Baltijas Starptautiskā akadēmija



Yüklə 1,62 Mb.
səhifə11/14
tarix11.01.2018
ölçüsü1,62 Mb.
#37481
1   ...   6   7   8   9   10   11   12   13   14

Literatūra:

1.Rosamond B. (2000) Theories of European Integration. Palgrave MacMillan


2.Dinan D. (2005, 3rd edition): Ever Closer Union. An Introduction to European Integration, Palgrave MacMillan

3.O’Brennan J. (2006) The Eastern Enlargement of the European Union. New York: Routledge

4.J.Richardson (ed.) European Union. Power and Policy-making. 2006, ( London and New York, Routledge),

5.B.F. Nelsen and A.Stub. (eds)The European Union. Readings on the Theory and practice of European Integration.2003 ( Colorado, Lynne Rienner Publishers),

6.Z.Ozolina. (ed.) Latvia in International Organizations, 2005, Comission of Strategic Analyses, Riga, Zinatne.

7.Ozolina Ž, Tīsenkopfs T. (2005). Latvija Eiropeizācijas krustceļos. LU Akadēmiskais apgāds.

8.Moravcsik A. & Vachudova M.A. (2003) National Interest, State

Power, and EU Enlargement, East European Politics and Societies 17 (1): 42-57

9.Sjursen H. (2002) Why Expand? The Question of Legitimacy and Justification in the EU’s Enlargement Policy, Journal of Common Market Studies 40(3): 491-513

10.Bieler A. (2002) The struggle over EU enlargement: a historical materialist analysis of European integration, Journal of European Public Policy 9(4): 575-597

11.Royo S. (2003) Joining the Club: Reflections from the Iberian Integration in Light of the New Enlargement to Eastern Europe, Jean Monnet/Robert Schumann Paper Series Vol. 2, No. 5

12.Eirobarometrs 66 Rudens 66. Ziņojums par Latvijas valsti. Latvija. Sabiedriskā doma Eiropas Savienībā. 2006. European Comission. Standard Eurobarometer 66/Autumn 2006.

13.Phinnemore D. (2006) Beyond 25 – the changing face of enlargement: commitment, conditionality and the Constitutional Treaty, Journal of Southern Europe and the Balkans 8 (1):7-26

14.Pridham G. (2006) European Union Accession Dynamics and Democratization in Central and Eastern Europe: Past and Future Perspectives, Government and Opposition 41(3): 373-400

15.European Commission (2006) Attitudes Towards European Union Enlargement, July 2006 (Special Eurobarometer 65.2)

16.Karp J. A., Bowler S. (2006) Broadening and deepening or broadening versus deepening: The question of enlargement and Europe’s ‘hesitant Europeans’, European Journal of Political Research 45: 369-390

17.Dinan D. (2007) Governance and Institutional Developments: Coping Without the Constitutional Treaty, Journal of Common Market Studies (Annual Review) 45:67-87

18.Enlargement Strategy and Main Challenges 2006-2007 (including annexed special report on the EU’s capacity to integrate new members) COM(2006) 649 final, 8.11.2006

19.Report on the institutional aspects of the European Union’s capacity to integrate new Member States, European Parliament, Final A6-0393/2006 (“Stubb Report”)

20.Emerson M.. et al. (2006) Just what is this ‘absorption capacity’ of the European Union?, Policy Brief No. 113, Centre for Euroepan Policy Studies

21.Lavenex S. and Schimmelfennig F. (2007) Relations with the Wider Europe, Journal of Common Market Studies (Annual Review) 45: 143-162

22.Smith K. E. (2005) The outsiders: The European neighbourhood policy, International Affairs 81 (4): 757-773

23.Rachman G. (2006) The Death of Enlargement, The Washington Quarterly 29 (3): 51-56

24.Miniotaite Gr. Convergent Geography and Divergent Identities: A Decade of Transformation in the Baltic States. – Cambridge Review of International Affairs, Vil.16, Nr.2, July, 2003, pp.11-32.

25.Latvijas skatījums uz Eiropas Savienības nākotni / Žanetas Ozoliņas redakcijā. - Rīga: Zinātne, 2007. - 234 lpp.

26.Kac Z.Plata za vhod.Evropeiskije dialogi, Riga, 2006.

27.Latvija 2006. Politikas gadagrāmata / zin. red. Zaneta Ozolina;/ - Rīga: Zinātne, 2007. - 271 lpp. - (Stratēģiskās analīzes komisija).
Interneta resursi

http://www.politika.lv



Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!

Akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas”

Kursa īss apraksts
Studiju kursa nosaukums:

Latviešu valodā: ES sociālās politikas ekonomiskie aspekti: salīdzinoša analīze

Angļu valodā: Economic Aspects of the EU Social Policies: a Comparative Analyses

Kredītpunkti: 5



Kursa autors: Dr.I.Stecenko

Pārbaudes forma: esejas, referāti, semināri, eksāmens


Kursa mērķis:
sniegt izpratni par sociālās politikas attīstību dažādās Eiropas valstīs un Eiropas Savienības sociālās politikas ietekmi uz nācijvalstu sociālo politiku


Kursa uzdevumi:

-sniegt zināšanas par Eiropas valstu sociālās politikas ekonomiskajiem aspektiem , balstoties attiecīgajā teorētiskajā diskursā

-veicināt studentu iemaņas analizēt sociālās politikas izmaiņu dažādās dimensijas:

sociālās politikas mērķus un īstenošanas sekas salīdzinoši atšķirīgās ES valstīs

-veicināt izpratni par ES valstu sociālās politikas attīstības iespējām nākotnē

globālās ekonomikas ietekmē


Pēc kursa apgūšanas studentiem ir:

-izpratne par sociālajiem , vēsturiskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, kuri ir ietekmējuši liberālisma un labklājības valstu attīstību

zināšanas par ES valstu sociālās politikas teorētisko bāzi

-izpratne par teorētiskā diskursa centrālo paradigmu sasaisti ar labklājības politikas īstenošanas praksi

-prasme analizēt primāro un sekundāro izziņas materiālu un strukturēt argumentāciju, -analizēt sociālās problēmas, veidot normatīvo perspektīvu, spējas strādāt patstāvīgi un akadēmiski komunicēt – rakstiski un mutiski. Izmantot IT materiāla prezentācijai un informācijas ieguvei
Kursa saturs:


Nr.p.k.

Tēma

1

Politiskās ekonomikas teorētiskie pamati: liberālā pieeja

2

Politiskās ekonomikas teorētiskie pamati: keinsiānisms un neoliberālisms

3

Labklājības valsts izcelsme un attīstība.

4

Labklājības valsts tipoloģija

5

Eiropas labklājības politikas konverģence un finansēšanas problēmas

6

Globālās ekonomikas spiediens uz labklājības valstu politiku.

7

ES darba tirgus un Eiropas nodarbinātības stratēģija

8

ES sociālā politika nākotnē

9

Sociālās politikas ekonomiskie pamati: Vācija

10

Sociālā politika un ekonomika Francijā

11

Sociālā politika Lielbritānijā

12

Austrumeiropas valstu sociālās politikas ekonomiskie aspekti

Literatūra:

1.Dorfman, Robert. Thomas Robert Malthus and David Ricardo. The Journal of Economic Perspectives, Vol. 3, No. 3., Summer, 1989, pp. 153-164.

2.Evensky, Jerry. Retrospectives: Ethics and the Invisible Hand. The Journal of Economic Perspectives, Vol. 7, No. 2., Spring, 1993, pp. 197-205.

3.Persky, Joseph. Retrospectives: Adam Smith's Invisible Hands. The Journal of Economic Perspectives, Vol. 3, No. 4., Autumn, 1989, pp. 195-201.

4.Samuels, Warren J.. The Classical Theory of Economic Policy: Non-Legal Social Control (II). Southern Economic Journal, Vol. 31, No. 2., Oct., 1964, pp. 87-100.

5.Hobsbown, Eric. The age of extremes: the short twentieth century, 1914-1991. London, Abacus, 2003, ch. 03.

6.Keynes, John Maynard. The General Theory of Employment, Interest and Money. London, Prometheus Books, 1997, ch. 2, ch. 3, ch. 5, ch. 11, ch. 13, ch. 18.

7.Pindyck, Robert S, Rubinfield, Daniel. Microeconomics. New York, Macmillan,1989, ch. 01 and ch. 14.

8.Tomka, Bela. Western European welfare states in the 20th century: convergences and divergences in a long-run perspective. International Journal of Social Welfare, 12 (4), 2003, pp. 249–260.

9.Abrahamson, Peter The Scandinavian Model of Welfare In MIRE. Comparing Social Welfare Systems in Nordic Europe and France. Paris, vol. 4, MIRE-DREES, pp. 31–60.

10.Moreno, Luis. The model of social protection in southern europe: enduring characteristics?. Madrid, CSIC, UPC, Working Paper 06-07, June, 2006.

11.Korpi, Walter. Welfare-state Regress in Western Europe: Politics, Institutions, Globalization, and Europeanization. Annual Review of Sociology, 29, 2003, pp. 589-609.

12.Clasen, Jochen, Davidson, Jacqueline, Ganssmann, Heiner, Mauer, Andreas. Non-employment and the welfare state: the United Kingdom and Germany compared.


Journal of European Social Policy, 16, 2006, pp. 134-154.

13.Trubek, David, Mosher, James. New Governance, Employment Policy and the European Social Model. In. Zeitlin, Jonathan, Trubeck, David (eds). Governing Work and Welfare in a New Economy: European and American Experiments. Oxford, Oxford University Press, 2003.



Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!

Akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas”

Kursa īss apraksts
Studiju kursa nosaukums:

Latviešu valodā: ES ārpolitikas un drošības politikas aktuālās problēmas

Angļu valodā: EU Foreign and Security Policy: Contemporary problems

Kredītpunkti: 5



Kursa autors: Dr. Dž. Sommers

Pārbaudes forma: esejas, referāti, semināri, eksāmens


Kursa mērķis:
Sniegt izpratni par Eiropas un ES ārpolitikas un drošības politikas mūsdienu problēmām un zinātniskajām debatēm par tām.


Kursa uzdevumi:

sniegt zināšanas par atšķirīgām teorētiskām koncepcijām, kuras tiek izmantotas , lai izprastu ES ārpolitiku un drošības politiku

izpētīt ES ārpolitikas un drošības politikas debašu vēsturisko attīstību no 1950-to gadu vidus līdz 1993.gadam

atklāt KĀDP institucionālo satvaru un lēmumu pieņemšanas procesu

iepazīstināt studentus ar KĀDP multilaterālās kooperācijas, reģionālās integrācijas un labas pārvaldības problēmām

analizēt un diskutēt par ASV lomu KĀDP izveidošanā un attīstībā ES.



Pēc kursa apgūšanas studentiem ir:

- spējas izprast argumentu par ES KĀDP relatīvi vājajām un stiprajām pusēm

- spējas kritiski un salīdzinoši izvērtēt dažādās teorijas un konceptuālās pieejas,

skaidrojošas ES KĀDP

spējas integrēt teorētisko un empīrisko materiālu

spējas izveidot artikulētu , koncentrētu un pārliecinošu materiāla prezentāciju un rakstisko analīzi. Spējas piedalīties konstruktīvā diskusijā.
Kursa saturs:



Nr.p.k.

Tēma

1

Ievads. ES ārpolitika un drošības politika

2

ES ārpolitikas veidošanas izcelsme.

3

ES KĀDP institucionalizācija. Mastrihta un KĀDP mērķi un instrumentārijs.

4

KĀDP : Amsterdama un Nica

5

Transatlantiskās attiecības un Eiropas drošība

6

KĀDP : multilaterālā sadarbība un reģionāla integrācija

7

Cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvaldība: KĀDP konteksts.

8

Eiropas drošība un Irākas karš

9

Eiropas ārpolitika un ES paplašināšanās

10

ES kā starptautiska aktiera nākotne


Literatūra:

1.Smith, Michael. Europe’s Foreign and Security Policy: The Institutionalization of Cooperation. Cambridge, Cambridge University Press, 2004.

2.Smith, Karen. European Union Foreign Policy in a Changing World. Cambridge, UK: Polity Press, 2003.

3. Eeckhout P. (2004), .Common Foreign and Security Policy. in External



Relations of the European Union: Legal and Constitutional Foundations., pp.

394-420.


4.Jørgensen, K.E.(2004) .Theorising the EU.s Foreign Policy. In: B. Tonra and T.

Christiansen, Rethinking European Union Foreign Policy. Manchester,

Manchester University Press, pp. 10-26 .

5.Duquette E.S.(2001), The European Union.s Common Foreign and Security

Policy: Emerging from the US Shadow?. in UC Davis Journal of International

Law and Policy , 7(169).

6. Crowe B.(2003), .A Common European Foreign Policy After Iraq?-



International Affairs , 79(3), pp. 533-547

7.Stent A. (2003), .Putin Shifts the US-Europe-Russia Balance. -



Internationale Politik 4, pp. 40-46.

8.Guehenno, G.M..(2003)The European Union and UN Peacekeeping. -



Internationale Politik 4, pp. 30-34.

9.Webber M. et al. (2002), .The Common European Security and

Defense Policy and the .Third-Country. Issue. - European Security

11(2), pp. 75-100.

10..Manners, I. (2002)‘Normative Power Europe: A Contradiction in Terms?’ Journal of Common Market Studies vol. 40, no.2, pp. 235-58.

11.Puetter U. and Wiener A. (2007), ‘Accommodating normative divergence in European Foreign Policy coordination: the example of the Iraq crisis’, Journal of Common Market Studies, vol. 45, No. 5, pp. 1065-88.


Interneta resursi

European Union Council of the EU

www.europa.eu.int www.ue.eu.int

The EU Commission External Relations Director-General

www.europa.eu.int/comm/external_relations

The European Parliament – Committee on Foreign Affairs

www.europarl.eu.int/committees/afet_home.htm

NATO NATO-EU: A Strategic Partnership

www.nato.int www.nato.int/issues/nato-eu/index.html

The European Convention The European Foreign Policy Bulletin online

www.european-convention.eu.int www.iue.it/EFBP

European Union Institute for Security Studies (ISS)

www.iss-eu.org

Network of Research and Teaching on European Foreign Policy (FORNET)

www.fornet.info

Centre for Security Studies (CSS) Stockholm International Peace Research Institute (SIPRI)

www.css.ethz.ch www.sipri.org

Columbia International Affairs Online (CIAO)

www.ciaonet.org

Centre for European Reform Centre for European Policy Studies

www.cer.org.uk www.ceps.be

Institute for Regional and International Studies The Brookings Institute

www.iris-bg.org www.brookings.edu
Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!

Akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas”

Kursa īss apraksts
Studiju kursa nosaukums

Latviešu valodā: Eiropas pārvaldības problēmas

Angļu valodā: European governance problems

Kredītpunkti: 5



Kursa autors: Mag.pol.Dace Akule

Pārbaudes forma: esejas, referāti, semināri, eksāmens


Kursa mērķis:
Primārais kursa mērķis ir sniegt studentiem izpratni par pārvaldības teorijām, sniegt iespēju paplašināt zināšanas, izpratni, analītiskās un pētnieciskās spējas saistībā ar Eiropas pārvaldības tēmām, pētot izmaiņas pārvaldības veidos Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, Itālijā, Austrumeiropā un Baltijas valstīs. .

Kursa uzdevumi:
-sniegt zināšanas un izpratni par dažāda veida pārvaldību būtību , izcelšanos, sekām un problēmām

-veicināt izpratni par Eiropas pārvaldības sarežģītajām konceptuālajām problēmām un zinātniskajām debatēm par tām

-sekmēt iemaņas kritiski analizēt dažādus pārvaldības līmeņus un veidus Eiropā

-sekmēt studentu spējas rakstiski analizēt problēmas un konstruktīvi piedalīties grupu diskusijās



Pēc kursa apgūšanas studentiem ir:
-izpratne par Eiropas pārvaldības politisko kursu īstenošanas pamatproblēmām

-spējas analizēt Eiropas pārvaldības un politisko kursu galvenās iezīmes

-spējas novērtēt ideju, sociālo un politisko kustību, institūciju un procesu relatīvo nozīmi pārvaldības attīstībā dažādās Eiropas valstīs

-spējas kritiski novērtēt dažādu pārvaldības veidu dažādās Eiropas valstīs priekšrocības un trūkumus


Kursa saturs:


Nr.p.k.

Tēmas

1

Ievads . Pārvaldība Eiropas nācijvalstīs un ES.

2

Institucionālās teorijas un to nozīme Eiropas pārvaldības studijās

3

Politisko kursu savstarpējie kontakttīkli un koalīcijas Eiropā

4

Politika paplašinātajā Eiropā; Identitāte

5

ES kā daudzlīmeņu pārvaldības organizācija un tās konceptualizācija

6

Politiskā konflikta struktūra Eiropā

7

ES paplašināšanas pārvaldība: no sešām līdz divdesmit septiņām valstīm

8

Pārvaldība pār ES robežām : KĀDP

9

ES un ASV: savstarpējā sapratne un dalītas intereses

10

Pārvaldība un politika Lielbritānijā

11

Pārvaldība un pārvaldīšana Francijā

12

Politiskais process Vācijā

13

Mainošamies pārvaldība Itālijā

14

Pārvaldības problēmas Centrālajā un Austrumeiropā

15

Pārvaldība Baltijas valstīs


Literatūra:
1.Wallace, H; Wallace, W & Pollack, M A: Policy-making in the European Union,

5th edition, (OUP, 2005)

2.European Commission: White Paper on a European

Communication Policy, February 2006. Website:

http://ec.europa.eu/communication_white_paper/index_en.htm

3.Kohler-Koch, B & Rittberger, B: “Review Article: The Governance Turn in

European Studies” Journal of Common Market Studies Annual Review 2005,

pp27-49 (September 2006).

4.Daly, M: “EU Social Policy after Lisbon”, Journal of Common Market Studies,

Vol 44 (3), 2006, pp461-482.

5.Almond G., Russell D., Bingham P.G., Jr., (eds). (2001) European Politics Today, 2nd ed., Longman, London.

6.Jenkins B. and Spyros A. S. (eds},(1996) Nation and Identity in Contemporary Europe, Routledge, London.

7.Manners I. and Whitman G.R.,(2001) The Foreign policies of European Union Member States, Manchester University Press,Manchester.

8.Bache I. and Flinders M. (eds). (2004). Multi-Level Governance. Oxford: Oxford University Press.

9.Hooghe L. and Marks G. 2001. Multilevel Governance and European Integration. Rowman and Littlefield.

10.Marks G. and Steenbergen M., (eds.) (2004). Political Conflict and European Integration. Cambridge: CUP.

11. Cole A.2008.Governing and Governance in France CUP.

12.Cole A. 2005. French Politics and Society, Prentice Hall.

13.Cole A. P. Le Gales and Levy J. (eds) 2005. Developments in French Politics 3:

Palgrave, London.

14Smith T 2004.France in Crisis, Cambridge University Press.

Culpepper P. (ed.) 2006.Changing France, Palgrave, London.

15.Cotta M.and Verzichelli L. (2007). Political Institutions in Italy, OUP .

16.Pasquino G.(2007) ‘Italian politics: no improvement in sight’, Journal of Modern Italian Studies, Vol. 12,Nr.3, pp.35-47

17.Conradt, David P. (2001). The German Polity. 7th Edition. New York/London: Longman. pp. 109-112.

18.Smith, Gordon. (1989). "Structures of Government" in: Development in West German Politics. Gordon Smith, William E. Paterson and Peter H. Merkl, (eds.).London: MACMILLAN. pp. 24-39.

 19.Stathis Kalyvas, (1996)The Rise of Christian Democracy in Europe, Cornell University Press.

20.Judge .D. (2005) Political Institutions in the UK, Oxford University Press, Oxford.

Wright T. (ed), (2000). The British Political Process, Routledge, London.

21.Dunleavy P. et al. (eds), (2006). Developments in British Politics 8 (Macmillan, A Seldon, D Kavanagh (eds) (2005) The Blair Effect 2001-05 A Wasted Term? (Cambridge University Press.

22.Budge, I. et al (2004) The New British Politics (3rd edition, Addison Wesley Longman, London.

23.Jones, B. et al (2004). Politics in UK Harvester-Wheatsheaf, 5th edition , London.

24.Vanags A. (Ed.) (2007). Baltic Partnerships: Integration, Growth and Local Governance in the Baltic Sea Region. OECD, OECD Publishing.

25.Assessing Communication Practices of Governments in Central

Europe and the Baltic States. Pilot Phase Summary, Conclusions & Next Steps. (2004)Institute on Governance. http://www.iog.ca/publications/govt_cit_comm_condensed.pdf

Lankina T.L., Hudalla A. (2008) Local Governance in Central and Eastern Europe: Comparing Performance in the Czech Republic, Hungary, Poland and Russia. Palgrave, McMillan,London.

Глобальное управление: учебное пособие / под ред. А.И. Соловьева. - Москва: ИНФРА-М, 2007. - 252 с. - (Учебники факультета государственного управления МГУ им. М.В. Ломоносова).

Regionālā politika un pašvaldību attīstība Eiropas Savienibā un Latvijā / Inese Vaidere, Edvins Vanags, Ilmars Vanags, Inga Vilka. - Riga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. - 295 lpp.


Interneta resursi

http://gcweb.gc.maricopa.edu/socci/polsci/links.htm

http://www.keele.ac.uk/deppts/por/usbase.htm.

http://www.fco.gov.uk.

European sites: http://europa.eu.int.

European Integration Online Papers (EIOP) http://olymp.wuwien.ac.at/eiop/.

Working Papers of the Robert Schuman Centre for Advanced Studies at the

European University Institute http://www.iue.it/RSCAS/Publications/


Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!

Akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas”

Kursa īss apraksts
Studiju kursa nosaukums:

Latviešu valodā: ES, globalizācija un glokalizācija

Angļu valodā: EU, Globalization and Glocalization

Kredītpunkti: 5



Kursa autors: Dr. S.Šaronova

Pārbaudes forma: esejas, referāti, semināri, eksāmens


Kursa mērķis:
iemācīt saprast un analizēt globalizācijas un glokalizācijas procesus ES attīstības kontekstā

Kursa uzdevumi:

-pētīt saikni starp ES un globalizāciju un specifiski jautājumu par to, vai

ES attīstība ir adekvāta globalizācijas dimensijām

-veicināt izpratni par globalizāciju un tās vēsturiskajam saknēm, zinātniskajām

debatēm par globalizāciju un tās sekām, analizēt glokalizācijas parādību

-sniegt un nostiprināt zināšanas par indivīdu un vietējo kopienu lomu plašāku

sociālo un politisko procesu kontekstā, analizēt un pētīt problēmas un idejas,

kuras ir pamatā ES iekšējai un globālajai dienaskārtībai

-saprast, kā indivīdi, un valstis un ES veicina izmaiņas un kā procesi un apstākļi ārpus subjekta darbības sfēras un kontroles tās kavē.

-attīstīt izpratni par ES un nācijvalstu lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz stratēģisko attīstību un to reakciju un darbību atbildot globalizācijas izaicinājumiem


Pēc kursa apgūšanas studentiem ir:

-dziļāka izpratne par globalizācijas un glokalizācijas parādībām un

jēdzieniem, saistībā ar ES attīstību

-spējas izmantot zinātnisko instrumentāriju: kategorijas, parametrus, statistiku, lai analizētu situāciju un veiktu procesu pētījumus dažādās sociālā un politiskā procesa jomās

-ir dziļāka izpratne par teorētisko bāzi, kura ir pamatā starptautiskās politikas un globalizācijas procesu analīzei, saistībā ar nācijvalstu suverenitāti, un nevalstisko aktieru darbību

-prasmes kritiski analizēt empīriskos datus, ar kuru palīdzību vērtēt teorētiskās premises

.

Kursa saturs:


Nr.p.k.

Tēma

1

Globalizācijas mīti un realitāte

2

Globalizācija: teorētiskie pētījumi un debates

3

Globalizācijas subjekti: kultūras, institūcijas, identitātes

4

Globalizācija un Eiropas integrācija

5

Izaicinājumi politikai un regulācijai : globālie, reģionālie, nacionālie, lokālie.

6

Tradicionālās sociālās institūcijas, globalizācija un glokalizācija: izglītība.

7

Tradicionālās sociālās institūcijas, globalizācija un glokalizācija: vara

8

Tradicionālās sociālās institūcijas, globalizācija un glokalizācija: kultūra

9

Tradicionālās sociālās institūcijas, globalizācija un glokalizācija: ekonomika

10

Tradicionālās sociālās institūcijas, globalizācija un glokalizācija: ģimene

11

Globalizācija, glokalizācija un ES: “jaunās” un “vecās” valstis

12

Globalizācija un glokalizācija mūsdienu Krievijā

13

Latvija: globalizācijas un glokalizācijas procesi


Literatūra:

1.Axtmann, Roland, ed.,1989. Globalization and Europe: Theoretical and Empirical Investigations, Blackwell, London and Washington.

2.Lechner, Frank J. and John Boli, eds.  2007.  The Globalization Reader, Third Edition.  Malden, MA:  Blackwell.

3.Robertson, R. 1995. Glocalization: Time-Space and Homogeneity-Heterogeneity. Global Modernities. London, Sage

4.O’Meara, P. Mehlinger, H., Krain, M., eds., 2000.Globalization and the Challenges of a New Century: A Reader,(Bloomington and Indianapolis, Indiana University Press.

5.Giddens, Anthony, 2000. Runaway World: how globalization is shaping our lives, New York, Routledge.

6.Held D., McGrew A. (eds), 2003. The Global Transformations Reader: an Introduction to the Globalization Debate, Cambridge: Polity Press, Cambridge. 7.Hobson, J. M.  2004.  The Eastern Origins of Western Civilisation.   Cambridge:  Cambridge University Press. 

8.Robinson, William I.  2004. A Theory of Global Capitalism: Production, Class, and State in a Transnational World. Baltimore: Johns Hopkins University Press.

9.Wallerstein, I.. 2004.World-Systems Analysis: An Introduction. Durham, NC: Duke University Press

10.Scholte J.A. 2005, Globalization – a critical introduction, London: MacMillan/Palgrave.

11.Manfred B. Steger 2003, Globalization – A Very Short Introduction, Oxford: Oxford University

12.Liu, Xinru and Lynda Norene Shaffer. 2007. Connections across Eurasia: Transportation, Communication, and Cultural Exchange on the Silk Roads. New York: McGraw-Hill.

13 Baker M. 2006 Restructuring Family Policies : Convergences and Divergences Paper.back (Univ of Toronto Pr; Sep 30 2006

14. Pieterse J.N., 2003. Globalization and Culture : Global Melange. - Rowman & Littlefield Pub Inc.

15. Mendis M. 2007 Glocalization :The Human Side of Globalization As If the Washington Consensus Mattered - Lulu.Com: 2007.
Население и глобализация: [Монография] / [Римашевская Н. М., Галецкий В. Ф., Овсянников А. А. и др.]; Под общ. ред. Н. М. Римашевской; Рос. акад. наук. Ин-т соц.-экон. проблем народонаселения (ИСЭПН) Москва: Наука, 2002.

Глобализация: тревожные тенденции / Джозеф Стиглиц ; [Пер. с англ. Г.Г. Пирогова] Москва: Мысль, 2003.

Глобализация и регионализм: Черноморский регион. Балканы = Globalization and regionalism : Black sea region. Balkans / [Ред. совет: В.В.Журкин (пред.) и др.] Москва: Интердиалект+, 2001.

Глобализация образования: компетенции и системы кредитов Маркет ДС Корпорейшн, 2005.

Шаронова С.А. Социологическое образование в контексте Европейских реформ и российской модернизации (сравнительный анализ) // Социогуманитарное образование в России: проблемы и перспективы – Иркутск: НЦ РВХ ВСНЦ СО РАМН, 2007. С. 18-39.

Глобализация", "культура", "цивилизация: Материалы постоянно действующего междисциплинарного семинара Клуба ученых "Глобальный мир": Вып. 7 (30).- М.: 2003.

Колесов, В. П. Глобализация мирового хозяйства и национальные интересы России [Монография] М. :ТЕИС, 2002.

Глобализация экономики и внешнеэкономические связи России: [Монография] / [И.П. Фаминский, Э.Г. Кочетов, В.Ю. Пресняков и др.]; Под ред. И.П. ФаминскогоМосква: Республика, 2004.

Черемин С. Е. Россия в условиях глобализации мировой экономики. М. : 2001

Globālā dienaskārtība. Zinātniski pētnieciskie raksti. 5(11) 2006 / zin. red. Kristīne Rudzīte. - Rīga: Zinātne, 2006. - 287 lpp. - (Stratēģiskās analīzes komisija).

Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!

Akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas”

Kursa īss apraksts
Studiju kursa nosaukums:
Latviešu valodā: ES-ASV attiecību analīze

Angļu valodā: Analysis of the EU-USA Relations



Kredītpunkti: 5

Kursa autors: Dž.Sommers

Pārbaudes forma: esejas, referāti, semināri, eksāmens


Kursa mērķis:
iepazīstināt studentus ar dažāda līmeņa transatlantiskajām attiecībām: starpvaldību sarunām un attiecībām, kopējo ieguldījumu pasaules problēmu risināšanā un ar zinātniskajām diskusijām par ES un ASV kopīgo ieguldījumu globālo problēmu risināšanā.


Kursa uzdevumi:

-iepazīstināt ar zināšanām par ES-ASV attiecību ietekmi uz abiem politiskajiem aktieriem un trešajām pusēm tādās sfērās kā ekonomika, tirdzniecība, monetārā stabilitāte, drošība, attiecību „krīze” .

-identificēt ES –ASV attiecībās katras puses intereses un mērķus

-iemācīt studentus analizēt primāros dokumentus , kuri skar ES-ASV attiecības un galveno institucionālo aktieru aktivitātes

-noteikt esošās politikas atbilstību abu aktieru interesēm

-prognozēt ES-ASV attiecību attīstību nākotnē


Pēc kursa apgūšanas studentiem ir:

- dziļas zināšanas par transatlantisko attiecību evolūciju aukstā kara laikā un pēc tam, izpratne par mūsdienu galvenajām drošības problēmām , kuras skar abus politiskos aktierus;


- izpratne par ES un ASV ārpolitikas un drošības politikas attīstību

un par specifiskajām ES un ASV attiecību iezīmēm


- spējas analizēt ES-ASV savstarpējās atkarības determinantu ietekmi

īpaši ekonomikas, enerģētikas, globālās problemātikas sfērā


- spējas kritiski analizēt primāro un sekundāro avotu materiālus, analizēt

sociālās, politiskās un ekonomiskās problēmas, kas ir nozīmīgas šajās

attiecībās, veidot strukturētu argumentāciju

Kursa saturs:


Nr.p.k.

Tēma

1

Aukstā kara vēstures pārskats

2

Transatlantiskā alianse pēc aukstā kara

3

Eiropas Savienības ārpolitika mainīgajā pasaulē

4

ASV ārpolitika mainīgajā pasaulē

5

Tranatlantiskās attiecības mūsdienās – vienotība vai krīze?

6

ES un ASV: vērtības un stratēģiskās intereses ārpolitikā un drošības politikā

7

Tirdzniecība, ekonomiskās attiecības un globālās problēmas

8

Transatlantiskās attiecības: sabiedriskā doma

9

Transatlantiskās attiecības: iekšpolitiskās institūcijas un interešu grupas

10

Transatlantiskās attiecības: ietekme uz trešajām valstīm

11

Iekšpolitiskie un ārpolitiskie izaicinājumi transatlantiskajai aliansei


Literatūra:
1. EU Security Strategy And Cooperation Handbook (World Business, Investment and Government Library), International Business Publications, USA; 2 edition (July 1, 2006)

2.EU Intelligence and Security Policy Handbook (World Business, Investment and Government Library) International Business Publications, USA; 2 edition (July 1, 2006)

3.Kotzias N. and Liacouras P. 2005. EU-US Relations: Repairing the Transatlantic Rift Palgrave ,Macmillan, London.

4.Steffenson R. 2005. Managing EU-US Relations: Actors, Institutions and the New Transatlantic Agenda. 2005.Manchester University Press .2005)

5.Penska S.E.2005.Defining the Enemy: EU and US Threat Perceptions After 9/11, Susan E. Penska, in European Security after September 11 and the War in Iraq,

6.Gartner H. and Cuthbertson I. 2005. Effective Multilateralism: Europe, Regional Security, and a Revitalised UN, December 2004,

http://fpc.org.uk/fsblob/350.pdf

7.Ganzle, S. 2008.The European Neighbourhood Policy: The EU’s Newest Foreign Policy Instrument.” Paper to be presented at the International Studies Association (San Francisco, USA) March 26th-29th,

8.Peterson J. , Pollack M.(eds), 2003. Europe, America, Bush. Transatlantic

Relations in the 21st Century, Routledge, London,

9.Howorth J. , Keeler J.L.S. (eds), 2003 Defending Europe: The EU,

NATO and the Quest for European Autonomy, Palgrave Macmillan, New York-

Basingstoke.
Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!

Akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas”

Kursa īss apraksts
Studiju kursa nosaukums:

Latviešu valodā: Eiropas Savienība un Eirāzija: attiecību analīze

Angļu valodā: EU and Eurasia: Anlysis of Relations

Kredītpunkti: 5



Kursa autors: Mag,psich. Pēteris Vinķelis

Pārbaudes forma: esejas, semināri, referāti, eksāmens


Kursa mērķis:
ES un Eirāzijas valstu attiecību kompleksa izzināšana un analīze.


Kursa uzdevumi:

Sniegt studentiem iespēju pārzināt, kritiski analizēt un praktiski pielietot zināšanas par galvenajiem problēmjautājumiem ES, tās dalībvalstu un Eirāzijas valstu attiecībās.


Pēc kursa apgūšanas studentiem ir:
-izpratne par sociālajiem, vēsturiskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, kuri ietekmē attiecības starp ES un Eirāzijas valstīm

-spēja identificēt un izprast šo attiecību galvenos faktorus un to savstarpējo saistību un mijiedarbību, īpaši demokratizācijas, enerģētikas, ārējās un drošības politiku mijiedarbību

-spēja kritiski analizēt primāro un sekundāro avotu materiālus, analizēt sociālās, politiskās un ekonomiskās problēmas, kas nozīmīgas šajās attiecībās, veidot strukturētu argumentāciju
Kursa saturs:





Tēmas nosaukums

1

Ievads. ES kā ārpolitisks aktieris

2

Eiropas kaimiņvalstu politika (EKP)

3

EKP : ietvars un instrumenti

4

EKP: ekonomiskā dimensija

5

Plašākā Eiropa: Identitāte un nosacījumi

6

ES un Krievija: aktuālās problēmas

7

ES un Krievijas kopējie kaimiņi: reģionālisms un ģeopolitika

8

Eiropas enerģētiskā drošība: izaicinājumi un iespējas

9

Melnās jūras reģiona un Centrālāzijas stratēģiskā nozīme Eiropas Savienībai

10

Rietumi, ES un Turcija

11

Eiropas Savienība un Dienvidkaukāzs

12

Eiropas Savienība un Centrālāzija


Literatūra:

1.European Neighbourhood Policy: Economic Review of EU Neighbour Countries,

EUROPEAN ECONOMY. OCCASIONAL PAPERS. No.30. June 2007. European Commission. Brussels. 203pp.

http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/occasional_papers/2007/occasionalpapers30_en.htm

2.Franco Algieri (2006) A Weakened EU’s Prospects for Global Leadership

The Washington Quarterly • 30:1 pp. 107–115, Winter 2006-2007

3.“How to strengthen EU foreign policy” Charles Grant and Mark Leonard,

Centre for European Reform, July 2006 http://www.cer.org.uk/pdf/policybrief_cfsp_3july06.pdf

4.Smith, Michael (2004) 'Toward a theory of EU foreign policy-making: multi-level governance, domestic politics, and national adaptation to Europe's common foreign and security policy', Journal of European Public Policy, 11:4, 740 - 758

5.Rosa Balfour (2007) ‘Promoting human rights and democracy in the EU’s neighbourhood: tools, strategies and dilemmas’

In: ‘Reassessing the European Neighbourhood Policy’ EPC Issue Paper No.54 June 2007 http://www.epc.eu/TEWN/pdf/963724382_EPC%20Issue%20Paper%2054%20-%20Reassessing%20the%20ENP.pdf

6.Steven Levitsky, Lucan Way (2005) ‘International Linkage and Democratization’

Journal of Democracy Volume 16, Number 3 July 2005 p 21-34

7.Paul Kubicek (2005) ‘The European Union and democratization in Ukraine’

Communist and Post-Communist Studies, Volume 38, Issue 2, June 2005, Pages 269-292

8.Michael Emerson, editor (2005) ‘Democratisation in the European Neighbourhood’ CEPS Paperbacks, October 2005 240p

Full text-download http://shop.ceps.eu/BookDetail.php?item_id=1267

9.Alexander Warkotsch (2006) The European Union and Democracy Promotion in Bad Neighbourhoods: The Case of Central Asia. European Foreign Affairs Review 11: 509-525, 2006.

10John Redmond (2007) ‘Turkey and the European Union: troubled European or European trouble?’International Affairs 83 (2), 305–317.

11.Ronald Asmus(ed., 2006) 'Next Steps in Forging a Euroatlantic Strategy for the Wider Black Sea’ German Marshall Fund of the United States, 2006

http://www.gmfus.org/publications/article.cfm?id=234

12.Рональд Асмус (2007) 'Евро-атлантическое Причерноморье', Россия в глобальной политике, № 3, Май - Июнь 2007 http://www.globalaffairs.ru/numbers/26/7699.html

13.Alieva, Leila, “EU and the South Caucasus”, CAP Discussion paper, Berlin, Bertelsmann Stiftung, December 2006, http://www.cap.lmu.de/download/2006/2006_Alieva.pdf

14.Emilian Kavalski (2007) 'Whom to Follow? Central Asia between the EU and China' China Report 43 : 1 (2007): 43–55
Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!


Akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas”

Kursa īss apraksts
Studiju kursa nosaukums:

Latviešu valodā: ES-Krievijas attiecību analīze

Angļu valodā: EU – Russia: Analysis of Relations

Kredītpunkti: 5

Kursa autors: Lektors. P.Viņķelis

Pārbaudes forma: esejas, referāti, semināri, eksāmens


Kursa mērķis:

Sniegt zināšanas par plašu ES un Krievijas attiecību spektru, attiecību attīstības vēsturi un iespējamo attiecību attīstību nākotnē




Kursa uzdevumi:

izzināt ES- Krievijas attiecību pamatus un noteikt to mērķus

noteikt ES-Krievijas attiecību katras puses mērķus un intereses

- iemācīt studentus analizēt ES - Krievijas attiecību pirmdokumentus

un nozīmīgāko politisko institūciju aktivitātes

- noteikt esošo politisko kursu atbilstību abu pušu interesēm



Pēc kursa apgūšanas studentiem ir:

izpratne par sociālajiem, vēsturiskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, kuri ietekmē attiecības starp ES un Krieviju

spēja identificēt un izprast šo attiecību galvenos faktorus un to savstarpējo saistību un mijiedarbību, īpaši demokratizācijas, enerģētikas, ārējās un drošības politikas jautājumos

spēja kritiski analizēt primāro un sekundāro avotu materiālus, analizēt sociālās, politiskās un ekonomiskās problēmas, kas ir nozīmīgas šajās attiecībās, veidot strukturētu argumentāciju

spējas prognozēt ES-Krievijas attiecību attīstību

Kursa saturs:

Nr.p.k.

Tēma

1

Jaunais institucionālisms un ES-Krievijas attiecību analīze

2

ES ārpolitika:: pārskats

3

Krievijas ārpolitika: pārskats

4

ES un Krievija trīs valstu – ASV-Krievija-ES attiecību kontekstā

5

Partnerattiecības un sadarbības līgumi: mainīgas parādības vai stratēģija?

6

Jaunās tūkstošgades jaunā politika: ES un Krievija globalizācijas kontekstā

7

Eiropas kaimiņattiecību politika un tās ietekme uz ES-Krievijas attiecībām

8

ES-Krievijas ekonomiskās attiecības

9

ES-Krievijas attiecības ārējās drošības sfērā

10

ES-Krievijas attiecības Likumdošanas un iekšlietu sfērā

11

ES-Krievijas attiecības zinātnes, kultūras un izglītības jomā

12

Enerģētikas politika ES un Krievijā: īstermiņa sadarbība vai ilgtermiņa stratēģija?

13

Krievijas attiecības ar trešajām valstīm Eiropā

14

ES-Krievijas attiecību nākotne

Literatūra:

Dokumenti

1.Agreement on Partnership and Cooperation, Establishing a Partnership between the European Communities and their Member States, of the one part, and the Russian Federation, of the other part. 27 November, 1997.

2.Commission of the European Communities. Communication from the Commission to the Council. The EU and Kaliningrad. COM(2001) 26 final. Brussels, 17.1.2001.

3.Commission of the European Communities. European Commission approves terms for negotiating new EU–Russia agreement. Brussels, 03.07.2006. IP/06/910.

4.Common Strategy of the European Union on Russia of 4 June 1999

Communication from the Commission to the Council and the European Parliament on Relations with Russia. Brussels, 2004. COM(2004)106.

5.Communication from the Commission to the Council and The European Parliament. Wider Europe— Neighbourhood: A New Framework for Relations with our Eastern and Southern Neighbours. Brussels, 2003. COM(2003) 104 final.

6.Draft Treaty establishing a Constitution for Europe as approved by the Intergovernmental Conference on 18 June 2004.

7.European Court of Auditors. Special Report No 2/2006 concerning the performance of projects financed under TACIS in the Russian Federation. Luxembourg, 2006.

8.European Neighbourhood Policy. Strategy Paper. Brussels, 2004. COM(2004) 373 final.European Round Table. Seizing the Opportunity: Taking the EU-Russian relationship to the next level. Brussels, 2006.

9. Latvija - Krievija - X. Zinātniski pētnieciskie raksti. 1(12)2007 / zin. red. Žaneta Ozoliņa. - Rīga: Zinātne, 2007. - 317 lpp. - (Stratēģiskās analīzes komisija).



Pamatliteratūra

Andreyev, A. How Do Russians View Cooperation with Europe? // Russia in Global Affairs. 2003. June 16.

Arbatova N. Problema – 2007: chto dalshe // Rossiya v globalnoi politike. 2006. No. 1

Buckley, M. Russian Foreign Policy and Its Critic // European Security. 2002. Winter. Vol. 11. No. 4.

Duke, S., Vahnoonacker, S. The Brusselisation of CFSP? Paper prepared for Connex conference. Oslo, 27-28 March 2005.

EEA Plus? Possible institutional arrangements for the European Neighbourhood Policy (ENP). EPC Commentary. Brussels, 2005.

Emerson, M. EU-Russia Four Common Spaces and the Proliferation of the Fuzzy. Brussels, 2005. CEPS Policy Brief. No. 71.

Emerson, M., Tassinari, F., Vahl, M. A New Agreement between the EU and Russia: Why, what and when. Brussels: CEPS, 2006. Policy Brief No. 103.

Thym, D. Reforming Europe’s Common Foreign and Security Policy // European Law Journal. 2004. Vol. 10. No. 1.

The EU and Russia: Perspectives on a Strategic Partnership. Expert Opinion Survey. A report by The EU-Russia Centre. Brussels: The EU-Russia Centre, 2006.

White, B. Understanding European Foreign Policy, Palgrave, N.Y. 2001.

White, S., Mcallister, I., Light, M. Enlargement and New Outsiders // Journal of Common Market Studies. 2002. Vol. 40. No.1.


Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!

Akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas”

Kursa īss apraksts
Studiju kursa nosaukums:

Latviešu valodā: Sabiedrības pārvaldes sociālās tehnoloģijas

Angļu valodā: Social Technologies of Public Governance

Kredītpunkti: 5



Kursa autors: Profesore S.Šaronova

Pārbaudes forma: esejas, referāti, semināri, eksāmens


Kursa mērķis:

Sniegt plašas zināšanas par sociālo tehnoloģiju jēdzieniem un teoriju, manipulācijas iespējām, izmantojot sociālās tehnoloģijas un par to praktisko pielietojumu

Kursa uzdevumi:

- iepazīstināt ar sociālās tehnologijas teorijām, sociālās tehnologijas veidiem, to

stratēģiju un taktiku

- iemācīt atpazīt un pielietot sociālās tehnoloģijas prasmes

- iemācīt analizēt sociālās tehnoloģijas efektivitāti


Pēc kursa apgūšanas studentiem ir:
- zināšanas un izpratne par sociālās tehnoloģijas jēdzieniem un mehānismiem

- spējas kritiski analizēt sociālās situācijas

- spējas atpazīt sociālo tehnoloģiju izmantošanu publiskajā telpā un pielietot sociālo

tehnoloģiju stratēģiju un taktiku

- spējas izprast kā masu pārliecināšanas tehnika tiek izmantota dažādās specifiskās

sfērās ( destruktīvos kultos, politiskās kampaņās un propagandā)


Kursa saturs:


Nr.p.k.

Tēma

1

Sociālās tehnoloģijas evolūcija. Eiropas un ASV sociālās tehnoloģijas koncepcijas.

2

Manipulatīvās spēles un sociālās tehnoloģijas metodoloģija. “Zombēšanas’ fenomens salīdzinošajā sociālajā tehnoloģijā.

3

Sociālās tehnoloģijas klasifikācija. Zināšanas kā sociālās tehnoloģijas forma.

4

Starpdisciplinārā telpa kā mūsdienu sociālās tehnoloģijas sfēra : sabiedriskās attiecības, zināšanu menedžments, marketings.

5

Sociālās tehnoloģija kā valsts pārvaldes elements

6

Sociālās tehnoloģija: plānojot organizāciju funkcionēšanu

7

Sociālā tehnoloģija: manipulācija ar masām

8

Sociālās tehnoloģijas stratēģijas un taktikas analīze valsts līmenī (spēle)

9

Stratēģijas un taktikas izstrāde atsevišķas biznesa organizācijas līmenī (spēle).

10

Sociālās tehnoloģijas optimizācija un efektivitāte ( diskusija)

Literatūra:

  1.Adam LeBor.2006. Complicity with Evil: The United Nations in the Age of

Modern Genocide. Yale University Press.

2.Sir Ross. 2005. A Guide to Social Engineering, Volume 1 A Guide to Social Engineering, Volume 2. Astalavista.

3.Faye L.F. Techniques de manipulation des masses. www.deepsound.net/ha/psyops.html






4.Euro A.2002. MEDIA MANIPULATION for MASS CONTROL. www.sovereignty.org.uk/features/articles/dreuro.html


5.Cialdini, R. B. (2001). Influence: Science and practice (4th edition). Needham Heights, MA: Allyn & Bacon.

6.Pratkanis, A. R., & Aronson, E. (2001). Age of propaganda: The everyday use and abuse of persuasion (Revised Edition). New York: W. H. Freeman

7.Psychowars: How to manipulate the masses -http://www.abovetopsecret.com/forum/thread339666/

8.Sociotechnics /Edited by Albert Cherns. – London, Malaby Press Limited, 1976.


9.Бергер П., Лукман Т. Социальное конструирование реальности. – М.: Academia-Центр, Медиум, 1995.

10.Бирюкова М.В. Социальные технологии и проектирование. – Харьков, 2001.

11.Блэк С. Паблик Рилейшнз. Что это такое? – М.: Новости, 1990.

12.Доценко Е.Л. Психология манипуляции. – М.: Че Во, Юрайт, 2000.

13.Иванов В.Н., Патрушев В.И. Социальные технологии. – М.: Муниципальный мир, 2004.

14.Кравченко С.А. Нелинейная социокультурная динамика: играизационный подход. – М.: МГИМО-Университет, 2006.

15.Лестер Т. Психологическое консультирование и менеджмент: Взгляд клинициста. – Екатеринбург: Изд-во Ур. Гос. экон. ун-та, 2002.

16.Подшивалкина В.И. Социальные технологии: проблемы методологии и практики. – Кишинев, 1997.

17.Романов А.А. Реклама: между социумом и маркетингом. – М., 2004.

18.Шаронова С.А. Деловые игры. – М.: РУДН, 2005.

19.Шаронова С.А. Практикум. Деловые игры. – М.: РУДН, 2005.

20.Шаронова С.А. Управление и социальные технологии.//Социология власти. Вестник РАГС. № 5, 2005, с. 99-111.

21.Щедровицкий Г.П. Избранные труды. М.: Шк.Культ.Полит., 1995.

22.Этюды по социальной инженерии: от утопии к организации. – М.: Эдиториал УРСС, 2002.


Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!


Yüklə 1,62 Mb.

Dostları ilə paylaş:
1   ...   6   7   8   9   10   11   12   13   14




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©muhaz.org 2024
rəhbərliyinə müraciət

gir | qeydiyyatdan keç
    Ana səhifə


yükləyin