Profesionālā maģistra studiju programma

Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai
IZM Augstākās izglītības departamentam
Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram


PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI


Augstākās izglītības iestādes nosaukums – Biznesa augstskola Turība

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons – Graudu iela 68, Rīga, LV-1058, tālr.: 67622551

Augstskolai piešķirtais numurs Latvijas Republikas izglītības iestāžu reģistrā – 3343800213

Studiju programmas nosaukums – Doktora studiju programma “Komunikācijas vadība”

Studiju programmas kods – 51321

Iepriekšējā izglītība – akadēmiskais vai profesionālais maģistra grāds humanitārajās vai sociālajās zinātnēs

Programmas apjoms – 144 KP

Studiju ilgums – 3,6 gadi

Studiju forma – pilna laika studijas klātienē

Gala pārbaudījums – promocijas darba aizstāvēšana

Iegūstamais grāds un profesionālā kvalifikācija – sociālo zinātņu doktors (Dr. sc. soc.) komunikācijas zinātnē

Programmas īstenošanas vieta – Biznesa augstskola Turība, Rīga, Graudu iela 68

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus – asoc. prof. Ainārs Dimants, studiju programmas direktors

A. Dimants (paraksts)

Biznesa augstskolas Turība Senāta lēmums (28.03.2007.) par studiju programmas apstiprināšanu

Senāta sēdes Protokols Nr. 11 no 28.03.2007. orģināls atrodas Biznesa augstskolā Turība

Akreditējamā studiju programma

Biznesa augstskolas Turība doktora studiju programmas “Komunikācijas vadība” (51321) licences (izsniegta 05.06.2007.) orģināls atrodas Biznesa augstskolas Turība Sabiedrsiko attiecību fakultātē

Biznesa augstskolas Turība Senāta lēmums (29.04.2009.) par studiju programmas pašnovērtējuma ziņojuma apstiprināšanu un pilnvaroto personu ar programmas akreditāciju saistīto jautājumu kārtošanai

Senāte sēdes Protokols Nr. 4 no 29.04.2009. orģināls atrodas Bizensa augstskolā Turība

Studiju programmas pašnovērtējums

Apstiprināts

Biznesa augstskolas Turība

29.04.2009. Senāta sēdē,

protokols Nr. 4


Biznesa augstskola Turība

Sabiedrisko attiecību fakultāte


Pašnovērtējums
doktora studiju programmai

„Komunikācijas vadība”

2008./2009. studiju gadā

Programmas direktors

Ainārs Dimants, asoc. prof., Dr. phil.

SATURA RĀDĪTĀJS

1.STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS VĒRTĒJUMS 12

2.STUDIJU PROGRAMMAS ANOTĀCIJA UN ORGANIZĀCIJA 20

4.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi 20

4.2. Studiju programmas uzdevumi 20

4.3. Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību 21

4.4. Piedāvājamās izglītības saturs (programmas obligātās un izvēles daļas) 21

4.5. Studiju programmas organizācija, studiju programmas plāna atbilstība struktūrvienības mērķiem un uzdevumiem 22

3.Studiju programmas praktiskā realizācija 23

4.6. Studiju formas 23

4.7. Vērtēšanas sistēma 23

4.8. Pārbaudes formas un kārtība 24

4.9. Pārbaudījumu formas 26

4.10. Kvalitātes vadība 26

4.PROGRAMMAS ĪSTENOŠANĀ IESAISTĪTAIS AKADĒMISKAIS PERSONĀLS 30

4.11. Akadēmiskā personāla zinātniskā darbība un pētnieciskie virzieni 33

1.FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS 45

4.12. Programmas īstenošanā iesaistītās struktūrvienības 45

4.13. Programmas īstenošanā iesaistītais palīgpersonāls 45

4.14. Finansiālais stāvoklis 46

4.15. Materiāli tehniskā bāze 47

4.16. Bibliotēka 48

5.ĀRĒJIE SAKARI 51

6.PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS 53

4.17. Stiprās puses: 53

4.18. Vājās puses: 54

4.19. Iespējas: 54

4.20. Draudi: 54

4.21. Attīstības uzdevumi: 55

4.23. SĒRIJA D 210

4.24. nR.<0000> 210

Jānis Bērziņš 211

School of Business Administration Turība 217

68 Graudu str., Rīga, Latvia, LV-1058 217

4.25. Transcript 218

Meaning 218

1. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS VĒRTĒJUMS

BAT doktora studiju programmas „Komunikācijas vadība” uzstādījums izriet no atbildes uz jautājumu, kādas nozares doktorantūra vislabāk atbilst biznesa augstskolas un it īpaši tās Sabiedrisko attiecību fakultātes, kurā programma tiek īstenota, profilam un stratēģijai, kā arī potenciālam, akadēmiskās pētniecības vajadzībām un darba tirgus prasībām, zinātnes nozaru un izglītības klasifikācijai.

BAT Sabiedrisko attiecību fakultātē īstenoto un uz maksimālo termiņu (sešiem gadiem) akreditēto sabiedrisko attiecību profesionālā bakalaura un maģistra studiju programmu (profesionālā kvalifikācija attiecīgi sabiedrisko attiecību menedžeris un sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītājs) satura kodols ir sabiedrisko attiecību / komunikācijas un vadības savstarpēja integrācija, saprotot komunikāciju kā sekmīgas vadības funkciju, kuras nozīme mūsdienu biznesā un sabiedrībā pieaug un kurai līdz ar to jābūt integrētai visos organizācijas un sabiedrības vadības līmeņos. Diemžēl praksē joprojām lielā mērā valda pretējais – strukturāla nošķirtība, kas noved pie vadības un arī komunikācijas disfunkcionalitātes, akadēmiskajā pētniecībā – pie mākslīgas norobežotības, kas traucē pavērt jaunus, ar praksi saistītus pētniecības apvāršņus. Ne velti starptautiskajā praksē jau darbojas komunikācijas vadības maģistra studiju programmas, piemēram, prestižajā Minhenes Tehniskajā universitātē (Vācija) un Baltijas Filmu un mediju skolā (Baltic Film and Media School) Tallinā (Igaunija).

Doktora studiju programmas „Komunikācijas vadība” profila inovācija un pamatideja ir, īstenojot produktīvo interdisciplināro pieeju, saistīt komunikācijas zinātnes studijas pirmām kārtām ar vadībzinātnes studijām. Šādu pieeju augstu novērtējusi programmas neatkarīgā ekspertīze, par ko liecina programmas izveides gaitā saņemtās rakstiskās atsauksmes no Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektora Dzintra Kolāta, Latviešu valodas apguves valsts aģentūras direktores Dr. phil. Aijas Priedītes, Starptautiskās Zālamana universitātes (Ukraina, Kijeva) Mārketinga katedras vadītāja, komunikācijas zinātnes profesora Georgija Počepcova un ASV Viskonsinas universitātes Žurnālistikas nodaļas docenta Andra Straumaņa.

Programmas absolventu potenciālās darba iespējas augstu novērtētas un atbalsts programmas akreditācijai izteikts rakstiskās atsauksmēs no Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP), Latvijas Reklāmas asociācijas, Liepājas Universitātes rektora Oskara Zīda un Kurzemes Radio valdes priekšsēdētājas Daces Jamontes.

Komunikācijas zinātnes doktora studiju programmām starptautiski visnotaļ raksturīgā interdisciplinārā virzība, it īpaši saistībā ar citām sociālajām zinātnēm, kas tiek īstenota arī šajā programmā ar socioloģiju, ekonomiku, psiholoģiju, politikas zinātni un tiesību zinātni, BAT programmā „Komunikācijas vadība” tiek fokusēta jeb šaurāk specializēta tieši uz vadībzinātni, vienlaikus pamatā liekot komunikācijas zinātni, kurai ir 50% īpatsvars no katram doktorantam iegūstamajiem studiju kursu kredītpunktiem, nerunājot nemaz par promocijas darba izstrādi komunikācijas zinātnē.

Tādējādi tiek panāktas plašas un padziļinātas pamata zināšanas komunikācijas zinātnē atbilstoši Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajai Zinātnisko grādu nomeklatūrai, tātad – socioloģijas jeb sociālo zinātņu doktors (Dr. sc. soc.) komunikācijas zinātnē, savienojumā ar pamatīgām zināšanām radniecīgajā vadībzinātnē, kas Latvijas mērogā padara šo doktora studiju programmu alternatīvu un atšķirīgu no Latvijas Universitātes akreditētās doktora studiju programmas „Komunikācijas zinātne” piedāvājuma, kur salīdzinoši liels īpatsvars ir bibliotēkzinātnei.

Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajā Latvijas Zinātņu nozaru un apakšnozaru sarakstā komunikācijas zinātne ir ar divām apakšnozarēm: bibliotēkzinātne un masu komunikācijas teorija. Anotācija: “Masu komunikācijas teorija ir zinātnes apakšnozare, kurā pēta satura veidošanas, pārraides un uztveres problēmas dažādos masu komunikācijas veidos (žurnālistika, reklāma, attiecības ar sabiedrību u.c.).” Savukārt vadībzinātnes apakšnozares pēc šī saraksta ir uzņēmējdarbības vadība, sabiedrības vadība, izglītības vadība. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātās izglītības klasifikācijas: 321 – žurnālistika un komunikācija, kas ir zem 32 – informācijas un komunikācijas zinātnes, 345 – vadība un administrēšana, kas ir zem 34 – komerczinības un administrēšana, tomēr visas kopā ir zem 3 – sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības.

Jāuzsver, ka šī situācija pēc būtības atspoguļo ne tikai formālas problēmas. Svarīgākā problēma ir tā, ka pašreizējās doktora studiju programmās ir nepietiekami savstarpēji integrēta komunikācijas zinātne un vadībzinātne, lai gan šāda integrācija ir uzņēmējdarbības un līdz ar to ekonomikas attīstības tendenču diktēta prasība visā pasaulē. No vienas puses, komunikācijas menedžeriem kļūst skaidrs, ka sekmīga biznesa un ekonomisko tēmu komunikācija nav iespējama bez pamatīgām zināšanām uzņēmējdarbībā un ekonomikā. Savukārt pārējie vadītāji arvien vairāk saprot, ka bez profesionālas iekšējās un ārējās komunikācijas nav iespējama sekmīga organizācijas vadība. Tas nozīmē, ka šajā ziņā ir jārod interdisciplināra pieeja ne vien dažādu līmeņu studijās, bet arī pētniecībā, kas neapšaubāmi ir doktorantūras uzdevums.

Tādēļ programmā gan pamatdarbā, gan blakus darbā, pamatojoties uz 2007. gada 5. marta līgumiem ar Rīgas Stradiņa universitāti par sadarbību šīs programmas īstenošanā (līgumu kopijas sk. pielikumā), kas paredz arī kopīgas promocijas padomes veidošanu komunikācijas zinātnē, iesaistīts viss ārpus Latvijas Universitātes esošais komunikācijas zinātnes doktora līmeņa akadēmiskais personāls, kas ir Latvijā, kā arī, ņemot vērā komunikācijas zinātnes doktoru un profesoru trūkumu šeit – Somijas un Šveices profesori, kuri ir starptautiski atzītas autoritātes komunikācijas zinātnē. Rīgas Stradiņa universitātes zinātņu prorektores Ivetas Ozolantas apstiprinājumu par notiekošo un plānoto sadarbību sk. pielikumā.

Lai stiprinātu studiju programmas akadēmisko kapacitāti, par komunikācijas teorijas profesoru Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas zinātņu katedrā līdzās programmas direktoram, asociētajam profesoram masu komunikācijas teorijā Aināram Dimantam ir ievēlēts Jāko Lehtonens (Jaakko Lehtonen) (sk. Biznesa augstskolas Turība Personāla daļas izziņu pielikumā), Jiveskiles (Jyväskylä) universitātes (Somija) emeritētais organizācijas komunikācijas un sabiedrisko attiecību profesors, kurš nodod šai programmai savas bijušās universitātes komunikācijas zinātnes doktora studiju programmas attīstīšanas un organizēšanas pieredzi un atbilstoši augstskolas Doktora studiju nolikumam ir arī programmas padomes loceklis (kopā ar programmas direktoru Aināru Dimantu un Sabiedrisko attiecību fakultātes dekānu Andri Pētersonu).

Programmas docētāju vidū arvien palielinās Biznesa augstskolā Turība ievēlētā akadēmiskā personāla īpatsvars un ir vērojama tā akadēmiskā izaugsme. Tā viesprofesora Gundara Ķeniņa-Kinga izstrādāto studiju kursu “Stratēģisko jautājumu menedžments un komunikācijas vadības modeļi” otrajā programmas īstenošanas gadā jau pilnībā pārņēma Biznesa augstskoals Turība docenti Ieva Kalve un Andris Pētersons. Savukārt studiju kursa “Svešvaloda” docente Ineta Lūka starplaikā ir ieguvusi doktora zinātnisko grādu, līdz ar to visiem programmas docētājiem tagad ir doktora zinātniskais grāds (tuvāk sk. 2. tabulā).

Pirmajā studiju gadā (2007./2008.) programmā tika imatrikulēti 7 studenti, no kuriem 4 bez pārtraukuma turpina studijas otrajā studiju gadā. 2008./2009. studiju gadā, līdzās uzņemšanai 1. semestra sākumā ieviešot uzņemšanu arī 2. semestra sākumā, imatrikulēti 3 studenti. Tātad kopējais studentu skaits programmā ir 10. Studentu vidējā atzīme pa abiem studiju gadiem – 8,5.

Komunikācijas vadības doktora studiju programmas doktorantu promocijas darbu tēmas un vadītāji (apstiprinātas Komunikācijas zinātņu katedras sēdē 09.01.2008., 15.01.2008., 17.09.2008. un 14.04.2009.):
Lelde Caune – “Komunikācijas modeļi Latvijas uzņēmumos un to saistība ar darba efektivitāti” (vad. asoc. prof., Dr. sc. inf. Sergejs Kruks)
Renāte Cāne – “Latvijas kino komunikatīvo funkciju transformācija” (vad. asoc. prof., Dr. phil. Ainārs Dimants)
Jolanta Derkevica-Pilskunga – “Juridical aspects in the communication on the Latvian organizations risk and crisis processes” / “Komunikācijas juridiskie aspekti Latvijas uzņēmumu riska un krīzes procesos” (vad. prof., Dr. phil. Jāko Lehtonens (Jaakko Lehtonen))
Indra Kaniņa-Šlitke – “Komunikācija kā valsts pārvaldes instruments ES valstu konverģences procesos” (vad. prof., Dr. sc. soc. Brigita Zepa)
Dace Mence – “Korporatīvais pilsoniskums Latvijā – mārketinga komunikācijas instruments vai uzņēmuma līdzdalība pilsoniskuma attīstībā” (vad. asoc. prof., Dr. phil. Ivars Bērziņš)
Kārlis Miezis – “Sociālā mārketinga komunikācijas efektivitāte Latvijā” (vad. asoc. prof., Dr. art. Deniss Hanovs)
Inga Pūre – “Sabiedriskās attiecības kā augstskolu konkurētspējas faktors Latvijā” (vad. asoc. prof., Dr. oec. Jānis Ēriks Niedrītis)
Valdis Tilgalis – “Consumer approved interactive advertising messages” (vad. prof., Dr. phil. Jāko Lehtonens (Jaakko Lehtonen))
Kā jau minēts, BAT doktora studiju programma „Komunikācijas vadība” ir salīdzināta ar Latvijas Universitātes doktora studiju programmu “Komunikācijas zinātne”, tāpat veikts salīdzinājums ar Jiveskiles universitātes (Somija) doktora studiju programmu, it īpaši organizācijas komunikācijas un sabiedrisko attiecību apakšnozarē. 2008./2009. mācību gada 1. semestrī, uzturoties pētniecības nolūkos ASV ar Fulbraita stipendiju, programmas direktors klātienē iepazinās arī ar Džordžijas universitātes (University of Georgia) masu komunikācijas doktora studiju programmu, sevišķi sabiedrisko attiecību apakšnozarē, un plaši pazīstamajiem šīs universitātes ikgadējiem pētījumiem (Annual Surveys of Doctoral Programs in Communications) par visām ASV doktora studiju programmām komunikācijas zinātnē.

Taču izvērstāk BAT doktora studiju programma “Komunikācijas vadība” salīdzināta ar komunikācijas zinātnes doktora studiju programmu Šveices itāļu universitātē (Università della Svizzera italiana) Lugāno (Šveice), masu komunikācijas doktora studiju programmu Indiānas universitātē (Indiana University – Bloomington) (ASV) un mediju un komunikācijas doktora studiju programmu Tartu universitātē (Igaunija), jo tās ir līdzīga satura tāda paša līmeņa augstākās izglītības programmas vadošās komunikācijas studiju institūcijās prestižās universitātēs (sk. 1. tabulu).

1. tab. Salīdzinājums ar citās valstīs īstenotām tāda paša līmeņa augstākās izglītības programmām

	Lugāno universitāte	Indiānas universitāte	Tartu universitāte
Programmas nosaukums	Komunikācijas zinātne	Masu komunikācija	Mediji un komunikācija
Iegūstamais zinātniskais grāds	komunikācijas zinātnes doktors (Dr. com. sc.)	filozofijas doktors (PhD) masu komunikācijā	filozofijas doktors (PhD) medijos un komunikācijā
Prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību	1) maģistra grāds komunikācijas zinātnē vai ar komunikācijas zinātni saistītās humanitārajās, ekonomikas, sociālajās un tehniskajās zinātnēs; 2) itāļu un angļu valodas zināšanas; 3) piesakoties studijām, jānorāda doktordarba pētniecības joma un jāuzrāda programmas docētāja rakstiska piekrišana kļūt par doktordarba vadītāju	1) akreditētā institūcijā iegūts maģistra grāds; 2) augstākās atzīmes pamatpriekšmetā; 3) atbilstošas sekmes nesenā (ne vairāk kā pirms pieciem gadiem) testā Graduate Record Examination General Test	1) maģistra grāds žurnālistikā vai citās sociālajās un humanitārajās zinātnēs; 2) igauņu un angļu valodas zināšanas
Programmas mērķis	1) sagatavot augstas kompetences pētniekus dažādās komunikācijas zinātnes jomās; 2) sniegt vērtīgu izglītību arī komunikācijas praktiķiem, kuri nevēlas nodoties tikai zinātniskajai karjerai; 3) programmas pamats (core) ir doktordarbs atbilstoši starptautiski atzītām akadēmiskās pētniecības normām	1) sniegt stingru pamatu docēšanas un pētniecības karjerai; 2) īstenot interdisciplināras studijas; 3) studēt pamatkursus (Foundation Core) mediju studijās, komunikācijas teorijās, docēšanā un pētniecības metodoloģijā
Programmas īstenošanas veids un studiju ilgums	pilna laika – parasti 3 gadi, bet var arī ātrāk vai ilgāk	pilna laika – studiju ilgums nav noteikts	pilna laika – parasti 4 gadi
Iegūstamais kredītpunktu skaits	1) nav noteikts; 2) zināšanas par komunikācijas zinātnes pamatiem paplašina maģistra programmas studiju kursos vai individuālās studijās pirmajā studiju gadā atbilstoši doktordarba vadītāja norādījumiem	90 ASV KP, no kuriem 30 KP var pārskaitīt no maģistra programmas	160 KP (240 ECTS)
Individuālā pētniecība un doktordarbs	1) individuālā zinātniskā pētījuma pieteikums jāizstrādā pirmajā studiju gadā; 2) obligāti ir doktora studiju kursi, kas sagatavo pētniecībai, un izvērsta pētījuma plāna izstrāde; 3) pēdējais studiju gads paredzēts tikai doktordarba sagatavošanai	1) doktordarba izstrāde dod ne vairāk kā 15 KP; 2) mutiskais gala eksāmens ir galvenokārt disertācijas aizstāvēšana; 3) obligāti jāapgūst pieci masu komunikācijas pētniecības metožu un zinātniskās darbības metodoloģijas kursi (15 KP)	doktordarba izstrāde dod 120 KP (180 ECTS)
Pedagoģisko prasmju apguve	nav paredzēta	obligāti jāapgūst studiju kurss par masu komunikācijas docēšanu koledžas līmenī (3 KP)	pedagoģiskā prakse augstskolā zemāka līmeņa komunikācijas studiju programmās dod 8 KP (12 ECTS)
Studiju kursu līdzība BAT programmai	1) līdzīgs obligāto pētniecībai sagatavojošo kursu un doktordarba (individuālā zinātniskā darba) īpatsvars programmā, kas ietver obligātu un regulāru doktorantu teorētisko semināru ar doktordarbu vadītāju un programmas vadības līdzdalību darba diskutēšanai, vadīšanai un pārraudzībai; 2) līdzīgs uzsvars uz interdisciplināru studiju un atsevišķu komunikācijas zinātnes jomu attīstīšanu; 3) atšķirīga ir komunikācijas zinātnes un vadībzinātnes pamatkursu neiekļaušana programmas obligātajā daļā	1) līdzīgi studiju kursi un līdzīgs to saturs gan obligātajā (komunikācijas pētniecība un docēšana), gan izvēles daļā (komunikācija un kultūra; mediju tiesības; politiskā komunikācija; mediju profesionālisms u.c.); 2) līdzīgs uzsvars uz interdisciplināru studiju un atsevišķu komunikācijas zinātnes jomu attīstīšanu saistībā ar biznesu, socioloģiju, psiholoģiju, tiesībām, starptautiskajām attiecībām u.c.; 3) atšķirīga ir programmas koncentrēšanās, it īpaši izvēles daļā, uz dažādiem masu (mediālās) komunikācijas aspektiem (mediju ētika, mediju vēsture u.c.), nevis uz sabiedriskajām attiecībām kā vadības funkciju	1) līdzīgs obligātās un izvēles daļas īpatsvars programmā; 2) līdzīgi obligātie komunikācijas zinātnes un pētniecības metodoloģijas pamatkursi, to apjoms (8 KP) un doktordarba (individuālā zinātniskā darba) īpatsvars programmā, kas ietver obligātu un regulāru doktorantu teorētisko semināru (kopā ar eksāmenu 14 KP); 3) līdzīgs virziens uz interdisciplināru sociālzinātnisko pētniecību un līdzdalība zemāka līmeņa komunikācijas studiju programmu realizācijā; 4) atšķirīgs ir lielāks socioloģijas un mediju īpatsvars programmas saturā iepretī vadībzinātnei un sabiedriskajām attiecībām BAT programmā
Studiju kursu sadalījums blokos	1) pirmajā gadā komunikācijas zinātnes pamatzināšanu paplašināšana un individuālā pētījuma pieteikuma izstrāde; 2) paralēli un otrajā gadā obligātie pētniecībai sagatavojošie kursi un izvērsta pētījuma plāna izstrāde; 3) trešajā gadā doktordarba izstrāde	1) obligātā daļa (18 – 24 KP); 2) ierobežotās izvēles daļa (koncentrēšanās uz diviem studiju virzieniem, katrs 21 – 27 KP); 3) brīvās izvēles daļa (12 KP)	1) obligāti lekciju kursi un semināri (12 KP); 2) izvēles kursi (10 KP)

Izvērtējot BAT doktora studiju programmu „Komunikācijas vadība” un Lugāno universitātes (Šveice) doktora studiju programmu „Komunikācijas zinātne”, jāsecina, ka atbilstoši kontinentālās Eiropas, piemēram, Vācijas universitāšu tradīcijām Lugāno universitātes programma ir pilnībā orientēta uz kvalitatīvu individuālo zinātnisko darbu (doktordarbu) kā doktora studiju rezultātu. Tā, piemēram, nav paredzēta pedagoģisko prasmju apguve, komunikācijas zinātnes pamatkursi nav iekļauti programmas obligātajā daļā, bet tiek docēti maģistra studiju programmas ietvaros, programmas apjoms kredītpunktos vispār netiek norādīts. Toties ļoti līdzīga ir programmas interdisciplinārā ievirze, tās studiju ilgums, mērķis sniegt vērtīgu izglītību komunikācijas praktiķiem, kuri nevēlas nodoties tikai zinātniskajai karjerai, un prasības doktorandiem, lai sagatavotos un veiktu pētniecisko darbu, t. sk. angļu valodas zināšanas, kā arī viņu kontroles un vadības formas, it īpaši – regulārs doktorantu teorētiskais seminārs ar visu doktorantu un doktordarbu vadītāju un programmas vadības līdzdalību.

Izvērtējot BAT doktora studiju programmu „Komunikācijas vadība” un Indiānas universitātes (ASV) doktora studiju programmu „Masu komunikācija”, jāsecina, ka atbilstoši ASV universitāšu tradīcijām Indiānas universitātes programmā doktordarba izstrādei ir salīdzinoši neliels īpatsvars, lielāks uzsvars likts uz pētniecības metodoloģijas apguvi studiju kursu ietvaros un dažādām studiju kontroles formām, kā, piemēram, kvalifikācijas eksāmens, paredzot doktorantu atbirumu vēl pirms doktordarba aizstāvēšanas. Toties ievērojamas līdzības ir programmu studiju kursu izkārtojumā obligātajā un izvēles daļās un orientācijā uz interdiciplinārām studijām, kas Indiānas universitātes programmas gadījumā saskaņotas ar žurnālistikai, nevis sabiedriskajām attiecībām, radniecīgākām nozarēm, jo programma ir tieši masu komunikācijā, un pedagoģisko prasmju un valodas apguvi.

Izvērtējot BAT doktora studiju programmu „Komunikācijas vadība” un Tartu universitātes (Igaunija) doktora studiju programmu „Mediji un komunikācija”, jāsecina, ka šīs programmas pēc struktūras un studiju ilguma ir vislīdzīgākās no visām aplūkotajām. Tās sintezē tiklab lielu doktordarba izstrādes īpatsvaru iegūstamajos kredītpunktos, kā arī virzību uz interdisciplināru sociālzinātnisko pētniecību un pedagoģisko prasmju apguvi. Līdzīgs ir arī nosacījums par angļu valodu kā otru studiju valodu. Tomēr BAT programmā ir divreiz lielāks studiju kursos iegūstamo kredītpunktu apjoms, kas to savukārt tuvina amerikāņu doktorantūras modelim, uz kuru tāpat pārorientējas citur kontinentālajā Eiropā. Atšķirība ir arī, ka līdzās doktorantu teorētiskajam semināram Tartu universitātes programmā kā kontroles forma pirms doktordarba aizstāvēšanas tiek izmantots arī doktora eksāmens. Šī programma vairāk vērsta uz socioloģijas apguvi, kā arī uz medijiem, jo programma ir tieši medijos un komunikācijā. BAT programmā tā vietā ir blakus fokuss jeb specializācija uz vadībzinātni, kuras studiju kursi ietverti programmas obligātajā daļā, līdzīgi piedāvājot arī visai plašu programmas izvēles daļu.

Kopsavilkums:

1. 
   BAT doktora studiju programma „Komunikācijas vadība” atbilst starptautiski un Latvijā pieņemtajai zinātnes nozaru un izglītības klasifikācijai. Vienlaikus tā ir inovatīva komunikācijas zinātnes studiju programma, kas ar specializāciju vadībzinātnē atbilst sabiedrisko attiecību / komunikācijas kā vadības funkcijas izpratnei un ar stipru akadēmisko potenciālu iegūst savu atšķirīgo profilu pētniecībā un darba tirgū.
   
2. 
   Salīdzinot BAT doktora studiju programmu „Komunikācijas vadība” ar līdzīgām Latvijas, Eiropas, Eiropas Savienības un ASV universitāšu doktora studiju programmām, jāsecina, ka BAT programmas apjoms, kā arī programmas īstenošanas veids ir līdzīgi. Tātad BAT programma nodrošina līdzvērtīgu izglītības un pētniecības līmeni ar Latvijas, Eiropas, Eiropas Savienības un ASV universitātēm.