Baltijas Starptautiskā akadēmija

Politikas teorija: aktuālās problēmas

1.“The Aesthetics of Bad Faith” kongresa “The 15^th International Congress of Aesthetics: Japan 2001” elektroniskajā rakstu krājumā (CD-ROM) “The Great Book of Aesthetics”;

2."Ironiskas pārdomas par cilvēka/dzīvnieka nošķīrumu"// Kentaurs Nr. 25, 2001. gada augusts, 108.-119. lpp.;

3."Praktiskais Es"// Kentaurs Nr. 21, 2000. gada aprīlis, 113.-124. lpp.;

Dr.oec. Inna Stecenko

ES integrācijas politiskā ekonomika

ES sociālās politikas ekonomiskie aspekti: salīdzinoša analīze
1.Стеценко И.П The EU investment into Latvian SME”s. Management Journals, London, № 2, 2006 г., 0, 5 п.л.

2. Inna Stecenko Балтийский ежемесячный журнал «Direktors», Рига №4, 2006.g «Uzbrukošā bankrota diagnostika», 0,4 п.л.

3.Стеценко И. П Управление внешнеэкономической деятельностью предприятия (методическая разработка к спецкурсу), Рига, 2005 8п.л.,

4.Стеценко И. П. Инвестиции Европейского Союза в малый и средний бизнес Латвии, Научный журнал «Проблемы современной экономики», Санкт - Петербург №3/4 2006 г, 0,5 п.л.

4.Тезисы докладов международной научно- практической конференции «Частный бизнес в странах Балтии – 1 год в ЕС», Проблемы оценки эффективности инвестиционных проектов при вступлении в ЕС., Рига 2005г. (В сооавторстве)

5.Тезисы докладов международной научно- практической конференции «Частный бизнес в странах Балтии – 1 год в ЕС», Разработка критериев комплексной оценки деятельности фирмы на основании моделей контроллинга. Рига 2005г. Авт –

6.Вестник ФИНЭК, №1С-Пб, «Критерии конвергенции для стран ЕС» 2004г. Научные труды, Ekonomikas un kultūras augstskola, Rīga – 2003g, «Разработка методики оценки уровня интеграции государств», 0,4 п.л.

7.Научные труды, Рижский институт мировой экономики, Рига 2003, «Анализ уровня конвергенции государств-участниц интеграционных образований и распределения полномочий», 0,45 п.л.

8.Polska w Europie, Warszawa- 2002, №2, Lettland und Europаische Union. 0.6

Marketing advertising & PR motion, Рига 2002г. «Европейский союз: проблемы расширения», 0,4 п.л.

9.Сб. Научных трудов МИЭСИ, Москва 2002г., «Латвия на пути интеграции в Европейский Союз», 0,4 п.л.

10. 
    Народная Украинская Академия, Международный семинар «Приватное образование: перспективы развития», Харьков 2002г., «Проблемы организации и управления в частных высших
    

Mag.psich. Pēteris Viņķelis

ES -Krievijas attiecību analīze

ES – Eirāzijas attiecību analīze

Search for Security in Latvia: Identity and Security Architeture

Joint Baltic American National Commitee, Washington DC, 2000
9.Studiju programmas ārējie sakari pašnovērtēšanās periodā
9.1 Studiju programmas sadarbība ar darba devējiem

Neskatoties uz to, ka programma funkcionē tikai otro gadu, programmas vadība ir veikusi ievērojamu darbu, lai paplašinātu lietišķos sakarus ar darba devējiem, kas ir nepieciešams ne tikai, lai izzinātu potenciālo darba devēju viedokli par nākamo darba ņēmēju zināšanām: to struktūru, apjomu un kvalitāti, bet arī lai profesionāli orientētu BSA absolventus.

Maģistrantūras programmas specifika ir tāda, ka šajā programmā studē profesionāli relatīvi stabili speciālisti, kuriem studijas maģistrantūrā ir nepieciešamas tālākas karjeras izaugsmei un zināšanu padziļināšanai.

„Eiropas studiju” programmas Padomes sastāvā ietilpst dažādu politisku un saimniecisku institūciju pārstāvji, kuri regulāri iepazīstas ar programmas akadēmisko un metodoloģisko darbību un savukārt konsultē programmas vadību par jaunākajām tendencēm un prasībām darba tirgū. Programmas padomes sastāvā ir tādi augsta līmeņa speciālisti kā LR Saeimas deputāte V. Paegle, laikraksta „Diena” redaktora vietnieks P. Raudseps, LR ĀM Personāla departamenta direktore Irēna Putniņa, Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētājs A. Lauciņš, LR Vides ministrs R. Vējonis u.c.

2. 
   Studiju programmas sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārzemēs.
   

Sadarbība ar Latvijas augstskolām, kurās ir līdzīgas studiju programmas, notiek sekojošās jomās:

- apmaiņa ar akadēmiskā personāla pasniedzēju sastāvu, kas piedalās nodarbību vadīšanā. Tā, BSA studiju programmā, atsevišķu mācību disciplīnu vadīšanā ir iesaistīti pasniedzēji no Latvijas Universitātes un ASV un Krievijas ( MVU) .

- ir parakstīts sadarbības līgums starp BSA un Rīgas Stradiņa universitāti;

- ir plānota kopīga zinātniski praktisko konferenču organizēšana.

- ir plānots kopīgs sadarbības projekts ar Kijevas valsts universitāti TEMPUS programmas ietvaros « Eiropas studiju » programmas izstrāde un attīstība »
2006./07. m.g. interesantu lekciju ciklu studenti klausījās pie prof. J.Žilinska (Polija) un pie profesora M.Hadsona (ASV)
Starptautiskā sadarbība tiek plānota ar sekojošām ārzemju augstskolām: Lomonosova vārdā nosauktā Maskavas Valsts universitāte; A.Hercena vārdā nosauktā Valsts St-Pēterburgas pedagoģijas universitāte (Krievija), St-Pēterburgas Baltijas Starptautiskās sadarbības un svešvalodu institūts (Krievija), taču pilnasinīga studentu apmaiņa ir iespējama ar citu valstu augstskolām pēc akreditācijas ieguves.
BSA noslēgtie sadarbības līgumi:

• 
  ar Maskavas Valsts universitāti (Krievija);
  

• 
  ar Humanitāro un ekonomisko zinātņu augstskolu (Lodzja, Polija);
  
• 
  ar Valsts Sankt-Pēterburgas pedagoģijas universitāti (Krievija);
  
• 
  ar Sankt-Pēterburgas Baltijas Starptautiskās sadarbības un svešvalodas institūtu (Krievija) ( Sk. Pielikums nr.10)
  

Ārvalstu studentu skaits studiju programmā

Ārvalstu studentu skaits, kas mācās “Eiropas studijas ”

2007./2008.m.g

Nr.p.k.	Valsts	Studentu skaits
	Azerbaidžāna	2
	Gruzija	5
	Ukraina	1
	Uzbekija	1
	Kopā	9

9.3. Sadarbība ar ārvalstu vieslektoriem
Sadarbība ar augstāk minētajām akadēmiskajām organizācijām tiek

veikta, piemēram, aicinot augstskolu profesorus lasīt lekciju kursus BSA.

Zemāk esošajā tabulā kā piemērs ir parādīti vieslektori, kas ieradās BSA ar

lekciju kursiem un lasīja vieslekcijas “Eiropas studiju” maģistrantiem.

Vieslektoru līdzdalība programmas īstenošanā 2006./07. un 2007/08.m.g.

Nr.p. k.	Lektors	Valsts	Mācību gads
1.	Jacek Zeļinsky, habil.. zin. dokt., Varšavas Universitātes docents, Polija	Polija	2006./2007.
2.	Michael Hudson Dr.oec, Misūri universitāte, ASV	ASV	2006./2007.
3.	Dr.Soc. Svetlana Sharonova , Maskavas Valsts universitāte, Krievija	Krievija	2007./2008

.
.

10.Studiju programmas rīcība likvidācijas gadījumā.

( Sk .Pielikumu Nr.1)

11. Studiju programmas attīstības plāns
11.1. Programmas satura, studiju formas un metožu attīstības virzieni

Galvenie principi programmas studiju procesa attīstībā ir noteikti ar didaktiskās problēmas risināšanas iespējām. Lai “Eiropas studiju” akadēmiskais personāls varētu maksimāli kvalitatīvi veikt savu darbu, BSA un programmas vadība nodrošina un pilnveido to sekojošā veidā:

• 
  studiju procesa norises un darba vides pozitīvas noskaņas un gaisotnes veidošana starp studentiem un docētājiem (ne retāk kā divas reizes semestrī studentu un vadības tikšanās reizēs tiek apspriestas problēmas);
  
• 
  studiju satura izvērtēšana un pilnveidošana, saskaņojot ar pašnovērtējumiem, iekšējo un ārējo auditu rezultātiem (vienu reizi semestrī ir jānotiek auditam kopā ar BSA analītisko centru; ņemot vērā analīzes rezultātus, jāievieš korekcijas programmas darbībā);
  
• 
  izvērtē un koriģē studiju priekšmetu saturu un apjomu (ne retāk kā reizi semestrī notiek studiju programmas Padomes sēdes, kurās apspriež mācību kursu pilnveidošanas iespējas un programmas atbilstību nodarbinātības tirgus prasībām un valsts noteiktajiem prioritārajiem attīstības virzieniem
  
• 
  studiju metodisko materiālu, studiju līdzekļu sagatavošana (esošajā un nākošajā mācību gadā pasniedzēji turpina darbu pie kursu-lekciju sagatavošanas (izdošanas) ;
  
• 
  studentu, docētāju, darba devēju un absolventu aptaujas, izvērtējot rezultātus (katra moduļa noslēgumā, kopumā astoņas aptaujas katrā mācību gadā)
  
• 
  nozares speciālistu pieprasījuma, pieprasījumu prognožu un studiju programmas absolventu tālākās karjeras datu bāzes izveidošana (sākot ar 2008.g. jūniju, kad to sāks veidot un regulāri papildināt);
  
• 
  studentu orientācija uz tālākizglītību, pastāvīgu profesionālu izaugsmi un pilnveidošanos;
  
• 
  studentu sagatavošana darbam multikultūrālā vidē, veidojot toleranci attiecībā uz kultūras daudzveidību globalizācijas apstākļos visās dzīves jomās
  
• 
  katru gadu veikt dziļāku programmas analīzi, apkopojot pašnovērtējums, kuru rezultātus pārskata studiju programmas Padome un augstskola kopumā (katru gadu martā vai aprīlī veikt programmas kompleksu analīzi un pieņemt lēmumus, kurus apstiprina Programmas Padomes sēdē);
  

Lai paaugstinātu studiju programmas kvalitāti, BSA un programmas vadība plāno tās attīstību šādos virzienos:

• akadēmiskā personāla pētniecības stimulēšanu un lasāmo kursu metodiskās izaugsmes veicināšanu (turpināt apmaksāt pasniedzēju darbu par papildus metodiskajiem un mācību līdzekļiem);

• ārvalstu speciālistu piesaistīšana (piemēram, uzaicināt kā vieslektorus kolēģus no ASV, Krievijas, Zviedrijas, Somijas, Igaunijas, Polijas

• starptautiskās sadarbības paplašināšana (līgumu noslēgšana ar universitātēm, kurās ir līdzīgas programmas)

• „Eiropas studiju” docētāju zinātniskā, radošā un izdevējdarbība, kā arī piedalīšanās konferencēs un projektos.

Studiju programma tiek koriģēta atbilstoši izmaiņām tehnoloģijās un darba tirgus prasībām. Katra studiju gada beigās tiek vērtēta studiju programmas realizācijas gaita un tās atbilstība darba tirgus prasībām, tāpēc visas studiju programmas sastāvdaļas tiek regulāri pārskatītas (ne retāk, kā reizi gadā). Nepieciešamības gadījumā tiek veiktas arī izmaiņas studiju programmā (kas nepārsniedz IZM atļauto normu), piem., mainīta studiju priekšmetu secība vai KP sadalījums starp atsevišķiem izvēles studiju kursiem.
11.2. Akadēmiskā personāla attīstības iespējas

Studiju programmas akadēmiskā personāla attīstības pamatuzdevumi:

• 
  motivēt esošos docētājus, celt zinātniskās izglītības līmeni un kvalifikāciju
  
• 
  nodrošināt docētāju līdzdalību projektos, semināros, vietējās un starptautiskās konferencēs;
  
• 
  rast iespēju sūtīt docētājus kvalifikācijas celšanas kursos;
  
• 
  stimulēt akadēmiskā personāla tālākizglītību un stažēšanos arī ārzemēs;
  
• 
  piesaistīt vieslektorus programmas darbā.
  

Akadēmiskā personāla kvalitatīvas darbības veicināšana:

• 
  radot labvēlīgu psiholoģisko klimatu kolektīvā;
  
• 
  modernizēt docētāju darba vietas, apgādājot tās ar datoriem un datu / video projektoriem;
  
• 
  nodrošinot docētājus ar iespēju izmantot kopēšanas aparatūru;
  
• 
  nodrošinot docētājus ar jaunāko speciālo literatūru.
  

Docētāju zinātniski - pētnieciska un metodiska darbība 2008.un 2009.g.

• 
  esošajā un nākošajā mācību gadā sagatavot un izdot 2 BSA Zinātnisku rakstu krājumus
  
• 
  esošajā un nākošajā mācību gadā sagatavot un izdot lekciju kursus-konspektus svarīgākajos teorētiskajos un specializētajos kursos.
  

Docētāju piedalīšanās projektos un konferencēs

• 
  Sniegt iespēju studiju programmas pasniedzējiem divas reizes mācību gada laikā piedalīties ar ziņojumu (tēžu publikācija) starptautiskās konferencēs;
  

Docētāju kvalifikācijas paaugstināšana (papildizglītība)

• 
  Nodrošināt studiju programmas visa akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu „Multimediju tehnoloģijas studiju procesā” kursos;
  
• 
  Nodrošināt studiju programmas pasniedzēju pedagoģiskās kvalifikācijas paaugstināšanu ( gadījumos, kad attiecīgā pedagoģiskā kvalifikācija nav iegūta augstākās izglītības studiju procesā)
  

11.3 Materiāli tehniskās bāzes attīstība

Profesionālajā izglītībā ne mazāk svarīga loma ir materiāli-tehniskajai bāzei; Tiek plānots :

• 
  Nodrošināt papildus studiju auditorijas ar jaunu tehnisko aprīkojumu (2008./09.m.g.)
  
• 
  Izveidot elektronisko līdzekļu laboratoriju, ko var izmantot ari „Eiropas studiju” studenti
  
• 
  Papildināt bibliotēku ar jauniem grāmatu izdevumiem Ls 5000- apmērā (2008./09. m.g.);
  
• 
  Papildināt bibliotēku ar 2-4 jauniem žurnālu nosaukumiem gadā
  
• 
  Pilnveidot studiju procesa metodisko nodrošinājumu: izdot lekciju kursus -konspektus visos nozīmīgākajos „Eiropas studiju” pamatkursos un   specializācijas kursos.
  

11.4. Studentu skaitliskā attīstība
“Eiropas studiju” programma plāno skaitliski attīsit uz izvērst studentu apmācību

paplašinot studentu skaitlisko sastāvu ik gadus par 30-40% procentiem. Lai to panāktu nepieciešams veikt virkni pasākumu programmas komunikācijā ar iespējamajiem studentiem:

- uzlabot programmas mājas lapas saturu un paplašināt komunikāciju svešvalodās (krievu, angļu valodā), ņemot vērā NVS valstu interesi par studijām šajā programmā.
- uzlabot komunikāciju ar studējošiem bakalaura programmās , ieinteresējot par iespējām studēt programmā “Eiropas studijas”
- attīstīt sadarbību ar programmām citās ES valstīs un iesaistoties Eiropas sadarbības programmās, paplašināt studentu un pasniedzēju apmaiņas iespējas.

BSA

Akadēmiskā augstākās izglītības

maģistra studiju programma “Eiropas studijas”

(kods-45310)