Latvijas Republikas
Yüklə 0,57 Mb.
|
Specialitāte: psihologsDaugavpils Pedagoģiskās universitātes Psiholoģijas katedras profesors Parādes ielā 1, Daugavpils, LV—5407, t.5420431
1972. – absolvējis Daugavpils Pedagoģiskā institūta fizikas un matemātikas fakultāti. 1985. – absolvējis PSRS Pedagoģijas zinātņu akadēmijas Vispārīgās un pedagoģiskās psiholoģijas zinātniski pētnieciskā institūta aspirantūru.
Psiholoģijas zinātņu kandidāts (no 03.02.87.) DPI Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docents (no 27.09.90.) 1992.g. nostrificēts par Dr.psiholoģijā 1993.g. Dr.habil.pedagoģijā (no 03.02.93.) 1998.g. Dr.habil.psiholoģijā (no 31.03.98.) 1998.g. ievēlēts DPU profesora amatā (no 26.05.98.)
1979.gada 3.decembrī pieņemts darbā par DPI Pedagoģijas un psiholoģijas katedras mācību meistaru; 1979.gada 12.septembrī uz konkursa pamata ievēlēts par DPI Pedagoģijas un psiholoģijas katedras pasniedzēju; 1985.gada 1.septembrī uz konkursa pamata ievēlēts par DPI Pedagoģijas un psiholoģijas katedras vecāko pasniedzēju; 1987.gada 17.septembrī uz konkursa pamatu ievēlēts par DPI Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docentu; 1991.gada 9.oktobrī uz konkursa pamata ievēlēts par DPI Pedagoģijas un psiholoģijas katedras vadītāju; 1994.gada 12.septembrī uz konkursa pamata ievēlēts par DPI Pedagoģijas un psiholoģijas katedras profesoru; 1997.gada 28.novembrī pieņemts papilddarbā par LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta Latgales nodaļas vadītāju 0,75 slodze. Publikācijas (1979—1999): Šajā laikaposmā pavisam kopā ir 55 publikācijas. Svarīgākās:
Zinātniski pētnieciskā darbība: 1987.gada 3.februārī aizstāvēta psiholoģijas zinātņu kandidāta disertācija par tēmu: “Skolotāja personība klases kolektīva starppersonālo attieksmju sistēmā”. 1993.gada 3.novembrī aizstāvēta doktora habilitācijas disertācija par tēmu: “Skolotāja personības audzinošais potenciāls”. 1998.gada 31.martā aizstāvēta doktora habilitācija psiholoģijā par tēmu: “Personības satura un aktivitātes sistēmprocesuālais modelis”. Triju promocijas padomju loceklis (psiholoģijas – LU, pedagoģijas – DPU). 1991.—2000. – vadīta no valsts budžeta finansētā tēma. 2000.g. ievēlēts par LZA ekspertu psiholoģijas nozarē.
Lasu (bakalauriem, maģistrantiem, doktorantiem) sekojošus psiholoģijas kursus: psiholoģijas vēsture, vispārīgā psiholoģija, attīstības psiholoģija, pedagoģiskā psiholoģija, sociāli pedagoģiskā psiholoģija, speckursi: “Personības psiholoģija”. Manā vadībā strādā 6 doktoranti, 5 doktoranti disertācijas aizstāvēja. CURRICULUM VITAE Vārds, uzvārds: - Māra Vidnere Dzimšanas datums un vieta - 1951. gada 28. aprīlī, Rīgā Gimenes stāvoklis - precējusies, ir trīs bērni Adrese, tālrunis - Stirnu ielā 57a, Rīga, 7214642 Izglītība 1969-1971 Rīgas Kooperatīvais tehnikums, ekonomikas specialitāte 1972-1977 Latvijas Universitāte, Finansu un tirdzniecības fakultāte, tirdzniecības ekonomikas katedra 1980-1984 maskavas Pārvaldes institūts, Finansu un kredīta katedra, aspirantūra 1981-1982 Maskavas pārvaldes institūts, Pedagoģijas universsitāte 1992-1994 Latvijas universitāte, Pedagoģijas un psiholoģijas katedra, pirmshabilitācijas doktorantūra Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi 1984 ekonomikas zinātņu kandidāte finansu specialitātē 1991 nepārtikas preču prečzinības docente 1992 Amerikas Reliģisko un psihisko pētījumu akadēmijas lektore (academic) 1996 psiholoģijas zinātņu doktore sociālās psiholoģijas specialitātē 1998 psiholoģijas habilitētā doktore (Dr. habil. psych.) Nodarbošanās kopš 1999 LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta (PPI) profesore 1992-1999 LU PPI docente kopš 1991 Latvijas zinātniskās enioloģijas cetra vadītāja 1989-1992 LU Ekonomikas fakultātes Nepārtikas preču prečzinības katedras docente 1989-1991 LVU Ekonomikas fakultātes zinātniski pētnieciskā darba vadītāja, vecākā zinātniskā līdzstrādniece 1984-1989 LVU, Finansu un tirdzniecības fakultāte, Prečzinības katedras vecākā pasniedzēja 1977-1979 LVU, Finansu un tirdzniecības fakultāte, Tirdzniecības katedras stažiere 1974-1977 Latvijas patērētāju biedrības savienība, vecākā ekonomiste 1972-1974 LVU vecākā grāmatvede 1969-1972 Latvijas patērētāju biedrības savienība, ekonomiste
A. Zinātniskās publikācijas 63 t.sk. monogrāfijas 6
zinātniskās publ. 8raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 44B. Mācību līdzekļi, 19 t.sk., mācību līdzekļi 12 metodiskie raksti 7
Psiholoģijā – sociālās uzvedības, vadības un biznesa psiholoģija, stresa vadīšana un profilakse PTS gadījumos, mākslas terapija, personības brieduma psiholoģija; iztēles terapija Enioloģijā -- psihohigiēna, noētika
1989 – Toruņas universitāte (Polija), Tautsaimniecības katedra, pieredzes apmaiņa 1992 – Toruņas universitāte, Restaurācijas fakultāte, pieredzes apmaiņa 1994 – kvalifikācijas celšanas seminārs Baltijas valstu augstskolām, sertifikāts – inovācijas augstskolu didaktikā 1995 –Šveice, losli-Insa, pieredzes apguve Valdorfa pedagoģijā 1995 – EU-PHARE administratīvo reformu programma, sertifikāts saskarsmes treniņu metodoloģijā 1995 – sadarbība ar Amerikas Reliģisko un psihisko pētījumu akadēmiju (Bloomfīlda, ASV) 1996 – Viļņas humanitārais institūts (Lietuva), sertifikāts eksistenciālajā psiholoģijā 1997 – (janvāris) – Merilendas universitāte (Baltimora, ASV), sertifikāts stresa menedžmentā 1997 (maijs) – Norvēģija, Kristiansanda, Latvijas augstskolu mācību spēku pieredzes apmaiņa vides izglītības programmas apguvē 1997 (jūlijs) – HSSWSP “Attīstība”, sertifikāts mākslas terapijā 1997 (jūlijs) – Jorkas universitāte (Anglija), sertifikāts mūzikas terapijā 1997 (augusts) – Limerikas universitāte (Īrija), sertifikāts “Ieguldījumi mākslas terapijas pētījumos” 1997 (oktobris-novembris) – Kanāda, Otava—Toronto, pieredzes apguve “Kooperatīvā izglītība Kanādā” 1997 (decembris) – a/s Mācību komercfirma “I.A.N. Praxis” Maskavas valsts universitātes Psiholoģijas fakultātes seminārs, sertifikāts “Kompetence saskarsmē” 1998 (janvāris) – Merilendas universitāte (Baltimora, ASV), mākslas terapijas izmantošana PTSD sindroma ārstēšanā 1998 (janvāris) – St.Petersburg, Florida, ASV, iztēles terapija, magnetoterapija 1998 (augusts) – Merilendas universitāte (Baltimora, ASV), iztēles izmantošana psihoterapijā, grāmatas “Mākslas terapija” pabeigšana 1999 (janvāris) – Brenavas koledža (Džordžija, ASV), gerentaloģijas psiholoģijas kvalitatīvās metodes, personības attīstības psiholoģija
M. Vidnere. Ar asar’am tas nav pier’ad’ams. R. Lu. 1997., 329 lpp. M. Vidnere, A. Nucho „Māksla un Pašatklāsme” AGB R: 1999., 180. lpp. M. Vidnere , R. Garleja. „Psiholoģija un sociālās uzvedības aspekti. Ekonomikā.” R: RAKA, 2000., 264. lpp. M. Vidnere, A. Nucho. „Iztēles psiholoģija.” R: AGB, 2000., 160. lpp. M. Vidnere, A. Nucho. „Latvian Surviwors of Deportations.”R: RAKA, 2000., 24. lpp M. Vidnere . „Sāpju ceļš garīgumā”, krājumā „Ceļš”, Nr. 52, Praktiskā teoloģija, R, 2000., 152.-168. lpp. M. Vidnere. „Personības garīgās izaugsmes iespēja pārdzīvojuma. Pieredzes izpratnē”, krājumā „Radoša personība”, R: Vārti, 2000., 71. 83. lpp M. Vidnere. „Pārejas perioda sociālās inovācijas ekonomikā”, krājumā „Integration problems of the Baltic countries on their way to the European Union”, Marth 2.-3., 2000., 330.-332. lpp. M. Vidnere „Etnocīds kā sociālās spriedzes veicinātājs” Skolotājs, 2001. Pielikums Nr. 6 LU Doktora studiju programma Pielikums Nr. 7 LU Doktorantūras nolikums Pielikums Nr. 8 Individuālais studiju plāns Pielikums Nr. 9 DOKTORANTU SARAKSTS
Piezīme: šie doktoranti uzņemti no 1999./2000. un 2000./01. māc.gada pēc šīs jaunās programmas. Pielikums Nr. 10 Doktorantu aptaujas anketa Programmas vērtējums no doktorantu viedokļa No 2001. gada 1. oktobra psiholoģijas doktora studiju programmā ir ieskaitīti 8 pilna laika (klātienes) un 11 nepilna laika (neklātienes) studenti (skat. pielikumā Nr. 8). Lai novērtētu LU PPI un PPF psiholoģijas doktora studiju programmas kvalitāti un atbilstību doktorantu interesēm un vajadzībām, tika piedāvāta anketa (skat. pielikums Nr. 9.). Kopumā psiholoģijas doktora studiju programma tiek novērtēta pozitīvi, jo tā dod “iespēju paplašināt zināšanas”, “ir nozīmīga zinātniskajai un profesionālajai izaugsmei”, “sniedz iespēju konsultēties, kontaktēties ar citiem doktorantiem”, “veicina iespējas veikt zinātniskus pētījumus un tos publicēt”, “piedalīties starptautiskajos projektos”, un “no organizatoriskā viedokļa palīdz plānot virzību uz disertācijas izstrādi”. Tiek atzīmētas arī “iespējas nostiprināt pamatzināšanas dzimtajā valodā”. Kā psiholoģijas doktora studiju programmas galvenie trūkumi tiek atzīmēti
Jaunā psiholoģijas doktora studiju programma tiek realizēta otro gadu, un tās laikā doktorantiem piedāvāti četri semināri:
Visi doktoranti apmeklējuši asoc.prof. V.Reņģes semināru, ko arī augsti novērtējuši (vid.vērtējums 8,5 balles). Zemāko vērtējumu anketā saņēmis aspekts “Apgūto zināšanu pielietojamība disertācijas pētījumā”. Pārējos seminārus pozitīvi novērtējuši tie doktoranti, kuri tajos ir piedalījušies. Mazākais doktorantu skaits (50%) bija vērojams prof. A.Kroplija semināros (seminārs notiek angļu valodā). Sadarbība ar zinātnisko vadītāju apmierina praktiski visus doktorantus, taču tiek izteikta vēlme “biežāk tikties” un tikties vēl ar kādu speciālistu, kā arī “lai būtu vairāk kopīgu projektu”. Doktoranti izteikuši vairākus rosinošus ieteikumus kursu un semināru sakarā:
Pētījuma prezentācijas, apspriešanas un publicēšanas iespējas doktorantus visumā apmierina, tiek ierosināts, ka “jāizstrādā strukturēts pētījuma prezentāciju un apspriešanas plāns īsākā un garākā laika periodā” un “būtu ieteicams organizēt periodiskus un sistemātiskus akadēmiskus seminārus (ar sagatavotu opozīciju) par disertācijas tēmām”, kā arī “turpināt tradīciju organizēt ikgadējās konferences, akcentējot darbu pa interešu grupām”. Studiju organizācija kopumā doktorantus apmierina, kaut tiek ieteikts precīzāk noteikt kredītpunktu skaitu visām doktora studiju programmas aktivitātēm, “arī informācijas apmaiņai jānotiek biežāk un jāsekmē elektroniskā pasta izmantošana”. Citu priekšlikumu starpā “vairāk sadarbības ar speciālistiem no citām Baltijas valstīm”, “paplašināt ārzemju speciālistu pieaicināšanu (tieši zinātniekus-pētniekus)”, “organizēt ikgadējus pārskata seminārus par galvenajiem sasniegumiem psiholoģijā Latvijā un pasaulē”. Visi doktoranti izglītojas papildus psiholoģijas doktora studiju programmai. Visi ir piedalījušies Rīgā organizētajās konferencēs (IV International Baltic Psychology Conference 2000.gada oktobrī un LU 59.ikgadējā zinātniskajā konferencē psiholoģijas sekcijā). 60% doktorantu ir piedalījušies starptautiskajās psihologu konferencēs ārzemēs, t.s. U.Pāvuls Barselonā (1998.g. novembrī), Amsterdamā (2000.g. martā) un 27.g.Starptautiskajā psihologu kongresā Stokholmā 2000.g. jūlijā. A.Ruža – VII European Congress on Psychology Londonā 2001.g. 2001. gadā 4 doktoranti piedalījās starptautiskajā skolu psihologu konferencē Dinanā, Francijā. Visplašāko līdzdalību starptautiskajās konferencēs – 4 reizes ņēmusi K.Maslovska ( skat. pielikums Nr. 11). 37% doktorantu ir aktīvi piedalījušies lekcijās un semināros ārpus doktorantūras, galvenokārt praktiskajā psiholoģijā un psihoterapijā, kā arī ar disertācijas tēmu saistītos kursos. Citu izglītojošo nodarbību veidi, kuros piedalījušies 40% doktorantu, ir saistīti ar pedagoģiju, klīnisko supervīziju un svešvalodu padziļinātu apguvi. Doktorantūras studiju periodā visi doktoranti ir sagatavojuši un nolasījuši lekcijas vai vadījuši seminārus – sākot ar nodarbībām vienā nozarē, piemēram, I. Simoņenkova “Sociālās psiholoģijas pētniecības metodēs” un E.Cacure “Reliģijas psiholoģijā” līdz astoņiem dažādiem kursiem, kurus sagatavojusi K. Maslovska. Vidēji katrs doktorants sagatavojis 32 stundu kursus 2—3 nozarēs. Tātad LU Psiholoģijas doktora studiju programmas doktorantiem raksturīga dziļa un aktīva iekļaušanās studiju procesā. Viņu izteiktās piezīmes un ierosinājumi tiek ņemti vērā šajā veidojamajā programmā.
Doktorantu piedalīšanās konferencēs kopumā ir aktīva. Visi doktoranti ir piedalījušies IV Baltijas Psiholoģijas konferencē Rīgā 2000.gada oktobrī un 59. LU zinātniskajā konferencē psiholoģijas sekcijā 2001.g. janvārī. Arī līdzdalība starptautiskajās konferencēs un kongresos ir aktīva. U. Pāvuls ir piedalījies ikgadējā Haygroup Starptautiskajā Vadības konferencē Barselonā 1998.g. novembrī Amsterdamā 2000.g. martā 27. Starptautiskajā psihologu kongresā Stokholmā 2000.g. jūlijā B.Martinsone – 24. Starptautisko skolu psihologu asociācijas konferencē Francijā 2001.g. jūlijā, Dināmā. K.Maslovska -- 24. Starptautisko skolu psihologu asociācijas konferencē Francijā 2001.g. jūlijā, Dināmā. Starptautiskajā Bulgārijas Iekšlietu ministrijas Psiholoģijas institūta dibināšanas 30.gadadienai veltītā zin.konferencē Sofijā, 2001.g.martā. Starptautiskā zinātniski praktiskajā konferencē “Psiholoģija uz Gadsimtu sliekšņa: zinātne, prakse, apmācība”, Tulā 2000.g.aprīlī. Starptautiskā zinātniski praktiskajā konferencē “Praktiskā Psiholoģija: pieredze, problēmas, perspektīvas”, Minskā, 2000.g. maijā. A.Ruža piedalījies VII Eiropas psihologu kongresā Londonā 2001.g. VI UNESCO ACEID International scientific conference on Education. I. Simoņenkova piedalījusies New Millennium. Sport Psychology Conf. Atzīmējama arī doktorantu piedalīšanās Latvijā organizētās konferencēs. Tā Ļ. Černova – V.zin.prakt. konferencē “Radošas personības diagnostika; struktūra, attīstība” Rīgā (arī ar starptautisku nozīmi) 2000.g. novembrī. E.Cacure piedalījusies divās LU Reliģijas un ētikas konferencēs 2000.g. un 2001.g. ar referātu un psiholoģijas darba grupas vadīšanu. V.Raščevskis piedalījies Starptautiskā konferencē “Konflikta teorija un prakse multikulturālā sabiedrībā” Rīgā (organizēja RPIVA un LU PII) 2001.g. aprīlī. Yüklə 0,57 Mb. Dostları ilə paylaş:
|