomateriālu izmantošana studiju kursu apguvē.

Salīdzinot ar iepriekšējo studiju programmas akreditāciju un studiju programmas attīstības tendencēm, programmas “Personāla vadība” prakse ilgst no 1. kursa līdz 4. kursam. Tās kopējais apjoms ir 26 KP (prakses nolikumu skat. pielikumā Nr.8). Praksi vada programmas direktore un atbilstošo studiju kursu pasniedzēji sadarbībā ar uzņēmuma (iestādes, organizācijas) speciālistiem (vienošanās par prakses nodrošināšanu kopijas skat. pielikumā Nr.9 ).

  • 1. un 3. semestrī ir prakse Personāla lietvedībā (4 kp)

  • 4., 6. un 7. semestrī - dažādu organizāciju personāldaļu darba novērošanas un salīdzināšanas prakse (12 kp)

  • 8. semestrī – kvalifikācijas prakse (10 kp)

Katra nākošā prakse balstīta uz iepriekšējā praksē gūto pieredzi, atziņām un zināšanu bāzes, tāpat tā ir arī iepriekšējās prakses turpinājums.

Pirms došanās praksē studenti saņem prakses uzdevumus. Prakses uzdevumi izvirzīti tā, lai mudinātu studentu patstāvīgi domāt, darboties papildus, vākt un sistematizēt materiālus tālākam darbam un pašizglītībai. Prakses uzdevumu izpildē students var radoši izteikt savu personību, attieksmes, intereses, zināšanas, prasmes un iemaņas.

Prakšu kopīgie mērķi:


  1. Sekmēt studentu vispusīgu sagatavošanu personāla vadītāja darbam.

  2. Dot iespējas pārbaudīt praksē studiju procesā iegūtās teorētiskās zināšanas, vākt nepieciešamos materiālus un gatavoties diplomdarba izstrādei.

  3. Pilnveidot saskarsmes prasmes un iemaņas.

  4. Veicināt nākamās profesijas kompetenču apgūšanu.

  5. Novērtēt savu atbildību, sagatavotību un piemērotību izvēlētajai profesijai.

Prakses uzdevumu vispusīgai veikšanai nepieciešams izmantot mācību laikā iegūtās zināšanas. No uzdevumu izpildes kvalitātes, rezultātu analīzes, pašvērtējuma un prakses vadītāja vērtējuma atkarīgs prakses kopējais vērtējums un studenta profesionālais ieguvums. Katras prakses noslēgumā studenti raksta prakses atskaiti, kā arī darba rezultātus prezentē prakses konferencēs. (Prakšu programmas skat. pielikumā nr. 10.)

3., 4. un 6. Semestrī studenti raksta zinātniskos darbus. Pirmais zinātniskais darbs tiek rakstīts projekta veidā un tam ir samērā brīva atskaites forma. Tomēr tam jābūt veidotam, balstoties uz teorētiskās bāzes pamata. Pirmo kursa darbu students var rakstīt bez empīriskā pētījuma daļas, taču otrajā kursa darbā noteikti jābūt empīriskajai pētījuma daļai, kurā ietverts pētījums, kas ļauj pārliecināties par studenta praktiskā pētījuma veikšanas prasmēm.

Bez visu prakšu un zinātnisko darbu sekmīgas nokārtošanas studentiem nav tiesību kārtot kvalifikācijas eksāmenu, aizstāvēt diplomdarbu un iegūt 2. līmeņa augstāko profesionālo izglītību apliecinošu dokumentu.

Studenti kvalifikācijas eksāmenu kārto un diplomdarbu aizstāv valsts pārbaudījumu komisijas klātbūtnē. Komisijas sastāvs atbilst LR MK Noteikumiem par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu (Nr.481, izdoti 2001. gada 20. novembrī).

Studiju programmas organizācijas kvalitāte regulāri tiek vērtēta aptauju veidā. Studentu vidū šādas aptaujas tiek veiktas reizi semestrī un to mērķis ir izvērtēt programmas mācībspēku profesionalitāti un studiju programmas uzlabošanas iespējas.

2006. gada pavasarī paredzēts veikt programmas docētāju aptauju, ar mērķi noteikt docētāju apmierinātības ar darbu līmeni un apzināt veikumu zinātniski pētnieciskajā darbībā 2005./2006. studiju gadā.

Profesionālo prasmju attīstība studiju kursu apguvē, prakšu laikā un zinātnisko darbu izstrādē

Tabula Nr.6



Studiju gads

Studiju priekšmeti

Prakse

Zinātniskie darbi

1 studiju gads



Sniedz vispārīgu priekšstatu par personāla vadītāja profesiju, pastiprināti apgūst valodas un informācijas tehnoloģijas

Iemācas strādāt ar personāla dokumentāciju, orientējas personāla lietvedībā

Referāti par docenta noteiktu tēmu

2 studiju gads



Informācija un prasmes vadīšanā, likumdošanā, organizēšanā, izpratne par ekonomiskām likumsakarībām, izpratne par procesiem uzņēmumā

Praktiski iepazīstas ar personāla vadītāja amata pienākumiem, veic palīga, asistenta funkcijas, salīdzina atšķirības dažādos uzņēmumos

Spēj definēt problēmu jautājumu un atrast avotus tā aprakstīšanai, iespējams piedāvā kādu problēmas risinājumu

3studiju gads



Speciālas zināšanas un prasmes tieši personāla vadītāja darbā

Prasme analizēt dažādu organizāciju personāla daļu funkciju rezultātus un atšķirīgu funkciju nepieciešamību dažādos uzņēmumos

Teorētisks zinātniski pētnieciskās literatūras un arī periodikas apskats personāla vadībā, izvirzot problēmu

4 studiju gads



Speciālas zināšanas un prasmes tieši personāla vadītāja darbā

Apgūst prasmi patstāvīgi veikt personāla vadītāja funkcijas (piedalās atlasē, motivācijas sistēmu izveidē, novērtēšanā)

Ietver sevī kā teorētisko pamatojumu, tā arī praktiska pētījuma daļu personāla vadības zinātnē

5 studiju gads



Zināšanas un prasmes spēj izmantot ne tikai vienam konkrētam uzņēmumam, bet arī universāli (vispārināšana)

Veic praktisku pētījumu personāla vadības procesu efektivitātes uzlabošanai. Konstatē esošo situāciju, veic analīzi, iesaka un veic uzlabojumus

Plašs teorētisks un praktisks pētījums, kas apliecina studenta spēju patstāvīgi pildīt personāla vadītāja pienākumus

Šobrīd studiju programmā „Personāla vadība” studējošie ir iesaistīti trijos izpētes projektos:

1) RPIVA finansēto zinātniski pētniecisko projektu konkursā tika attbalstīts un finansējums piešķirts Mag. psych. Signes Enkuzenas pieteiktajam projektam „Personāla vadības zinātnes attīstības tendences Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē”. Projekta darba grupā strādā Mag.psych. Baiba Skrauce un Mag.sc.soc Agita Miķelsone;

2) pētnieciskais darbs tiek realizēts sadarbībā ar Latvijas personāla vadības asociāciju un tā mērķis ir noteikt Latvijā strādājošo personāla vadītāju un personāla speciālistu reālo funkciju un pienākumu atbilstību personāla vadītāja profesijas standartam. Projekta turpinājumā plānots pētīt reālās prasmes un zināšanas, kas lietojamas personāla vadītāja un personāla speciālista darbā. Pētījuma gaitā iegūtos rezultātus varēs izmantot studiju programmas attīstīšanai;

3) Eiropas Sociālā fonda finansēts projekts „Tehniskā palīdzība NVO un pašvaldību kapacitātes stiprināšanā Eiropas Sociālā fonda pasākumu ieviešanai”. Šo projektu izveidojušas trīs Latvijas rajonu pašvaldības, projekta ietvaros ir paredzētas lekcijas un semināri ar mērķi uzlabot personāla vadības funkcijas un apzināties to nozīmi pašvaldības darba organizēšanā.

Tā kā programmas saturu veido gan psiholoģijas, gan ekonomikas un uzņēmējdarbības, gan komunikāciju zinātņu studiju priekšmeti, tad arī programmas docētāju zinātniski pētnieciskā darbība pārstāv dažādus personāla vadības aspektus un tas atspoguļojas arī studentu zinātnisko darbu tēmās (skat. pielikumu Nr. 11). Studiju programmā „Personāla vadība” iesaistīto docētāju zinātniski pētnieciskais un metodiskais darbs parādās ari studējošo kursa darbu un diplomdarbu piedāvātajā tematā. Zinātniski pētnieciskais darbs pārsvarā notiek ekonomikas un organizāciju psiholoģijas jomās. Galvenokārt tie ir kursa darbi. Studentu pētnieciskās darbības vadītāji lielākoties ir docētāji no ekonomikas un organizāciju psiholoģijas katedrām. Idejas pētnieciskajam darbam studenti gūst prakšu laikā. Studenti izvēlas aktuālas problēmas, piedāvā savus risinājumus, salīdzinot teorētiskās nostādnes un praktisko darbību. Pētnieciskā darba rezultāti parādās prakses konferencēs, kursa darbu aizstāvēšanas un RPIVA zinātniskajās konferencēs.

Docents Hilmārs Zīle studentu pētniecisko darbību virza Latvijas un Eiropas darbaspēka problēmu pētīšanā.

Mag psych. Signes Enkuzenas pētnieciskā darbība orientēta uz personāla vadītāju reālo funkciju izpēti Latvijas organizācijās un to atbilstību profesijas standartam.

Organizāciju psiholoģijas katedras asociētā profesore Anita Lasmane vada studentu darbus, kas saistīti ar organizācijas kultūras un vadītāju personisko īpašību ietekmi uz personāla vadības procesiem.

Vairākos studentu darbos pētītas darba motivācijas un apmierinātības ar darbu problēmas. Šos darbus vada gan psiholoģijas, gan ekonomikas katedras docētāji.

Aktuālas tēmas studentu pētnieciskajā darbā ir personāla atlases procesu pilnveidošana un to saistība ar darba efektivitāti organizācijā. Šīs tēmas pēta Mag. sc.soc. Agita Miķelsone.

Personāla vadības kvalitāte un attīstības virzieni ir Mag.tqm. Velgas Avotas izpētes joma.

Visi programmas docētāji, kuri veic zinātnisko darbu individuāli vai projektos, integrē savu iegūto pieredzi un zināšanas studiju programmas kursu saturā.

Programmā „Personāla vadība” 2006. gadā martā plānots organizēt zinātnisko konferenci programmā studējošajiem par tēmu „Mūsdienīgs personāla vadītājs mūsdienīgā organizācijā”. Zinātniski pētnieciskās darbības attīstībai ir svarīgi, lai šāda veida konferences kļūtu par neatņemamu studiju programmas daļu.

Studiju metožu un organizācijas formu izvēli un izmantošanu nosaka studiju priekšmeta specifika, saturs, kontaktstundu skaits un studentu skaits grupā.

Studentu mācību sasniegumi tiek vērtēti atbilstoši RPIVA izvirzītajām prasībām – „RPIVA Nolikums par pārbaudījumiem” (skat. pielikumā Nr. 4).

Katrs RPIVA docētājs izstrādā studiju kursam atbilstošus kritērijus studentu sasniegumu vērtēšanai, tos izmanto vērtēšanas procesā, lai iegūtu novērtējumu, kas balstīts uz zināšanu un prasmju izvērtēšanu, kā arī studenta personības izaugsmes vērtējumu. Visizplatītākās formas studentu darba vērtēšanai ir :


  • eseja

  • dalība semināros

  • patstāvīgi vai grupā veicamie praktiskie uzdevumi

  • kursa projekti un to prezentēšana

  • kontroldarbi un testi

  • eksāmens mutiski, rakstiski vai arī testa veidā

  • arī lekciju apmeklējums un tajās, atbilstoši norādījumiem konkrētajā situācijā, paveiktais.

Studiju kursa noslēgumā ir vai nu ar ieskaite, vai eksāmens, atbilstoši apstiprinātajai studiju programmai. Eksāmena vai diferencētās ieskaites rezultāts tiek vērtēts 10 ballu sistēmā, nediferencēta ieskaite – ar ierakstu protokolā „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”.

Valsts pārbaudījumus – kvalifikācijas eksāmenu un diplomdarbu, 10 ballu sistēmā vērtē kvalifikācijas komisija. Komisijas sastāvs tiek veidots atbilstoši LR MK noteikumiem par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu (Nr.481, izdoti 2001. gada 20. novembrī). Valsts pārbaudījumos zemākais pozitīvais vērtējums ir ne mazāks kā ‘5’ balles.

Kvalifikācijas eksāmenā studentam jāparāda savas zināšanas nozares teorētiskajos un speciālajos kursos. Gatavojoties kvalifikācijas eksāmenam, students ir informēts par visām eksāmena jautājumos prezentētajām tēmām, tāpat studentiem pirms eksāmena tiek nodrošinātas vismaz divas konsultācijas. Kvalifikācijas eksāmens notiek kvalifikācijas komisijas klātbūtnē un tas tiek vērtēts 10 ballu sistēmā.

Diplomdarbā studentam ir jāapliecina savas profesionālās zināšanas un zinātniskās pētniecības prasmes. Diplomdarbu students izstrādā par aktuālu tēmu, kuru izvēlas no diplomdarbu tematiskajām jomām, ko ir apstiprinājusi Vadības un ekonomikas nodaļas Dome. Diplomdarbu sākotnēji konsultē un vērtē darba vadītājs, bet, darbu beidzot, recenzents. Diplomdarba aizstāvēšana notiek kvalifikācijas komisijas klātbūtnē.

Diplomu par otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību saņem students, kurš studiju laikā sekmīgi nokārtojis visus valsts pārbaudījumus (vērtējums nav mazāks kā ‘5’ balles), kā arī sekmīgi (ne mazāk kā 4 balles) nokārtojis pārbaudījumus visos studiju priekšmetos, aizstāvējis prakses atskaites un trīs zinātniskos darbus – divus kursa darbus un vienu zinātnisko projektu.
7.4. Studējošie
7.4.1. Studējošo skaits programmā

7.4.2. Pirmajā kursā imatrikulēto skaits
Šobrīd programmā „ Personāla vadība” studē 167 studenti nepilna laika studijās. 142 no šiem studentiem uzsāka studijas programmā „Biroja vadītājs-referents”, viņu studiju laikā 2004. gadā programma tika mainīta un ieguva nosaukumu „Personāla vadība”.

Tabulā Nr. 7 un 10. attēlā parādīts studējošo skaits programmā „Personāla vadība” uz 2005. gada 1. novembri pa studiju gadiem un nodaļām.


Tabula Nr. 7

Studentu skaits programmā

1.studiju gads

2. studiju gads

3. studiju gads

4. studiju gads

5. studiju gads

Rīga

22

0

30

45

32

Cēsis

0

0

22

0

0

Alūksne

0

0

0

16

0

Kopā pa kursiem

22

0

52

61

32

Kopā studiju programmā 167


10. attēls





Neraugoties uz to, ka 2004. gadā studiju programma „Personāla vadība” netika akreditēta, studijām pirmajā kursā pieteicās 25 studenti un tika imatrikulēti 22. Tas ir vēl viens pierādījums interesei par šo studiju programmu un pieprasījumam pēc profesionāļiem darba tirgū.


11.attēlā attēlots studiju programmā „Biroja vadītājs-referents” imatrikulēto studentu skaits.

11. attēls





7.4.3. Absolventi

Tā kā studiju programmai „Personāla vadība” līdz šim nav bijuši absolventi, bet līdz 2004. gadam programmas nosaukums bija ”Biroja vadītājs-referents”, tad šajā nodaļā atspoguļoti programmas „Biroja vadītājs-referents” absolventu aptaujas rezultāti.

Ar 2005. gada 29. septembra RPIVA Senāta lēmumu šī brīža programmas „Personāla vadība” 5. kursa studentiem studijas tika pagarinātas līdz 2006. gada 31. maijam un paredzams, ka 2006. gada pavasarī šo programmu absolvēs 32 studenti.

2002. gadā un 2003. gadā kopā RPIVA studiju programmu “Biroja vadītājs - referents” ir absolvējuši 198 studenti.

Pirmie absolventi (kopumā 47) bija Rīgas, Cēsu, Jēkabpils, Kuldīgas, Liepājas un Madonas filiālēs (skat. 12.attēlu).
12. attēls


Kā redzams 13.attēlā, nākamo studiju programmas „Biroja vadītājs – referents” absolventu skaits ir trīskāršojies (151), bet viņu koncentrācija galvenokārt ir Rīgā.
13. attēls

Aplūkojot imatrikulācijas rezultātus un absolventu skaitu, secināms, ka bijis liels studentu „atbirums”. Iemesls tam bija dažu filiāļu studentu grupu apvienošana, kas palielināja studentu ceļa izmaksas, kā rezultātā studenti nebija maksātspējīgi un mācības pārtrauca (vai noformēja akadēmisko atvaļinājumu). Otrs iemesls bija būtiska studiju maksas paaugstināšanās (1998. gadā mācību maksa bija Ls 450,-, 1999. gadā – Ls 490,-, bet 2000 .gadā – Ls 650 + 10% katrā nākošajā kursā, 2001. un pārējos gados – Ls 650, - Rīgā un Ls 550, - filiālēs).

2005. gadā profesionālajā studiju programmā „Personāla vadība” studijas uzsākušajiem studentiem studiju maksa ir Ls 650,- par studiju gadu, kas ir lētāk salīdzinoši ar šādām programmām Latvijā.
7.4.4. Studējošo aptaujas un to analīze
RPIVA studējošo aptaujas tiek veiktas 2 reizes studiju gadā, lai uzzinātu viedokli gan par studiju kursu saturu, gan arī par studiju organizācijas formām un metodēm. Akreditācijas materiālos analizēti 2005. gada oktobra mēnesī RPIVA Studiju daļas veiktās studentu aptaujas rezultāti. Aptaujas anketas tika iedotas aizpildīšanai visiem programmā studējošajiem. Atpakaļ saņemtas 90 anketas (skat. pielikumu Nr.11), kas ir 54% tādējādi aptaujas rezultāti uzskatāmi par ticamiem. Turpmākajos attēlos un tekstā atspoguļoti studentu aptaujas rezultāti.
78% studenti RPIVA mācību spēku profesionalitāti vērtē kā atbilstošu un tikai neliela daļa no viņiem uzsver, ka profesionalitāte varētu būt augstākā.
14.attēls

Lielākais vairums studentu uzsver, ka, viņuprāt, teorētiskās zināšanas ir kvalitatīvas un atbilstošas vajadzīgajām augstskolas prasībām.



15.attēls

Arī šeit, līdzīgi kā vērtējot teorētisko zināšanu kvalitāti, var vērot, ka vairākums studentu arī praktiskās zināšanas vērtē kā atbilstošas standartiem. 10% no respondentiem uzsver, ka tomēr būtu ieteicams uzlabot tieši praktisko zināšanu kvalitāti augstskolā.



16.attēls
Pēc studentu domām, materiāli tehniskās bāzes nodrošinājums ir samērā labs un atbilstošs, taču likumsakarīgi ir tas, ka 50% saredz iespējas uzlabot materiāltehnisko bāzi.

17.attēls

Gandrīz visi studenti uzsver, ka mācību sasniegumi tiek vērtēti patiešām objektīvi. 18.attēls

75% no respondentiem uzsver, ka studiju process tiek atbilstoši organizēts un ka ar to nav problēmu, taču ir studenti, kas gribētu, lai tas tiktu pilnveidots.

19.attēls
Aptaujātie studenti uzsver, ka viņu izredzes darba tirgū pēc RPIVA studiju beigšanas ir tiešām labas un daudzsološas, tikai daļa uzsver, ka darba atrašana varētu radīt problēmas.
20.attēls
Studenti kā savai specialitātei nozīmīgākos studiju priekšmetus min darba likumdošanu, dažāda veida psiholoģijas un lietvedību personāla vadītāja darbā. Vel tiek minētas svešvalodas, menedžments un informātika.

Jautāti par tiem studiju priekšmetiem, kuru mērķi nav īsti skaidri, studenti min filozofijas pamatus un projektu vadību, kas liek secināt, ka šie jautājumi būtu jāizrunā ar attiecīgo studiju kursu docētājiem.

Minot ieteikumos ar kādiem studiju priekšmetiem vajadzētu papildināt studiju programmu, studenti min, ka vairāk kredītpunktu jādod darba likumdošanai un tiesībām. Studenti ļoti augstu vērtē tādus docētājus kā Agita Miķelsone, Velga Simsone, Maija Leikarte, Sandra Laurīte, Jānis Gedrovics, Līga Kalniņa.

Pie ieteikumiem studiju programmas pilnveidei studenti min, piemēram, lekcijās vairāk runāt ne tik daudz par teorētiskām lietām, kā par praktiskām un esošām, kādu no studiju priekšmetiem pasniegt svešvalodā, piedāvāt studentiem prakses vietas, vairāk dot praktiskos darbus ar reāliem piemēriem.

Iegūtā informācija tika nodota attiecīgo katedru vadītājiem. Katedru sēdēs tiek analizēta docētāju darba kvalitāte, jo atbilstoši novērtējumam, docētājam ir iespējas saņemt papildus samaksu vai prēmiju par kvalitatīvu darbu.

7.4.5. Absolventu aptaujas un to analīze

Profesionālajā studiju programmā „Personāla vadība” pirmie RPIVA absolventi būs 2006. gada pavasarī, tādēļ akreditācijas ziņojumā iekļauti pagājušā gada akreditācijas ziņojuma materiāli, kas atspoguļo studiju programmas „Biroja vadītājs – referents” absolventu viedokli.

Programmas absolventu biežāk minētie ieguvumi studiju laikā ir:


  • profesionālās iemaņas;

  • komunikācijas prasmes;

  • vēlme studēt maģistrantūrā un pilnveidoties;

  • iegūtas labas iemaņas informācijas analīzē;

  • lielākas iespējas darba tirgū.

21. attēlā redzams, ka programmas absolventi atzinīgi novērtē studiju laikā iegūtās zināšanas un prasmes, kas viņiem ir palīdzējis konkurēt darba tirgū.

Absolventiem tika uzdots arī jautājums par mācībspēku profesionalitāti.

21. attēls


22. attēlā redzams, ka absolventi atzinīgi novērtē mācībspēku profesionalitāti.

22. attēls



23. attēlā atklātas absolventu atbildes uz jautājumu par materiāli tehniskās bāzes nodrošinājumu. Lielākā daļa – 48% - novērtējuši to kā apmierinošu, tāpēc arī pēdējos 2 studiju gados, ņemot vērā arī ekspertu ieteikumus, augstskolas materiāli tehniskā bāze tiek papildināta.

23. attēls

Absolventu ieteikumi studiju programmas pilnveidošanai:



  • ieviest vairāk semināru studiju procesā;

  • uzlabot augstskolas bibliotēku;

  • palielināt svešvalodu apguvei paredzētās kontaktstundas.

Jāatzīmē, ka minētie ieteikumi ir ņemti vērā: uzlaboti studiju kursu apraksti, kuros atklājas daudzveidīgākas praktisko nodarbību formas; augstskolas bibliotēka ir paplašināts grāmatu un informatīvo materiālu skaits; Valodu katedrā ir izstrādāta svešvalodu mācīšanas metodika, tiek izmantotas daudzveidīgas formas un metodes (ar informāciju par šo metodiku var iepazīties Valodu katedrā).

7.4.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā





  • Lai iegūtu atgriezenisko saiti par studiju programmas saturu un organizāciju, iepazītos ar studentiem un viņu viedokli, studiju programmas direktors pirmajā mācību semestrī tikās ar studentiem vairākas reizes mēnesī.

  • Programmas direktors kopā ar pārstāvi no katra studiju kursa ir izveidojis darba grupu, kas reizi ceturksnī tiekas sapulcē, lai pārrunātu aktuālus jautājumus.

  • Studenti ir aktīvi savas prakses vietas meklēšanā un labprāt palīdz veidot ilglaicīgu sadarbību augstskolai un organizācijai, kura realizē prakses uzdevumus.

  • Studenti ir atsaucīgi un iesaistās gan dažādu pētījumu, gan arī projektu realizēšanā.

  • Katedras sēdēs tiek pieaicināti studiju programmā studējošie grupu vecākie, lai pilnvērtīgāk analizētu studiju procesu un notiktu kvalitatīva informācijas apmaiņa.

  • Studenti piedalās studiju programmas pašvērtēšanas procesos, ziņojuma apspriešanā nodaļas Domē.

  • Studentiem ir iespēja ar katedras docētājiem sazināties pa e-pastu un mobilo telefonu.

  • Divas reizes studiju gadā notiek studentu anketēšana.

  • Vismaz reizi mēnesī notiek studentu konsultācijas ar docētājiem.


Yüklə 4,03 Mb.

Dostları ilə paylaş:
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   43




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©muhaz.org 2020
rəhbərliyinə müraciət

    Ana səhifə