Profesionālā maģistra studiju programma



Yüklə 2,21 Mb.
səhifə19/22
tarix31.10.2017
ölçüsü2,21 Mb.
#23372
1   ...   14   15   16   17   18   19   20   21   22



STUDIJU KURSA MĒRĶIS: palīdzēt iepazīt administratīvo tiesību kategoriju un tiesību institūtu problēmjautājumus, to savstarpējo nosacītību un mijiedarbību; veidot demokrātiskus uzskatus un mūsdienu tiesisko apziņu.
STUDIJU KURSA UZDEVUMI (REZULTĀTI):

iepazīstināt studējošos ar publiskās pārvaldes tiesību doktrīnām, principiem un tiesību aktiem, to nozīmi publiskās pārvaldes sistēmas veidošanā, precīzi nosakot administratīvo tiesību subjektu kompetenci un to funkcionēšanu;


sekmēt studējošos izzināt administratīvās tiesības, to tulkošanu un praktisko realizāciju;
studēt valsts pārvaldes komunikatīvos aspektus.

Zināšanas: iespējas, veicot pētniecisko darbu, izzināt administratīvo tiesību un valsts pārvaldes komunikatīvo aspektu aktualitātes, mācību attīstību, doktrīnu par administratīvo tiesību pamatjēdzieniem attīstību un to nozīmi administratīvo tiesību un komunikācijas pilnveidē.

Prasmes: iespējas apgūt iemaņas un prasmes identificēt problēmjautājumus, izzināt to risināšanas iespējas, izzināt sociāli ekonomisko attiecību ietekmi uz tiesību jaunradi un tiesību iedarbību uz sabiedrisko attiecību nokārtojumu, iespējas apgūt iemaņas, kas nepieciešamas akadēmiskajā darbā, iespējas apgūt iemaņas patstāvīgam zinātniski pētnieciskam darbam.

Attieksmes: paaugstinās komunikācijas vadības speciālista vispārējo kultūras līmeni, dos pamatus turpmākam patstāvīgam zinātniskam darbam.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Studenta patstāvīgas studijas, darbs komandā, tests, kas ir kārtējie pārbaudījumi, kuru pozitīvs vērtējums ir pamats kārtot eksāmenu

Eksāmens kārtojams rakstveidā
STUDIJU METODES: lekcijas, seminārs, līdzdalība komandas darbā, prezentējot patstāvīgās studijās apgūto, PowerPoint prezentācijas
KURSA METODISKAIS NODROŠINĀJUMS: PowerPoint prezentācijas, izdales materiāli BATIS sistēmā, materiāli patstāvīgām studijām (publikācijas grāmatas u.c.)
Kursa tehniskais nodrošinājums: dators, multimediju projektors, interaktīvā tāfele
KONTROLES FORMAS: izpildītā kārtējā pārbaudījumu izvērtēšana
MĀCĪBU VALODA: latviešu
STUDIJU KURSA PLĀNS:


Nr. p. k.
Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Valsts pārvaldes organizācija un tās tiesiskais regulējums.

4

2.

Administratīvo tiesību subjekts – Ministru kabinets.

4

3.

Pilsoniskā sabiedrība un valsts pārvalde – reformu attīstība.

4

4.

Valsts pārvaldes komunikācija ar sabiedrību.

4

5.

Nevalstisko organizāciju līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanas procesā – valsts politikas plānošanas dokumentu tapšana.

4

6.

Publiskās pārvaldes institucionālā sistēma. Subjekti, to savstarpējās attiecības.

2S

7.

Ministru kabineta kompetence. Kompetence nozares politikas izstrādē un realizācijā.

2 S

7.

Valsts pārvaldes politikas plānošanas komunikatīvie aspekti: līdzdalība lēmumu pieņemšanā (sabiedriskās apspriedes).

2 S


STUDIJU KURSA SATURS:

1.temats. Valsts pārvaldes organizācija un tās tiesiskais regulējums.

Valsts pārvaldes konstitucionālais pamats. Valsts pārvaldes administratīvi tiesiskais pamats. Valsts pārvaldes sistēmas jēdziens. Publiskās pārvaldes institucionālā sistēma. Tiešās pārvaldes institucionālā sistēma. Pastarpinātās pārvaldes institucionālā sistēma. Publisko tiesību autonomie subjekti. Valsts pārvaldes procesa tiesiskais regulējums.
2.temats. Administratīvo tiesību subjekts – Ministru kabinets.

Latvijas Republikas Ministru kabinets – Latvijas Republikas valdība. Ministru kabinets – izpildvaras augstākā vispārējās kompetences valsts pārvaldes iestāde. Ministru kabineta struktūra. Ministru kabineta kompetence. Ministru kabineta darbības vispārīgie noteikumi. Ministru kabinets un ES.

3.temats. Pilsoniskā sabiedrība un valsts pārvalde – reformu attīstība.

Pilsoniskās sabiedrības veidošanas tiesiskie un komunikatīvie aspekti. Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldes reformās. Valsts pārvaldes reformas.


4.temats. Valsts pārvaldes komunikācija ar sabiedrību.

Ārējā līmeņa (peripheral core of society) ietekmes teorija (J. Habermass).


5.temats. Nevalstisko organizāciju līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanas procesā – valsts politikas plānošanas dokumentu tapšana.

Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē politikas dokumentu jaunradē. Nevalstisko organizāciju līdzdalība valsts pārvaldē, formas.


LITERATŪRA

Pamatliteratūra



1.

Administration and You: A Handbook: Principles of Administrative Law Concerning the Relations Between Administrative Authorities and Private Persons. Strasbourg: Council of Europe, 1996. 536 p.

2.

Administrative Procedures and the Supervision of Administration in Hungary, Poland, Bulgaria, Estonia and Albania. Paris: European Commission; Organisation for Economic Co-operation and Development; SIGMA-OECD, [1997]. (SIGMA Papers: Support for Improvement in Governance and Management in Central and Eastern European Countries; 17).

3.

Curran J. Media and Power. Routledge, 2005.

4.

Galligan D.-J., Smilov D.-M. Administrative Law in Central and Eastern Europe 1996–1998. Budapest: Central European University Press, 1999.

5.

Habermas J. Die Einbeziehung des Anderen: Studien zur politischen Theorie. Suhrkamp, 1996.

6.

Krawchenko B. Administrative Reform in Ukraine: Setting the Agenda. Budapest: Open Society Institute; Local Government and Public Service Reform Initiative, 1997. (Local Government and Public Service Reform Initiative: Discussion Papers)


Papildliterūra

1.

Miezaine Z. Valsts pārvalde un NVO līdzdalība – efektīvu sadarbības modeli meklējot. Rīga: Providus, 2003.

2.

Načisčionis J. Administratīvās tiesības. Papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003. 288 lpp.

3.

Nehl H.-P. Principles of Administrative Procedure in EC Law. Oxford: Hart Publishing, 1999.

4.

Pilsoniskā līdzdalība un sabiedrības integrācija. Rīga: LSIF, 2003.

5.

Rajevskis V., Rajevska F. Valsts varas institūcijas Latvijas Republikā. Rīga: LU, 1999.

6.

Stucka A. Administratīvās tiesības. Rīga: Juridiskā koledža, 2006.

7.

Schwarze J. Administrative law under European influence: On the convergence of the administrative laws of the EU member states. London: Sweet & Maxwell, 1996.

8.

Vanags E. Valsts pārvaldes reformas. Rīga: LU, 1998.

9.

Vildbergs H.J., Krasts V. Salīdzinošās administratīvās tiesības: Lietas un risinājumi. Otrais, pārstrādātais un papildinātais izdevums. Rīga: EuroFaculty, 2002.

10.

Административная юстиция в новых Европейских демократиях: Практические исследования в сфере административного права и процесса а Болгарии, Эстонии, Венгрии, Польше и Украине. Пер. с англ.; ред.: Галлиган Д.-Дж.и др. Киев: АртЭк; Будапешт: ОСИ/КОЛПИ,1999. [Центр социально–правовых исследований, Оксфордский университет].

10.

Уэбстер Ф. Теории информационного общества. Москва: Аспект, 2004.


Tiesību akti

1.

Latvijas Republikas Satversme // Latvijas Vēstnesis 01.07.1993. Nr. 43.

2.

Biedrību un nodibinājumu likums // Latvijas Vēstnesis 14.11.2003. Nr.161.

3.

Fizisko personu datu aizsardzības likums // Latvijas Vēstnesis 06.04.2000. Nr.123/124.

4.

Iesniegumu likums // Latvijas Vēstnesis 11.10.2007. Nr.164.

5.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums // Latvijas Vēstnesis. 30.04.2002. Nr. 65.

6.

LR likums “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas un spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” // Latvijas Vēstnesis 18.06.1994. Nr. 72.

7.

Likums par pašvaldībām // Latvijas Vēstnesis 24.05.1994. Nr. 61.

8.

LR likums “Saeimas kārtības rullis” // Latvijas Vēstnesis. 18.08.1994. Nr. 96.

9.

Ministru kabineta iekārtas likums // Latvijas Vēstnesis 28.05.2008. Nr. 82.

10.

Pilsonības likums // Latvijas Vēstnesis 11.08.1994. Nr. 93.

11.

Publisko aģentūru likums // Latvijas Vēstnesis 11.04.2001. Nr.58.

12.

Satversmes aizsardzības biroja likums // Latvijas Vēstnesis 19.05.1994. Nr. 59.

13.

Satversmes tiesas likums // Latvijas Vēstnesis 14.06.1996. Nr. 103.

14.

Valsts pārvaldes iekārtas likums // Latvijas Vēstnesis 21.06.2002. Nr. 94.

15.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums // Latvijas Vēstnesis 17.06.2005. Nr.96.

16.

Tiesībsarga likums // Latvijas Vēstnesis 25.04.2006. Nr. 65.

17.

1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzības Konvencija // Latvijas Vēstnesis. 13.06.1997. Nr. 143/144.


Judikatūra

1.

EK Tiesas spriedumi

2.

ECT spriedumi

3.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas spriedumi

4.

Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi

5.

Latvijas Republikas tiesu spriedumi


Periodika

1.

Publikācijas par valsts pārvaldes un komunikācijas jautājumiem žurnālā „Likums un Tiesības”

2.

Publikācijas par valdības un komunikācijas ar sabiedrību jautājumiem žurnālā „Jurista Vārds”

3.

Publikācijas par valdības un komunikācijas ar sabiedrību jautājumiem žurnālā „Administratīvā un Kriminālā Justīcija”

4.

Publikācijas par valdības un komunikācijas ar sabiedrību jautājumiem žurnālā „Law”

5.

Publikācijas par valdības un komunikācijas ar sabiedrību jautājumiem „Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”


Interneta resursi

1.

www.mk.gov.lv

2.

www.europa.eu

3.

NAIS

Nepublicētie materiāli


1.

Valsts pārvaldes iestāžu iekšējie normatīvie akti par valdības komunikāciju ar sabiedrību, dokumenti, kas paredzēti iekšējai (ierobežotai) lietošanai

2.

Konferenču, semināru materiāli valdības un komunikācijas ar sabiedrību jautājumos

D.Hanovs

J.Načisčionis
Datums: 20.04.2009.

RISKA UN KRĪZES KOMUNIKĀCIJA

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja PhD, prof. Jako Lehtonens, Biznesa augstskola Turība
Mērķis – to clarify the concepts connected to organizational risks and crises.

Each theme will be illustrated with critical analyses of recent crisis processes.



Uzdevumi – 1) to introduce tactics of crisis management; 2) to discuss the concepts of negative publicity and reputation management in a crisis process; 3) to make an overview of most recent theoretical approaches to crisis management and crisis communication.

Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kuru formu un veidu nosaka mācībspēks.

Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.
Studiju kursa saturs


  1. Clarifying the concepts. Theories of risks and risk management.

  2. What is risk communication. From risks to crises. Negative publicity as a risk. Image, reputation and the concept of stakeholders.

  3. Recent trends in crisis management and crisis communication.

  4. Cultural differences as a risk in international / global marketing communication.


Izmantojamās literatūras saraksts


  1. Communicating in a Crisis: Risk Communication Guidelines for Public Officials. U.S. Department of Health and Human Services, 2002.

  2. Drottz-Sjöberg, Britt-Marie. Current trends in risk communication: Theory and practice. Directorate for Civil Defence and Emergency Planning Norway, 2003.

  3. Paraskevas, Alexandros. Crisis management or crisis response system: A complexity science approach to organizational crises. Management Decision, 2006, 44, 7: 892-907.

  4. Pollard, Davis; Hotho, Sabine. Crises, scenarios and the strategic management process. Management Decision, 2006, 44, 6: 721-736.

  5. Sapriel, Caroline. Effective crisis management: Tools and best practice for the new millennium. Journal of Communication Management (2003), 7, 4: 348-355.

  6. Smith, Denis. Business (not) as usual: Crisis management, service recovery and the vulnerability of organisations. Journal of Service Marketing, 2005, 19/5: 309-320.

  7. Sutton, Steve G. Extended-enterprise system’s impact on enterprise risk management. Journal of Enterprise Information Management, 2006, 19, 1: 97-114.

  8. Williams, Roger; Bertsch, Boudewijn. Quality and risk management: what are the key issues? The TQM Magazine, 2006, 18, 1: 67-86.


MŪSDIENU SOCIĀLIE PROCESI

UN SABIEDRĪBAS VADĪBA

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. phil., asoc. prof. Jānis Broks, Biznesa augstskola Turība
Mērķis – veidot izpratni par mūsdienu sabiedrību, tās funkcionēšanas mehānismiem un nozīmīgākajām tendencēm, kā arī iespējām šos procesus vadīt.

Nepieciešamās priekšzināšanas – vispārējā socioloģija, filosofija.

Uzdevumi – 1) sniegt ieskatu modernās sabiedrības rašanās vēsturē; 2) sniegt zināšanas par mūsdienu sociālo procesu izpētes tradīcijām, galvenajām atziņām, kas gūtas šinī jomā; 3) veidot izpratni par aktuālākajiem sabiedrības attīstības jautājumiem un tendencēm; 4) veidot noturīgu interesi par globāliem sociālo pārmaiņu procesiem; 5) apgūt patstāvīgas sociāli filosofiskās analīzes iemaņas.

Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kura formu un veidu nosaka mācībspēks.

Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un studentu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.
Studiju kursa saturs


  1. Sociālie procesi, to vadīšanas un izpētes pieredze socioloģijā.

  2. Postmodernā sabiedrība un globalizācija.

  3. Pasaules sociāli ekonomiskās attīstības tendences, to optimizācijas centieni.

  4. Kultūru mijiedarbība un kultūrpolitika mūsdienās.

Izmantojamās literatūras saraksts




  1. Bauman Z. Globalization. The Human Consequences. - Blackwell Publishing Ltd., Oxford, 1998.

  2. Bauman Z. Liquid Modernity. – Cambridge, 2000.

  3. Bauman Z. The Individualized Society. - Polity, 2001.

  4. Bodrijārs Ž. Simulakri un simulācija. - Omnia mea, Rīga, 2000.

  5. Brzezinski Z. The Grand Chessboard. - A Division of HarperCollinsPublischer, 1997.

  6. Dahrendorf R. Pfade aus Utopia. - München, 1967.

  7. Dahrendorf R. Der Moderne soziale Konflikt. Essay zur Politik der Freiheit. - Dtv, 1994.

  8. Die Zukunft der Werte. Dialoge über das 21. Jahrhundert. – Suhrkamp, 2007.

  9. Fukuyama F. The end of History and the Last Man. – Free Press, 1992.

  10. Giddens A. Runaway World. How Globalisation is Reshaping our Lives. - Profile Books Ltd., London, 1999.

  11. Gidenss E. Sabiedrības veidošanās. - Rīga, AGB, 1999.

  12. Habermas J. Ausgewählte politische Schriften. - Suhrkamp Verlag, Frankfurt am Main, 1998.

  13. Habermas J. Der gespaltene Westen. – Suhrkamp Verlag Frankfurt am Main, 2004.

  14. Huntington S. P. The Clash of Civilizations and the Remaking of World Order. 1996.

  15. Kūle M. Eirodzīve. - Rīga, FSI, 2006.

  16. Luhmann N. Die Gesellschaft der Geselschaft. (I.3. Evolution) - Suhrkamp Verlag, Frankfurt am Main, 1997.

  17. Luhmann N. Die Realität der Massenmedien. - VS Verlag für Sozialwissenschaften, Wiesbaden, 2004.

  18. Lukacs G. The End of the Twentieth Century and the End of the Modern Age. - Ticknor & Fields, New York, 1993.

  19. Liotārs Ž. F. Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām. - Rīga, 2008.

  20. Peccei A. The Human Quality. - Pergamon Press, Oxford, 1977.

  21. Rancière J. Aux bords du politique. - La Fabrique-Éditons, Paris, 1998.

  22. Ritzes G. Modern Sociological Theory. - McGraw-Hill, 2000.

  23. Rotčailds Dž. Etnopolitika: konceptuālās aprises. - AGB, Rīga, 1999.

  24. Smith A. D. Nationalism and Modernism. - Routledge, London and New York, 1998.

  25. Smits E. D. Nacionālā identitāte. - AGB, Rīga, 1997.

  26. Toffler A. The Third Wave. - Curtis Brown Ltd., 1980.

  27. Wallerstein I. The end of the World as we Know it. Social Science for the Twenty-First Century. - University of Minnesota Press, Minneapolis, London. 2003.


KOMUNIKĀCIJAS ZINĀTNE UN ŽURNĀLISTIKA

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. phil., asoc. prof. Ainārs Dimants, Biznesa augstskola Turība
Mērķis – sniegt padziļinātu ieskatu komunikācijas zinātnē kā interdisciplinārā sociālo un humanitāro zinātņu jomā, kura pēta sociālās komunikācijas procesu – cilvēku saziņu, saskarsmi un saprašanos – un tās priekšnosacījumus, ietvarnoteikumus, līdzekļus, formas, traucējumus un sekas.

Uzdevumi – 1) noskaidrot komunikācijas zinātnes un tās priekšmetu – komunikācijas procesa un masu mediju – jēdzienus un to izpratnes attīstību; 2) iepazīties ar Latvijas mediju sistēmas funkcionētspējas analīzei nozīmīgām masu komunikācijas teorijām; 3) aplūkot komunikācijas zinātnes atziņas par mūsdienu žurnālistikas attīstības tendencēm un mediju darba neatkarības un kvalitātes nodrošināšanas iespējām.



Obligātās prasības – divi kārtējie pārbaudījumi, kuru formu un veidu nosaka mācībspēks.

Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un studentu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.

Studiju kursa saturs


  1. Komunikācijas zinātnes rašanās un izaugsme. Komunikācijas process. Komunikācijas zinātnes apakšnozares.

  2. Slēgtas un atvērtas masu mediju sistēmas un žurnālistikas funkcijas. Mediju sistēmas saiknes ar sociālo kultūras, politisko, ekonomisko un tiesisko sistēmu. Autoritārā, komunistiskā, liberālā un sabiedriskās atbildības mediju koncepcija.

  3. Tehnoloģiskie un sociālie nosacījumi un tendences informācijas laikmeta žurnālistikā: informācijas vākšanā, atlasē, uzkrāšanā, pasniegšanā un izplatīšanā. Avīžu nākotne interneta laikmetā. Žurnālu tirgus un žurnālu tipi. Elektronisko masu mediju attīstība Eiropas Savienības kontekstā.

  4. Žurnālistikas kvalitāte un profesionālie standarti: jēdziens un infrastruktūra. Redakcijas mārketings un menedžments. Redakcionālā autonomija mediju uzņēmumā. Mediju politikas, reklāmas un sabiedrisko attiecību ietekme. Mediju ētika.

Izmantojamās literatūras saraksts





  1. Bentele, Günter et al. (Hrsg.). Lexikon Kommunikations- und Medienwissenschaft. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften, 2006.

  2. Dimants, Ainārs. Latvijas masu mediju nākotne paplašinātajā Eiropā. No: Jundzis, Tālavs (red.): Latvija Eiropā: nākotnes vīzijas: Rakstu krājums. Rīga: LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs, 2004, 295. - 312. lpp.

  3. Dimants, Ainārs; Russ-Mols, Stefans. Žurnālistika: Mācību un rokasgrāmata. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2009.

  4. Fink, Conrad C. Media Ethics. Boston et al.: Allyn & Bacon, 1995.

  5. Fink, Conrad C. Strategic Newspaper Management. Boston et al.: Allyn & Bacon, 1996.

  6. Fleming, Carole et al. An Introduction to Journalism. London: Sage Publications, 2006.

  7. Franklin, Bob et al. Key Concepts in Journalism Studies. London: Sage Publications, 2005.

  8. Giles, Robert H. Newsroom Management: A Guide to Theory & Praktice. Detroit MI: Media Management Books, 1988.

  9. Glotz, Peter. Wer sind die Verlierer der Vernetzung?: Von der Industrie- zur Informationsgesellschaft. In: Internationale Politik (2003), S. 1. - 8.

  10. Hallin, Daniel C.; Mancini, Paolo. Comparing Media Systems: Three Models of Media and Politics. Cambridge et al.: Cambridge University Press, 2004.

  11. Hamm, Ingrid (Hrsg.). Verantwortung im freien Medienmarkt: Internationale Perspektiven zur Wahrung professioneller Standards. Gütersloh: Verlag Bertelsmann Stiftung, 1996.

  12. Kruks, Sergejs. Radiožurnālistika. Rīga: Valters un Rapa, 2005.

  13. Lavine, John M.; Wackman, Daniel B. Managing Media Organizations: Effective Leadership for the Media. New York, 1988.

  14. McManus, John H. Market - Driven Journalism: Let the Citizen Beware. Thousand Oaks et al., 1994.

  15. McQuail, Denis. McQuail’s Mass Communication Theory. 5th Edition. London: Sage Publications, 2005.

  16. McQuail, Denis. Media Perfomance: Mass Communication and the Public Interest. London et al.: Sage Publications, 1992.

  17. Meckel, Miriam. Redaktionsmanagement: Ansätze aus Theorie und Praxis. Wiesbaden: Westdeutscher Verlag, 1999.

  18. Noelle-Neumann, Elisabeth; Schulz, Winfried; Wilke, Jürgen. Publizistik. Massenkommunikation. 4. Aufl. Frankfurt a. M.: Fischer Taschenbuch, 2002 (Fischer Lexikon 15495).

  19. Ruß-Mohl, Stephan. Der I-Faktor: Qualitätssicherung im amerikanischen Journalismus – Modell für Europa? Osnabrück / Zürich, Edition Interfrom, 1994.

  20. Ruß-Mohl, Stephan. Journalismus: Das Hand- und Lehrbuch. Frankfurt a.M.: F.A.Z.-Institut für Management-, Markt- und Medieninformationen, 2003 (Frankfurter Allgemeine Buch im F.A.Z. - Institut).

  21. Schneider, Wolf; Raue, Paul-Josef. Das neue Handbuch des Journalismus. Reinbek b. Hamburg: Rowohlt Taschenbuch Verlag, 2003 (Sachbuch 61569).

  22. Sjurts, Insa (Hrsg.). Lexikon Medienwirtschaft. Wiesbaden: Gabler, 2004.

  23. Thomaß, Barbara; Tzankoff, Michaela (Hrsg.). Medien und Transformation in Osteuropa. Wiesbaden: Westdeutscher Verlag, 2001.

  24. Veinberga, Sandra. Masmediji: Prese, radio un televīzija. Rīga: Zvaigzne ABC, [bez gada].

  25. Weischenberg, Siegfried. Journalistik: Theorie und Praxis aktueller Medienkommunikation. Band 1: Mediensysteme, Medienethik, Medieninstitutionen. Opladen: Westdeutscher Verlag, 1992.

  26. Weischenberg, Siegfried. Journalistik: Theorie und Praxis aktueller Medienkommunikation. Bd. 2: Medientechnik, Medienfunktionen, Medienakteure. Wiesbaden: Westdeutscher Verlag, 1995.

  27. Zasurskij, J. N. Iskušenije svobodoj: Rossijskaja žurnalistika: 1990 - 2004. Moskva: Izdatel’stvo Moskovskogo universiteta, 2004.

  28. Zasurskij, Ivan. Rekonstrukcija Rossii: Mass-media i politika v 90-e gody. Moskva: Izdatel’stvo MGU, 2001.


SABIEDRISKO ATTIECĪBU UN ŽURNĀLISTIKAS INTERAKCIJAS EKONOMISKĀ ANALĪZE

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. rer. soc., prof. Stefans Russ-Mols, Biznesa augstskola Turība
Mērķis – though the course is basically devoted to a new theoretical approach to communications research, looking at PR and journalism through the “microscope” of an economist is also of high practical value: it should help professionals of PR and journalism to understand better their own and their counterpart’s actions and decisions.

Journalism and PR are both professionalizing, but – at least in the advanced Western societies – PR is professionalizing at a more rapid pace. The relationship between PR and journalism has been continuously of interest for mass communication researchers, but the paradigms and the research results are differing considerably. The course will provide a general overview on how research has been developing in the field, striving “determination theory”, “intereffication theory” and other approaches.



Uzdevumi – ultimately, rational choice theory (= institutional economics), and thus a model of information-attention-markets, will be presented as a research approach which provides new insights into the analysis of the interactions between journalism and PR – discussing, among others, such concepts as externalities and free riding, “principal-agent-theory”, the “tyranny of small decisions”, the “tragedy of the commons”, “markets for lemons”, as well as potential shifts between PR and advertising and their impact on journalism.

Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kuru formu un veidu nosaka mācībspēks.

Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un doktorandu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.
Studiju kursa saturs


  1. Professionalizing of PR and journalism.

  2. Relationship between PR and journalism: general overview of communications research.

  3. Institutional economics for the analysis of interactions between PR and journalism.

  4. Shifts between PR and advertising and their impact on journalism.


Izmantojamās literatūras saraksts


  1. Becker, Gary S. An Economic Approach to Human Behavior. Chicago: University of Chicago Press, 1977.

  2. Curtin, Patricia A. Reevaluating Public Relations Information Subsidies: Market-Driven Journalism and Agenda-Building Theory and Practice. Journal of Public Relations Research, 1999, 11 (1): 53-90.

  3. Davenport, Thomas H., Beck, John C. The Attention Economy: Understanding the New Currency of Business. Boston: Harvard Business School Press, 2001.

  4. Downs, Anthony. Up and down with ecology – the “issue-attention cycle”. Public, 1972.

  5. Fengler, Susanne, Russ-Mohl, Stephan. Der Journalist als Homo oeconomicus. Konstanz: UVK, 2005.

  6. Franck, Georg. Ökonomie der Aufmerksamkeit: Ein Entwurf. München, Wien: Edition Hanser, 1998.

  7. Frey, Bruno S. Ökonomie ist Sozialwissenschaft: Die Anwendung der Ökonomie auf neue Gebiete. München: Verlag Franz Vahlen, 1990.

  8. Gandy, Oscar H. Beyond Agenda Setting: Information Subsidies and Public Policies. Norwood, NJ: Ablex, 1982.

  9. Hamilton, James T. All The News That’s Fit to Sell: How the Market Transforms Information Into News. Princeton, New Jersey: Princeton University Press, 2004.

  10. Merkel, Bernd, Russ-Mohl, Stephan, Zavaritt, Giovanni (eds.). A Complicated, Antagonistic & Symbiotic Affair: Journalism, Public Relations and their Struggle for Public Attention. Bellinzona: Casa Grande, 2007 (forthcoming).

  11. Mullainathan, Sendhil, Shleifer, Andrei. The Market for News. Working Paper, MIT/Harvard University, 2003 (http://www.stanford.edu/~wacziarg/mediaworkshop.html).

  12. Ries, Al, Ries, Laura. The Fall of Advertising & the Rise of PR, New York: Harper Collins, 2002.

  13. Russ-Mohl, Stephan. The Economics of Journalism and the Challenge to Improve Journalism Quality. Studies in Communication Science, 2007 (forthcoming).

  14. Russ-Mohl, Stephan. Voodoo-Zauber, Prinzipale und Agenten: Zur Interaktion von Journalismus und PR – Eine ökonomische Analyse. PR-Magazin, November 2006: 55-62.

  15. www.ejo.ch


SIA “BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA”
STUDIJU KURSA PROGRAMMA

Komerctiesības un komunikācijas tiesības

doktora studiju programmā „Komunikācijas vadība”




Studiju kursa kods

Apstiprinājuma datums

Zinātnes nozare

KOM1058

29.04.2009.

Komunikācijas

Studiju kursa nosaukums

Komerctiesības un komunikācijas tiesības

Kredītpunkti

2

Kopējais stundu skaits

80

Patstāvīgās studijas

72

Lekciju stundu skaits

6

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

2

Priekšzināšanas

tiesību teorija, vispārīgā valsts zinātne, konstitucionālās tiesības, administratīvās tiesības, administratīvā procesa tiesības



STUDIJU KURSA AUTORS(-I):

Vārds

Uzvārds

Grāds, amats

Jānis

Načisčionis

Dr. iur., prof.



STUDIJU KURSA MĒRĶIS: radīt iespējas un palīdzēt iepazīt komerctiesību un komunikācijas tiesību kategoriju un tiesību institūtu problēmjautājumus, to savstarpējo nosacītību un mijiedarbību; veidot demokrātiskus uzskatus un mūsdienu tiesisko apziņu.
STUDIJU KURSA UZDEVUMI (REZULTĀTI):

iepazīstināt studējošos ar komerctiesību un komunikācijas tiesību doktrīnām, principiem un tiesību aktiem, to nozīmi valsts un indivīda rīcībā; sekmēt studējošos izzināt komerctiesības un komunikācijas tiesības, to iztulkošanu un praktisko realizāciju.



Zināšanas: iespējas, veicot pētniecisko darbu, izzināt komerctiesību un komunikācijas tiesību aktualitātes, doktrīnu par komerctiesību un komunikācijas tiesību pamatjēdzieniem attīstību un to nozīmi sabiedrībā, regulējot sabiedriskās attiecības.

Prasmes: iespējas apgūt iemaņas un prasmes identificēt problēmjautājumus, izzināt to risināšanas iespējas, apgūt kompetences par sociāli ekonomisko attiecību ietekmi uz komerctiesību un komunikācijas tiesību jaunradi un tiesību iedarbību uz sabiedrisko attiecību nokārtojumu, iespējas apgūt kompetences, kas nepieciešamas akadēmiskajā darbā, iespējas apgūt iemaņas patstāvīgam zinātniski pētnieciskam darbam.

Attieksmes: paaugstinās komunikācijas vadības zinātnes speciālista vispārējo kultūras līmeni, dos pamatus turpmākam patstāvīgam zinātniskam darbam.
PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Studenta patstāvīgas studijas, darbs komandā, tests, kas ir kārtējais pārbaudījums, kura pozitīvs vērtējums ir pamats kārtot eksāmenu

Eksāmens kārtojams rakstveidā
STUDIJU METODES: lekcijas, seminārs, līdzdalība darbā komandā, prezentējot patstāvīgās studijās apgūto, PowerPoint prezentācijas
KURSA METODISKAIS NODROŠINĀJUMS: PowerPoint prezentācijas, izdales materiāli BATIS sistēmā, materiāli patstāvīgām studijām (publikācijas grāmatas u.c.)
Kursa tehniskais nodrošinājums: dators, multimediju projektors, interaktīvā tāfele
KONTROLES FORMAS: izpildītā kārtējā pārbaudījumu izvērtēšana
MĀCĪBU VALODA: latviešu
STUDIJU KURSA PLĀNS:


Nr. p. k.
Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību ģenēze.

1

2.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību avotu sistēma.

1

3.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību tiesiskās attiecības.

1

4.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjekti – privāto tiesību un publisko tiesību subjekti, to tiesībsubjektivitāte.

1

5.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjektu atbildība.

1

6.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjektu dibināšanas, pārveidošanas, likvidācijas un darbības tiesiskais regulējums.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjektu juridiskā atbildība, tās piemērošanas kārtība.



2 S


STUDIJU KURSA SATURS:

1.temats. Komerctiesību un komunikācijas tiesību ģenēze.

Tiesību iedalījums: privātās un publiskās tiesības. Doktrīnas par tiesību iedalījumu, to attīstība. Publisko un privāto tiesību iedalījuma un šo tiesību mijiedarbības problēmas. Komerctiesību un komunikācijas tiesību vieta un loma tiesību sistēmā. Komerctiesību tiesību sistēma. Komerctiesību tiesību aktu sistēma, tās saikne ar komerctiesību tiesību zinātni. Komerctiesību tiesību zinātnes attīstība. Komunikācijas tiesību sistēma. Komunikācijas tiesību aktu sistēma, tās saikne ar komunikācijas tiesību zinātni. Komunikācijas tiesību zinātnes attīstība.

2.temats. Komerctiesību un komunikācijas tiesību avotu sistēma.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību avoti.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību principi, to saikne ar starptautiskajiem, ES tiesību principiem. Komerctiesību un komunikācijas tiesību normas (normatīvie akti), to saikne ar starptautiskajiem tiesību aktiem, ES tiesību aktiem. Judikatūra, tās saikne ar ES judikatūru. Komerctiesību un komunikācijas tiesību avoti – sabiedrisko attiecību regulatori.


3.temats. Komerctiesību un komunikācijas tiesību tiesiskās attiecības.
Komerctiesību un komunikācijas tiesību attiecības jēdziens.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību attiecību struktūra.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību vertikālās attiecības.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību horizontālās attiecības.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību diagonālās attiecības.
4.temats. Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjekti – privāto tiesību un publisko tiesību subjekti, to tiesībsubjektivitāte.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjekta jēdziens.

Tiesībsubjektivitāte. Tiesībspēja. Rīcībspēja. Tiesiskā spēja.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjekta struktūra.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjekta kompetence.
5.temats. Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjektu atbildība.

Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjektu civiltiesiskā atbildība, tās piemērošanas kārtība. Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjektu administratīvā atbildība. Administratīvais pārkāpums, tā sastāvs. Nevainīguma prezumpcija administratīvā pārkāpuma gadījumā. Administratīvās atbildības norobežošana no kriminālatbildības, problēmas. Komerctiesību un komunikācijas tiesību subjektu kriminālatbildība, tās piemērošana.


LITERATŪRA

Pamatliteratūra

1.

Autoru kolektīvs U. Ķiņa juridiskā redakcijā. Informācijas un komunikāciju tiesības. 1., 2. sēj. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2002.

2.

J. Endziņš, J. Paiders. Komerclikums: Kas šobrīd būtu jāzin SIA un AS vadītājam. Rīga: Diena-Bonnier SIA, 2002.

3.

M. Grudulis. Ievads autortiesībās. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2006, 253 lpp.

4.

V. Koraha. Ievads Eiropas Kopienas konkurences tiesībās un praksē. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002.

5.

K. Torgāns. Civiltiesību, komerctiesību un civilprocesa aktualitātes. Raksti 1999.–2008. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2009. 670 lpp.

6.

S. Veinberga. Masmediji: prese, radio un televīzija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005, 358 lpp.


Papildliterūra

1.

U. Ķinis. Noziedzīgi nodarījumi datortīklos (kibernoziegumi). Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000.

2.

U. Krastiņš, V. Liholaja, A. Niedre. Krimināltiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999.

3.

E. Meļķīsis. Iztulkošanas metodes. Meļķisis E. Juridiskās metodes pamati: 11 soļi tiesību normu piemērošanā. Rīga: BO SIA Ratio iuris, 2003.

4.

A. Strupišs. Komerclikuma komentāri. A daļa: Komercdarbības vispārīgie noteikumi (1.–73. panti). Rīga: A. Strupiša juridiskais birojs, 2003.

5.

A. Strupišs. Komerclikuma komentāri. B daļa: Komersanti: XI sadaļa. Kapitālsabiedrības (134.–184. panti). Rīga: A. Strupiša juridiskais birojs,

2003. 


6.

Michael Joachim Bonell (ed.). The UNIDROIT Principles in Practice: Caselaw and Bibliography on the Principles of Commercial Contracts. Ardsley, New York: Transnational Publishers, Inc., 2002. 702 p.

7.

Carla Tavares Da Costa; Aleksandra de Meester Bilreiro. The European Company Statute. The Hague / London / New York: Kluwer Law International, 2003. 267 p.

8.

Administration and You: A Handbook: Principles of Administrative Law Concerning the Relations Between Administrative Authorities and Private Persons. Strasbourg: Council of Europe, 1996. 536 p.

9.

Ronald Dworkin. A Matter of Principle. Oxford: Clarendon Press. 1996.

10.

Roger LeRoy Miller; Gaylord A. Jentz. Fundamentals of Business Law. 6th ed. Thomson South-Western, 2005. 864 p.

11.

Norbert Reich. Critical Comments on the Commission Communication “On European Contract Law”. S. Grundmann; J. Stuyck (eds.). An Academic Green Paper on European Contract Law. Kluwer Law International, 2002.


Tiesību akti

1.

Latvijas Republikas Satversme // Latvijas Vēstnesis 01.07.1993. Nr. 43

2.

Autortiesību likums // Latvijas Vēstnesis 148/150 27.04.2000.

3.

Fizisko personu datu aizsardzības likuma 29. pants // Latvijas Vēstnesis 06.04.2000. Nr. 123

4.

Iesniegumu likums // Latvijas Vēstnesis 11.10.2007. Nr. 164

5.

Informācijas atklātības likums // Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, Nr. 24

6.

Komerclikums // Latvijas Vēstnesis 04.05.2000. Nr. 158/160

7.

Korupcijas novēršanas likums // Latvijas Vēstnesis 11.10.1995. Nr. 156

8.

Konkurences likums // Latvijas Vēstnesis 23.10.2001. Nr. 151

9.

Krimināllikums // Latvijas Vēstnesis 08.07.1998. Nr. 199/200

10.

Kriminālprocesa likums // Latvijas Vēstnesis 11.05.2005. Nr. 74

11.

Latvijas administratīvo pārkāpumu kodekss // Ziņotājs 20.12.1984. Nr. 51

12.

Par tabakas izstrādājumu, realizācijas un reklāmas ierobežošanu // Latvijas Vēstnesis 07.01.1997. Nr. 3

13.

Patērētāju tiesību aizsardzības likums // Latvijas Vēstnesis 01.04.1999. Nr. 104/105

14.

Radio un televīzijas likums // Latvijas Vēstnesis 08.09.1995. Nr. 137

15.

Reklāmas likums // Latvijas Vēstnesis 10.01.2000. Nr. 7

16.

1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzības Konvencija // Latvijas Vēstnesis 13.06.1997. Nr. 143/144


Judikatūra

1.

EK Tiesas spriedumi

2.

ECT spriedumi

3.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas spriedumi

4.

Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi

5.

Latvijas Republikas tiesu spriedumi


Periodika

1.

Publikācijas par komerctiesību un komunikācijas tiesību jautājumiem žurnālā „Likums un Tiesības”

2.

Publikācijas par komerctiesību un komunikācijas tiesību jautājumiem žurnālā „Jurista Vārds”

3.

Publikācijas par komerctiesību un komunikācijas tiesību jautājumiem žurnālā „ Administratīvā un Kriminālā Justīcija”

4.

Publikācijas par komerctiesību un komunikācijas tiesību jautājumiem žurnālā „Law ”

5.

Publikācijas par komerctiesību un komunikācijas tiesību jautājumiem “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”

6.

“European Business Review


Interneta resursi

1.

www.mk.gov.lv

2.

www.europa.eu

3.

NAIS

4.

http://www.esia.gov.lv/lv/biblioteka/periodiskie_izdevumi/



Nepublicētie materiāli


1.

Valsts pārvaldes iestāžu iekšējie komerctiesību un komunikācijas tiesību normatīvie akti, dokumenti, kas paredzēti iekšējai (ierobežotai) lietošanai

2.

Konferenču, semināru materiāli komerctiesību un komunikācijas tiesību jautājumos

Datums: 20.04.2009. J.Načisčionis


STARPTAUTISKĀ POLITIKA UN KOMUNIKĀCIJA

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Izstrādāja Dr. hist., asoc. prof. Valdis Blūzma, Biznesa augstskola Turība,

Dr. hist., asoc. prof. Guntis Zemītis, Biznesa augstskola Turība


Kursa mērķis – sniegt padziļinātas zināšanas par starptautiskās politikas būtību, teorijām, attīstības tendencēm, sniegt izpratni par komunikācijas instrumentiem starptautiskās politikas jomā, noskaidrot starptautiskās komunikācijas un informācijas tiesību pamatprincipus, Latvijas vietu starptautisko politisko attiecību un komunikācijas sistēmā.

Nepieciešamās priekšzināšanas – Ievads politikā, Politikas zinātne.

Uzdevumi – 1) iegūt zināšanas, kā orientēties starptautisko publisko tiesību avotos; 2) noskaidrot starptautisko publisko tiesību principus; 3) iepazīties ar tiesiskajiem pamatiem, uz kuriem tiek veidotas starpvalstu attiecības.

Obligātās prasības – divi kārtējie pārbaudījumi, kuru veidu un formu nosaka mācībspēks.

Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskajām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un studentu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.
Studiju kursa saturs


  1. Starptautiskās politikas un komunikācijas galvenās teorijas un vēsturiskā evolūcija. Mūsdienu starptautisko attiecību attīstības tendences un to iespaids uz starptautisko politiku un komunikāciju.

  2. Starptautiskās komunikācijas un informācijas tiesību pamatprincipi. Starptautisko organizāciju loma starptautiskās politiskās komunikācijas īstenošanā. ANO struktūra, mērķi un uzdevumi, galvenie darbības virzieni starptautiskās komunikācijas jomā. UNESCO loma jaunās informācijas kārtības nodrošināšanā. Eiropas integrācijas procesu iespaids uz starptautisko politiku un komunikāciju.

  3. Diplomātija kā starptautiskās politiskās komunikācijas realizācijas instruments. Starptautiskie politiskie konflikti un to regulēšana. Latvijas vieta starptautisko politisko attiecību sistēmā un starptautiskajā komunikācijā.

  4. Masu mediju loma starptautiskajā politiskajā komunikācijā.


Izmantojamās literatūras saraksts


  1. Baylis J., Smith S. (eds.). The Globalization of World Politics: An Introduction to International Relations. Oxford University Press, 2004.

  2. Brown C. Understanding International Relations. Palgrave Macmillan, 2001.

  3. Fredrick H.-H. Global Communication & International Relations. Belmont, 1993.

  4. Hill C. The Changing Politics of Foreign Policy. Palgrave Macmillan, 2002.

  5. Jackson R., Sorensen G. Introduction to International Relations: Theories and Approaches. Oxford University Press, 2003.

  6. Kisindžers H. Diplomātija. Rīga: Jumava, 2001.

  7. Mowlana H. Global Information and World Communication: New Frontiers in International Relations. 2nd ed. London, Thousand Oaks, New Delhi, 1997.

  8. Norris P. A Virtuous Circle: Political Communications in Postindustrial Societies. Cambridge University Press, 2000.

  9. Stevenson R.-L. Global Communication in the Twenty-first Century. New York, London, 1994.

  10. Taylor P. Global Communications, International Affairs and the Media since 1945. Routledge, an imprint of Taylor & Francis Books, 1997.

  11. Tehranian M. Global Communication and World Politics: Domination, Development, and Discourse. London: Boulder, 1999

  12. Theories of International Relations. Palgrave Macmillan, 2005.

  13. Webber M., Smith M. Foreign Policy in a Transformed World. Longman, 2002.

  14. Введение в теорию международных отношений. Москва: Изд. МГУ, 2001.

  15. Ваисс М. Международные отношения после 1945 года. Москва: Городец, 2005.

  16. Кокошин А., Богатуров С. Мировая политика: теория, методология, прикладной анализ. Москва: КомКнига, 2005.

  17. Ланцов С. Мировая политика и международные отношения. Конспект лекций. Москва: Изд. Михайлова В.А., 2000.

  18. Международные отношения: теории, конфликты, организации. Под ред. Цыганкова П.А. Москва: Альфа-М, 2004.

  19. Современные международные отношения и мировая политика. 2-е изд. Под ред. Торкунова А.В. Москва: Просвещение, 2006.

  20. Теория международных отношений: Хрестоматия. Сост. Цыганков П.А. Москва:Гардарика, 2002.

  21. Садохин А.П. Введение в теорию межкультурной коммуникации. Москва: Высшая школа, 2005

  22. Хантингтон С. Столкновение цивилизаций. Москва: Издателство АСТ, 2003.

  23. Хелд Д., Гольдблатт Д., Макгрю Э., Перратон Дж. Глобальные трансформации: Политика, экономика и культура. Москва: Праксис, 2004.


REKLĀMAS UN BRENDU VADĪBA

Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”



Izstrādāja Dr. art., asoc. prof. Deniss Hanovs, Rīgas Stradiņa universitāte
Mērķis – nodrošināt padziļinātu kompetenci reklāmas un brendu (zīmolu) administrēšanā: tapšanā, laišanā apritē (launching a brand) un menedžēšanā. Kurss apvieno teorētiskās zināšanas ar pazīstamu brendu administrēšanas analīzi (case study).

Nepieciešamas priekšzināšanas – pamatzināšanas mārketingā un komunikācijas teorijās, kā arī vispārējas zināšanas kultūrā, psiholoģijā un mākslā, reklāmas tapšanas pamatos, globalizācijas un patērētāju sabiedrības teorijās un to kritikas tradīcijā.

Uzdevumi – 1) sniegt zināšanas par reklāmas un brendu tapšanas vēsturi, jēdziena nozīmi, tā interpretācijām, reklāmas un brendu fenomena kritiku un apoloģētiku, skaidrot antiglobālisma un neolioberālisma brendu interpretāciju; 2) sniegt detalizētu priekšstatu par brenda vadības komponentiem – brenda identitāti un pozicionēšanu, brenda vadības principiem: brenda globalizāciju un glokalizāciju, kā arī reklāmas un brenda komponentiem: logo, brenda identitāti un pozicionēšanu, brenda mārketinga psiholoģiskiem, estētiskiem un mākslas aspektiem, sociālo stratifikāciju un brenda izplatīšanas aspektiem: vēstījuma tapšanu, provokāciju, ironiju, nostalģiju, kā arī citu sociālo kultūras aspektu pielietošanu (dzimte, etniskā, nacionālā identitāte); 3) sniegt konkrētus piemērus (case study) par reklāmas vadības stratēģijām.

Obligātās prasības – trīs kārtējie pārbaudījumi, kura formu un veidu nosaka mācībspēks.

Apjoms – atbilst 2 kredītpunktiem (KP) jeb 80 akadēmiskām stundām. Tās veido kontaktstundas (skaits noteikts studiju plānā) un studentu patstāvīgās studijas.

Noslēguma pārbaudījums – eksāmens.
Studiju kursa saturs


  1. Reklāmas un brenda vēsture, jēdziena attīstība. Reklāmas attīstības aktuālās problēmas un tēmas diskursā par reklāmas un brendu fenomenu. Globalizācija un antiglobālisms – reklāmas un brendu veidošanas un izmantošanas sociāli ekonomiskais konteksts. Reklāma, brendi un korporatīva sociālā atbildība: neoliberālisma diskurss par brendiem, Naomija Kleina un Mišels Ševaljē.

  2. Reklāma – patērētāju sabiedrības attīstības faktors. Reklāmas attīstības estētiskās pretrunas un masu kultūras fenomens. Pretestība reklāmas saturam – reklāmas uztveres sociālie kultūras aspekti. Reklāma un glokalizācijas fenomens. Reklāma un subkultūras urbanizētā vidē – sociāli atstumtas grupas kā reklāmas objekti un naratīvu avoti. Sociālās reklāmas kampaņas veidošanas sastāvdaļas un efektivitātes novērtēšana.

  3. Brenda tapšana. Vēstījuma uzbūve, komponenti, avoti, tēmas. Mīts brendu veidošanā: Aldaris, Bordeaux, Marlboro. Stils, reģionālās atšķirības, mākslas, audioelementu un estētikas izmantošana. Krāsa. Baroks, klasicisms, nacionālais romantisms: Versace, Hermes, Burberry.

  4. Brenda dzīves cikls: dzimšana, „pilngadība”, novecošanās un reģenerācija. Brendu izmantošanas cikli. Brendu krīze. Brenda ekspansija un brendu multikomplekti (brand portfolio). Brenda globalizācija un glokalizācija; Brenda ilgtspējas nodrošināšana.


Izmantojamās literatūras saraksts


  1. Klein N. No Logo. Oxford Press, 2001.

  2. Chevalier M., Mazzalovo G. Pro Logo: Brands as a Factor of Progress. Macmillan, 2004.

  3. Schmitt B., Simonson A. Marketing Aesthetics: The Strategic Management of Brands, Identity and Image. Free Press, 1997.

  4. Holt D. How Brands Become Icons: The Principles of Cultural Branding. Harvard University, 2004.

  5. Kapferer J.-N. The New Strategic Brand Management. Kogan, 2004.

  6. Atkin D. The Culting Brands: Turn Your Customers into True Believers. Portfolio, 2004.

  7. Simmons J., Cliffon R. Brands and Branding. The Economist, 2003.

  8. Рожков И., Кисмерешкин В. От брендинга к брендбилдингу. Москва, 2004.

SIA "BIZNESA AUGSTSKOLA TURĪBA"

DOKTORA DIPLOMS

Yüklə 2,21 Mb.

Dostları ilə paylaş:
1   ...   14   15   16   17   18   19   20   21   22




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©muhaz.org 2024
rəhbərliyinə müraciət

gir | qeydiyyatdan keç
    Ana səhifə


yükləyin