Baltijas Starptautiskā akadēmija

Akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas”

Kursa īss apraksts
Studiju kursa nosaukums:

Latviešu valodā: ES politikas kvalitatīvā analīze

Angļu valodā: Qualitative Analysis of the EU Policy

Kredītpunkti: 5

Kursa autors: Ilze Ostrovska

Pārbaudes forma: esejas, semināri, referāti, eksāmens


Kursa mērķis: iepazīstināt studentus ar jēdzieniem un metodēm, ar kuru palīdzību tiek veikta politisko kursu analīze un izstrādāti ieteikumi noteiktu kursu izstrādāšanai un īstenošanai.

Kursa uzdevumi:

- iepazīstināt studentus ar politiskajiem kursiem kā akadēmisku disciplīnu un kā sistemātiskas domas metodi, kas ietver politisko kursu dizainu, attīstību un novērtējumu.

- sniegt zināšanas par politiskajām debatēm un pretrunām, kuras ir raksturīgas

mūsdienu ES politiskajiem kursiem

-attīstīt studentos iemaņas, analizējot ES politisko kursu veidošanas un

īstenošanas problēmas, salīdzināt tās ar studenta izcelmes valsts politiskajām

problēmām attiecīgajā politiskajā sfērā

Pēc kursa apgūšanas studentiem ir:

-spējas definēt politisko kursu centrālos jautājumus un noteikt problemātiskos

politiskā kursa izstrādes aspektus

-spēja noteikt atbilstošus lēmumu izstrādes kritērijus politikas analīzei

-spēja novērtēt alternatīvus politiskos lēmumus

-spēja noteikt politisko kursu iemiesošanas līdzekļus un sociālās izmaksas

-spēja kritiski analizēt primāro un sekundāro avotu materiālus,

analizēt sociālās, politiskās un ekonomiskās problēmas, saistītas ar politisko kursu īstenošanu

-prasme konstruktīvi strādāt politiskās analīzes grupā

-prasme pielietot kritiskas domāšanas spējas, lai sintezētu teoriju, metodes un empīriku

-prasme skaidri un neitrāli izklāstīt sarežģītas un kontroversiālas politisko kursu problēmas
Kursa saturs:

Nr.p.k.	Tēma
1	Kas ir politiskā analīze un kāpēc tā ir nepieciešama?
2	Informācijas avoti, vākšana un analīze
3	Politiskās analīzes komponenti
4	Problēmas modelēšana
5	Problēmu analīze
6	Risinājuma metožu izvēle
7	Politisko risinājumu analīze
8	Kvalitatīvā ieguvumu-zaudējumu analīze
9	Publiskās intervences robežas: valdības neveiksmes
10	Politisko kursu apgūšana un īstenošana
11	ES konkurences politika: kritiska analīze
12	ES ekonomiskā un monetārā politika: kritiska analīze
13	ES budžeta analīze
14	ES ārpolitikas analīze
15	ES drošības politikas analīze
16	Zināšanu sabiedrības attīstības politika ES: kritiska analīze
17	ES politisko institūciju attīstības politika: kritiska analīze

Literatūra:

1. Bardach E.(2005) A Practical Guide for Policy Analyses. CQ Press, Washington

2. Policy-Making in the European Union.( 2005) Oxford University Press, Oxford.

3.Lebow R.N., Lichbach M. 2007.Theory and Evidece in Comparative Politics and International Relations . Palgrave/Macmillan, N.Y.

4.Goodin R. 2007. Enfrenchising all Affected Interests and its Alternatives. Philosophy and and Public Affairs, Vol.25, Nr.1, pp.40-68.

5.Tetlock Ph.E.2005. Expert Political Judgement. How Good is it? How Can we Know? Princeton University Press, Princeton, N.Y.

6. Hay C., Watson M. and Wincot D. Globalisation, European Integration and the

persistence of European Social Models. - http://www.one-europe.ac.uk/pdf/w3.PDF

7..Edquist K. EU social policy governance: advocating activism or serving states?

http://web.ebscohost.com/ehost/pdf?vid=12&hid=12&sid=b2156ac6-d112-4376-a0a3-b86673ffcb23%40sessionmgr7

8. Rosello M. Fortress Europe and its Metaphors: Immigration and the Law –

http://uw-madison-ces.org/papers/rosello.pdf

9.Whiteside N. From Full Employment to Flexibility: Britain and France 1960-1990.

http://uw-madison-ces.org/papers/chabbal.pdf

10.Akkoyunlu S. European Labor Markets. Can Migration Provide Efficiency?

http://uw-madison-ces.org/papers/chabbal.pdf

11.Jordan A.The Europeanisation of UK Environmental Policy, 1970-2000:

http://uw-madison-ces.org/papers/chabbal.pdf

12. Baldwin M. EU Trade Politics – Heaven or Hell? -

http://web.ebscohost.com/ehost/pdf?vid=11&hid=12&sid=b2156ac6-d112-4376-a0a3-b86673ffcb23%40sessionmgr7

13.Gerlach C. Does Business Really Run EU Trade Policy? Observations about EU Trade Policy Lobbying. - http://web.ebscohost.com/ehost/pdf?vid=11&hid=12&sid=b2156ac6-d112-4376-a0a3-b86673ffcb23%40sessionmgr7

14.Krahmann E. The Emergence of Security Governance of the Post Cold War Europe. – http://uw-madison-ces.org/papers/chabbal.pdf

15. Rawlinson P. Russian Organized Crime and the Baltic States: Assessing the Threat.- http://uw-madison-ces.org/papers/chabbal.pdf

Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!


Maģistrantūras akadēmiskā programma „Eiropas studijas”

Kursa īss apraksts
Studiju kursa nosaukums:

Latviešu valodā: Eiropas Savienības institūcijas, politika un lēmumu pieņemšana

Angļu valodā: EU Institutions, Policy and Decision-Making

Kredītpunkti: 5

Kursa autors: Mag.pol. Dace Akule

Pārbaudes forma: esejas, semināri, referāts, eksāmens

Kursa mērķis: sniegt maģistriem zināšanas par ES vadošo institūciju uzbūvi, lēmumu pieņemšanu, to izpildīšanu ES 27 dalībvalstīs, dalībvalstu iekšpolitikas un ES politikas savstarpēju sakarību.

Kursa uzdevumi:

sniegt zināšanas par Eiropas integrācijas teorijām un institucionālo dinamiku ES

veicināt izpratni par ES politiku un to ietekmi uz ES ekonomiskajam attiecībām

sekmēt iemaņas ES attīstības un paplašināšanās problēmu novērtēšanā

iepazīstināt ar ES starpvaldību un pārnacionālajiem aspektiem

izskatīt ES dalībvalstu politiskās attīstības raksturīgās īpatnības.

Pēc kursa apgūšanas studentiem ir sekojošas prasmes:

padziļinātas zināšanas par ES nozīmīgākajām institūcijām

prasme novērtēt ES lēmumu ietekmi uz dalībvalstu politiku

zināšanas par ES paplašināšanas ietekmi uz integrācijas procesu

prasme atklāt ES dalībvalstu politikas pamattendences

prasme izmantot Eiropas integrācijas teorijas Rietumeiropas un Austrumeiropas attīstības salīdzinošajā pētniecībā

Kursa saturs:

	Tēmas nosaukums
1	Eiropas integrācijas teorijas: pamatatziņas
2	Institucionālā dinamika Eiropas Savienībā
3	ES dalībvalstu pārvaldības institūcijas
4	Lēmumu pieņemšana Eiropas Savienībā un ES dalībvalstu politikā
5	ES starpvaldību un pārnacionālie aspekti
6	Eiropas Savienības paplašināšanās nozīmīgākie faktori
7	ES dalībvalstu savstarpējās sadarbības attīstība
8	Ekonomiskā un monetārā savienība
9	ES budžets un kohēzijas politika
10	ES valstu ekonomiskās attiecības

Literatūra:

David M. Wood and Birol A. Yesilada. The Emerging European Union, Longman, 2007, 272 pp.

Jacques Pelkman. European Integration: Methods and Economic Analysis, Financial Times Press, 2007, 504 pp.

David Gowland and Richard Dunphy, C Lythe. The European Mosaic, 3/E, Longman, 2006, 624 pp.

Gabriel A. Almond, Russell J. Dalton and G. Bingham Powell, Jr., and Kaare Strom. European Politics Today, Longman, 2006, 528 pp.

J. Richard Piper. Major Nation-States in the European Union, Longman, 2005, 432 pp.
Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!

Akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas”

Kursa īss apraksts
Studiju kursa nosaukums:

Latviešu valodā: ES integrācijas politiska ekonomika

Angļu valodā: Political Economy of the EU Integration

Kredītpunkti: 5

Kursa autors: Dr.I.Stecenko

Pārbaudes forma: esejas, semināri, referāti, eksāmens


Kursa mērķis: iepazīstināt studentus ar ekonomiskās integrācijas problēmām pasaules ekonomikā, ekonomiskās integrācijas problēmām ES un ES dalībvalstu ekonomiskās integrācijas politiku.

Kursa uzdevumi:

-sniegt zināšanas par Eiropas Savienības ekonomiskās politikas mērķiem pamatuzdevumiem un problēmām

-veicināt izpratni par Eiropas ekonomisko institūciju ietekmi uz integrācijas procesu

- iepazīstināt ar ekonomiskajiem izaicinājumiem un problēmām ES dalībvalstīm integrācijas procesa gaitā

Pēc kursa apgūšanas studentiem ir:

-prasme analizēt integrācijas attīstības regularitāti, ES papaplašināšanās problemātiku un pārvaldes institūciju funkcionēšanu, ekonomiskās politikas plānošanu, vienotās valūtas sistēmas un valūtas tirgus veidošanu

-spējas kritiski analizēt sekundāros avotus, veidot un strukturēt argumentus, veidot normatīvo perspektīvu

-prasme analīzēt sociālās un politiskās problēmas, saistītas ar attiecīgo izpētes objektu

- spējas strādāt patstāvīgi un akadēmiski komunicēt – rakstiski un mutiski. Izmantot IT materiāla prezentācijai un informācijas ieguvei.
Kursa saturs:

Nr.p.k.	Tēmas
1	Integrācijas jēdziens un loma pasaules ekonomikā.
2	Brīvās ekonomiskās zonas un to loma ekonomiskajās sistēmās
3	Ofšoru zonas integrācijas procesos kā ES politikas elements
4	Transnacionālo kompāniju ietekme uz ES integrācijas politiku
5	Ekonomiskās integrācijas telpas mērķi un uzdevumi
6	Ekonomiskās integrācijas telpas subjekti
7	Ekonomiskā integrācija un galvenie ES ekonomiskās attīstības principi.
8	Mastrihtas līgums un konverģences kritēriji
9	Eiropas Centrālās bankas loma ES ekonomiskās politikas veidošanā. Brīva kapitāla plūsma.
10	Preču un pakalpojumu brīva plūsma ES
11	Cilvēkresursu brīva plūsma kā ekonomiskā uzplaukuma garants
12	Investīciju politika ES
13	Ekonomiskā integrācija: ES dalībvalstu problēmas un attīstības perspektīvas

Literatūra:

1.Baldwin R., Wyplosz Ch. 2006.The Economics of European Integration. MHP, N.Y.

2. De Grauwe P. 2005. Economics of Monetaru Unipn. Oxford University Press, Oxford.

3.Molle W. 2006. The Economics of European Integration: Theory, Practice, Policy. Ashgate.

3. Stecenko I. 2005. Formirovanie I razvitie integracionnih processov ES( in Russian). BSA, Riga

Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!

Akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas”

Kursa īss apraksts
Studiju kursa nosaukums:

Latviešu valodā: ES likumdošana

Angļu valodā: EU Law

Kredītpunkti: 5

Kursa autors: A. Ovlaščenko

Pārbaudes forma: esejas, referāti, semināri, eksāmens


Kursa mērķis: izpētīt Eiropas Savienības likumdošanas izveidi, attīstību un pamatprincipus, ES un nacionālo likumdošanu savstarpēju ietekmi un sasaisti, ES un dalībvalstu kompetenci nosakošo likumdošanu.

Kursa uzdevumi:

-sniegt zināšanas par ES likumdošanu, tās nozīmi un attīstību ES izveides gaitā

veicināt izpratni par ES likumdošanas būtību un tās sasaisti ar nacionālo valstu likumdošanām

-iepazīstināt ar nozīmīgākajām politiskajām, ekonomiskajām un sociālajām problēmām , saistītām ar ES likumdošanu

Pēc kursa apgūšanas studentiem ir:
-izpratne par sociālajiem, vēsturiskajiem, un politiskajiem procesiem, kuri ietekmē Es likumdošanas attīstību

-izpratne par ES likumdošanas sistēmas galvenajiem principiem

-spēja identificēt, izprast un analizēt galvenos faktorus, to savstarpējo saistību un mijiedarbību, ietekmējot ES likumdošanas attīstību, ES likumdošanas nozīmīgākās problēmas

-spēja kritiski analizēt ES ārējo politiku globalizācija un Eiropas konstitucionālisma kontekstā

-spēja analizēt ES-nacionālās likumdošanas attiecību kontroversiālos aspektus
Kursa saturs:

Nr.p.k.	Tēma
1	ES likumdošanas veidošanas stratēģija: galvenie posmi un rezultāti
2	ES juridiskie pamati: no līgumiem un līdz Eiropas Konstitūcijai
3	ES likumdošanas jēdziens: tā juridiskā un sociālā bāze
4	ES likumdošana: principi, avoti un sistēma
5	ES jurisdikcija
6	Eiropas Konstitūcija un ES paplašināšanās: vienotība daudzveidībā?
7	ES un ES dalībvalstu nacionālo valstu juridiskās kārtības attiecību principi
8	ES likumdošana un starptautiskā juridiskā kārtība
9	ES kopējās ārējās un drošības politikas juridiskā bāze
10	ES kompetences likumu pārkāpšanas novēršanā
11	ES likumdošana: kultūra, identitāte un Eiropas integrācija
12	ES institūciju juridiskā bāze
13	ES kopējā tirgus likumdošana
14	ES finansu sistēmas juridiskā bāze
15	Darbaspēka, sociālās sfēras un veselības aizsardzības juridiskā bāze

Literatūra:

1.Deards, E. European Union Law. Textbook / Elspeth Deards, Sylvia Hargreaves. - Oxford University Press, 2004. - 360, [32] p.

2.Bailey A., Bailey M. EU Directive Handbook: Understanding the European Union Compliance Process and What It Means To You. Boca Raton, Florida: St. Lucie Press, 2005. P. 13 – 26.

3.Soveroski M. Enlarging the European Union: Is Agenda 2000 a Guiding Star for the New Millennium / In: Europe – Toward the Next Enlargement / Ed. by P. Coffey. London: Kluwer Academic Publishers, 2003. P. 35 – 70;

4.Blackstone’s Statutes EC Legislation 2004/2005 / Ed. by N. Foster. Oxford: Oxford University Press, 2004;

5.Cremona M. EU Enlargement: Solidarity and Conditionality // European Law Review. 2005. Vol. 30. № 1. P. 3 – 22;

6.Thym D. The Political Character of Supranational Differentiation // European Law Review. 2006. Vol. 31. № 6. P. 781 – 799.

7.Devuyst Y. The European Union Transformed: Community Method and Institutional Evolution from the Schuman Plan to the Constitution for Europe. Frankfurt am Main: Peter Lang, 2006. P. 106 – 108;

8.Schutze R. Dual Federalism Constitutionalised: The Emergence of Exclusive Competences in the EC Legal Order // European Law Review. 2007. Vol. 31. № 1. P. 3 – 28.

9.Verwey D. The Europian Community, the European Union and the International Law of Treaties: A Comparative Legal Analysis of the Community and Union’s External Treaty-Making Practice. The Hague: Asser Press, 2004.

10.Byrjukov M.M. Evropejskij Sojuz, Evrokonstitucija i mezhdunarodnoje pravo. Moscow: Naucnaja kniga, 2006. P. 7 – 19.

11.Tizzano A. The Foreign Relations Law of the EU Between Supranationality and Intergovernmental Model / In: The European Union as an Actor in International relation / Ed. by E. Cannizaro. The Hague: Kluwer Law International, 2002. P. 135 – 147;

12. Graf von Kielmansegg S. The European Union’s Competences in Defence Policy – Scope and Limits // European Law Review. 2007. Vol. 32. № 2. P. 213 – 231.
Mācību procesā laikā iespējamas izmaiņas un papildinājumi programmā un literatūras sarakstā!

Akadēmiskā maģistra programma „Eiropas studijas”

Kursa īss apraksts
Studiju kursa nosaukums:

Latviešu valodā: ES integrācija un aktuālās problēmas Latvijā

Angļu valodā: EU Integration and Latvia. Contemporary Issues

Kredītpunkti: 5

Kursa autors: Dr.Ilze Ostrovska

Pārbaudes forma: esejas, referāti, semināri, eksāmens


Kursa mērķis: apgūt integrācijas teorijas klasiskās pieejas un izpētīt empīriski ES funkcionējošo institūciju problēmas integrācijas procesā sevišķu uzmanību pievēršot Latvijas spējām atbildēt uz integrācijas procesa izaicinājumiem

Kursa uzdevumi:

-sniegt zināšanas par galvenajām politiskajām, sociālajām un ekonomiskajām problēmām Latvijā, kuras ir izveidojušās Latvijas integrācijas procesa ES rezultātā.

-veicināt izpratni par izmaiņām Eiropas politiskajā telpā, ES politiku un politiskajiem kursiem pakāpeniskas Centrālās un Austrumeiropas un Latvijas integrēšanās ES gaitā

-iepazīstināt ar problēmām, kuras veidojas ‘veco” un „jauno’ dalībvalstu interakcijas rezultātā,

-analizēt ES ietekmi uz Latvijas attīstību, tās gaitu un rezultātus
Pēc kursa apgūšanas studentiem ir:
-izpratne par sociālajiem, vēsturiskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem, kuriem ir ietekme uz ES attīstību un ES integrāciju stimulējošiem faktoriem

-spēja identificēt un izprast šo attiecību galvenos faktorus, kuri raksturo Eiropas politiku un politiskos kursus

- izpratne par faktoriem , kuri ir sekmējuši ES paplašināšanos pagātnē un mūsdienās - Latvijas integrācijas procesa gaitā

-spēja analizēt integrācijas procesa determinantus un prognozēt ES attīstību nākotnē, Latvijas lomu in nozīmi

-spēja analizēt izaicinājumus, ieguvumus un problēmas Latvijas integrācijas ES gaitā

-spēja kritiski analizēt primāro un sekundāro avotu materiālus, veidot strukturētu argumentāciju

Kursa saturs:

Nr.p.k.	Tēma
1	Ievads. Politiskā integrācija. Jēdziens, ģenēze, problēmas
2	ES paplašināšanās . Vēsturiskā pieredze
3	Eiropas integrācijas dilemmas: intergovernmentālisms, pārnacionālisms un federālisms
4	ES paplašināšanās: mūsdienu problēmas
5	ES Konstitucionālais līgums un Lisabonas līgums: solis Eiropas integrācijas virzienā?
6	ES integrācijas izaicinājumi Latvijai
7	ES institūcijas un Latvijas līdzdalība ES. Demokrātijas deficīta problēma
8	ES un Latvijas pilsonība: brīvas pilsoņu kustības politikas problēmas
9	ES kopējā ārējā un drošības politika: Latvijas līdzdalība politikas īstenošanā
10	ES absorbēšanas un dalībvalstu integrācijas kapacitāte
11	Zināšanu sabiedrības veidošanas politika. Latvijas ieguldījums
12	Sabiedriskā doma Latvijā: ES integrācijas konteksts
13	Kaimiņvalstu attiecību veidošanas politika: Latvija un ES