Memo/12/xxx



Yüklə 83,03 Kb.
tarix03.11.2017
ölçüsü83,03 Kb.
#29852


MEMO/12/54

Briselē, 2012. gada 30. janvārī



Bieži uzdotie jautājumi. Programma Erasmus

(IP/12/83)

1. Ko nozīmē “Erasmus mobilitātes periods”, un kurš nosaka tā saturu?

Erasmus studiju periods ilgst 3 līdz 12 mēnešus, un tas ir būtiska daļa no studijām mītnes valsts universitātē vai citā augstākās izglītības mācību iestādē. Ir jāsaņem pilnīga universitātes akadēmiska atzīšana par apmierinoši pabeigtām mācībām ārzemēs, kā noteikts studiju līgumā, ko parakstījis students, mītnes valsts universitāte un uzņēmēja universitāte. Studiju līgums ir līgums, kas jāizpilda pirms studju perioda sākuma. Tajā precīzi norādīts, kādus moduļus students studēs. Beidzoties studiju periodam ārzemēs, uzņemošā universitāte Erasmus studentam un viņa mītnes valsts universitātei sniedz ziņojumu par saskaņotās studiju programmas ārzemēs rezultātiem.

Universitātēm un citām augstākās izglītības mācību iestādēm, kas piedalās Erasmus programmā, jābūt Erasmus universitātes hartas turētājām, un tām jābūt akreditētām valstī, kurā tās atrodas. Erasmus universitātes hartas mērķis ir garantēt mācību programmu kvalitāti, nosakot pamatprincipus un saistības, kas jāievēro attiecīgajām universitātēm.

Studentiem, kas reģistrēti augstākajā mācību iestādē, kurai piešķirta “paplašinātā” Erasmus universitātes harta, ir pieeja arī stažēšanās (prakses) periodam uzņēmumā vai organizācijā ārzemēs. Mītnes valsts universitātei ir pilnībā jāatzīst ārzemēs pavadīts periods saskaņā ar studiju līgumu, ko visas puses pieņēmušas pirms mobilitātes perioda sākšanās.

2. Kā pieteikties Erasmus studentu mobilitātes stipendijai?

Lai varētu piedalīties Erasmus studentu apmaiņas sistēmā, studentam jāatbilst šādiem nosacījumiem:



  • studentiem ir jāpiedalās kādas augstākās mācību iestādes oficiālajā studiju programmā (ko apliecina zinātniskais grāds vai diploms) vienā no 33 programmas dalībvalstīm (ES dalībvalstis + Horvātija, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice un Turcija);

  • studentiem ir jābūt sekmīgi pabeigtam vismaz pirmajam studiju gadam augstākās izglītības mācību iestādē (šis nosacījums neattiecas uz stažēšanos).

Programmā Erasmus piedalās lielākā daļa no ES universitātēm un citām augstākās izglītības mācību iestādēm. Pirmais kontaktpunkts, kurā var iegūt informāciju par Erasmus stipendiju, ir mītnes valsts augstākās izglītības mācību iestādes starptautisko attiecību birojs jeb Erasmus birojs. Tajos var iegūt informāciju par visām Erasmus apmaiņām, kurās ir iesaistīta mācību iestāde.

3. Cik studentu ir piedalījušies programmā Erasmus?

Kopš programmas uzsākšanas 1987. gadā Erasmus apmaiņā iesaistīto studentu skaits ir visnotaļ audzis, un paredzams, ka 2012./2013. mācību gadā to kopējais skaits sasniegs 3 miljonus.



Studentu mobilitāte, lai sasniegtu 3  miljonu mērķi



Studenti, kas studē vai kas stažējas uzņēmumos ārzemēs 2009.-2010. gadā



4. Cik liela ir Erasmus stipendija?

Vidējā Erasmus ikmēneša stipendija 2009./2010. mācību gadā bija 254 eiro. Vairākumā valstu pieprasījums krietni pārsniedz stipendiju pieejamību. 2009./2010. mācību gadā vairāk nekā 213 000 studentu saņēma stipendijas studijām vai darba praksei ārzemēs — salīdzinot ar iepriekšējo gadu tas ir 7,4 % pieaugums (un jauns rekords).

Stipendijas piešķir studentiem pēc tam, kad tie atlasīti savā mītnes zemes augstākās izglītības mācību iestādē un pēc tam, kad tos pieņēmusi uzņemošā mācību iestāde vai uzņēmums (stažieriem). Uzņemošā mācību iestāde neņem no studentiem mācību maksu — tas ir viens no Erasmus pamatprincipiem.

Stipendijas apmērs dažādās valstīs ir atšķirīgs, un tā nav domāta tam, lai segtu visus studenta izdevumus. Stipendija paredzēta tam, lai kompensētu uzturēšanās izmaksu starpību citā valstī.

Eiropas Komisija nosaka mēneša stipendijas maksimālo lielumu katrai ceļamērķa valstij; stipendijas lielumu nosaka valsts aģentūras, kas īsteno Erasmus programmu, un augstākās izglītības mācību iestādes. Lielākās daļas mērķis ir lielāks stipendiātu skaits (studenti un darbinieki), turpretim citi dod priekšroku lielākām stipendijām un mazākam saņēmēju skaitam. Valsts aģentūras un mītnes valsts mācību iestādes var arī, piemēram, ņemt vērā studenta sociālekonomisko situāciju un attālumu no mājām līdz uzņemošajai mācību iestādei. Erasmus stipendiju var papildināt ar pabalstiem, ko sniedz universitāte, dalībvalsts, reģions vai citas valsts vai privātas organizācijas. Aizvien vairāk privātu uzņēmumu piedāvā mobilitātes stipendijas un aizvien vairāk studentiem ir pieejami studējošo kredīti no bankām.

5. Vai taisnība, ka Erasmus atbalsta arī augstskolu personālu un valodu kursus?

Jā. Tā sauktajās “decentralizētajās darbībās” individuālās mobilitātes veicināšanai, ko vada valstu aģentūras 33 programmas dalībvalstīs, ietverta Erasmus augstskolu personāla mobilitāte mācīšanai un mācībām, Erasmus intensīvās programmas un Erasmus intensīvie valodu kursi.



Erasmus personāla mobilitāte

Mācību norīkojumi (pasniedzēju komandējumi) dod iespēju mācību personālam pavadīt mācīšanas periodu ārzemēs. Tā ilgums var būt no 1 dienas (vismaz 5 mācību stundas) līdz 6 nedēļām augstākās izglītības mācību iestādē ārzemēs. Mērķis ir veicināt mācīšanas izcilību un starptautisku sadarbību starp augstākajām mācību iestādēm. Personāla mobilitāte veido 8 % no kopējā Erasmus budžeta. 2009./2010. mācību gadā Erasmus piešķīra līdzekļus 29 031 mācību norīkojumiem/ pasniedzēju komandējumiem/ un 8745 mācību kursiem. Personāla mācības ir pieejamas arī citiem darbiniekiem, kas nav pasniedzēji.



Personāla mobilitātes pieaugums no 2007./2008. līdz 2009./2010. mācību gadam



Erasmus intensīvās programmas un intensīvie valodu kursi

Intensīvā programma ir īsa studiju programma, kurā piedalās studenti un akadēmiskais personāls no augstākās izglītības mācību iestādēm vismaz trijās programmas dalībvalstīs. Tās ilgums var būt no 10 nepārtrauktu pilnu dienu līdz 6 nedēļu attiecīgā priekšmeta nodarbību. Mērķis ir rosināt tādu tematu mācīšanu, kurus nevarētu mācīt atsevišķās augstākajās mācību iestādēs, un dot iespēju studentiem un pasniedzējiem strādāt kopā daudznacionālās grupās. Erasmus intensīvo programmu galvenie aspekti ir starptautiska un daudzdisciplīnu inovatīva pieeja. 2009./2010. mācību gadā 384 intensīvajās programmās piedalījās 12 606 studenti un 4378 pasniedzēji.

Erasmus intensīvie valodu kursi — šī iniciatīva atbalsta specializētos kursus retāk lietotās un mazāk mācītās valodās. Tos organizē valstīs, kurās šīs valodas lieto kā mācību valodas augstākajās mācību iestādēs. Angļu, vācu, franču un spāņu (kastīliešu) valodām nav tiesību uz dalību programmā Erasmus intensīvie valodu kursi. Šo kursu mērķis ir gatavot mobilitātes periodam nākamos Erasmus studentus uzņemošajā valstī lingvistikas un kultūras aspektā. 2009./2010. mācību gadā Erasmus intensīvajos valodas kursos piedalījās 5386 studenti.

Citas darbības

“Centralizētas darbības”, kā piemēram, tīklus, daudzpusējus projektus un papildpasākumus pārvalda ES Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra. Tā atbild par konkrētu darbību organizēšanu ar augstākās izglītības iestāžu un citu ieinteresēto personu (piemēram, uzņēmumu) piedalīšanos, lai modernizētu dažādus augstākās izglītības aspektus un īstenotu, kā arī papildinātu politiku šajā jomā.



Erasmus finansētie universitāšu sadarbības projekti no 2007. līdz 2010. gadam



Erasmus sadarbības projektu risinātās augstākās izglītības politikas prioritātes no 2007. līdz 2010. gadam



6. Kāda ir dalībvalstu loma programmā Erasmus?

ES dalībvalstis ir iesaistītas dažādos līmeņos. Pirmkārt, katra dalībvalsts nosūta savas valsts ministrijas pārstāvjus uz Eiropas Savienības padomi, lai pieņemtu likumus un koordinētu politiku, tostarp Mūžizglītības programmu, kuras sastāvdaļa ir Erasmus. Erasmus budžetu septiņu gadu laikposmam pieņem kopīgi Padome un Eiropas Parlaments. Pašlaik Erasmus finansējums ir 450 miljoni eiro gadā. Otrkārt valsts iestādes piedalās savas valsts aģentūras izmaksu finansēšanā, kā arī uzrauga Erasmus īstenošanu savā valstī. Mūžizglītības programmas īstenošanā Eiropas Komisijai palīdz Mūžizglītības komiteja, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji. Visbeidzot lai augstākās izglītības mācību iestādēm būtu tiesības saņemt Erasmus universitātes hartu un piedalīties Erasmus programmā, valsts iestādēm tās jāakreditē.



7. Kas ir “Erasmus visiem”?

Erasmus visiem” ir jauna programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, ko ierosinājusi Eiropas Komisija. Tā sāktos 2014. gadā un būtiski palielinātu zināšanu un prasmju attīstībai piešķirtos līdzekļus. “Erasmus visiem” pamatā ir pieņēmums, ka, ieguldot mācībās un apmācībā, var atbrīvot cilvēka personīgās izaugsmes, jaunu prasmju un darba iespēju potenciālu.

Programmai “Erasmus visiem” būs racionāla struktūra, kas palielinās tās efektivitāti, tas nozīmē, vairāk stipendiju studentiem, stažieriem, skolotājiem utt. Jaunās programmas ietvaros tiks būtiski stiprinātas mobilitātes un sadarbības iespējas: jo īpašs uzsvars tiks likts uz augstākās un profesionālās izglītības studentiem, stažieriem, skolotājiem, pasniedzējiem un jaunatnes jomas darbiniekiem, kas saņems lielāku finansējumu, lai mācītos, stažētos, pasniegtu vai piedalītos brīvprātīgajos darbos ārzemēs. Arī izglītības un apmācības iestādēm vai jaunatnes organizācijām būs vairāk iespēju veidot partnerības, lai apmainītos ar labas prakses piemēriem, un sadarboties ar uzņēmumiem, lai veicinātu inovācijas un nodarbināmību; tāpat tiks vairāk atbalstītas IT platformas, piemēram, e-sadraudzība, lai ar interneta palīdzību veidotu sakarus starp skolām un citiem izglītības pakalpojumu sniedzējiem.

8. Ar ko “Erasmus visiem” atšķirsies no pašreizējām programmām?

Galvenais mērķis paliek tas pats, proti, uzlabot cilvēku prasmes un galu galā viņu nodarbināmību, kā arī atbalstīt izglītības un apmācību sistēmu modernizāciju. Pašreizējās septiņas programmas tiktu aizstātas ar vienu – “Erasmus visiem”: to veidos pašreiz spēkā esošā Mūžizglītības programma (Erasmus, Leonardo da Vinci, Comenius un Grundtvig), “Jaunatne darbībā” un piecas starptautiskās sadarbības programmas (Erasmus Mundus, Tempus, Alfa, Edulink un programma sadarbībai ar rūpnieciski attīstītajām valstīm).

Galvenie mērķi (t.i., mācību mobilitāte, sadarbības projekti un atbalsts politikas reformām), kas noteikti pašreiz spēkā esošajām programmām, būs tie paši, tomēr pastiprināta uzmanība tiks vērsta uz jomām, kurās sistēmiskā ietekme ir vislielākā un kur ir acīmredzama ES pievienotā vērtība. Ir izteikti arī vairāki jauni un novatoriski priekšlikumi, piemēram, Erasmus maģistra programmu studentu kredītu garantiju shēma, zināšanu apvienības un nozaru prasmju apvienības. Viena programma atvieglos noteikumu un procedūru piemērošanu un ļaus izvairīties no sadrumstalotības un dubultošanas. (Skatīt IP/11/1398).

Kopš 2007. gada vidēji 400 000 cilvēku gadā saņēmuši ES piešķīrumu studijām, apmācībai un brīvprātīgajam darbam ārzemēs. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu šis skaits varētu gandrīz dubultoties.

Šo priekšlikumu tagad izskata Padomē (27 dalībvalstis) un Eiropas Parlamentā, kas pieņems galīgo lēmumu par 2014.–2020. gada budžeta struktūru.

9. Kas gūst labumu no programmas Erasmus?


Mērķa grupa

Mērķi

2009./2010. gada budžets

2009./2010. gada budžeta daļa

Atbalsta saņēmēju skaits
2009/10


2012. *gada budžets:

Atbalsta saņēmēju skaits*
2012/2013


Studenti augstākās izglītības jomā

Studenti, kas iegūst jaunas zināšanas un pilnveido pārnesamas pamatkompetences, studējot vai stažējoties ārzemēs
Studenti, kas ir labi sagatavoti nākotnes darba tirgus vajadzībām;
Labākas valodu zināšanas un kultūras izpratne


330 milj.EUR


77%

213 000 studentu

(apmēram 20 % stažējās ārzemēs)



450 milj.EUR

280 000 studentu

(30 % stažējās ārzemēs)



Augstskolu mācību spēki

Labāka mācību kvalitāte, apmainoties ar labāko pieredzi un inovatīvām mācību metodēm īsos studiju braucienos mācīšanai vai mācībām ārzemēs.

21 milj.

EUR


5%

30 500 pasniedzēju mācību vizītes ārzemēs

28 milj.EUR

40 000 pasniedzēju mācību vizītes ārzemēs

Augstskolu darbinieki, kas nav pasniedzēji

Augstskolu starptautiskās sadarbības veicināšana, izmantojot īsus mācību braucienus.

5 milj.

EUR


1%

7000 augstskolu darbinieku, kas nav pasniedzēji, mācību vizītes ārzemēs

7 milj.

EUR


9 500 augstskolu darbinieku, kas nav pasniedzēji, mācību vizītes ārzemēs

Augstākās izglītības mācību iestādes

Mācību iestāžu modernizācijas un pievilcīguma palielināšana;
Starptautiskās akadēmiskās mobilitātes un sadarbības veicināšana;
Mācību un apmācības programmu pielīdzināšana darba tirgus vajadzībām;
Iespēju radīšana, lai veiktu kopīgas mācības konkrētos priekšmetos.


70 milj.*

EUR


16%*

3000 iestāžu

90 milj.EUR

Nepiemēro

Valsts iestādes, apvienības un citas ieinteresētās personas

Veicināt to ieguldījumu augstākās izglītības iestāžu modernizācijā, izmantojot sadarbības projektus un iniciatīvas, piem., komunikācija, pārskati, pētniecība.


3 milj.* EUR

1%*

Nepiemēro

4,5 milj. EUR

Nepiemēro

Privātais sektors

Paaugstināt uzņēmumu konkurētspēju, apmainoties ar zināšanām, tostarp nodrošinot mācības augstākās izglītības mācību iestādē;
Uzlabot stažieru profesionālās prasmes un nodarbināmību;
Darba devēju un darba tirgus iestāžu iesaistīšana inovatīvu programmu projektēšanā un izstrādē.

1 milj.*

EUR


<1%*

27 000 uzņemošie uzņēmumi/ organizācijas

1,5 milj. EUR

Nepiemēro
* Aprēķinātās summas

10. Kur atrast statistikas datus par programmu Erasmus

Statistikas dati par programmu Erasmus ir atrodami sekojošajās interneta vietnēs vai brošūrā "Erasmus – facts, figures & trends – The European Union support for student and staff exchanges and university cooperation in 2009/2010":

Statistika: http://ec.europa.eu/education/erasmus/doc920_en.htm

Brošūra: http://ec.europa.eu/education/pub/pdf/higher/erasmus0910_en.pdf



1. pielikums

Erasmus vēstnieki”



Erasmus vēstniekus” izvēlējās no 33 valstīm, kas piedalās programmā. Šos “vēstniekus” — pa vienam studentam un vienam augstskolu personāla pārstāvim no katras valsts — izvēlējās, pamatojoties uz to, cik lielā mērā programma Erasmus ir ietekmējusi viņu profesionālo un privāto dzīvi; viņu uzdevums ir mudināt citus studentus un augstskolu personālu izmantot programmas sniegtās iespējas.

Valsts

Vēstnieks — students

Vēstnieks — personāla pārstāvis



BE

Marc GOFFART
from University of Ghent
in 1990 (3 months)
to Free University of Amsterdam (Netherlands)

Hugo MARQUANT
Head of International Office and Erasmus Coordinator (1986-2003)
Léonard de Vinci University College



BG

Boryana KLINKOVA
from Burgas Free University
in 2001 (3 months)
to Chemnitz University of Technology (Germany)

Rumyana TODOROVA
Vice-Rector for International Relations
University of Shumen



CZ

Tomas VITVAR
from Czech Technical University in Prague
in 2000 (6 months)
to Cork Institute of Technology (Ireland)

Milada HLAVÁČKOVÁ
Erasmus department coordinator since 1998/99
VŠB – Technical University of Ostrava



DK

Nina SIIG SIMONSEN
from Roskilde University
in 2009 (4 months)
to Mykolas Romeris University (Lithuania)

Connie VÆVER
Lecturer
VIA University College (TEKO Design)



DE

Katja KROHN
from University of Greifswald
in 2007 (5 months)
to University of Oviedo (Spain)

Christiane BIEHL
LLP/Erasmus institutional coordinator since 1997
University of Cologne



EE

Helen MARGUS
from Tallinn University
in 2005 (5 months)
to University of Ioannina (Greece)

Sirje VIRKUS
Lecturer and Erasmus departmental coordinator
Tallinn University



IE

Jessica GOUGH
from University of Limerick
in 2009 (5 months)
to Autonomous University of Barcelona (Spain)

Miriam BRODERICK
Head of Department of Languages and Cultural Studies
Dublin Institute of Technology






EL

Maria KALIAMBOU
from Aristotle University of Thessaloniki
in 1995 (6 months)
to Ludwig-Maximilians-University of Munich (Germany)

Katerina GALANAKI-SPILIOTOPOULOS
Head of International Relations / LLP/Erasmus ECTS institutional coordinator
Athens University of Economics and Business






ES

Tomás SÁNCHEZ LÓPEZ
from Polytechnic University of Valencia
in 2002 (1 year)
to Helsinki Metropolia University of Applied Sciences (Finland)

Fidel CORCUERA MANSO
Vice-Rector of International relations
University of Zaragoza






FR

Julien PEA
from University of Franche-Comté
2003 (9 months)
to University of Birmingham (UK)

Nathalie BRAHIMI
Lecturer
Lycée Ozenne






IT

Maurizio OLIVIERO
from University of Perugia
in 1988 (9 months)
to University of Alicante (Spain)

Ann Katherine ISAACS
Lecturer
University of Pisa






CY

Stavroulla ANTONIOU
from University of Cyprus
in 2004 (6 months)
to Roma Tre University (Italy)

Maria HADJIMATHEOU
LLP/Erasmus institutional coordinator
University of Cyprus






LV

Madara APSALONE
from University of Latvia
in 2006 (5 months)
to Copenhagen Business School (Denmark)

Aleksejs NAUMOVS
Rector
Art Academy of Latvia






LT

Tadas ZUKAS
from Mykolas Romeris University
in 2001 (6 months)
to Christian Albrechts University of Kiel (Germany)

Vilma LEONAVICIENE
Lecturer
Vilnius Pedagogical University






LU

Matthieu CISOWSKI
from Paris IV – Sorbonne
in 2000
to Bremen University (Germany)

Lucien KERGER
Vice-President
University of Luxembourg






HU

Piroska BAKOS
from University of Pécs
in 1998
to European University Viadrina Frankfurt Oder (Germany)

Mária DUDÁS
Lecturer and institutional coordinator
Óbuda University






MT

David FRIGGIERI
from University of Malta
in 2000 (7 months)
to University of Rennes I (France)

John SCHRANZ
Lecturer
University of Malta






NL

Désirée MAJOOR
from Utrecht University
in 1987 (6 months)
to Bologna University (Italy)

Bram PEPER
Lecturer
Erasmus University Rotterdam






AT

René KREMSER
from Vorarlberg University of Applied Sciences
in 2005 (5 months)
to VAMK University of Applied Sciences (Finland)

Elena LUPTAK
Docent and Erasmus departmental coordinator
Konservatorium Wien University






PL

Diana DMUCHOWSKA
from Medical University of Bialystok
in 2005 (1 year)
to University of Duisburg-Essen (Germany)

Ryszard ZAMORSKI
Vice-Dean
Bydgoszcz University of Technology and Life Sciences






PT

Filipe ARAÚJO
from Catholic University of Portugal
in 1999 (10 months)
to LUMSA University (Italy)

José MARAT-MENDES
Lecturer
New University of Lisbon






RO

Laura Adelina POPA
from Academy of Economic Studies Bucharest
in 2008 (10 months)
to Istanbul University

Ion VISA
Rector
Transilvania University of Brasov






SI

Jure KUMLJANC
from Faculty of Tourism Studies Portorož
in 2007 (6 months)
to University College Birmingham (UK)

Vesna RIJAVEC
Lecturer
University of Maribor






SK

Jana VITVAROVÁ
from University of Žilina
in 2000 (5 months)
to National Institute of Telecommunications, Evry (France)

Jozef RISTVEJ
Vice-Dean for Development and International Relations
University of Žilina






FI

Elina YLIPELKONEN
from Seinäjoki University of Applied Sciences
in 2006
to Protestant University of Applied Sciences Berlin (Germany)

Paula PIETILÄ
Disability Coordinator
University of Turku






SE

Karl-Fredrik AHLMARK
from University of Gothenburg
in 2008 (6 months)
to Loughborough University (UK)

Hans ÅHL
Swedish and Swedish as a second language
Erasmus Intensive Language Course coordinator
Mid Sweden University






UK

Kate SAMWAYS
from Cardiff University
in 2008 (10 months)
to IT Institute for the Disabled in Aveyron (France) and Ca' Foscari University Venice (Italy)

Julia KENNEDY
Erasmus institutional coordinator
Robert Gordon University






HR

Jelena SIMIĆ
from University of Rijeka
in 2010 (4 months)
to University of Wrocław (Poland)

Katica ŠIMUNOVIĆ
Erasmus Faculty coordinator
Josip Juraj Strossmayer University of Osijek






TR

Begum YURDAKOK
from Ankara University
in 2004 (9 months study exchange) and in 2008 (10 months training exchange)
to University of Bologna (Italy) and Karolinska Institut Stockholm (Sweden)

Mr. Mustafa ÇOBAN
Lecturer
Akdeniz University Vocational High School of Health Services






IS

Ásgerður KJARTANSDÓTTIR
from University of Iceland
in 1997 (5 months)
to Umeå University (Sweden)

Guðmundur HÁLFDANARSON
Lecturer
University of Iceland






LI

Gerold BÜCHEL
from University of Liechtenstein
in 2001 (6 months)
to Catholic University of Lyon (France)

Hansjörg HILTI
Lecturer
University of Liechtenstein






NO

Frederik STRAND SARDINOUX
from INSA Toulouse
in 2008 (6 months)
to Norwegian University of Science and Technology

Wolfgang LASCHET
EU Programme coordinator
Norwegian University of Science and Technology






CH

Marco AMHERD
from Zurich University of the Arts
in 2011 ( 10 months)
to CESMD Toulouse (Centre d'Etudes supérieures Musique et Danse)

Antoinette CHARON WAUTERS
Lecturer and International Relations coordinator
University of Lausanne






Yüklə 83,03 Kb.

Dostları ilə paylaş:




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©muhaz.org 2024
rəhbərliyinə müraciət

gir | qeydiyyatdan keç
    Ana səhifə


yükləyin