Baltijas Starptautiskā akadēmija

3.6.Akadēmiskās maģistra studiju programmas „Eiropas studijas ” mācību plāns

Specialitātes kods 4531002

Mācību laiks 2 gadi (4 semestri), 20 nedēļas semestrī

1 kredītpunkts – 8 kontaktstundas

Nr. r.	Disciplīnas nosaukums	Kredīt- punkti	Dalījums pa semestriem				Kontroles formas
			1.sem.	2.sem.	3.sem.	4.sem	Esejas	Ref	Eks
A – Obligātās disciplīnas
1	Politikas teorija: aktuālās problēmas	5	x				11	4	Eks.
2.	Eiropas ideju attīstības analīze	5	x				11	4	Eks.
3.	Salīdzinošās politikas metodoloģija	5	x				11	4	Eks.
4.	ES institūcijas un lēmumu pieņemšana	5	x				11	4	Eks.
5.	ES politikas kvantitatīvā analīze	5		x			11	4	Eks.
6.	ES politikas kvalitatīvā analīze	5		x			11	4	Eks.
7.	ES integrācijas politiskā ekonomika	5		x			11	4	Eks.
8	ES likumdošana	5	x	x			11	4	Eks.
9.	ES integrācija un aktuālās problēmas Latvijā	5			x		11	4	Eks.
Kopā A blokā		45
B – Ierobežotās izvēles disciplīnas (ne vairāk kā 15 kp)
10.	ES sociālās politikas ekonomiskie aspekti: salīdzinošā analīze	5			x		11	4	Eks.
11.	ES ārpolitikas un drošības politikas aktuālās problēmas	5			x		11
12.	ES, globalizācija un glokalizācija	5			x		11	4	Eks.
13.	ES pārvaldības problēmas	5			x		11	4
14.	ES-ASV attiecību analīze	5	x		x		11	4	Eks.
15.	ES-Krievijas attiecību analīze	5		x	x		11	4	Eks.
16.	ES-Eirāzijas attiecību analīze	5		x	x		11	4	Eks.
17.	Sabiedrības pārvaldes sociālās tehnoloģijas	5		x	x		11	4	Eks.
Maģistra darba sagatavošana un aizstāvēšana		20				x
Kopā:		80

4.Akadēmiskās maģistra programmas “Eiropas studijas” pašnovērtējums

4.1.Studiju programmas atbilstība LR akadēmiskās augstākās izglītības standartam

Studiju programma “Eiropas studijas” tika izstrādāta atbilstoši LR pieņemtajiem reglamentējošiem dokumentiem, kuros ir iekļauta Eiropas un pasaules pieredze augstākās akadēmiskās izglītības jomā, kā arī ņemta vērā Latvijas izglītības sistēmas specifika.

Pamatojoties uz LR augstskolu likumu (59.pants) un Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu (MK noteikumi Nr.2, 2002.03.01) akadēmisko maģistra grādu iegūst, apgūstot akadēmisko maģistra studiju programmu.

BSA akadēmiskā studiju programma “Eiropas studijas” atbilst LR valsts akadēmiskās izglītības prasībām, kas ir noteiktas LR Augstskolu likumā un LR Augstākās izglītības likuma projektā. Saskaņā ar šīm prasībām programmas apgūšana dod iespēju iegūt akadēmisko maģistra grādu sociālajās zinātnēs ar specializāciju “Eiropas studijas”

Programma, atbilstoši attiecīgās izglītības pakāpes valsts akadēmiskās izglītības

standartam, satur sekojošus elementus:

programmas stratēģiskos mērķus un uzdevumus;

programmas saturu;

programmā iegūstamos studiju rezultātus;

iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību.

BSA akadēmiskā maģistra studiju programma “Eiropas studijas” nodrošina augstāko akadēmisko izglītību. Tā tiek strukturēta tādejādi, lai studenti divu gadu (pilna laika studijas) laikā iegūtu ne tikai padziļinātas teorētiskās zināšanas, bet arī pētnieciskā darba iemaņas, analizējot politiskajā praksē sastopamās problēmas.

Maģistra studijas programma “Eiropas studijas” ietver zinātniski pamatotas plaša profila studijas sekojošos virzienos:

• 
  starptautisko attiecību teorijās
  

- politikas pētniecības metodoloģijā un pētnieciskās metodēs

• 
  Eiropas ekonomisko un sociālo modeļu attīstībā
  
• 
  Eiropas Savienības integrācijas politikā
  
• 
  Eiropas Savienības kā starptautisko attiecību subjekta pētniecībā
  

Programma paredz apgūt konkurētspējīgas praktiskās iemaņas politiskā procesa un politisko kursu analīzē, izstrādājot patstāvīgus analīzes darbus katra mācību priekšmeta ietvaros un maģistra darbu..

Valsts akadēmiskā izglītības standarta prasības attiecībā uz programmas saturu	Standarta prasību realizācija programmā “Eiropas studijas”	Kat.	Kp
Maģistra studiju programmas obligātajā saturā (ne mazāk kā 45 kp) ietver : attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpēti (ne mazāk kā 30 kredītpunktu)	Politikas teorija: aktuālās problēmas Eiropas ideju attīstības analīze Salīdzinošās politikas metodoloģija ES politikas kvantitatīvā analīze ES politikas kvalitatīvā analīze ES, globalizācija un glokalizācija	A A A A A A	5 5 5 5 5 5
Teorētisko atziņu aprobācija zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā (ne mazāk kā 15 kredītpunktu)	ES integrācijas politiskā ekonomika Eiropas institūcijas un lēmumu pieņemšana ES integrācija un aktuālās problēmas Latvijā	A A A	5 5 5
Ierobežotās izvēles daļa (15 kp)	ES sociālās politikas ekonomiskie aspekti: salīdzinošā analīze ES likumdošana ES-ASV attiecību analīze ES-Krievijas attiecību analīze Sabiedrības pārvaldes sociālās tehnoloģijas ES - Eirāzijas attiecību analīze ES ārpolitikas un drošības politikas aktuālās problēmas ES pārvaldības aktuālās problēmas	B B B	5 5 5
	A un B daļa (kopā jāsavāc)		60kp
Maģistra darbs (ne mazāk kā 20 kp)			20kp
	Pavisam kopā		80 kp

Veiktā salīdzinošā analīze apliecina, ka studiju programma “Eiropas studijas” pilnībā atbilst akadēmiskās augstākās izglītības standartam. Attiecīgās zinātņu nozares – šajā gadījumā politikas zinātnes jomā - teorētisko atziņu izpētei ir veltīti seši priekšmeti (30 kredītpunkti), bet teorētisko atziņu aprobācijai Eiropas Savienības aktuālo problēmu aspektā – trīs priekšmeti (15 kredītpunkti). Ierobežotās izvēles kursi piedāvā izvēlēties specializāciju gan ES institucionālo problēmu un politisko kursu detalizētākā analīzē, gan ES starptautisko attiecību politikas analīzē, ja maģistra darba izstrādes problemātika noteiks šādu zināšanu apguves nepieciešamību (15kp pēc izvēles).
4.2.Salīdzinājums ar citu Latvijas augstskolu maģistra programmām politikas zinātnē

Akadēmiskās maģistra programmas politikas zinātnē tiek īstenotas Latvijas universitātes Sociālo zinātņu fakultātē un Eiropas un sabiedrības attīstības akadēmiskajā centrā (ESAAC), kā arī RSU Eiropas studiju fakultātē. Taču programmas ir atšķirīgas gan savstarpēji, gan arī atšķiras no BSA akadēmiskās maģistra programmas “Eiropas studijas”.

ESAAC piedāvā programmu mērķtiecīgi orientētu uz ekonomiskās politikas veidošanu ES institūcijās dažādajos Eiropas ekonomikas attīstības aspektos un uz ES likumdošanas dažādo aspektu analīzi. LU SZF Eiropas studijas ir tikai viens no maģistrantūras programmas politikas zinātnē atzariem, kurš specializējas ES publiskās administrācijas jautājumos. RSU politikas zinātnes katedras maģistrantūras programma „Starptautiskās attiecības” piedāvā specializāciju starptautiskajā politikā. Tā ir orientēta uz pasaules valstu politiskās attīstības problēmu izpēti globālajā kontekstā - arī salīdzinošajā aspektā - un ir orientēta uz starptautisko attiecību apguvi plašā mērogā – tai skaitā nedaudz pieskaroties atsevišķiem Eiropas valstu attīstības aspektiem.

Turpretim BSA “Eiropas studiju” akadēmiskā maģistra programma ir mērķtiecīgi orientēta uz plaša spektra jaunāko teorētisko atziņu par Eiropas attīstības jautājumiem apguvi atbilstoši akadēmiskas programmas uzdevumiem, kā arī uz ES politisko kursu analīzi – sevišķi jautājumos, kas saistīti ar ES institucionālo attīstību, sociālo politiku, drošību un ES ārpolitiku – attiecībām ar ASV, Krieviju un Eirāzijas valstīm. (Sk. Pielikumu Nr. 8)

Visās programmās A daļas priekšmeti ir līdzīgi, kas arī ir saprotams, jo teorētisko pamatu apguvē politikas zinātnē ir praksē izveidojies nosacīts relatīvs standarts, kurš nosaka to, ka bez noteiktu A daļā paredzēto priekšmetu apguves nav iespējamas studijas ierobežotas izvēles disciplīnās.

Maģistrantūras studiju ietvaros tas attiecas uz politikas teorijas aktuālajiem jautājumiem un pētniecisko metodoloģiju un analīzi. Tabula (Pielikums Nr.8) uzskatāmi atspoguļo šo tendenci. Atbilstoši Valsts akadēmiskā izglītības standarta prasībām teorētisko atziņu apguvei BSA programmā ir paredzēti seši no programmas kursiem, bet kā joma, kurā tiks testētas politikas teorijas un Eiropas ideju attīstības jaunākās atziņas, ir izvēlēta Eiropas Savienības integrācija, tās sociālā politika un ārpolitika. Atšķirībā no LU , kur piešķiramo kredītpunktu skaits par katru apgūto priekšmetu svārstās no 2 kp līdz 4 kp, RSU un BSA programmās ir paredzēts piešķirt 5 kp. BSA piešķir piecus kredītpunktus ņemot vēra maģistra studiju specifiku, kad studentiem ir jāizstrādā liels skaits patstāvīgo darbu rakstiski un ir jāapgūst liels obligātās literatūras apjoms.

Visās studiju programmās ir paredzēts piešķirt 20 kp par maģistra darba izstrādi un aizstāvēšanu.
4.3.Mācību priekšmetu un kredītpunktu salīdzinājums ar Olborgas (Dānija), Turku (Somija)un Birmingemas (Lielbritānija) universitāšu programmām

Eiropas maģistra studiju programmas tiek plaši īstenotas daudzās Eiropas Savienības valstu universitātēs, ņemot vērā Boloņas procesa nostādnes un Lisabonas stratēģiju, vērstu uz Eiropas zināšanu sabiedrības veidošanu.

Programmas izstrādes gaitā tika veikta salīdzinoša mācību priekšmetu un

kredītpunktu analīze ar Eiropas studiju programmām citās Eiropas augstākajās

mācību iestādēs.

Salīdzinot minēto universitāšu programmu saturu ar BSA maģistra programmu “Eiropas studijas”, var secināt, ka programmās ir gan virkne līdzību, gan arī atšķirību.

Jāatzīmē fakts, ka Eiropas studiju programmas būtiski atšķiras savstarpēji arī “vecajās” ES valstīs. Atšķirīgs ir programmas ilgums (1, 1,5 un 2 gadi) un programmas mērķi: ir programmas, kuras orientējas uz studentu apmācību par ES kā starptautisko attiecību subjektu (Olborgas universitāte) un tās politisko un ekonomisko integrāciju (Turku un Birmingemas universitātes). Ir programmas, kuras kā mērķi izvirza attīstīt studentu prasmes analizēt ES ekonomiku, tiesības un sociālo politiku un ES integrāciju sociāli ekonomiskajā sfērā, bet ir arī tādas programmas, kurās ir veikti mēģinājumi apvienot visus augšminētos mērķus (Turku universitāte), vai arī ir mērķis apmācīt studentus valstu savstarpējo starptautisko attiecību veidošanā. (Olborgas universitāte) periodā pēc aukstā kara.

Ir divu veidu programmas attīstību stratēģija. Saskaņā ar vienu – universitātes izvēlas mazskaitlīgu disciplīnu kopumu, taču ar lielu piešķiramo kredītpunktu skaitu, kas liecina par mācību intensitāti un analīzes dziļumu, apgūstot katru priekšmetu (Birmingemas universitāte). Turpretim Turku universitātes programmai ir raksturīgs liels skaits apgūstamo priekšmetu ar atšķirīgu iegūstamo kredītpunktu skaitu, kas liecina , ka disciplīnu apguves intensitāte atšķiras. Lielais vienlaicīgi apgūstamo priekšmetu skaits liecina par relatīvu virspusību, apgūstot lielu skaitu dažādu priekšmetu četros ES integrācijas pamatvirzienos.- politikā, ekonomikā, likumdošanā un cilvēktiesībās, kaut arī pēdējie trīs ir izvēles virzieni.

Visu trīs ES universitāšu programmās ir virkne obligāti apgūstamu priekšmetu. Vienā no universitātēm vispār netiek piedāvāti ierobežotās izvēles priekšmeti – visi programmas priekšmeti ir obligāti (Turku universitāte). Turpretim Birmingemas universitātē tikai viens priekšmets - “Mūsdienu Eiropa” - ir obligāti apgūstams, bet visi pārējie priekšmeti ir ierobežotās izvēles priekšmeti. Turku universitātē obligātie priekšmeti ir tie, kuru apguves gaitā studenti iepazīstas ar politikas zinātnes pamatnostādnēm (ja maģistratūras studijām ir pieteikušies dažādu specialitāšu studenti, kuriem pietrūkst pamatzināšanu politikas zinātnē), starptautisko studiju teorijām, pētniecisko metodoloģiju un metodēm. Jāatzīmē, ka Eiropas universitātēm raksturīgās Eiropas studiju divu veidu programmas – Master of Arts and Master of Sciences neatšķiras attiecībā uz Eiropas politikas problēmu analīzes priekšmetiem, taču otrajā gadījumā nedaudz lielāka uzmanība tiek veltīta atbilstoši teorētiskajiem un metodoloģiskajiem priekšmetiem.

Ja programma ārvalstu universitātē ir paredzēta diviem gadiem, tad nereti viens semestris ir paredzēts studentu studijām kādā no ārvalstīm, nevis programmas mītnes zemē, tādejādi sekmējot Boloņas procesa nostādņu īstenošanu (Olborgas universitāte).

Augšminētās programmas ir tikušas veidotas kā programmas gan pašmāju , gan starptautiskiem studentiem – pieļaujot arī situāciju, kad studentiem nav priekšzināšanas politikas zinātnē vai vispār sociālajās zinātnēs.

Apgūstamo ECTS kredītpunktu skaits vienā gadā (60 ECTS) ir pielīdzināms Latvijas 40 KP.

BSA programma ir izvēlējusies vidusceļu piedāvājot optimālu zināšanu apjomu un disciplīnu skaitu, taču rēķinoties ar to, ka maģistra studiju reflektantu kopumu veidos sociālo zinātņu bakalauri, kuriem ir zināmas priekšzināšanas.

Konkrētajā gadījumā BSA programma ir tuvāka Birmingemas universitātē realizētajai programmai. Abos gadījumos apgūstamo priekšmetu skaits ir aptuveni līdzīgs, taču, ja Turku universitātes programma ir paredzēta viena gada studijām, tad Birmingemas universitātē studijām ir atvēlēts pusotrs gads. Iegūstamo kredītpunktu skaits ir vienāds – 80 KP ar Turku universitātē iegūstamo kredītpunktu skaitu. Tas nozīmē, ka Turku universitātē studenti gada laikā apgūst ļoti lielu skaitu priekšmetu, kuru apguve ir vērsta uz zināšanu ieguvi par doto tēmu. Taču šāda pieeja nenodrošina padziļinātu zināšanu apguvi, kuras studentiem dotu iespēju analītiski apzināt ES notiekošos procesus un noteikt pareizu stratēģiju un taktiku problēmu risināšanai, kā tas ir paredzēts BSA programmā un Latvijas valsts akadēmiskās izglītības standartā.

Turpretim Birmingemas universitātē mācību intensitāti, apgūstot programmu 1,5 gada laikā, nosaka mācību gada sadalījums trimestros, kad trešais trimestris katru gadu tiek atvēlēts maģistra darba izstrādei. Birmingemas universitātē ir arī lielāks iegūto kredītpunktu skaits, nobeidzot maģistra studijas- 180 ECTS, kas atbilst 120 Latvijas kredītpunktiem.

Gan Olborgas gan Birmingemas universitātes programmā ir paredzēta svešvalodu apguve vai nu programmas obligātās izvēles (Olborgas universitāte) sadaļā vai kā izvēle (Birmingemas universitāte) .

5.Programmas praktiskā realizācija: izmantotās studiju formas un metodes
Akadēmiskā maģistra studiju programma “Eiropas studijas un politika” ir pilna laika studijas, kuras ilgst četrus semestrus. Studiju procesā ir paredzēts izmantot multilingvālo apmācības formu – atsevišķi studiju kursi var tikt pilnībā vai daļēji lasīti dažādās valodās – latviešu, angļu, krievu.

Studiju process tiks organizēts pa semestriem moduļu formā: kursa priekšmeta pasniegšana intensīvā formā ilgst piecas nedēļas. Pēc viena priekšmeta apguves seko nākamā priekšmeta apguve. Šādā veidā tiek organizēta visu priekšmetu pasniegšana. Katru semestri tiek apgūti četri priekšmeti.

Apmācība moduļu formā dod iespēju studentiem iegūt intensīvi zināšanas vienā priekšmetā un pēc tam noteiktā secībā pāriet uz nākamā priekšmeta apgūšanu. Tas dod iespējas rūpīgāk un kvalitatīvāk apgūt mācību vielu.

Katrs modulis paredz līdz 1000 lapaspušu lielu obligātās un papildu literatūras apguvi, taču maģistra programma kopumā paredz darbu aptuveni 30 000 lapaspušu lielā zinātniskās literatūras apjomā, ņemot vērā bakalaura programmas studiju laikā jau apgūtās literatūras apjomu, kurš maģistra studiju laikā tiek tikai atkārtots un atsvaidzināts.

Moduļa ietvaros tiek īstenotas klasiskās mācību pamatmetodes – lekcijas un semināri. Maģistra programmas moduļa ietvaros ir paredzētas 40 kontaktstundas (10 kontaktstundas lekciju formā un 30 kontaktstundas semināru veidā). Moduļa ietvaros ir paredzētas 40 kontaktstundas ar pasniedzēju , kas veido 50 procentus no studentam paredzētā darba apjoma. Otrus piecdesmit procentus veido studentu patstāvīgais darbs, izstrādājot esejas un referātus par attiecīgajām kursā paredzētajām tēmām.

Mācību materiāla apguve tiks nostiprināta ar studentu patstāvīgo akadēmiski analītisko darbu eseju un referātu formā. Katra moduļa ietvaros ir paredzēta vienpadsmit eseju un četru referātu uzrakstīšana, kuru kvalitāte tiek pārbaudīta semināru ietvaros, studentiem uzstājoties ar referātu vai koreferātu, oponējot par noteiktu tēmu un piedaloties diskusijās. Priekšmeta apguves gaitā tiek izmantotas arī interaktīvās metodes. Viena no būtiskākajām maģistra līmenī ir diskusija semināru formā, kad maģistranti savlaicīgi saņemot kursa biedru izstrādātos referātus, izstrādā koreferātus un kritisku kolēģu iesniegto referātu analīzi, kuru prezentē semināru laikā.

Studenta zināšanu līmenis tiek pārbaudīts arī rakstisku eksāmenu formā. Pirmajā un otrajā kursā ir paredzēts arī sistemātisks darbs pie maģistra darba izstrādes. Studentu pastāvīgais darbs katrā no sastāvdaļām tiks novērtēts ar atzīmi. Kopumā studentu darba vērtējumu un galīgo rezultējošo atzīmi veido sekojošas sastāvdaļas:

• 
  līdzdalība semināru diskusijās
  
• 
  referāta prezentācija
  
• 
  koreferāta prezentācija – oponēšana
  
• 
  eseju kvalitātes novērtējums
  
• 
  referāta rakstiskās formas novērtējums
  
• 
  eksāmens
  

Pasniedzējam ir tiesības pašam noteikt procentuālo rezultējošās atzīmes sadalījumu, taču eksāmena atzīme veido vismaz 25% no rezultējošās atzīmes.

5.1.Prasības reflektantiem
„Eiropas studiju” maģistrantūrā paredzēts uzņemt personas, kuras ir ieguvušas bakalaura akadēmisko vai profesionālo grādu sociālajās zinātnēs, vai vadībzinātnēs vai ekonomikā vai tiesībzinātnēs Latvijā kā arī augstāko izglītību citu valstu augstākajās mācību iestādēs, iesniedzot augstāko izglītību apliecinošus dokumentus.

Reflektantiem maģistratūras programmā “Eiropas studijas” tiek izvirzītas arī sekojošas prasības attiecībā uz iepriekšējās izglītības saturu un iegūtajiem kredītpunktiem, ņemot vēra faktu , ka “Eiropas studiju” programma ir starpdisciplināra programma. Reflektantiem jābūt apguvušiem zināšanas:

• 
  politikas zinātnes jomā ( politikas teorija vai politoloģija – 4 kp)
  
• 
  ekonomikā (politiskā ekonomika vai ekonomikas pamati – 4 kp)
  
• 
  vēsturē (Latvijas vēsture vai ES vēsture – 4 kp)
  
• 
  tiesībzinātnēs ( tiesību zināšanu pamati- 4 kp
  
• 
  svešvalodas (angļu valoda – vismaz 2 kp)
  

Reflektantiem, kuri ieguvuši bakalaura grādu sociālajās zinātnes, vadībzinātnēs, tiesībzinātnēs vai ekonomikā BSA – pārrunas, bet citu augstskolu pārstāvjiem – diploma vidējās atzīmes konkurss.


5.2. Studentu zināšanu, iemaņu un prasmju novērtēšanas sistēma
Programmas “Eiropas studijas” īstenošanas studentu zināšanas, iemaņas un prasmes tiek vērtētas saskaņa ar tādiem principiem kā

• 
  obligātuma princips, saskaņā ar kuru studentiem, lai apgūtu programmu un iegūtu maģistra grādu, nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmā paredzēto mācību priekšmetu apguvi
  
• 
  vērtēšanas platformas pielietošanas princips – programmas apguves vērtēšanas platformas ir līdzdalība un atbilžu kvalitāte semināros diskusiju laikā, tests semināra ietvaros, esejas kvalitāte, referāta kvalitāte, koreferāta kvalitāte, eksāmens, maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana.
  

Katrs no apgūtā mācību materiāla elementiem mācību priekšmeta ietvaros tiek vērtēts ar atzīmi, kura savukārt veido procentu no kopējā galīgā vērtējuma atzīmes par apgūto priekšmetu;

• 
  obligātas diferencētas – 10 ballu skalā – visu mācību procesa elementu apguves
  

vērtēšanas princips – no ļoti augsta līmeņa līdz zemam apguves līmenim, kā tas ir paredzēts LR MK 2002. 3.janvara noteikumos Nr.2 (7.punktā);

• 
  programmas kursa satura apguves vērtējuma princips: programmas satura apguves līmenis no “gandrīz viduvēji” līdz “izcili” uzskatāms par pozitīvu un par katru pozitīvu vērtējumu tiek ieskaitīti kredītpunkti;
  
• 
  maģistra darba aizstāvēšanas vērtēšanas princips - BSA Satversmes noteiktajā kārtībā un saskaņā ar BSA Senāta apstiprinātu Nolikumu katru gadu ar rektora rīkojumu tiek apstiprināta maģistra darba vērtēšanas komisija
  
• 
  komisijas sastāva veidošanas princips – vismaz 50% komisijas locekļu kā arī priekšsēdētājam jābūt organizāciju vai profesionālo apvienību pārstāvjiem.
  

bet otrai pusei - no akadēmiskā personāla vidus
Vērtējuma metožu sistēmas realizācijas analīze
Maģistra programmas ”Eiropas studijas ” studentu zināšanu, iemaņu un prasmju tekošā kontrole mācību disciplīnu ietvaros tiek īstenota visa mācību gada laikā, katra moduļa nobeigumā eksāmena formā.

Gala rezultātā, mācību darba kontroles metožu pielietošana MP “Eiropas studijas ” studentu studiju darbu vērtēšanas prakse ir sekojoša:

• 
  Studenti ir informēti par pārbaudījuma formu un kritērijiem jau studiju kursa sākumā, kad viņi iepazīstas ar studiju programmu un vēl atsevišķi kad iepazīstas ar paplašināto kursa aprakstu katra studiju disciplīnā.
  
• 
  Pārbaudījuma veidu nosaka izglītības programma, bet pārbaudījuma forma ir rakstiska.
  
• 
  Studentu zināšanas, prasmes un iemaņas gan studiju vispārprofesionālos un vispārizglītojošos mācību kursos, gan specializācijas – ierobežotās izvēles kursos tiek vērtētas 10 baļļu sistēmā, kā tas ir paredzēts LR MK 2002.g. 3.janvāra Nr.2.noteikumos (7.punktā). Visos šajos kursos studenti kārto rakstiskus eksāmenus un diferencētas ieskaites, kurus vērtē pasniedzējs.
  
• 
  Modulārajā sistēma tiek vērtēts studenta sniegums visās studiju aktivitātes formās atsevišķi – gan tajās, kur rezultāts tiek prezentēts mutiski – referāti, un koreferāti, uzstāšanās semināru laikā oponējot referentiem, gan tajās, kuras studenti prezentē apgūto materiālu rakstiski – esejas, referāti, eksāmeni.
  
• 
  Vērtējums katrā no aspektiem ir tradicionālais: zināšanas tiek novērtētas ar atzīmēm: (10 («izcili»), 9 («teicami»), 8 («ļoti labi»), 7 («labi»), 6 («gandrīz labi»), 5 («viduvēji»), 4 («gandrīz viduvēji»). Vērtējuma var būt arī «neieskaitīts», taču saskaņā ar Kursa aprakstā sniegto kopatzīmes procentuālo sadalījumu, atzīmju indeksi, kuri tiek aprēķināti balstoties piedāvātajos procentos, tiek saskaitīti kopā un tādejādi tiek iegūta rezultējošā atzīme. Šāda sistēma motivē studentus strādāt sistemātiski un ar vienlīdz lielu atdevi, strādājot visās mācību procesa īstenošanas formās visa kursa apguves laikā, ne tikai gatavojoties eksāmenam.
  
• 
  Students drīkst kārtot eksāmenu ne vairāk kā 2 reizes un strīdu gadījumā papildus vienā reizē programmas metodiskās Padomes komisijas klātbūtnē.
  
• 
  Eksāmena rezultāti tiek apkopoti eksāmenu un ieskaišu veidlapās, kas ir oficiāls atskaites pamatdokuments. Maģistra darba aizstāvēšana tiek noformēta ar speciālu protokolu (par katru darbu atsevišķi), kuru paraksta eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs un tās locekļi.
  
• 
  Ieskaišu un eksāmenu vērtējumi tiek apkopoti mācību daļas informācijā, pie informācijas stenda un ierakstīti personas lietā.
  
• 
  Maģistra darba izstrādes nosacījumi, prasības un termiņi ir apkopoti Maģistru programmas „Eiropas studijas” rokasgrāmatā, kuru studenti saņem mācību gada sakumā.
  

Kopumā BSA un līdz ar to MP „ Eiropas studijas” ietvaros liela uzmanība tiek pievērsta maģistra darba izstrādei, pirmsaizstāvēšanai un aizstāvēšanai. MP „Eiropas studijas” ir izstrādāts speciāls nolikums, kas reglamentē visus iepriekš minētos studiju darba veidus: Maģistra darba sagatavošanas un aizstāvēšanas Nolikums (sk. Nolikumu Lomonosova-1, kab.202.)

• 
  Bez tam studentu gatavība patstāvīgam zinātniski pētnieciskam un zinātniski analītiskam darbam tiek pārbaudīta arī starptautiskās konferencēs. Katram maģistrantam mācību procesa laikā ir vismaz divas reizes jāprezentē sava pētījuma rezultāti, kuru prezentācija tiek vērtēta ar ieskaiti un ar daļu no maģistra darba aizstāvēšanas rezultātā iegūto kredītpunktu vērtējuma. Tas sekmē studiju programmas vienotās koncepcijas uzturēšanu un studiju integrāciju.
  
• 
  Ceturtajā semestrī studenti galvenokārt nodarbojas ar maģistra darba izstrādi, uzrakstīšanu, un veic tā priekšaizstāvēšanu. Apmācība noslēdzas ar maģistra darba aizstāvēšanu. Ja nav izpildīts 100 % no mācību slodzes, tad students netiek pielaists pie maģistra darba izstrādes.
  
• 
  10 baļļu sistēmā tiek vērtēts arī maģistra darbs, kuru aizstāv maģistra darba aizstāvēšanas komisijas priekšā, piedaloties arī pētniecības darba vadītājam un recenzentam. Pie tam, kā to nosaka likumdošana, tiek realizēts princips, ka katru gadu BSA Senāts apstiprina komisijas, un darbojas princips par komisiju kombinētu sastāvu no akadēmiskā personāla pārstāvjiem un profesionālu organizāciju pārstāvjiem; komisijas sastāvā jābūt ne mazāk par 5 personām; ne mazāk par 50% no komisijas sastāva, kā arī priekšsēdētājam, jābūt organizāciju vai profesionālo apvienību pārstāvjiem.
  

• 
  Akadēmiskās maģistra izglītības diplomu par augstskolas izglītību izsniedz absolventiem, kuri ir sekmīgi izpildījuši izglītības programmā noteiktās prasības un aizstāvējuši diplomdarbu ar atzīmi ne zemāku par 4 (gandrīz viduvēji).
  

Studiju programmas iekšējo auditu veic studiju programmas ‘Eiropas studijas” Padome. Izmantojot iepriekš minētos gala kontroles kritērijus un metodes, Programmas padome var novērtēt studentu zināšanu, prasmju un iemaņu līmeni, analizējot iegūto zināšanu, prasmju, iemaņu un profesionālās attieksmes atbilstību darba tirgus prasībām.

Pasniedzēju darba kvalitāti vērtē struktūrvienības Programmas direktors un Programmas Padome.

Zemāk prezentētajā tabulā ir parādīts semestru kontroles datu kopsavilkums (izteikts procentos). Dati ir pārskatāmi pēc kursiem un apmācības formām: tika aprēķināts pozitīvu vērtējumu iedalījums.
Studentu sekmības līmenis – 2006./07 un 200708 m.g.

% no kopīgā atzīmju skaita

Atzīmes	I kurss	II kurss
10	-	2.8
9	7.4	22.8
8	18.5	21.0
7	33.3	40.0
6	18.5	14.2
5	22.2	2,8
4	-	-

Studentu sekmības līmeņa rezultāti liecina par to, ka sekmības līmenis atšķiras: II kursa studentu sekmju līmenis ir būtiski augstāks kā pirmā kursa studentu sekmju līmenis. Tas izskaidrojams ar to, ka II kursa mācās motivēti studenti ar relatīvi labām priekšzināšanām un profesionālu sagatavotību darbam starptautiskajās organizācijās, konkrētāk – diplomātijā. Bez tam, studenti, kuri nebija pietiekami motivēti vai kuru spējas sistemātiski strādāt nebija pietiekami izkoptas studējot bakalaura programmā, studijas pārtrauca. I kursā mācās studenti gan no Latvijas , gan NVS valstīm, taču viņu sagatavotības līmenis atšķiras. Līdz ar to arī sekmības līmenis ir zemāks kā II kursa studentiem.

5.3.Studiju pamatmetodes un akadēmiskā personāla pienākumi
Realizējot studiju programmu, liela uzmanība tiek pievērsta formām un metodēm, ar kuru palīdzību mācību plāna saturs tiek realizēts studentu auditorijai.

Akadēmiska maģistra studiju programma ”Eiropas studijas ” tiek realizētas pilna laika studijās. Studiju procesā tiek izmantota multilingvālā apmācības forma – atsevišķi studiju kursi pilnībā vai daļēji tiek lasīti angļu vai krievu valodā, taču pamatā ņemot vērā, ka studiju programmā mācās studenti arī no dažādām valstīm ārpus Latvijas, mācību noteicošā valoda ir angļu valoda.

Kā pilna laika studenti , izglītojamie apgūst materiālu, kas tiek pasniegts, izmantojot studiju pamatmetodes. Studiju plāna realizācijā tiek izmantotas sekojošas mācību klasiskas pamatmetodes:

• 
  lekcijas;
  
• 
  semināri.
  

Bez šīm pamatmetodēm tiek izmantotas dažādās proporcijās tādas interaktīvās pamatmetodes kā

• 
  patstāvīgi izstrādāto pētniecisko darbu prezentācija konferencēs
  
• 
  maģistra darba pirmsaizstāvēšana un aizstāvēšana.
  

Bez tam, studenti izmanto patstāvīga darba pamatmetodes:

• 
  referātu sagatavošana;
  
• 
  koreferātu sagatavošana
  
• 
  eseju izstrāde un uzrakstīšana;
  
• 
  prezentāciju gatavošana konferencēm
  
• 
  zinātnisko rakstu gatavošana zinātnisko rakstu krājumam
  
• 
  maģistra darba izstrāde .
  

Maģistra studiju programmas “Eiropas studijas” jebkuram akadēmiskā personāla loceklim (pasniedzējam), vadot lekcijas, seminārus vai praktiskās nodarbības, ir pienākumi:

• 
  sagatavot izvērsto kursa aprakstu (KA) katrā pasniedzamajā priekšmetā (10-20 lpp), kurā studenti tiek iepazīstināti ar kursa saturu un apgūstamo obligāto literatūru, jautājumiem paškontrolei un eseju tēmām, referātu tēmām, jautājumiem eksāmenam. KA ir obligāta mācību kursa programmas daļa
  
• 
  sagatavot rekomendējamās literatūras sarakstu ar konkrētām bibliogrāfiskām norādēm
  
• 
  izstrādāt referātu tēmu sarakstu ar palīgnorādījumiem (uzdevumi, saistīti ar materiāla vākšanu un apstrādi) par katru referāta tēmu
  
• 
  sniegt studentiem regulāras konsultācijas patstāvīgā darba organizācijā, maģistra darbu izstrādē
  
• 
  metodiski nodrošināt mācību priekšmeta pasniegšanu, t.i. izveidot mācību metodiskos materiālus ( kontroluzdevumus, testus, lekciju konspektus Power point režīmā, obligātās literatūras atlases kopumu)
  
• 
  sniegt palīdzību studentiem patstāvīgā darba organizācijā;
  
• 
  pielietot studentu patstāvīgā darba organizēšanā diferencētu pieeju;
  
• 
  stimulēt studentu interesi par konkrētās mācību disciplīnas padziļinātu izpēti;
  
• 
  noteikt praktisko uzdevumu apjomu saskaņā ar programmu;
  
• 
  metodiski nodrošināt sava kursa lasīšanu, t.i., izveidot mācību-metodiskos materiālus (kontroluzdevumus, testus, lekciju konspektus utt.).
  

Piezīme: mācību - metodiskie materiāli sevī ietver:

• 
  izvērstu kursa aprakstu (KA)
  
• 
  īso kursa aprakstu
  
• 
  kontroljautājumu sarakstu (eksāmena vai starpeksāmena jautājumus)
  
• 
  testa uzdevumus
  
• 
  katra mācību kursa rokasgrāmatu (KR)
  
• 
  obligātās literatūras atlasi.
  
• 
  instrukciju patstāvīgo akadēmiski analītisko darbu un atsauču noformēšanai
  

Akadēmiskā personāla darbs ar studentiem – darba organizācija. Semestru mācību plānos ir norādīts ne tikai lekciju, semināru un prakšu saraksts, bet arī pasniedzēju individuālā darba laiks ar studentiem: konsultāciju laiki un zināšanu pārbaužu laiki. Šis darbs tiek realizēts šādās konkrētās formās:

• 
  individuālas nodarbības-konsultācijas ar studentiem akadēmisko parādu kārtošanai;
  
• 
  konsultācijas, gatavojot studentus uzstāties konferencēs un semināru nodarbībās;
  
• 
  konsultācijas, gatavojot studentus maģistra darbu uzrakstīšanai un aizstāvēšanai.
  

Lekcijas kā studentu apmācības klasiska metode. Maģistra studiju programmā “Eiropas studijas ” šī klasiskā metode tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām: tā tiek izmantota metodoloģiskos kursos, gan arī citos mācību kursos, kuros ir plaša diapazona mācību materiāls un kuros tiek izskatītas un salīdzinātas visdažādākās koncepcijas.

Lekcijās pasniedzēji realizē savus kursus ar dzīva, spilgta, informatīva stila palīdzību un izvirza studentiem jautājumus viņu patstāvīgajam darbam, norādot literatūras avotus (ar lapaspusēm), kur var atrast atbildes uz izvirzītajām problēmām.

ES programmā lekcijām ir problēmraksturs Tādās lekcijās pasniedzēji bieži izmanto pašu studentu sagatavotus ziņojumus un uzstāšanās atsevišķos jautājumos. Tādēļ jau savlaicīgi studenti saņem konkrētus uzdevumus, piemēram, patstāvīgi izpētīt mācību grāmatās un citā literatūrā problēmlekciju vadošās tēmas.

Viena no svarīgām metodēm, kas tiek izmantota ES programmā, ir – vieslektoru lekcijas. Kad auditorijā parādās jauna personība, it sevišķi, ja tā ir plaši pazīstama Latvijā vai ārpus tās robežām, tas vienmēr izraisa studentu interesi par konkrēto lekciju kursu. Uzaicinot uz lekcijām politikas praktiķus, tiek palielināts pētāmo ideju praktiskais aspekts, kā arī tiek veidots kontakts starp studentiem un profesionāļiem un profesionālajām asociācijām. Pie tam, paši profesionāļi vienmēr pozitīvi uztver ideju pastrādāt ar studentiem, jo tādā veidā arī tie bagātina savu pieredzi. Piemēram, 2006./07. m.g. programmas studentiem bija iespēja klausīties prof. J. Žilinska (Polija) lekcijas par pārvaldības problēmām postpadomju telpā, prof. S. Šaronovas ( Krievija) uzstāšanos par tīklveida marketinga modeļu izmantošanu politiskajā praksē, ASV vēstnieces K.Todas-Beilijas lekciju par demokrātijas aktuālajām problēmām Latvijā.

Semināri kā studentu apmācības klasiska metode. Semināru laikā tiek pilnveidots darbs ar problēmtēmām, notiek kritiskas diskusijas, ņemot vērā lekciju materiālu un mācību grāmatu un monogrāfiju dažādos tekstus. Studentiem jau savlaicīgi ir izsniegti seminārnodarbību plāni un metodiskas izstrādes par katru no tēmām. Tādā veidā studentiem ir iespēja un laiks apgūt tekstus un sagatavoties to apspriešanai seminārā.

Uz katru no semināru nodarbībām studenti gatavo referātus, koreferātus, raksta esejas par referāta tēmu saskaņā ar kursa aprakstā piedāvātajām tēmām. Ir iespējams sagatavoties diskusijai par vienu vai otru problēmu. Problēmu apspriešana un iespēja diskutēt veicina kritiskas attieksmes veidošanos: ta ir būtiska un svarīga politikas analītiķiem.

Īpašs semināra veids ir ideju apspriešanas metode mazās grupās. Gatavojoties semināram, pasniedzējs piedāvā studentu grupām sagatavot to vai citu jautājumu apspriešanai, diskusijai. Šī metode attiecas uz problēmu un uzdevumu grupveida apspriešanas dinamiskām metodēm; tā palīdz apgūt “prāta vētras” principus, t.i., studenti mācās izvirzīt dažādas idejas, kritiski tās analizēt un no tām izvēlēties vislabākās.

Ir vēl viena efektīva semināru metode – prosemināri. Pasniedzējs piedāvā studentiem īpaši svarīgus tekstus (konkrētas lapaspuses) no rekomendējamās literatūras. Tāpat studenti tiek iepazīstināti ar tiem jautājumiem, kuri tiks izvirzīti seminārnodarbībā apspriešanai. Jautājumu noteikšana, par kuriem ir jāizlasa un jāuzraksta konspekts, izmantojot tekstus, veicina svarīgu koncepciju un teoriju padziļinātu apgūšanu. Studenti strādā ar tekstiem, un pēc tam auditorijā notiek plaša diskusija un analīze no visdažādākajiem aspektiem. Nereti studentiem, gatavojoties prosemināriem, ir jāapgūst dažādas shēmas, diagrammas, salīdzinošās tabulas, ko visi kopīgi apspriež. Šo darba formu veiksmīgi izmanto as. prof. I.Ostrovska, docents A.Svece, as. prof. A. Ovlaščenko, as. prof. I.Stecenko, docents P.Viņķelis u.c.

Patstāvīgā darba pamatmetodes. Programmā “Eiropas studijas” studentu patstāvīgajam darbam ir noteikta apmēram puse no vispārējā mācību stundu apjoma, kas izteikts kredītpunktos, un ir ne mazāk kā 40 KP. Metodiski to regulē programmas akadēmiskais personāls. Katram pasniedzējam ir jāiesniedz precīza un pilna informācija par patstāvīgo darbu:

• 
  pārbaudītās esejas ar vērtējumu 10 ballu skalā
  
• 
  referāti un koreferāti ar vērtējumu 10 ballu skalā
  
• 
  rakstisko eksāmenu darbu vērtējumi 10 ballu skalā
  
• 
  ieteicamās literatūras saraksts ar konkrētu lapaspušu norādi;
  
• 
  didaktiskais izdales materiāls un maģistru darbu tēmas, (sīkāka
  

informācija pie progr. direktora palīga).
Studiju programmas ”Eiropas studijas” svarīgākie patstāvīgā darba veidi:

• 
  zinātniski-metodiskās literatūras padziļināta analīze un konspekts;
  
• 
  referātu un koreferātu gatavošana
  
• 
  gatavošanās semināriem – uzstāšanās;
  
• 
  mācību-pētnieciskā darba realizācija – gatavošanās prezentācijām konferencēs un uzstāšanās
  
• 
  uzdevumu veikšana saistībā ar materiāla ievākšanu un apstrādi maģistra darba izstrādei
  
• 
  maģistra darba izstrāde un uzrakstīšana.
  

Programmas akadēmiskais personāls veic studentu patstāvīgā darba nepārtrauktu vadību. Tas notiek vairākos veidos:

• 
  regulāras pārrunas un kontrole, t.sk. izmantojot INTERNĒTu un individuālas konsultācijas, kas notiek dialoga formā;
  
• 
  studentu mācību-pētnieciskā darba vadība (referāti, maģistra darbi );
  
• 
  rakstu darbu (eseju, referātu, koreferātu un maģistra darbu ) analīze, recenzēšana un vērtējums.
  

Studentu patstāvīgā darba kontrole norisinās sekojošās formās:

• 
  maģistra darba tēmas pieteikuma analīze; pārrunas par izlasīto un izanalizēto literatūru;
  
• 
  maģistra darbu atsevišķo nodaļu analīze un vērtēšana
  
• 
  maģistra darba pirmsaizstavēšanas materiāla analīze un vērtēšana
  

Tehnisku un informatīvu līdzekļu pielietošana studiju programmā. Svarīgu vietu mācību plāna realizācijā ieņem informācijas ieguves, apstrādes un izmantošanas tehniskie līdzekļi. Šos līdzekļus izmanto kā auditorijās (diktofoni, magnetofoni, datori, kodoskopi, projektori, multimediju projektori), ārpusauditorijas apstākļos (diktofoni, magnetofoni, videokameras, telekameras). Bez tam, studiju programmas “Eiropas studijas ” programmā tiek izmantots “teletilts” – datori, videokameras u.c., lai organizētu līdzdalību konferencēs.

Šādas aparatūras izmantošana mācību mērķos ir nepieciešama divu iemeslu dēļ:

• 
  tiek sniegta iespēja prezentēt pētījumu datus vizuāli interesantā veidā;
  
• 
  studenti, klausoties vai skatoties ar teletilta palīdzību kolēģu prezentācijas citās augstskolās gūst iespēju kontaktēties un apmainīties domām, neizbraucot no valsts – tātad ātrāk un lētāk .
  

Internēta izmantošanai programmas apguvē ir nozīmīga vieta. Internētu studenti plaši izmanto kā palīgmācību līdzekli (rakstu, monogrāfiju meklēšana, sarakste ar pasniedzējiem, sarakste, konsultēšanās ar maģistra darbu vadītājiem). Internēts ir labs palīgs kontaktu veicināšanā arī ar speciālistiem.

Internēta izmantošanu mācību mērķiem var uzskatīt kā metodi, kas nodrošina informācijas ātras apmaiņas interaktīvu kanālu starp studentiem, speciālistiem un pasniedzējiem. Internēts sniedz iespēju izpētīt kādu izveidojušos konkrētu situāciju, konkrētu gadījumu politikas praksē, kā arī ātri iegūt pētniecības datus, sevišķi ņemot vēra nepieciešamību strādāt ar informāciju, kura skar ārvalstis un ES politiku.

6. Programmas īstenošanā iesaistītās materiālās bāzes raksturojums

6.1. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums
Akadēmiskā maģistrantūra ir paredzēta kā Baltijas Starptautiskās akadēmijas sastāvdaļa un izmanto visus finansēšanas avotus un infrastruktūras. Galvenais BSA finanšu avots ir mācību maksa, ieņēmumi no citiem maksas pakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem un granti zinātniskajiem projektiem.

Informācija par BSA materiāltehnisko un informatīvo bāzi sniegta šādās apakšnodaļās:

- BSA finansiālais stāvoklis;

- BSA bibliotēkas nodrošinājums ar mācību un zinātnisko literatūru;

- mācību procesa nodrošinājums ar auditorijām, iekārtām un infrastruktūru.

6.2. BSA finansiālais stāvoklis
MP “Eiropas studijas” programmas finanses veido:

• studentu studiju maksa;

• ienākumi no radošajiem, pētnieciskiem un zinātniskajiem darbiem,

t.sk. konferencēm;

• ziedojumi un labdarība;
Studiju maksa

	Maksa par semestri (Ls) 2006/2007.m.g	Maksa par semestri 2007./2008.m.g
Par pilna laika studijām	450		470

Baltijas Starptautiskās akadēmijas finansiālais stāvoklis ir stabils. Katrs finanšu gads tiek pabeigts, ieņēmumiem pārsniedzot izdevumus. Apgrozījuma rentabilitāte Baltijas Starptautiskajā akadēmijā ir 15-20%, un Latvijas privātajām mācību iestādēm tas ir ļoti augsts rādītājs.(Sk. Pielikumu Nr.9 SIA „Baltijas starptautiskā akadēmija” budžeta sadalījums un izlietojums)

6.3. BSA bibliotēkas nodrošinājums ar mācību un zinātnisko literatūru
BSA maģistrantiem ir iespēja izmantot gan BSA bibliotēkas grāmatu fondu, gan citu augstskolu (LATABA biedru) bibliotēku fondus, t.sk. Rīgas Ekonomikas augstskolas, Rīgas Juridiskās skolas, RTU un LU bibliotēkas.

  Programma „Eiropas studijas” izmanto BSA bibliotēku, kur izveidota speciāla nodaļa.

 

• 
  BSA bibliotēka ir LATABA loceklis; Juridisko bibliotēku Konsorcija locekli;
  

• 
  BSA bibliotēkas darbinieki strādā LATABA sekcijā;
  
• 
  BSA bibliotēka ir organizēta un strādā saskaņā ar LR likumdošanu par zinātnisko bibliotēku darbību;
  
• 
  2007.gada septembra mēnesī bibliotēka tika akreditēta.
  

Grāmatu fonds uz 20.02.2008. sastāda kopā (grāmatas, brošūras, žurnāli) virs 39806 eksemplāru.

№	Bibliotēka	BSA eks.	krievu val.	latviešu val.	angļu val.	vācu val.
1.	Rīga	39806	32326	4811	1519	1150

Grāmatu fonda komplektēšanas avoti:

 

• 
  Grāmattirgotāju firmas: “Janus”, “Polaris”, “LV Akadēmiskā grāmatnīca”, “J.Rozes grāmatnīca”, “Valters un Rapa”.
  
• 
  Maskavas grāmattirgotāju bāzes: “Gardarika”, “Инфра – М”, “КноРус”.
  
• 
  Rīgas bibliotēkas, municipālās bibliotēkas.
  
• 
  Privātās bibliotēkas.
  
• 
  Ārzemju izdevniecības – “PEARSON”, “WILEY”, “OPEN UNIVERSITY PRESS”, “THOMSON Wadsworth”, “ELSEVIER”, “OXFORD university press”. 
  

 

Laikrakstu un žurnālu abonēšana:

 

• 
  Laikrakstu un žurnālu abonēšana notiek sekojošās firmās: “Latvijas Pasts”, Merion-Press”, Abonēšanas centrs – “Diena”, “Preses apvienība P.K.S.”
  
• 
  2007. gadā tika abonēti vairāk nekā 165 nosaukums.
  

 

№	Nodaļas	Nosaukums	krievu val.	latviešu val.	angļu val.
1.	Tiesībzinības.	23	20	3	-
2.	Ekonomika.	54	36	12	7
3.	Reklāma. PR.	7	7	-	-
4.	Filozofija. Politika.	12	9	2	1
5.	Psiholoģija.	22	16	5	1
6.	Izglītība	15	12	2	1
7.	Valodniecība	5	5	-	-

 

No tiem latviešu valodā tiek saņemti: “Likums un Tiesības”, “Kapitāls”, “Mērķis”, “Latvijas Ekonomists”, “Grāmatvedība un Revīzija”; kā arī “Diena”, “Latvijas Vēstnesis”, “Dienas Bizness”, “Izglītība un Kultūra”, LR Saeimas Informācijas biroja izdevums, veltīts aktuālajiem ES integrācijas jautājumiem.

Angļu valodā laikraksti: “Financial Times”, “Digital Times”, “The Economist”, “Euro Business”.

BSA maģistrantiem ir pieejama žurnālu datu bāze “EBSCO”, Datu bāze “RUBRICON” – 60 enciklopēdiju, vārdnīcu un rokasgrāmatu pilni teksti un Datu bāze “Westlaw” – juridiskā un biznesa literatūra, dažādu valstu dokumentu kolekcija.

Bibliotēkas metodisko vadīšanu īsteno:

 

• 
  Latvijas Zinātniskā bibliotēka (sistematizācija un fondu kataloga sadalīšana pēc Latvijas UDK sistēmas);
  
• 
  Rīgas CBS metodiskais kabinets;
  
• 
  LU Zinātniskā bibliotēka;
  

 

Bibliotēkas informācijas darbs:

 

• 
  Grāmatu fonda tematiskais katalogs;
  
• 
  Elektroniskais tematiskais katalogs;
  
• 
  Katalogs E-biblio – 168 nosaukumus;
  
• 
  Katalogs CD-biblio – 82 nosaukumus;
  
• 
  Angļu valodā grāmatas elektron. katalogā – (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);
  
• 
  Maģistra darbu katalogs – (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);
  
• 
  Elektroniskais katalogs – Internēt – www.bsa.edu.lv/biblio/;
  
• 
  Periodisko izdevumu katalogs;
  
• 
  Jaunie grāmatu fonda bibliogrāfiskie saraksti visās zinātnes nozarēs (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);
  
• 
  Diferencēts informatīvais darbs ar rektoru, studiju programmas direktoru un docētājiem;
  
• 
  Audio un video kasešu fonds;
  
• 
  Mājas lapa BSA Internēt saitā: www.bsa.edu.lv ;
  
• 
  Tematiskas saraksts par grāmatām angļu valodā: ekonomika, psiholoģija, interjers, dizains (sk. mājas lapa www.bsa.edu.lv);
  
• 
  Angļu valodas žurnālus datu bāze “EBSCO”;
  
• 
  Datu bāze HeinOnline – juridiskas un biznesa literatūra, dažādu valstu dokumentu kolekcija;
  
• 
  Datu bāze “NAIS” un “Кодекс”;
  
• 
  Datu bāze “LURSOFT”;
  
• 
  LETA;
  
• 
  LETONIKA;
  
• 
  Datu bāze “RUBRICON” – 60 enciklopēdiju, vārdnīcu un rokasgrāmatu pilnie teksti;
  
• 
  Datu bāze – “Университетская информационная система “Россия”