Baltijas Starptautiskā akadēmija
EBSCO http://search.ebscohost.com
Yüklə 1,62 Mb.
|
- Bu səhifədəki naviqasiya:
- HeinOnline + FILR http://www.heinonline.org
- Elektroniskā versija
- LETA www.leta.lv
- Lursoft www.lursoft.lv
- East View
- Dr.iur. Aleksandrs Ovlaščenko
EBSCO http://search.ebscohost.comEBSCO – daudznozaru datu bāze, kas sastāv no vairākām pilntekstu un apskatu datu bāzēm humanitārās, sociālajās un eksaktajās zinātnēs: Academic Search Complete, Business Source Complete, ERIC, Health Source - Consumer Edition, Health Source: Nursing/Academic Edition, Library, Information Science & Technology Abstracts, MasterFILE Premier, MEDLINE, Newspaper Source, Regional Business News. EBSCO ir pašlaik populārākā un visvairāk izmantotā ārzemju datu bāze. HeinOnline + FILR http://www.heinonline.orgĀrzemju starptautisko tiesību avotu datu bāze iekļauj nozīmīgākās publikācijas starptautiskajās tiesībās, aptverot prominentas starptautisko tiesību gadagrāmatas no visas pasaules, tāpat Amerikas Starptautisko tiesību asociācijas un Hāgas Starptautiskās tiesas, kā arī citu respektablu institūciju publikācijas. Latvijas Vēstnesis www.lv.lv Elektroniskā versijaLatvijas Vēstnesis – LR oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” tiešsaistes versija, kurā iespējams meklēt informāciju arhīvā no 1993. gada. Pieejami laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un tā pielikumos publicēto likumdošanas aktu un rakstu pilnie teksti. LETA www.leta.lvLETA arhīvs ir viens no plašākajiem uzņēmuma darbībā nepieciešamās informācijas avotiem. Mūsu arhīvā uzkrātie materiāli dod Jums iespēju iegūt pilnīgu informāciju, kā arī viegli un ātri analizēt un prognozēt notikumus laika gaitā. Katru mēnesi LETA arhīvs papildinās par 30,000 informācijas vienību, un šobrīd tajā ir vairāk nekā 2 miljoni ierakstu. Letonika www.letonika.lv Letonika – Internēta serviss, kurā vienuviet apkopoti nozīmīgākie uzziņu un enciklopēdiskie resursi par Latviju latviešu valodā. Letonika ietver Latvijas Enciklopēdisko vārdnīcu, Terminu vārdnīcu, tulkojošās un skaidrojošās datorvārdnīcas, datorenciklopēdiju “Latvijas vēsture” un indeksētu Internēta lappušu katalogu. Lursoft www.lursoft.lvLursoft laikrakstu bibliotēka ir apjomīgs Latvijas laikrakstu publikāciju un ziņu aģentūras BNS krājums Internetā, kas ik dienas tiek papildināts ar tūkstošiem jaunu publikāciju no laikrakstu jaunākajiem numuriem. Pieejami vairāk kā 40 Latvijā publicētie izdevumi. Apkopoto pilnteksta publikāciju skaits – vairāk 3 miljoni vienību. NAIS NAIS – Normatīvo aktu informācijas sistēma, kas satur pilnu Latvijas normatīvo aktu kopumu, kā arī LR spēkā esošos starptautiskos aktus. Datu bāze pieejama tikai no redakcijas datora BSA bibliotēkā. Кодекс Latvijas Republikas likumi krievu valoda sekojošos virzienos: “Civiltiesības”, “Nodokļi” u.c. Datu bāze pieejama tikai no redakcijas datora bibliotēkā – Piedrujas iela 3. – Rīgā! www.rubricon.comRUBRICON – universāla uzziņu izdevumu pilntekstu datu bāze, kurā veiksmīgi apvienota meklēšana vairāk nekā 60 nozīmīgākajās Krievijas enciklopēdijās, vārdnīcās, rokasgrāmatās un saistītajos Interneta resursos. Наука Онлайн http://www.ebiblioteka.ruEast ViewIzdevniecības “Наука”, Krievijas periodiski izdevumi humanitāras un sabiedriskas disciplīnas, pilntekstu datu bāze – 36. vienības. УИС РОССИЯ http://www.cir.ruDatu bāze pētījumiem un izglītībai ekonomikas, vadības, socioloģijas, filozofijas, politoloģijas, lingvistikas, starptautisko attiecību un citu humanitāro zinātņu jomā. Informācijas avotu skaits nepārtraukti pieaug. Bibliotēkas lasītāju apkalpošanas organizācija:
Bibliotēkas grāmatu fonds ir sistematizēts pēc UDK (Universālā decimālklasifikācija).
Grāmatu komplektācija un esošā fonda koncentrācija „Eiropas studiju” programmas nodrošināšanai sākās līdz ar programmas licencēšanu. Bibliotēkā esošo grāmatu fonds ir pagaidām neliels: kopskaitā ir 139 grāmatas – no tām latviešu valodā -56 grāmatas, angļu valodā 19 grāmatas, krievu valodā – 87 grāmatas politoloģijā un specifiski ES integrācijas jautājumos. Bibliotēkas fondu paplašināšana notiek sistemātiski, programmai attīstoties. Katra studiju priekšmeta nodrošināšanai tiek iepirktas grāmatas gan Latvijā, gan ārzemēs vienmērīgi, līdztekus tam, kā attīstās studiju programma. Grāmatu forsētu iepirkšanu limitē apsvērums, ka grāmatas noveco un būtu vēlams bibliotēku papildināt ar visjaunāko literatūru, kura ir pieejama, uzsākot kursa apmācību. Otrkārt, klasiskā zinātniskā literatūra ir pieejama 8 bibliotēku kopkatalogā un arī kaimiņos esošajā universitātes (LU) bibliotēkā. Taču, programmai attīstoties skaitliski, grāmatu fonda papildinājums ir paredzēts katru gadu ar vidēji 30 -40 izdevumiem un arī ar specifiskiem žurnāliem angļu valodā. Šobrīd studentiem ir plašas iespējas izmantot ES Komisijas bibliotēku – sevišķi tur pieejamos zinātniskos žurnālus. Bez tam Eiropas studiju programmas studenti izmanto internētu – sevišķi kursa darbu izstrādes gaitā. Baltijas Starptautiskās akadēmijas bibliotēka ir Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas – LATABA – biedre. Bibliotēkas darbinieki strādā četrās asociācijas sekcijās. Visas bibliotēkas nodaļas ir noorganizētas un darbojas saskaņā ar Latvijas likumdošanu par zinātniskajām bibliotēkām. Baltijas Starptautiskās akadēmijas bakalaura programmas studentiem ir nodrošināta piekļūšana starptautiskajiem informatīvajiem centriem. Bibliotēka kārto un atjauno sistemātisko katalogu un rakstu kartotēku, elektronisko katalogu un rakstu kartotēku, elektroniskās programmas: “Kodekss” – LR likumi krievu valodā, “NAIS” – LR likumi latviešu valodā, tematiskās mapes ar LR likumiem atbilstoši mācību programmām krievu un latviešu valodā (šo mapju elektroniskās versijas), saņemtās jaunās literatūras bibliogrāfiskos sarakstus, karti par mācību programmu nodrošinājumu ar grāmatām uz BSA bibliotēkas grāmatu fonda bāzes, ekskluzīvu videokasešu fondu, BSA izdevumu informatīvo stendu, mājas lapu – www.bki.lv ; pastāvīgi diferencēti bibliogrāfiskie pakalpojumi pasniedzējiem. Grāmatu fonds atrodas Piedrujas ielā 3 un lasītāju zāles – Lomonosova ielā 1/24. Bibliotēkas lietošanas noteikumi reglamentē grāmatu izsniegšanu un lasītāju zāļu darbu. Bibliotēka strādā sešas dienas nedēļā un ir ērti pieejama visiem maģistrantiem un pasniedzējiem. BSA maģistrantu rīcībā ir arī tieši viņiem domāti informatīvie bukleti. Bibliotēka regulāri rīko studentu un maģistrantu aptaujas. BSA bibliotēkā grāmatu fonds tiek komplektēts centralizēti (it sevišķi literatūra latviešu valodā), centralizēti tiek organizēta parakstīšanās uz žurnāliem, notiek grāmatu fonda organizācija un tiek apkalpoti lasītāji. Tematiskās mapes ar likumiem elektroniskajā versijā pastāvīgi tiek atjaunotas. Visās bibliotēkās ir uzstādīta programma – grāmatu fonda datu bāze pēc UDK. BSA bibliotēka gādā par savu kadru mācībām un viņu kvalifikācijas paaugstināšanu LATABA un BSA centrālās bibliotēkas rīkotajos semināros. 6.4. „Eiropas studiju” programmas īstenošanā izmantojamais materiāltehniskais nodrošinājums (stāvoklis uz 01.01.2008.) BSA materiāli tehniskā bāze
Datortehnikas nodrošinājums BSA auditorijām Lomonosova ielā 1/24 un 4.
BSA materiālā bāze (datortehnika) kopā:
7.Programmā studējošo studentu raksturojums 7.1. Studentu skaits programmā Studentu skaits, kas tika imatrikulēti 2006./07.m.g. un 2007./2008.m.g. pēc licences saņemšanas akadēmiskā maģistra studiju programmas „Eiropas studijas” realizācijai, ir redzams tabulā. Dotie dati apstiprina BSA vadības lēmuma pareizību par akadēmiskās augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Eiropas studijas” atvēršanu. Ja pirmajā mācību gadā uzņemto studentu skaits bija neliels, tad otrajā gadā tas ir audzis – lai gan galvenokārt uz studentu rēķina no citām valstīm. Maģistra studiju programmas “Eiropas studijas ” 1.kursa studentu skaits ( studē Rīgā) 2006/07 un 2007/08. ak. m.g.
Kopējais studentu skaits, kas uzsaka mācības akadēmiskajā maģistra studiju programmā „Eiropas studijas” 2006./07. m.g. bija 7 cilvēki, bet 2007./2008.m.g. - 11 studenti. Studiju laikā apgūstot I kursa programmu atklājās, ka pietiekami liela motivācija turpināt studijas bija tikai 3 studentiem, kas iestājās programmā 2006.gada septembrī. Nākamajā mācību gadā mācības uzsāka 11 cilvēki. Pirmā semestra rezultāti liecina, ka šie studenti varēs sekmīgi turpināt mācības. Šobrīd programmā mācās kopā 14 studenti, taču 9 no šiem studentiem nav Latvijas pilsoņi: viņu vidū ir studenti no Grūzijas, Ukrainas, Uzbekijas, Azerbaidžānas, kuri ir ieradušies Latvijā, lai kļūtu par pirmajiem Eiropas lietu speciālistiem savās valstīs. Tādejādi programmas darbība atbilst LR augstākas izglītības koncepcijai saskaņā ar kuru ir jāattīsta izglītības eksports. Tādā veidā, kopš 2006/07 ak.g. ( 2006.gadā .- licences iegūšana) studiju programmā pavisam kopā studē 14 studenti , no kuriem maģistra darbus aizstāvēs un absolvēs programmu 2008.gada jūnijā – 3 studenti. 7.2. Imatrikulācijas kārtība 1.kursā Imatrikulācijas kārtība un uzņemšanas noteikumi BSA. Imatrikulācijas kārtība un uzņemšanas noteikumi (turpmāk tekstā – Noteikumi) ir izstrādāti atbilstoši LR Augstskolu likuma 46.panta prasībām u.c. normatīvajiem aktiem. Šie noteikumi regulē BSA un personu, kuras vēlas turpināt mācības BSA, savstarpējās attiecības, kā arī nosaka BSA un uzņemšanas periodā iestājušās personas savstarpējās tiesības un pienākumus. Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību. Akadēmiskā augstākās izglītības maģistra studiju programma ”Eiropas studijas ” paredzēta visiem, kam ir bakalaura akadēmiskais vai profesionālais grāds sociālajās zinātnēs vai vadībzinātnēs vai ekonomikā vai tiesībzinātnēs Programmu var apgūt cilvēki, kuriem ir augstākā izglītība, bet kuri vēlas iegūt vēl augstāka līmeņa augstāko izglītību, lai kļūtu par speciālistiem Eiropas Savienības attīstības jautājumos vai starptautiskajās attiecībās. MP „Eiropas studijas ” studentu imatrikulācijas principi: 1.Uzņemšanu BSA organizē un nodrošina Uzņemšanas komisija, kas tiek izveidota ar rektora rīkojumu. 2. Visas imatrikulētās personas ir BSA studenti. 3. Tiesības mācīties BSA ir LR pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī personām, kuram ir pastāvīgas uzturēšanas atļauja Latvijā neatkarīgi no dzimuma, sociālā un īpašuma stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbinātības un dzīvesvietas. Ārzemnieki var mācīties BSA saskaņā ar LR Augstskolu likuma 83.-85. pantu prasībām. 4. Iestāties BSA “Eiropas studijas ” programmā var reflektanti, kuriem ir bakalaura akadēmiskais vai profesionālais grāds sociālajās zinātnēs vai vadībzinātnēs vai ekonomikā vai tiesībzinātnēs 5. Pieteicoties studijām, Uzņemšanas komisijai ir jāiesniedz dokumenti saskaņā ar BSA Nolikuma par uzņemšanu augstskolā prasībām. 6. Imatrikulācijas termiņus nosaka BSA rektors, ņemot vērā LR Izglītības un zinātnes ministrijas konkrēto rīkojumu. 7. Rīkojumu par studentu imatrikulāciju izdot BSA rektors. (Sīkāku informāciju par imatrikulācijas noteikumiem un rezultātiem var iegūt BSA L.1/24, 202.kab.). 7.3. Studentu aptauju rezultāti un to analīze un to analīze BSA vadība un studiju programmas vadība regulāri pēta, cik lielā mērā studenti ir apmierināti ar studiju procesa darbu augstskolā. Šādu datu ievākšana un analīze ir viens no nosacījumiem augstskolas programmu realizācijas kvalitātes paaugstināšanā. Studiju programma „Eiropas studijas” tiek veiktas divu veidu aptaujas. Viena aptauja par katra priekšmeta pasniegšanas kvalitāti katra moduļa beigās un viena aptauja mācību gada beigās, kuras mērķis ir izzināt studentu domas par mācību procesa kvalitāti augstskolā kopumā. Kopumā tika veikti pētījumi, kuru mērķis bija: 1) identificēt studentu attieksmi pret pasniegšanas kvalitāti 2) identificēt studiju programmas „Eiropas studijas ” studentu attieksmi attiecībā uz augstskolu, programmas saturu, apmācības līmeni, studentu sabiedriskās dzīves aktualitātēm u.c., Katra moduļa beigās studentiem tiek piedāvāts aizpildīt anketas, kurās studenti var izteikt savu attieksmi pret mācību priekšmetu kopumā, pret docētāja pasniegšanas stilu un vidi, kurā tika pasniegts priekšmets skalā no 1 līdz 7, kur 1 ir zemākais vērtējums un 7 augstākais. ( Sk. anketu pielikumā) . Apkopojot datus par visiem 12 maģistratūras programmā līdz šim apgūtajiem priekšmetiem, tika iegūti sekojoši rezultāti: Studentu vērtējumi par studiju kursu pasniegšanu ( I un II kurss)
Priekšmeti:
Iegūto datu analīze liecina, ka visaugstāko studentu novērtējumu ir izpelnījusies studiju vide – telpas un tehniskais nodrošinājums. Arī docētāju darba vērtējums kopumā ir relatīvi augsts. Attiecībā uz pašiem kursiem pārsvarā prevalē pozitīvs vērtējums. Atsevišķās pozīcijās, kurās ir vērtējums zem vai virs „4”, ir uzskatāms par labu vērtējumu, jo šajās pozīcijās vidējais vērtējums ir uzlūkojams kā optimāli iespējamais. Piemēram, tur , kur ir runa par to, ka „semināri bija pārāk viegli vai pārāk grūti” vērtējums „3.8” nozīmē , ka vērtējums starp 7 un 1 ir optimālais vērtējums un , ka semināru sarežģītības pakāpe atbilst studentu iespējām. Jāatzīmē tas, ka studenti ir augstu novērtējuši to, ka pasniedzamie kursi kopumā ir bijuši noderīgi studentiem, veicot viņu tiešos pienākumus darba vietās. Jāatzīmē, ka visi II kursa studenti strādā diplomātiskajos dienestos. Analizējot atsevišķus priekšmetu pasniegšanas aspektus attiecībā uz pasniegtajiem kursiem atsevišķi, ir redzams, ka vērtējumi atšķiras. Ir kursi, kuru vērtējums ir augsts, piemēram Eiropas integrācijas politiskā ekonomika un Salīdzinošās politikas metodoloģija. Tai pat laikā bija kursi, kuru vērtējums bija zem vidējā vērtējuma: ES politika un lēmumu pieņemšana, ES sociālās politikas ekonomiskie aspekti: salīdzinoša analīze, kā arī ES politikas kvantitatīvā analīze. Minēto kursu pasniegšana ir piedāvāta citiem docētājiem – galvenokārt BSA štatā strādājošiem. Otra studentu aptauja, kura tiek veikta mācību gada vai semestra beigās, fiksē studentu attieksmi pret augstskolu, nodarbību organizāciju, studentu nodrošinājumu ar literatūru, pieejamību Internētam u.c. tehniskajiem līdzekļiem, administrācijas un docētāju attieksmi pret studentiem, attiecības ar kursa biedriem un ārpusstudiju pasākumiem.
Iegūto datu analīze atļauj secināt, ka gandrīz divām trešdaļām studentu ir mainījušās domas par augstskolu, kuras ir uzlabojušās, bet vienai trešdaļai studentu domas par augstskolu nav mainījušās. Aptaujāto vidū nebija tādu, kuru viedoklis par augstskolu būtu pasliktinājies. Kādi ir šāda vērtējuma iemesli?
Dati liecina, ka studentu pozitīvā vērtējuma centrālais iemesls ir studiju priekšmetu piedāvājums, kurš gandrīz puses studentu uztverē šķiet interesants un pievilcīgs. Arī studiju organizācija moduļu veidā vienai trešdaļai studentu kalpo par iemeslu, lai mainītu domas par studijām pozitīvā virzienā. Ievērojami mazāks ir to studentu skaits, kuri atzinīgi vērtē iespēju piedalīties konferencēs, kā arī pasniegšanas kvalitāti un nodrošinājumu ar mācību metodiskajiem līdzekļiem citu alternatīvu vidū kā skaidrojumu pozitīvai attieksmei pret mācībām BSA kopumā. Pilnīgi iespējams, ka tieši šie studenti veido daļu no tiem 27%, kuri savas domas par mācībām BSA netika mainījuši mācību procesa gaitā, jo bija jau agrāk novērtējuši programmu un bija pazīstami ar modulārās mācību sistēmas organizācijas modeli. Tai pat laikā jāpieņem, ka šie ir tie mācību procesa pilnveidošanas virzieni, kuriem turpmāk ir jāpievērš sevišķa uzmanība. Uzmanība jāpievērš apstāklim, ka studenti nav atzīmējuši tādus iemeslus kā mācību specialitātes sasaiste ar interesēm. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka II kursa studentiem šī specialitāte ir vistiešākā veidā saistīta ar profesiju, bet I kursa studenti , no kuriem liela daļa ir ieradušies uz studijām no citām valstīm, uzsākot studijas, bija virspusēji pazīstami ar Eiropas studiju specifiku. Nozīmīgs ir arī apstāklis, ka studenti nav atzīmējuši studentu specifiskās dzīves apstākļus kā pozitīvi motivējošu novērtējuma faktoru. Citiem vārdiem , šie studenti nav iesaistījušies studentu aktivitātēs, kas arī būtu vērtējams kā BSA administrācijas darbības virziens nākotnē.
skalā no 1 līdz 10, kur 1 ir zemākais vērtējums un 10 augstākais. ( Sk. anketu pielikumā) . Anketēšanas rezultātā pēc 2007./2008.gada I semestra tika iegūti sekojoši dati. Studentu attieksme pret mācību procesa dažādajiem aspektiem (% no studentu skaita)
Iegūto datu analīze liecina , ka tādās jomās kā „ apmierinātība ar studiju programmu”, „auditoriju tehniskais stāvoklis”, „attieksme pret studentiem”, „nodarbību saraksts” - nav ievērojamu atšķirību vērtējumos starp I un II kursu; vērtējums ir labs; tas variē no 8.6 līdz 9.6. Studentu vērtējumu par apjomu un novitāti, materiāla pasniegšanas pieejamību, pasniedzēja un auditorijas kontaktu, teorētiskā un praktiskā priekšmeta līmeni kopumā var tikt uzskatīts kā patiešām labs. Tai pat laikā, ignorējot iespējamo socioloģiskās kļūdas apjomu, var teikt, ka ir atšķirības atsevišķu mācību procesa aspektu vērtējumā: visaugstākais vērtējums abu kursu studentu vērtējumā ir programmas pasniedzēju un darbinieku attieksmei pret studentiem, viszemākais – ārpusstudiju pasākumiem. Te jāņem vērā apstāklis, ka maģistrantūras studenti nereti strādā savā specialitātē un tāpēc pašiem nav laika nodarboties ar pasākumu organizēšanu. No otras puses – studentiem no NVS valstīm ir vairāk brīva laika, tāpēc nepieciešamība vairāk organizēt studentu brīvo laiku, iesaistot studentu parlamentu, ir lielāka I kursa vērtējumā, salīdzinājumā ar II kursu. II kursā augstāk tiek vērtēts studējamo priekšmetu saraksts un apjoms, bet nedaudz zemāk - nodarbību organizācija, auditoriju tehniskais stāvoklis un iekārtojums, studentu nodrošinājums ar literatūru un attiecības ar kursa biedriem. Taču šīs novirzes nav būtiskas. Taču šīm pozīcijām ir jāpievērš uzmanība un vadība to ņems vērā , strādājot ar programmu un mācību procesa organizāciju. . Gala slēdziens, kas iegūts datu apstrādes rezultātā, ir šāds: studenti visaugstāk vērtē tādu kritēriju kā pasniegšanas kvalitāte (6,1 - 7 ballu skalā). Un tas ir saprotami, jo augstskolas politika daudzu gadu garumā ir iesaistīt studiju darbā augsti kvalificētus speciālistus, kuriem ir liela akadēmiskā darba pieredze. Piemēram, 100 % programmas akadēmiskā personāla locekļu ir zinātniskie grādi. Augstskolas vadība turpina strādāt, lai studiju procesa metodiskais nodrošinājums studentu uztverē turpmāk uzlabotos un lai studiju procesā ātrāk izkristalizētos iegūto zināšanu pielietojamības virzieni, kas varētu kalpot kā spēcīgs motivators studiju procesā. 7.4. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā:
7.5. Studentu iesaistīšanās pētnieciskajā procesā Maģistra programmas “Eiropas studijas” studenti programmas apguves ietvaros sistemātiski iesaistās pētnieciskajā darbā. Tā galvenie virzieni ir:
Maģistrantūras programmas ietvaros katru mācību gadu tiek organizētas divas konferences – rudenī un pavasarī. 2007/2008.m.g. studenti piedalījās divās starptautiskās zinātniski pētnieciskajās konferencēs. Viena no tām bija starpdisciplināra un starptautiska un tika organizēta visas BSA mērogā ar teletilta starpniecību 2007.gada decembrī kopa ar Sankt-Pēterburgas universitātes studentiem, bet otra – starptautiska konference „EU: Governance and Entrepreneurship”, kura tika organizēta programmas ietvaros 2007.gada 22.novembrī un kurā uzstājās programmas pasniedzēji un 2.kursa studenti, taču konferences darbā piedalījās gan 1. kursa maģistratūras studenti, gan bakalaura programmas studenti. Konferences materiāli ir apkopoti zinātnisku rakstu krājumā, kurs ir sagatavots publikācijai. Konferences sponsors – SIA Hansabanka 2008.gada 25.aprīlī ir paredzēta starptautiska konference „The World in 2025: How the European Union will need to respond”, kura tiek gatavota, sadarbojoties ar starptautisku pētnieciski analītisku tiklu European Ideas Network (EIN). Konferences gaitā ir plānots apspriest EIN sagatavoto ES stratēģiskās attīstības dokumentu. Konferences dalībnieku vidū ir paredzēta arī EIN zinātnieku līdzdalība. Konferencē piedalīsies programmas maģistrantūras studenti, kuri apspriedīs divu ES politisko virzienu stratēģiskās attīstības plānu - ES pārvaldībā un migrācijas politikā. 2007.g. martā akadēmiskā personāla locekļi (I.Ostrovska) un programmas studenti piedalījās stipendiju konkursā „OPEN MIND”, kuru organizēja kopīgi 15 Latvijas augstskolas sadarbībā ar Latvijas Universitātes fondu un a/s „Hansabanka” un ieguva finansējumu konferences organizēšanai. Viens no zinātniska darba virzieniem akadēmiskā programmā ir studējošo zinātniskais devums, izstrādājot maģistra darbus. Programmas studentu multinacionālais sastāvs nosaka to, ka maģistra darbu tēmas tiek saistītas ar studentu izcelsmes valsts interesēm un vajadzībām. Tādejādi tiek pētīta vai nu salīdzinoši ES un attiecīgas trešās valsts politika kādā jomā vai arī kādas trešās valsts politikas ietekme uz ES politiskā kursa attīstību attiecīgajā jomā. Bez tam Latviju pastāvošs students pēta Latvijas valsts integrāciju ES transnacionālās demokrātijas attīstības kontekstā. Maģistra darbu vadītāju vidū ir savas jomas atzīti speciālisti bijušais ārlietu ministrs Dr. A. Pabriks un VNA direktora vietniece Eiropas fondu apguves jautājumos Dr. A. Jakobsone.
„Eiropas studiju”” maģistru darbu tematikas piemēri, kurus studenti izstrādā 2007/08 ak.g. Vadītāja As.prof.I.Ostrovska Transnacionālā demokrātija un tās nākotne ES: Latvijas perspektīva Transnational Democracy and its Future in the EU: Perspective of Latvia . Vadītājs As.prof. A.Pabriks ES enerģētiskā politika un Azerbaidžānas līdzdalība tās veidošana Energy policy of the EU and the Role of Azerbaijan Vadītāja Docente A.Jakobsone Darba migrācijas modeļi: ES un Azerbaidžāna. Salīdzinošā analīze Models of Labour Migration : The EU and Azerbaijan. Comparative Analyses 8.Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls Maģistrantūras programmā plānotā nodarbinātā akadēmiskā personāla kvalitāte atbilst LR Augstskolu likumā noteiktajām normām. 8.1.Akadēmiskā personāla skaits
8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija Maģistrantūras programmā kopā nodarbināti 9 cilvēki, no viņiem 6 cilvēkiem (66%) BSA maģistrantūra ir pamatdarba vieta. Vairāk nekā pusei (6 cilvēki – 66%) ir doktora zinātniskais grāds. BSA pasniedzēju radošās biogrāfijas (Curriculum Vitae) un kursu apraksti sniegti pielikumā. Programmas realizācijā ir paredzēta septiņu profesoru un asociēto profesoru līdzdalība. Pasniedzējiem ir liela darba pieredze un izstrādāti zinātniskie darbi. Sīkāka informācija par BSA maģistrantūras pasniedzējiem (amats, darba slodze un pasniedzamie kursi) sniegta tabulā:
Pasniedzēju vidū ir trīs maģistri. Divi ir ilggadēji, pieredzējuši pasniedzēji, savā jomā atzīti speciālisti, viens maģistrs – ārvalstīs ieguvis maģistra grādu un specializējies tieši Eiropas integrācijas jautājumos. Bez tam pasniedzēju vidū ir mācību spēki , kuri ir piesaistīti no citām valstīm – ASV un Krievijas, ko lielā mērā nosaka šīs programmas specifika.. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darba ietekme uz akadēmiskā personāla studiju darbu Maģistra programmas „Eiropas studijas” akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības intereses ir saistītas galvenokārt, ar dažādam sociālo zinātņu jomām – politiku, ekonomiku, jurisprudenci. Neskatoties uz to, ka programma ir jauna un pasniedzēju pētnieciskā interese par integrācijas procesiem ES ir radusies tikai nesen, docētāji ir iesaistījušies virknē pētījumu, kas saistīti tieši ar ES problemātiku. Šā zinātniskā virziena izvēle ir nosacīta ar to, ka Latvijas ekonomiskā un sociālā attīstība ir cieši saistīta ar ekonomiskas un politiskās integrācijas procesu ES. Pētījumu svarīgākie aspekti: Zemāk esošā tabulā ir redzami akadēmiskā personāla galvenās zinātniskās pētniecības nozares un virzieni, kā arī līdzdalība pētījumos 2006-2010. gadam
Pētījumi notiek politikas ekonomikas un juridiskās zinātnes apakšnozarēs: salīdzinošā politika, ES politiskie kursi, ES ekonomika, ES integrācijas juridiskie aspekti, ES un citu valstu – ASV, Krievijas, ka arī ES un Eirāzijas savstarpējas attiecības. Augsti kvalificēta speciālista sagatavošana paredz studenta vispārēju humanitāru un metodoloģisku sagatavošanu.. Mācību kursi, kuru saturā tiek izmantoti šo zinātnisko pētījumu rezultāti, ir obligātas disciplīnas. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darba rezultāti ir redzami metodiskās un zinātniskās publikācijās (sk. Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas. Pielikums Nr. 5.).
Programmas akadēmiskais personāls piedalās dažādos pētnieciskos un lietišķos projektos. (sk. Akadēmiskā personāla piedalīšanās pētnieciskos un lietišķos projektos. . Pielikums Nr.7) Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, semināros un kongresos. (Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, semināros un kongresos sk. Pielikumu Nr 6.) Mācību-metodisko izstrāžu rezultāti 2006/07. ak.g. Akadēmiskais personāls regulāri publicē rakstus un materiālus valsts mēroga izdevumos. Šā darba rezultāti tiek izmantoti mācību literatūrā, veidojot mācību līdzekļus un lekciju kursus -konspektus. 8.4. Programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla zinātnisko publikāciju saraksts Programmas realizācijā iesaistīto pasniedzēju zinātniskās un metodisko darbu publikācijas skar tikai tās jomas, kuras ir saistītas ar pasniedzamajiem mācību kursiem. ( Detalizētu publikāciju sarakstu sk. Pielikums Nr.5.) Mag.pol. Dace Akule ES institūcijas un lēmumu pieņemšana ES pārvaldības problēmas 1.Akule D. “The Effect of Fears of Immigrants on the Decision making in Latvia: A boost or an Obstacle to Development?”, raksts publicēts “Effect of Migration on European political thought and decision-making process”, Valmiera: Vidzemes Augstskola, 2007.gads , 82.lpp. 2.Akule D., Darina Ch. Kadunkova, Vladimír Bartovic, Áron Horváth, Vitalis Nakrosis, Piotr Kaźmierkiewicz, Violeta Alexandru, Grigorij Mesežnikov, “The Challenge of the EU Development Co-operation for New Member States”, Prague: Policy Association for an Open Society, 2007.gads, 26.lpp. 3.Akule D. (redaktore un viena raksta autore), David Kral, Piotr Kazmierkiewicz, Olga Shumylo, Seda Domanic, Marija Risteska, “The Future of EU enlargement: On Track or Derailed? Debates in New Member States, Candidates and Neighbours”, Rīga: Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, 2007.gads, 96.lpp. Dr.Liepa Evija ES politikas kvantitatīvā analīze
Dr. I.Ostrovska Salīdzinošās politikas metodoloģija ES integrācija un aktuālās problēmas Latvijā Eiropas ideju attīstības analīze ES politikas kvalitatīvā analīze ES integrācijas un aktuālās problēmas Latvijā 1. Ostrovska I.Latvijas parlamentāro politisko partiju profilēšanās zināšanu sabiedrības veidošanās kontekstā. Politisko partiju programmu analīze. LZA EI, Programma “Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā”. Rīga, 2007, LZA EI, 78.-95.lpp. 2. Ostrovska I. Democratic Regime and Popular Attitudes. Peculiarities in Latvia. In: Problemy Wspolczesnego Ustrojzawstwa. Ksienga Jubileuszowa Profesora Bronislawa Jastrzebskiego. Wydawnictwo Universytetu Warminsko- Mazurskiego w Olsztynie, Olsztyn, 2007, str. 117-127. 3. Ostrovska I.Integrācija ES un politiskās legitimizācijas problēma Latvijas demokratijas konsolidācijas kontekstā. – Latvija par Eiropas Savienību: skats no mazā uz lielo. Sadarbības projekta Nr.17 ‘Latvijas integrācija Eiropas Savienība rezultāti”. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, 2006, 116 – 134 lpp. 4. Ostrovska I. Vai vienota Eiropas augstākās izglītības telpa ir reāla? Augstākās izglītības kvalitātes problēmas. - Rakstu krājums, RSU, Rīga, 2005. 5. Ostrovska I. Plašsaziņas līdzekļu ietekme uz politisko procesu. – Likums un tiesības, 2005, Augusts, No72, 257-259.lpp 6. Ostrovska |I. Demokrātiskas nācijvalsts identitāte. Politiskās elites konstrukcijas Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā. – Latvija un ES: problēmjautājumi ekonomikā, politikā, tiesībās, filozofijā un lingvistikā. Rīga, LZA Ekonomikas institūts, 2004. 66.-83.lpp. 7. Ostrovska I. Latvijas demokratizācija : ES paplašināšanās un politiskā kapacitāte Latvijā. Referāta tēzes. – Latvijas integrācija ES: jaunas Eiropas aprises, tautsaimniecības pielāgošana, Rīga, 2003, 103.-108.lpp. 8. Ostrovska I. Changing Gender Identity as a Challenge to Political Space. Is it the Case of Latvia? In: Women in Baltic Societies: Past and present, Riga, 2002, N.I.M.S., pp.45-56 9. Norgaard O. Ostrovska I. Hansen O.H. State of the State in Post-comunist Latvia: State Capacity and Government Effectiveness in a Newly Independent Country, Aarhus University, Aarhus, 2001, 30 pages 10. Ostrovska I. Nationalism and Democracy: The Choice Without Choice. In: Integrācija un Etnopolitika, LU. Filozofijas unSocioloģijas institūts, Rīga, 2000, 154-164 lpp. 11. Ostrovska I.Saeimas vēlēšanas: ilgtermiņa un īstermiņa faktoru ietekme. – Latvijas vēsture, 2000, No 4, 82.-85.lpp Dr.iur. Aleksandrs OvlaščenkoYüklə 1,62 Mb. Dostları ilə paylaş:
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
