Latvijas Republikas

Latvijas Republikas

Izglītības un zinātnes ministrijas

Augstskolu izglītības un

zinātnes departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes

nodrošināšanas centram

Pieteikums

studiju programmas akreditĀcijai

Pieteicējs : Latvijas Universitāte

Studiju programmas nosaukums : Psiholoģijas doktora studiju programma

Zinātnes nozarē: Psiholoģija (kods: 51314 )

Juridiskā adrese: Raiņa bulv. 19, LV- 1050, Rīga

Programmas direktore : LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta, prof.,

hab.dr.psych. Ā. Karpova

LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes

dekāns, asoc. prof. A. Kangro
LATVIJAS UNIVERSITĀTE

PEDAGOĢIJAS UN PSIHOLOĢIJAS INSTITŪTS

PEDAGOĢIJAS UN PSIHOLOĢIJAS FAKULTĀTES PSIHOLOĢIJAS NODAĻA

PSIHOLOĢIJAS DOKTORA STUDIJU PROGRAMMAS

PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Rīga 2001
SATURS
KOPSAVILKUMS 3
STUDIJU PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS 3

Studiju programmas mērķis 3

Studiju programmas uzdevumi 4

Studiju programmas mērķa un uzdevumu sasniegšanas veidi 5

Studentu imatrikulācija 5

Studiju programmas saturs 6

Studiju organizācija un zināšanu vērtēšana 8
Studiju programmas kvalitātes nodrošināšana 9

Studiju vadība un studiju kvalitātes nodrošināšanas sistēma 9

Akadēmiskais personāls 10

Programmas nodrošinājums ar materiāliem, informatīvajiem un finansu resursiem 10

LU stuktūrvienību sadarbība programmas realizācijā un starptautiskie sakari 11

Programmas izvērtējums no Latvijas valsts un LU interešu viedokļa 12

Programmas salīdzinājums ar līdzīgām programmām citās Eiropas valstīs 12

Studiju programmas attīstības perspektīves 14

Statistiskā informācija 14

Programmas absolventu skaita un aizstāvēto disertāciju dinamika no

1995.-2001. gadam 14

Pielikumi 15

Nr.1. Senāta apstiprinātā Psiholoģijas doktora studiju programma

Nr.2. Psiholoģijas doktora studiju programmas kursu apraksti

Nr. 3. Promocijas eksāmena programma

Nr. 4. Doktora studiju 2001./02. gada plāns

Nr. 5. Akadēmiskā personāla CV un publikācijas

Nr. 6. LU Doktora studiju programma

Nr. 7. LU doktorantūras nolikums

Nr.8. Individuālais studiju plāns

Nr. 9. Doktorantu saraksts

Nr. 10. Doktorantu aptaujas anketa

Nr. 11. Doktorantu piedalīšanās konferencēs, publikācijas, ārzemju stipendijas

Nr. 12. Aizstāvēto disertāciju temati.

Nr. 13. Psiholoģijas nozares promocijas padomes sastāvs

Nr. 14. Psiholoģijas studiju programmu pašvērtēšanas apakškomitejas protokols Nr.1.

Nr. 15. Pedagoģijas psiholoģijas, izglītības zinātņu un izglītības vadības studiju programmu pašvērtēšanas vadības komitejas protokols Nr.2.

Nr. 16. Psiholoģijas doktores I. Plotkas atsauksme par Psiholoģijas doktora studiju programmu

Nr. 17. Psiholoģijas doktora - eksperta, atsauksme par Psiholoģijas doktora studiju programmu

Nr. 18. Darba devēja atsauksme par LU doktorantiem

Nr.19. Psiholoģijas doktora studiju programmas finansiālais nodrošinājums

Nr. 20. Izraksts no ārzemju universitāšu doktora studiju programmām

KOPSAVILKUMS

Dabas, sabiedrības un cilvēka attīstības mijsakarības mūsdienu pasaulē maina izglītības un zinātnes vērtību. XXI gadsimtā civilizācijas priekšplānā izvirzās konverģence, garīgā integrācija, sadarbība un saprašanās, ko var sekmēt psihiskās attīstības un funkcionēšanas mehānismu un likumsakarību izzināšana un respektēšana.

Mūsdienu psiholoģija ir ļoti sazarota zinātne, jo daudzām citām zinātnes nozarēm un praktiskās darbības jomām ir nepieciešama informācija, kas iegūstama tikai psiholoģijos pētījumos. Psiholoģijas atziņas izmanto izglītības sistēmas pilnveidei, garīgās veselības, sociālo, ekonomisko un politisko problēmu, kā arī katra cilvēka individuālo problēmu sekmīgai risināšanai. Psiholoģija ir zinātne, kas nepieciešama visiem un katram.

Psiholoģijas doktora studiju programmu nodrošina Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas un psiholoģijas institūts (PPI) un Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes (PPF) Psiholoģijas nodaļa ciešā sadarbībā ar citiem LU zinātniskajiem institūtiem un fakultātēm (piemēram, Bioloģijas, Medicīnas, Sociālo zinātņu fakultāti), Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un Latvijas Zinātņu padomi (LZP). Tā ir vienīgā programma Latvijā, kas piešķir psiholoģijas doktora grādu vispārīgajā, attīstības, sociālajā, personības un klīniskajā psiholoģijā.

Programmas galveno daļu veido individuāls pētījums kādā no psiholoģijas apakšnozarēm (100 KP), t. sk. pētījumu rezultātu publicēšana (15 KP). Paralēli individuālajiem zinātniskajiem pētījumiem programma paredz teorētiskās studijas semināru kursos (36 KP), ko novērtē promocijas eksāmenā, un profesora asistenta praksi (8 KP),. Teorētiskos seminārus vada ne tikai LU profesori, bet arī ārvalstu profesori ( prof. A. Kroplijs, Hamburgas Universitāte, prof. Solveiga Miezīte, Toronto Universitāte; prof. P. Šihirevs, Maskavas, Kalifornijas, Džordžtaunas Universitāte).

STUDIJU PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS

Studiju programmas mērķis
LU psiholoģijas doktora studiju programmas mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus zinātniskos un akadēmiskos darbiniekus teorētiskajā un lietišķajā psiholoģijā, piedāvājot iegūt starptautiski pielīdzinātu psiholoģijas doktora grādu kādā no LU pārstāvētajām psiholoģijas zinātnes apakšnozarēm. Balstoties uz patstāvīgi veiktu oriģinālu zinātnisku pētījumu (promocijas darbu), programma nodrošina:

• 
  zināšanu, zinātniskās diskusijas un pētniecības iemaņu padziļinātu apguvi kādā no doktoranta izvēlētajām psiholoģijas apakšnozarēm;
  
• 
  kompetences paaugstināšanu jaunāko psiholoģijas teoriju jomā, pētniecības metodoloģijā, pētniecības projektu izstrādē, realizēšanā un rezultātu publicēšanā starptautiskajos izdevumos;
  
• 
  teorētisko zināšanu paplašināšanu trīs psiholoģijas apakšnozarēs, t.sk. specializācijas apakšnozarē, veidojot integratīvas zināšanas par psiholoģiju;
  
• 
  psiholoģijas kursu docēšanu bakalaura, maģistra vai profesionālajās programmās;
  
• 
  teorijas un prakses mijiedarbības labāku apzināšanos jaunapgūto zināšanu kontekstā.
  

Psiholoģijas doktora studiju mērķis ir noteikts, balstoties uz Latvijas psiholoģiskās izglītības straujas attīstības nepieciešamību un drīzāku integrāciju ar ārvalstu psiholoģiskās izglītības pieredzi, ievērojot nacionālās tradīcijas un vēlmi veidot Latvijas psiholoģijas skolu.
Studiju programmas uzdevumi
Ievērojot studējošo intereses un psiholoģijas zinātnes attīstības specifiku Latvijā, doktora studiju programmas uzdevumi aplūkojami 2 kontekstu ietvaros.

Doktorantu tālākizglītības kontekstā:

• 
  atbalstīt radošās ieceres, vadīt un metodiski palīdzēt uzrakstīt kvalitatīvu disertāciju;
  
• 
  veidot izpratni par psiholoģijas teoriju attīstības likumsakarībām, vēsturisko saikni starp dažādām teorijām, iedziļinoties dažādu kultūru - rietumu un austrumu, psiholoģijas skolu terminu un atziņu sistēmās;
  
• 
  veidot radošu vidi, izpratni un prasmi lietot dažādas metodoloģiskas pieejas pētniecības darbā, tās kritiski izvērtēt;
  
• 
  sekmēt tāda zināšanu līmeņa sasniegšanu izvēlētajā studiju virzienā, kas nodrošina kompetenci;
  
• 
  veidot zinātniskās diskusijas prasmi, spēju argumentēt savu viedokli;
  
• 
  veicināt jauno teorētisko zināšanu integrāciju psihologa ikdienas praksē;
  
• 
  veicināt doktorantu savstarpējo sadarbību kopējo projektu realizācijas jomā (konferenèu organizēšanā, rakstu krājumu sagatavošanā, utt.);
  
• 
  veicināt doktorantu sadarbību ar izglītojošām, pētniecības un psiholoģiskās prakses iestādēm Latvijā un ārvalstīs savas izglītības papildināšanā.
  

Studiju programmas mērķa un uzdevumu sasniegšanas veidi

Mērķu un uzdevumu sasniegšanai doktora studiju programma piedāvā doktorantiem:

• 
  papildināt savas teorētiskās zināšanas Latvijas un ārvalstu profesoru vadībā, balstoties uz informāciju semināros, jaunākās literatūras studijām, piedalīšanos konferencēs, stāžējoties ārvalstu universitātēs;
  
• 
  veikt doktora disertācijas pētījumu, to prezentējot starptautiskajās konferencēs, publicējot pētījuma rezultātus starptautiski recenzējamos izdevumos;
  
• 
  veicināt doktorantu mobilitāti un iesaistīties starptautiskajās doktora studiju programmās (Socrates ietvaros);
  
• 
  iesaistīties starptautiskās sadarbības pētniecības projektos.
  
• 
  izstrādāt un lasīt kursus psiholoģijā augstskolā.
  

Studentu imatrikulācija

Psiholoģijas doktora studiju programmā uzņemšana notiek saskaņā ar LU vispārīgiem uzņemšanas noteikumiem. Uzņemšanas prasības:

1) maģistra grāds akreditētajās psiholoģijas programmā;

2) iesniegums, kas apliecina pretendenta vēlmi studēt noteiktā psiholoģijas apakšnozarē;

3) iesniegts un sekmīgi aizstāvēts disertācijas pētījuma projekts (3-5 lpp.) valsts valodā un svešvalodā (vēlams angļu valodā)

4) pretendenta darba pieredze psiholoģijā, publikācijas, balstoties uz CV analīzi.

Ja personai ir maģistra grāds citā zinātnes nozarē un tā vēlās veikt starpnozaru pētījumu (piem. psihofizioloģijā, neiropsiholoģijā, ekonomiskajā psiholoģijā, matemātiskajā psiholoģijā, u.c.), tad tai pirms stāšanās psiholoģijas doktorantūrā vispirms jāiziet pielīdzināšanas programma, kas balstās uz psiholoģijas bakalaura un maģistra studiju programmas A daļas kursu apguvi, jānokārto eksāmeni par šiem A daļās kursiem, jāveic maģistra darba līmeņa pētījums psiholoģijā, to aizstāvot saskaņā ar LU psiholoģijas maģistra programmas prasībām un dokumentēti jāapliecina stāžēšanas iespēja ārvalstu universitātē izvēlētajā studiju virzienā.

Pretendentu uzņemšanu doktora studiju programmā veic Uzņemšanas komisija, ko pēc Psiholoģijas doktorantūras padomes (turpmāk tekstā- PDP) priekšlikuma uz vienu kalendāro gadu apstiprina LU Zinātņu prorektors.

Uzņemšanas komisija pēc pretendentu iestājpārbaudījuma - pārrunu (disertācijas pētījuma projektu aizstāvēšanas) rezultātiem un predententu iesniegto dokumentu analīzes ierosina argumentētu priekšlikumu par pretendentu uzņemšanu vai noraidīšanu Psiholoģijas doktora studiju programmā vienā no apakšnozarēm:

• 
  vispārīgā psiholoģijā
  
• 
  attīstības psiholoģijā
  
• 
  sociālajā psiholoģijā
  
• 
  personības psiholoģijā
  
• 
  klīniskajā psiholoģijā
  

LU psiholoģijas studiju bakalaura un maģistratūras programmā iepriekš minēto psiholoģijas apakšnozaru kursi ir iekļauti šo programmu A daļā, tādā veidā doktorantūras programmā var nodrošināt padziļinātu šo psiholoģijas apakšnozaru apguvi.

Pārrunas ar pretendentiem komisija organizē brīva dialoga veidā, atbalstot viņu radošo pieeju, unikālas intereses, vienlaikus novērtējot viņu pētniecības darba iemaņas un motivāciju veikt zinātnisko darbu kompetenci psiholoģijā, svešvalodas zināšanas, zinātnisko potenciālu un pētniecības motivāciju.

Studiju programmas saturs
LU Senātā apstiprinātās Psiholoģijas doktora studiju programmas kopējais apjoms ir 144 kredītpunkti, studiju ilgums 3-5 gadi. Iegūstamais grāds - psiholoģijas doktors /Dr. psych./. Studiju programma sastāv no trim daļām (skat. 1. tabula, pielikums Nr. 1.), katra daļa ir būtiska studiju programmas mērķa sasniegšanai. Doktorants programmu realizē saskaņā ar individuālo doktoranta studiju plānu (skat. pielikums Nr. 8.), ko sastāda, iestājoties doktorantūrā, ievērojot akadēmisko kursu piedāvājumu termiņus (katrs kurss tiek lasīts vienreiz divos gados).

Promocijas darba formas var būt disertācija, zinātniskā monogrāfija vai zinātnisko rakstu kopa (pielikums Nr.1).

Disertācijas (vai zinātniskās monogrāfijas vai zinātnisko darbu kopas) izstrāde ir galvenā programmas daļa, tās gaitā doktoranti papildina savas pētnieciskā darba iemaņas, attīstot zinātnisko domāšanu un radošumu. Disertācijas izstrādes gaitā doktorants regulāri sniedz ziņojumus par paveiktajiem pētnieciskā darba posmiem (skat. to sadalījumu pa kredītiem 1. tabulā), sākot ar pētījuma projekta izstrādi un beidzot ar disertācijas pirmsaizstāvēšanu Psiholoģijas doktorantūras padomē. Vadītājs var mainīt disertācijas posmu izstrādes kredītu sadalījumu, ja uzskata to par nepieciešamu, ievērojot disertācijas pētījuma specifiku. Nozīmīga disertācijas izstrādes daļa ir pētījuma rezultātu aprobācija (rakstu publicēšana, uzstāšanās konferencēs), līdzdalība vismaz 2 starptautiskās konferencēs, referātu un rakstu izstrāde. Promocijas darba saturam ir jābūt publicētam vispāratzītos, starptautiski recenzējamos izdevumos, LZA paredzētajā apjomā.
1. tabula. Psiholoģijas doktora studiju programmas struktūra.

Studiju programmas daļas	Studiju apjoms kredītpunktos
1. Disertācija* Disertācijas teorētiskās daļas pirmuzmetuma un pētījuma projekta izstrāde un aizstāvēšana, pētījuma metožu aprobācija Pamatpētījuma datu ievākšana, apstrāde un analīze Pētījuma rezultātu prezentēšana zinātniskajās konferencēs Zinātnisko rakstu sagatavošana publicēšanai Disertācijas gala varianta vai monogrāfijas uzrakstīšana, noformēšana (ar kopsavilkumu) un pirmsaizstāvēšana Disertācijas aizstāvēšana Promocijas padomē	100 KP. t.sk. 25 KP. 20 KP. 8 KP. 15 KP. 32 KP. -
2. Lekciju un semināru kursi promocijas eksāmena sagatavošanai 2.1.Obligātā izvēle Mūsdienu psiholoģijas teorijas Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes 2.2. Semināru kurss doktoranta studiju apakšnozarē un vēl divās apakšnozarēs pēc brīvās izvēles (kopā jāizvēlas 3 semināri) Vispārīgā psiholoģija Attīstības psiholoģija Sociālā psiholoģija Klīniskā psiholoģija Organizāciju psiholoģija	36 KP.** t. sk. 12 KP. 12 KP. 12 KP. t.sk. 4 KP. 4 KP. 4 KP. 4 KP. 4 KP.
3. Akadēmiskā darbība izstrādāta lekciju konspektu vai mācību grāmatas nodaļu vai mācību palīglīdzekli veic profesora asistenta praksi, nolasa lekciju ciklu 16 stundu apmērā ar apakšnozari saistītā kursā	8 KP. t. sk. 4 KP. 4 KP.
Kopā	144 kr.

* Promocijas darba forma var būt ne tikai disertācija, bet arī monogrāfija vai zinātnisko darbu kopa.

** 50% no šo kursu KP tiek realizēti kontaktnodarbībās, pārējie 50% ir atvēlēti promocijas eksāmena gatavošanai.

Lekciju un semināru kursu ietvaros doktorants turpina savu tālākizglītību psiholoģijā (kursa aprakstus skat. pielikumā Nr. 2). mācību gada sākumā PDP izstrādā un piedāvā studiju gada plānu, kurā tiek ievēroti doktorantu izteiktie priekšlikumi (skat. pielikums Nr.4). Doktorants var pieteikties kārtot promocijas eksāmenu, ja saņēmis ieskaiti teorētiskajos semināros (18 KP). Promocijas eksāmens tiek organizēts 2 reizes gadā - jūnijā un novembrī (pielikums Nr. 10).

Promocijas eksāmens ir rezumējoša doktorantu zināšanu pārbaudes forma viņa izvēlētajā psiholoģijas apakšnozarē kā arī psiholoģijas zinātnes būtiskākajos jautājumos (skat. pielikums Nr. 3.). Viens no promocijas eksāmena jautājumiem (pēc izvēles) tiek kārtots svešvalodā.

Akadēmiskās darbības ietvaros doktorants veic profesora asistenta pienākumus, apgūst prasmi pasniegt psiholoģijas kursus, vadīt diskusijas par savu pētījuma tēmu.

Studiju organizācija un zināšanu vērtēšana

Nodarbības Psiholoģijas doktora studiju programmā tiek organizētas divas līdz četras reizes mēnesī. Pārējo programmas apguvi doktorants plāno patstāvīgi, konsultējoties ar zinātnisko vadītāju. Ir iespēja strādāt ar diviem zinātniskajiem vadītājiem (viens var būt arī ārvalstu universitātes profesors) kā arī konsultēties ar citu nozaru un apakšnozaru LU profesoriem. Konsultatīvās nodarbības, doktorantu semināri un kolokviji profesoru vadībā notiek pēc Psiholoģijas doktorantūras padomes izstrādāta gada studiju plāna (skat. pielikums Nr.4). Svešvalodu prasmi doktoranti pēc nepieciešamības pilnveido LU Valodu centrā.

Doktoranta pētījums ir individuāls un patstāvīgs, tomēr doktorants var strādāt ciešā sadarbībā ar profesora pētnieku grupu, kurā darbojas citi docētāji, maģistranti un studenti.

Zināšanu pārbaudes organizācija un vērtēšana. Par studiju un pētniecības darba rezultātiem pilna un nepilna laika klātienes doktoranti atskaitās 1 reizi gadā Psiholoģijas doktorantūras Padomes sēdē, kur atbilstoši LU Doktora studiju programmai tiek pieņemts lēmums par rezultātu atbilstību individuālajai studiju programmai. Atskaite un pozitīvs vērtējums ir pamats studiju turpināšanai nākamajā semestrī. Īpaši pozitīvi tiek vērtēta doktorantu piedalīšanās Starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, LU ikgadējās zinātniskajās konferencēs ar referātu. Doktorantiem ir iespēja publicēties LU zinātnisko rakstu krājumos, LU izdotajā starptautiski recenzējamā žurnālā “ Journal of Baltic Psychology” un rakstus sūtīt jebkuram citam zinātniskam žurnālam ārvalstīs.

Studijām beidzoties, attiecīgās psiholoģijas apakšnozares profesora organizētā seminārā, pieaicinot nepieciešamos ekspertus, tiek izvērtēti un apspriesti doktoranta studiju un pētnieciskā darba rezultāti un studiju programmas izpilde (144 kredītpunkti). Sekmīgas programmas beigšanas nosacījumi:

• 
  promocijas eksāmena nokārtošana pēc semināru kursu ieskaitīšanas;
  
• 
  promocijas darba aizstāvēšana vai tā izstrāde 90% apjomā (eksperimentāla darba pabeigšana).
  

Tiek pieņemts lēmums ar ieteikumu virzīt darbu uz aizstāvēšanu psiholoģijas doktora grāda iegūšanai attiecīgajā psiholoģijas apakšnozarē, vai turpināt promocijas darba pilnveidošanu. Vienlaicīgi tiek izskatīta esošo publikāciju atbilstība LZA izstrādātajiem kritērijiem un apsvērtas iztrūkstošo publikāciju iespējas. Ja paveikto darbu PDP un pieaicinātie eksperti neuzskata par atestējamu, doktorantam tiek piešķirts papildlaiks studiju programmas pabeigšanai un promocijas darba sakārtošanai (vidēji 3 mēneši).

Disertācijas aizstāvēšana notiek LZP apstiprinātajā Psiholoģijas nozares Promocijas padomē (skat. pielikums Nr. 13).

Programmas organizācijas pilnveidojamie aspekti

Līdz šim vēl nav realizēti visi kursi saskaņā ar programmu (programma jaunajā variantā darbojas kopš 1999/2000. akad. gada), jo LU profesoriem ir nepieciešams laiks, lai pārkārtotos citu kursu lasīšanai, kā arī jāturpina veidot noturīgi kontakti ar viesprofesoriem, kuri piekristu regulāri strādāt šajā programmā (otro gadu programmā strādā prof. A. Kroplijs, Ph.D, Hamburgas Universitāte, lasot kursus un konsultējot doktorantus angļu un vācu valodā).

Vēlams palielināt budžeta studentu skaitu (1999. gadā - 4 studenti, 2000. gadā - 3 studenti, bet 2001. gadā atvēlēta tikai 1 vieta), lai programmu varētu sekmīgi realizēt. Nepieciešams palielināt finansējumu studentu sociālajām vajadzībām, kā arī pētnieciskā darba nodrošināšanai.

Jāpāriet uz tādu studentu uzņemšanu, kas pārzin angļu valodu, kas dotu iespēju vairāk iesaistīt viesprofesorus kursu docēšanā un zinātnisko darbu vadīšanā. Bakalaura programmas līmenī LU tas tiks realizēts 2004. gadā.

Studiju programmas kvalitātes nodrošinājums

Studiju vadība un studiju kvalitātes nodrošināšanas sistēma
Studiju norisi vada Psiholoģijas doktora studiju programmas direktors un psiholoģijas apakšnozaru profesori (skat. pielikums Nr. 5). Studiju kvalitāti nodrošina demokrātiska programmas vadības sistēma, citu LU docētāju un doktorantu iesaistīšana studiju satura un organizācijas jautājumu apspriešanā :

• 
  Psiholoģijas doktorantūras padomes sēdēs,
  
• 
  LU Psiholoģijas studiju programmu padomē, kuras darbā piedalās arī citi LU psiholoģijas doktori - docenti,
  
• 
  doktorantu un PDP locekļu kopīgajās sēdēs (programmas vērtējumu no doktorantu viedokļa skat. pielikumā Nr.10),
  
• 
  reizi divos gados LU PPI un PPF Dome veic kompleksu programmas apguves analīzi un pašnovērtējumu ar citu augstskolu un ārvalstu ekspertu piedalīšanos, pašvērtējuma ziņojumi tiek apspriesti pašvērtējuma komisijās - nozares un Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes komisijā (skat. pielikums Nr.14., 15.), to novērtē citu Latvijas un ārvalstu augstskolu speciālisti (skat. pielikums Nr. 16. un 17.);
  
• 
  viens no tuvākajos gados realizējamiem kvalitāti nodrošinošiem faktoriem ir promocijas nošķiršana no tiešas programmas realizācijas. Promocijas padomē varētu būt citi eksperti, kuri viestu pārliecību par vērtējuma kvalitāti.
  

Akadēmiskais personāls
Mācību spēki programmas realizēšanai ir LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta un Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas nodaļas 5 profesori un 4 asoc. profesori, kā arī 2 viesprofesori un 1 docente - psiholoģijas doktore no citas augstskolas (skat. CV pielikumā Nr. 5 ). No 1995. gada līdz 1998. gadam LU Pedagoģijas un Psiholoģijas institūta divi mācībspēki ir ieguvuši psiholoģijas habilitētā doktora grādu, pārējie programmā strādājošie mācībspēki ir psiholoģijas doktori. Visi profesori un asociētie profesori piedalās starptautiskos projektos vai sadarbības programmās ar Latvijas un ārzemju augstskolām un universitātēm, regulāri piedalās LZP atbalstītajos pētījuma projektos, ir profesionālo žurnālu redkolēģijas locekļi.
Programmas nodrošinājums ar materiāliem, informatīvajiem un finansu resursiem
Psiholoģijas doktora programmas nodrošināšanai svarīgākie resursi ir informatīvie. LU psiholoģijas doktoranti var izmantot LU bibliotēku, Latvijas Akadēmisko bibliotēku, Svešvalodu bibliotēku un Latvijas Nacionālo bibliotēku. LU PPF Psiholoģijas nodaļa ik gadus rūpīgi papildina fakultātes bibliotēkas psiholoģiskās literatūras resursus. No 1996. līdz 1998. gadam LU bibliotēka, pateicoties valsts un ārvalstu dāvinājumiem, tika papildināta ar jaunām mūsdienīgām zinātniskajām grāmatām (kopā 2000 eksemplāru) un žurnāliem svešvalodās (angļu, vācu, krievu un citās). Valsts projekta ietvaros tiek veidota starpbibliotēku automatizētās informācijas sistēma, kas nodrošinās Latvijas bibliotēkās uzkrātās informācijas ātru un ērtu pieejamību. Katru gadu LU bibliotēkai Psiholoģijas nodaļa iesniedz pasūtījumus vismaz par 200 grāmatām un žurnāliem. Jāatzīmē, ka tikai 2001. gadā šīs pasūtījums lielā mērā tiks apmierināts.

LU un PPF bibliotēkās ir pieejami jaunākie starptautiskie žurnāli psiholoģijas jomā, apmēram 10 nosaukumi, bet Nacionālajā bibliotekā - apmēram 40 nosaukumu psiholoģijas žurnāli. Nevienmēr žurnāli tiek regulāri pasūtīti. Kopumā šajā jomā būtu vēlama labāka situācija. Studentiem ir pieejamas Social Citation Index (ISI) izdevumu pilno žurnālu rakstu datu bāzes - LAB Internetā (izmantojot LU apmāksātos datorus), un Akadēmiskajā bibliotekā šo pakalpojumu var saņemt par samaksu.

LU psiholoģijas doktorantiem ir iespēja izmantot datorus, lai veiktu pētījuma datu apstrādi ar SPPS programmu.

Iespēju robežās LU doktorantūras daļa atbalsta doktorantu komandējumus, tos pilnībā vai daļēji apmaksājot, kā arī LZP piešķirot līdzekļus konferenèu dalības maksas apmaksai. Katru gadu 80% doktorantu šo iespēju izmanto. Doktoranti var pieteikties arī uz doktorantu grantiem LZP. Doktoranti savus pētījumus parasti veic dažāda profila iestādēs, kas pašlaik vēl neprasa samaksu par savu telpu izmantošanu pētniecības darbam.

Pašlaik piešķirtie līdzekļi doktorantūrai neatbilst to reālajām izmaksām. Programmas izmaksu sākotnējo aprēķinu skat. pielikumā Nr. 1 beigās, bet vēlamo - pielikumā Nr. 19. Tāpēc ir problemātiska viesprofesoru vizīšu apmaksa. Piemēram, prof. Kroplija no Hamburgas Universitātes 4 mēnešu darbu Latvijā ar doktorantiem un maģistrantiem jau trešo gadu apmaksā Vācijas DAD fonds.

LU stuktūrvienību sadarbība programmas realizācijā un starptautiskie sakari
Jau ilgus gadus Pedagoģijas un psiholoģijas institūts sadarbojas ar Vācijas, Lietuvas un ASV psihologiem, savukārt, PPF Psiholoģijas nodaļa - ar Kanādas, ASV, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Austrālijas un Lietuvas psihologiem. Pētniecības jomā ir arī kopīgie projekti ar Igauņu psihologiem. Uzsākot starptautiski recenzējama žurnāla izdošanu “ Journal of Baltic Psychology” kontakti vēl paplašinājās, jo ir iespēja sūtīt doktorantu rakstus recenzēšanai ārvalstu profesoriem, nozaru kompetentiem speciālistiem. Trīs no tiem ir strādājuši kā starptautiski atzītu psiholoģijas žurnālu galvenie redaktori. LU mācībspēku vēl nepietiekamais starptautisku publikāciju skaits tiek kompensēts ar ārvalstu kontaktu intensificēšanu jaunās paaudzes izaugsmes labad.

Trīs doktoranti ir saņēmuši Ziemeļvalstu stipendijas un sekmīgi uzsākuši studijas Norvēģijas un Zviedrijas Universitātēs. Viena doktorante 2001. gada augustā devas papildināt zināšanas Toronto Universitātē. Sekmīgi veidojas attiecības ar ASV prof. R. Vudkoku, kas laipni atļāva adaptēt un standartizēt viņu izstrādāto kognitīvo spēju testu.

Programmas izvērtējums no LU, Latvijas valsts un nacionālo interešu viedokļa
Psiholoģijas doktora grāds ir nozīmīgs no tautsaimniecības attīstības viedokļa, jo vēsturiskajā kontekstā 21.gadsimts Latvijā būs humāno un garīgo vērtību laiks. Līdz ar vēsturiskajām, ekonomiskajām un politiskajām izmaiņām Latvijā mainās arī psiholoģijas kā zinātnes pētniecības virzieni un iespējas. Faktiski Neatkarības gados no jauna ir radīta praktiskā psiholoģija un tās pielietošanas līmenis.

Latvijā psiholoģijas bakalaura un psihologa profesionālās studijas notiek divās valsts augstskolās – LU un RPIVA, kā arī vairākās privātajās augstskolās (darba devēju vērtējumu skat. pielikumā Nr. 18).

Psiholoģijas teorijas attīstību Latvijā nodrošina zinātniskā pētniecība. Par psiholoģijas zinātnes centru pamatoti uzskata Latvijas Universitāti, kas arī nodrošina studijas Psiholoģijas doktorantūrā. No 1993. līdz 1999. gadam psiholoģijas doktora zinātnisko grādu ieguvuši 25 zinātnieki, t. sk. Vispārīgajā psiholoģijā - 4, Attīstības psiholoģijā - 14, Sociālajā psiholoģijā – 7, psiholoģijas habilitētā doktora zinātnisko grādu ieguvuši 4 zinātnieki, t.sk. Vispārīgajā psiholoģijā – 1, Attīstības psiholoģijā - 1 (Lietuva), Sociālajā psiholoģijā - 2.

Ieskatu aizstāvēto disertāciju tematikā skat. pielikumā Nr 12. Visi doktori strādā augstskolās un vairāk par vienu trešdaļu Latvijas Universitātē, veicot lielu darbu Latvijas augstskolu mācībspēku zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšanā. Pašlaik vēl ir ļoti maz speciālistu ar doktora grādu bērnu dārzos, skolās, veselības aprūpes iestādēs, sociālajos dienestos, biznesa struktūrās un citur, kur strādā praktiskie psihologi. Lielākā daļa Latvijas augstskolu psiholoģijas bakalaura programmu joprojām nav pietiekami nodrošinātas ar doktora līmeņa speciālistiem.
Programmas salīdzinājums ar līdzīgām programmām citās Eiropas valstīs
Salīdzinājumam izvēlēto 3 Eiropas valstu programmas skat. pielikumā Nr. 20. Latvijas Universitātes doktora studiju programma vistuvāk līdzinās Stokholmas Universitātes doktora studiju programmai. Abu studiju programmu pamatstruktūra ir vienāda, ar šādām sadaļām:

a. Pētījumu metodoloģija

b. Teorija

c. Disertācija

Abu programmu kopīgie aspekti:

• 
  par disertācijas izstrādi piešķir 100 kredītpunktus (KP);
  
• 
  papildus disertācijas izstrādei tiek piedāvāti teorētiskie un metodoloģiskie kursi. Stokholmas Universitātē to apjoms ir 60 KP, Latvijas Universitātē - 44 KP;
  
• 
  “Pētījuma metodoloģijas” kurss pēc pamatprincipiem ir līdzīgs, t.i. ietver gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu pētniecības principu apguvi;
  
• 
  programmas ir vērstas uz statistikas metožu padziļinātu apguvi un pielietojamības izpratni;
  
• 
  teorētiskajā sadaļā īpaša uzmanība tiek pievērsta psiholoģijas teoriju attīstībai.
  

Latvijas un Stokholmas Universitāšu doktora studiju programmām ir arī atšķirības:

• 
  Stokholmas Universitāte piedāvā doktorantiem atsevišķus kursus psiholoģijas vēsturē un zinātnes filozofijā. Latvijas Universitātes doktora programmā šī pēctecība no sākotnējām psiholoģijas teorijām līdz mūsdienu jaunākajām teorētiskajām pieejām ir ietverta vienā 12 kredītpuktu kursā - “Mūsdienu psiholoģijas teorijas”.
  
• 
  Latvijas Universitātes doktora programmas izpildē ir jāizvēlas 3 semināru kursus no 5 piedāvātajiem doktoranta studiju apakšnozarē un vēl divās apakšnozarēs.
  

Latvijas psiholoģijas doktora programmas struktūra ir veidota tā, lai atbilstu Latvijas apstākļiem un vajadzībām. Sabiedrība un zinātniskā kopiena no Latvijas psiholoģijas doktoriem sagaida ne tikai specializāciju vienā šaurā zinātniskajā jomā, bet plašāku zināšanu spektra apguvi, aptverot vairāku psiholoģijas nozaru specifiku.

Kā zināms, Eiropas valstīs doktora studiju programmas vēl aizvien diezgan krasi atšķiras viena no otras. Piemēram, Norvēģijas Oslo Universitātē doktorantam ir iespēja izveidot individuālu doktora programmu. Protams, ka pastāv prasība pēc disertācijas izstrādes un aizstāvēšanas, un pēc padziļinātām metodoloģijas zināšanām un teorētiskās izpratnes, bet šīs padziļinātās izpratnes apgūšana notiek pēc individuāli izstrādātiem studiju plāniem. Īrijas Dublinas Universitātē, savukārt, ir ļoti strukturēta doktora studiju programma klīniskajā psiholoģijā. Šajā programmā ir ietverti obligāti ļoti specifiski klīniskās psiholoģijas teorētiskie un metodoloģiskie kursi, kā arī prakse psiholoģijas klīniskajā profesionālajā darba laukā. Latvijas Universitātes programma, protams, neietver profesionālo sagatavotības komponentu. Latvijas Universitātes doktora programma ir vērsta uz zinātnisku, akadēmisku darba iemaņu apguvi.

Kopumā tiek realizētas Eiropas savienības valstīm raksturīgas tendences doktorantūras programmu veidošanā, ievērojot Latvijas vajadzības un psiholoģijas nozares attīstības vēsturisko specifiku.

Studiju programmas attīstības perspektīves

Jau tuvāko 2 gadu laikā no studijām ārvalstu universitātēs atgriezīsies divi doktoranti, 2002. gadā Latvijas jauno doktora studiju programmu absolvēs vismaz 2-3 doktoranti. Tā ir jauna, kvalitatīvi sagatavota nākamo profesoru paaudze, kas drīz iesaistīsies arī doktora programmas realizēšanā. Turpināsies darbs pie kopīgu starptautisku pētījumu projektu izstrādēm, kas arī dos jaunu pienesumu šajā jomā. Vēlams plašāk izmantot dažādas ārvalstu stipendijas studiju papildināšanai citās universitātēs saskaņā ar noslēgto vienošanos.

Ja izdosies panākt stabīlu doktorantūras vietu skaitu, tad ir iespēja realizēt jau vairākus gadus gatavoto sadarbības projektu ar Ziemeļvalstu Universitātēm vieprofesoru pieaicināšanai 3 gadu sadarbības programmai, ko varētu finansēt Ziemeļvalstu Padomes Fonds. 2002./03. akad. gadā notiks doktorantu un docētāju apmaiņa starp Somijas Universitātēm un LU.

Jaunie doktoranti, kas iegūs doktora grādu Ziemeļvalstu augstskolās 2002./03. akad. gadā var sākt darbu šajā programmā. Tie ir - Ivars Austers, Ieva Spruģēvica. 2004 gadā Stokholmas universitātes doktorantūru beigs Ģirts Dimdiņš.