Latvijas Republikas


Dzīves gudrības mantojums. Fiziskās un garīgās aktivitātes



Yüklə 0,57 Mb.
səhifə4/11
tarix12.12.2017
ölçüsü0,57 Mb.
#34643
1   2   3   4   5   6   7   8   9   10   11

Dzīves gudrības mantojums. Fiziskās un garīgās aktivitātes


saglabāšanas nozīmīgums. Psihoterapijas nozīme personības līdzsvara saglabāšanā. Pārmaiņas intelektuālajā un emocionālajā sfērā. Dzīves pieredzes nodošana mazbērniem. Emocionālais kontakts ģimenē. Zaudējumi un ieguvumi. Vientulības problēmas. Sociālās aprūpes nozīme. Psiholoģiskā gatavība nāvei. Dzīves filozofijas nozīme.
Ieteicamā literatūra:

Morris Notelowitz, Diana Tonnesen. Menopause and Midlife Health. New York: St.Martin’s, 1993.

L. Ovjedo. Menopause Without Medicine. Addison-Wesley, 1992.

Gail Sheehy. The Sileut Passage. New York: Random House, 1992.

Gail Sheehy. New Passages: Mapping Your Life Across Time. New York: Random House, 1995.

KURSA APRAKSTS
Dokturantūras seminārs: Klīniskā psiholoģija
Semināra autors: Asoc. prof., Dr. psych., Sandra Sebre
Semināra mērķis. Padziļināt dokturantu zināšanas par mūsdienu klīniskai psiholoģijai attiecīgajām teorijām un to pielietošanu pētniecībā, ar iespēju kritiski novērtēt dažādās pieejas, lai dokturants spētu izmantot šīs zināšanas savos zinātniskajos pētījumos un darbībā klīniskās psiholoģijas laukā.
Semināra saturs:
1. Mūsdienu klīniskai psiholoģijai attiecīgā teorijas un to pielietošana pētniecībā, ar iespēju kritiski novērtēt dažādās pieejas:


  • Psychoanalītiskie modeļi (Freids, “objektu attiecības”, Boulbijs un citi)

  • Beheviorālie un kognitīvi biheviorālie modeļi (Skinner, Bandura, Mischel, Beck, Seligman, Kelly)

  • Humanistiskie modeļi (Rodgers, Maslow, Perls)

  • Naratīvie un sociāli konstruktīvie modeļi ( Spence, Shaffer, Gergen)

2. Pētniecības metodoloģija klīniskās psiholoģijas pētniecībā, datu analīzē un interpretācījā:



  • Kvalitatīvās metodes ( gadījuma apraksti, hermeneitiskā pieeja, kontenta analīze)

  • Longitudinālās kvantitatīvās metodes ( “path-analysis”)

  • Experimentālās pieejas un novērošana



Literatāras saraksts:
Aiken, L.R. (1997) Psychological Testing and Assessment. Boston: Allyn and Bacon.
Corsini, R. T. (1995) Current Psychotherapies. Ithaca, IL: Peacock Publishers.
Gill, M. (1984) Psychoanalytic, Psychodynamic, Cognitive Behavior and Behavior Theories Compared. New York: Plenum.
Kazdin, A. (1992) Research Design and Clinical Psychology. Massachusetts: Allyn and Bacon.
Linden, W. (1990) Therapy Outcome Research. Professioanl Psychology: Research and Practice.
Wachtel, P. Theories of Psychotherapy: Origins and Evolution. Washington, D.C.: American Psychological Association.
Bradshaw L.J.,. Mattingley J.B (2001). Clinical Neuropsychology. Academic Press

Journal of Consulting and Clinical Psychology




KURSA APRAKSTS
Doktorantūras kurss: Mūsdienu psiholoģijas teorijas
Semināra autors: Dr. psych. asoc. prof. Viesturs Reņģe (docē daļu no šī kursa)
Evolucionārā psiholoģija
Cilvēka psihisko procesu pētīšana no dabiskās izlases viedokļa. Balstās uz pieņēmumu, ka cilvēka psihiskie procesi filoģenēzē ir veidojušies saskaņā ar dabiskās izlases principu.

Sociobioloģija – dzīvnieku un cilvēka sociālās uzvedības skaidrošana no bioloģiskās evolūcijas viedokļa (Wilson, 1975). Evolucionārā psiholoģija kā psiholoģijas zinātnes nozare, kas pēta cilvēka psiholoģisko mehānismu evolucionāro izcelsmi (Buss, 1995). Izdzīvošanas instinkts kā savu gēnu nodošana nākamajām paaudzēm. “Ietverošās piemērotības” (inclusive fitness) princips (Hamilton, 1964). Reciprokālais altruisms. Sadarbība un sāncensība. Seksuālā izlase un vecāku ieguldījums. Cilvēka reproduktīvā uzvedība. Tuvu attiecību un agresijas evolucionārais skaidrojums.


Literatūra:
Buss, D.M. (1995) The Evolution of Desire. New York: Basic Books.
Starpkultūru psiholoģija
Kultūras ietekme uz sociālo uzvedību un sociālā izziņa. Starpkultūru psiholoģijas veidošanās 80. gadu sākumā (Cole, 1989; Hofstede, 1980; Bond, 1988; Triandis, 1989). Individuālisms un kolekltīvisms. Kultūras atšķirības sociālajā uzvedībā. Kultūras atšķirības sociālās izziņas procesos (Augoustinos and Walker, 1997; Ross and Nisbett, 1991). Etnopsiholoģija.
Literatūra:
Hofstede, G. (1991). Cultures and Organizations: Software of the Mind. London: McGraw-Hill.
Schultz D.P. (2001). A History of Modern psychology 7/E. Harcourt College Publishers
Smith, P.B., and Bond, M.H. (1993). Social Psychology across Cultures: Analysis and Perspectives. Hemel Hempstead: Harvester-Wheatsheaf.
Росс Л., Нисбетт Р. (1999). Человек и ситуация. Уроки социальной психологии. Москва. Аспект прессб стр. 278-326.
Стефаненко Т.С. (1999). Етнопсихология. Москва. Академический проект.

KURSA APRAKSTS
Kursa tēma: Mūsdienu sociālpsiholoģiskās teorijas
Docētājs: prof., dr. psych.A. Vorobjovs
Kursa pamatjautājumi:

  1. Sociālpsiholoģiskas teorijas satura determinācijas metodoloģiskie līmeņi:

  • filozofiskais,

  • vispārzinātniskais,

  • konkrēti zinātniskās.

  1. Metodoloģisko un teorētisko īpatnību respektēšana personības sociālpsiholoģiskajā izpētē:

  • kognitīvā,

  • konektionistiskā,

  • humānistiskā,

  • interaktīvā,

  • psihoanalītiskā,

  • darbības pieejas.


Literatūra:
Feist I., Feist G. Theories of Personality. Mc.Grow Hill, 1998. – 532.p.
Anastast A. A century of psychological science. American psychologist. 47 (7), 842.p.
Šulcs D.P., Šulcs C.E. Modernās psiholoģijas vēsture. (Tulk. no angl.val.) – Sankt-Peterburga: Eirāzija, 1998. – 528 lpp.
Vorobjovs A. Personoloģija: personības satura un aktivitātes problēmas. Daugavpils. 1997. 206 lpp. (krievu val.)

Kursa apraksts
Doktorantūras kurss: Mūsdienu psiholoģijas teorijas - Mūsdienu sociālā psiholoģija.
Semināra autors: prof. P. Šihirevs (Maskava, Kalifornija, Džordžtauna)
Kursa saturs:

  1. Kursa programmas autors: Teorija un metodoloģija.Galvenie problēmu risinājuma veidi.

    1. Sociālās psiholoģijas priekšmets.

    2. Pozitīvisma ietekme.

    3. Cilvēka un sabiedrības mijiedarbības pētniecība.




  1. ASV zinātnieku ieguldījums sociālās psiholoģijas attīstībā. Izskaidrošanas paradigma.

  2. Rietumeiropas pieredze un ieguldījums sociālās psiholoģijas attīstībā. Izpratnes paradigma.

  3. Krievijas zinātnieku pieredze sociāli psiholoģisko problēmu pētniecībā. Jauna sava ceļa meklējumi; etnopsiholoģija, sociāli politiskā psiholoģija un uzņēmējdarbības psiholoģija.

  4. Sociālā psiholoģija gadsimtu mijā. Sociālais konstruktīvisms. Kritiskā sociālā psiholoģija. Sociālais psihologs kā sociālo izmaiņu dalībnieks.

Literatūra.

P. Šihirevs. Mūsdienu sociālā psiholoģija. M. 1999.

P. Šihirevs. Mūsdienu sociālā psiholoģija ASV. M. 1979.

P. Šihirevs. Mūsdienu sociālā psiholoģija Rietumeiropā. M. 1985.


Pielikums Nr. 3
PROMOCIJAS EKSĀMENA PROGRAMMA

Psiholoģijas promocijas eksāmenu programma veidota, ievērojot šīs zinātnes un prakses reālās attīstības īpatnības Latvijā: studentu uzņemšana psiholoģijas specialitātēs pēc valsts Neatkarības atgūšanas, augstākās kvalifikācijas mācību spēku un zinātnieku nepietiekams nodrošinājums daudzās nozarēs u.c. Programma sastāv no vispārīgās un specializācijai veltītās daļas. Vispārīgajā daļā iekļauti psiholoģijas vēstures un fundamentālo nozaru – vispārīgās, attīstības, sociālās un personības psiholoģijas pamatjautājumi, kurus studē visi doktora studiju programmas dalībnieki. Patlaban LU Psiholoģijas doktorantūra var nodrošināt specializāciju vispārīgajā (kognitīvajā), attīstības, sociālajā, personības un organizāciju, kā arī klīniskajā psiholoģijā. Dziļākai un šaurākai specializācijai šajās psiholoģijas nozarēs arī izveidotas atsevišķas programmas.


Vispārīgā daļa
I. Psiholoģija kā zinātne, tās priekšmets.

Psihes jēdziens. Apziņa un zemapziņa. Psihisko norišu savdabība, nozīmīgākie to raksturojumi atšķirībā no citām realitātes parādībām. Psihisko parādību pieejamība zinātniskajai izpētei un raksturīgākās grūtības. Psihisko parādību sistēma, kuru pēta mūsdienu psiholoģija. Psihisko parādību iedalījums procesos stāvokļos un īpašībās un šī iedalījuma nosacītība.

Psiholoģijas zinātņu sistēma. Fundamentālās psiholoģijas nozares – vispārīgā psiholoģija, attīstības psiholoģija, sociālā psiholoģija, personības psiholoģija. Šo nozaru attīstības vēsture un mūsdienu līmeņa raksturojums. Lietišķās psiholoģijas nozares – izglītības, klīniskā, organizāciju, juridiskā, militārā, sporta, darba u.c. Nozaru raksturojums. Psiholoģijas saistība ar citām zinātnēm un praktiskā pielietojamība.

Psihes bioloģiskie pamati. Neiroanatomijas, neirofizioloģijas un neiropsiholoģijas ieguldījums psihes mūsdienu izpratnē. Psiholoģisko pētījumu metodes un mērķi. Kvantitatīvo un kvalitatīvo pētījumu veidi: novērošana, eksperiments, aptauja, testi, darbības produktu un dokumentu analīze kā psiholoģijas pamatmetodes, to priekšrocības un trūkumi, un optimālie lietošanas nosacījumi. Pētījuma validitāte, tās veidi, faktori, kas to mazina. Kontroles (pētījuma validitātes paaugstināšanas) paņēmieni. Datu ievākšanas metožu piemērotība mainīgo lielumu mērīšanai. Matemātisko metožu lietošanas nozīme. Izvēles nosacījumi atbilstoši pētījuma hipotēzei. Pētījuma plānošana, projekta sastādīšana un pētījuma etapi. Pētījuma jautājuma vai hipotēzes (pieņēmuma, pieļāvuma) un pētījuma metožu saskaņotība kā svarīgs sekmīgas pētījuma norises priekšnoteikums.


2. Psiholoģijas zinātnes attīstība.

Antīko domātāju idejas psiholoģijas vēstures kontekstā. Psiholoģisko atziņu attīstība viduslaiku Eiropā un arābu pasaulē. Psiholoģijai nozīmīgi atklājumi fizioloģijā un medicīnā Renesanses periodā. Modernās psiholoģijas priekšvēsture – 17.gs. filozofijas ideju ietekme uz psiholoģijas veidošanās procesu. Asociatīvās psiholoģijas aizsākumi un tālākā attīstība 18. Un 19.gs. Psihisko parādību skaidrojums vācu klasiskajā filozofijā 18.gs. un 19.gs. pirmajā pusē. 18. Un 19.gs. dabaszinātņu ietekme uz psiholoģijas veidošanās procesu, t.s. Hermaņa fon Helmholca, E. Vēbera un G. Fehnera pētījumi. Psihiatrijas nozīme psiholoģijas kā zinātnes izveidē. Psiholoģijas formālā dibināšana. V. Vunta ieguldījums. Galvenie pirmo pētījumu virzieni Eiropā un ASV. Psiholoģijas nozaru attīstība: eksperimentālā, diferenciālā, attīstības, zoo- vai salīdzinošā psiholoģija, sociālā un kulturāli vēsturiskā psiholoģija.


3. Mūsdienu psiholoģijas pamatvirzieni (skolas). Strukturālisma un funkcionālisma nozīme psiholoģijas vēsturē.

Biheviorisms, tā būtība un veidi. Klasiskais biheiviorisms (E. Torndaiks, Dž. Vatsons), I. Pavlovs (nosacījuma reflekss, pastiprinājums), V.Behterevs (saskaņotie refleksi). Neobiheiviorisms (E. Tolmens, K. Halls, B. Skinners). Subjektīvais biheiviorisms (D. Millers, J. Galanters, K. Pribrams), sociālais biheiviorisms (Dž. Mids, A. Bandura, Dž. Roters). Biheiviorisma nozīme un tālākattīstība.

GeŠtaltpsiholoģija, tās būtība un ietekme uz psiholoģijas tālāko attīstību. M. Vertheimers, K. Kofka, V. Kēlers.

K. Levina ieguldījums personības un sociālajā psiholoģijā.

Kognitīvā psiholoģija, tās izcelsme un būtība. Iespējas, priekšrocības un ierobežojumi. Biheiviorisma un datorzinātņu nozīme tās psihoanalīze tās izcelsme un būtība. Z.Freida klasiakā psihoanalīze attīstībā. K. Junga analītiskā psiholoģija. A. Ādlera individuālpsiholoģija. Neofreidistu ideju nozīme personības, tās struktūras, attīstības, neirožu un sociālo mijattiecību izpratnē. Ego psiholoģija. Objektattiecību teorijas.

Humānistiskā psiholoģija, tās izcelsme un būtība. Humānistiskās psiholoģijas ideju daudzveidība. G. Olporta, K. Rodžersa, A. Maslova, F. Perla, V. Satiras u.c. ideju nozīme personības izpratnē. Ekzistenciālisma un transpersonālisma ideju attīstība un nozīme.

Ž. Piažē ģenētiskā psiholoģija.

Marksistiskās ideoloģijas ietekmētās pieejas: L. Vigotskis – A. Lurija – A. Ļeontjevs; S. Rubinšteina “Cilvēks un pasaule”, B. Anaņjeva “Cilvēks kā izziņas priekšmets”. Šo pieeju nozīme.

Psiholoģiskās domas attīstība Latvijā; teorētisko un lietišķo pētījumu virzieni; aktuālie uzdevumi.

Postmodenistisko virzienu raksturojums: sociāli kognitīvais, naratīvais konstrukcionisms, neiroloģiskais, neirokognitīvais.


4. Personības psiholoģijas struktūra.

4.1. Personība, indivīds, individualitāte, subjekts. Es un patība. Personības aktivitāte. Vajadzības, intereses, mērķi, rīcības motīvi. Apzinātais un neapzinātais cilvēka aktivitātes regulācijā. Apziņas stāvokļi un līmeņi. Pašapziņa, pašizjūta, pašvērtējums, pašcieņa. Motivācijas teorijas. Personības teorijas.

Emocionālo pārdzīvojumu fizioloģiskā un psiholoģiskā būtība. Emociju teorijas. Emocijas, emocionālie stāvokļi un jūtas izziņas darbība un personības struktūrā. Jūtu veidi. Afekti, stress, frustācija.

4.2. Personība sociālās mijiedarbības kontekstā.

Sociālās vides strukturālie un dinamiskie aspekti. Socializācijas, adaptācijas, sociālās izziņas teorijas. Atdarināšana, iespaidošana, identifikācija, fasilitācija u.c. socializācijas mehānismi. Sociālais un pašvērtējums. Es koncepcijas veidošanās strukturālie un dinamiskie aspekti.

4.3. Izziņas raksturojums.

Sensori perceptīvās sistēmas, top funkcijas, īpašības un darbības likumsakarības.

Psihes mnēmiskā funkcija. Atmiņas struktūra, pamatprocesi un veidi. Atmiņas teorijas. Atmiņas individuālās īpatnības un izkopšanas iespējas.

Domāšana kā izziņas procesu noslēdzošā psihiskā norise, tās psiholoģiskā būtība. Domāšanas veidi un līmeņi. Domāšanas un runas sakari. Intelekta jēdziens. Domāšanas un tās attīstības teorijas. Iztēles psiholoģiskā būtība un funkcijas izziņas darbībā. Iztēles veidi. Iztēle un fantāzija praktiskajā darbībā, teorētiskajā (zinātniskajā) jaunradē, mākslinieciskajā daiļradē. Apziņa un zemapziņa jaunrades procesā. Iztēles veidošanas virzieni un iespējas.

4.4. Regulējošās darbības raksturojums.

Pašregulācija. Uzmanības teorijas. Uzmanības veidi, īpašības un individuālās īpatnības. Uzmanības saistība ar citām psihiskajām norisēm. Gribas regulatīvā funkcija un tās traucējumi. Gribasproblēma mūsdienu psiholoģijā.

4.5. Personības individuālās īpatnības.

Spējas personības struktūrā. Spēju veidi un līmeņi. Spēju psiholoģiskās teorijas. Spēju diagnostikas problēma. Intelekta un spēju saistība. Intelekta teorijas. Raksturs personības struktūrā. Rakstura būtība, tipoloģijas. Rakstura novirzes (akcentuācijas un psihopātijas). Temperaments un personība. Temperamentu teorijas un tipoloģijas problēma. Temperamenta adaptācijas iespējas. Individuālais stils (dzīves, darbības, attīstības, saskarsmes u.c.)
LITERATŪRA

A. Adlers. (1992) Psiholoģija un dzīve. R. Spektrs.

Dž. Boulbijs. (1998) Drošais pamats. Vecāku un bērnu savstarpējā ķeršanās – cilvēka veselīgas attīstības priekšnotyeikums. R. Apgāds “Rasa ABC”.

Z. Freids. (1994) Psihoanalīzes nozīme un vēsture. Lielvērds.

D. Goulmens. (2001) Tava emocionālā inteliģence. R. Jumava.

K. Jungs. (1993) Psiholoģiskie tipi. R. Zvaigzne ABC.

K. Jungs. (1994) Dvēseles pasaulē. R. Spektrs.

Ā. Karpova. (1994) Personība un individuālais stils. R. LU.

M. Raščevska, S. Kristapsone. (2000) Statistika psiholoģijas pētījumos. R. Izglītības soļi.

V. Reņģe. (1999) Personības psiholoģiskās teorijas. R. Zvaigzne ABC.

V. Reņģe. (2000) Personības psiholoģija. R. Zvaigzne ABC.

Mayer R.E. (1997) Thinking, problem solving, cognition. N.Y. Freeman and conpany.

Maddi S.R. (1988) Personality theories: a comparative analysis (5th.ed.) Chikago. Doysey Press.

Zimbardo G. (1992) Psychology and Life. (13 th.ed.) N.Y. Harper Collins Publishers.


Kognitīvā psiholoģija


  1. Kognitīvās psiholoģijas pirmsākumi (saknes filozofijā un psiholoģijā) un mūsdienu teorētiskās pieejas.

  2. Kognitīvās psiholoģijas pētījuma metodes.

  3. Uztvere. Uztveres teorijas.

  • Vizuālā uztvere. Geštaltpieeja un alternatīvās pieejas. Vizuālo paternu atpazīšana.

  • Audiālā uztvere un audiālo paternu atpazīšana.

  1. Uzmanība un apziņa.

  • E. Tulvinga apziņas veidu iedalījums. Uzmanība dažādos apziņas veidos.

  • Uzmanības funkcijas.

  • Uzmanības teorijas.

  • Uzmanības un uztveres saistība.

  1. Zināšanu reprezentācija: tēlu sistēma, propozīcijas un informācijas apstrāde.

  2. Atmiņa, tās modeļi un struktūra.

  • tradicionālie atmiņas modeļi un alternatīvie modeļi (darba atmiņa, apstrādes līmeņi, konektionistu pieeja u.c.).

  • Sensorā atmiņa.

  • Īslaicīgā atmiņa (darba atmiņa).

  • Ilglaicīgā atmiņa.

  • Multiplās atmiņas sistēmas modelis: procedūras, epizodiskā un semantiskā atmiņa.

  • Atmiņas semantiskā organizācija.

  • Mnemonika.

  1. Valodas apguve un vispārējs raksturojums.

  • Valodas galvenās īpašības, funkcijas.

  • Valodas apguves teorētiskie skaidrojumi.

  • Izziņas procesi un valoda.

  • Valodas struktūras un nozīmju pētījumi.

  • Valoda dažādos kontekstos (kultūras, sociālajā un izziņas).

  1. Problēmas risināšana un kreativitāte.

  • Problēmu veidi.

  • Zināšanas un problēmu risināšana.

  • Teorētiskās pieejas kreativitātes pētījumiem.

  1. Lēmumu pieņemšana un domāšana.

  • Spriedums un lēmumu pieņemšana.

  • Deduktīvā un induktīvā domāšana.

  • Alternatīvs skatījums uz domāšanu.

  1. Kognitīvā attīstība.

  • Kognitīvās attīstības teorijas.

  • Kognitīvās attīstības vispārīgie principi.

  1. Cilvēka intelekta pētījumi

  • Faktoru analītiskā pieeja.

  • Informācijas apstrādes pieeja.

  • Bioloģiskā jeb fizioloģiskā pieeja.

  • Kultūrvēsturiskā pieeja.

  • Integratīvā pieeja.


Ieteicamā literatūra.
Ashcraft, M.H. (1994). Human memory and cognition. New York: Harper Collins College Publishers.

Medin, D., Ross, B., & Markman, A. (2000). Cognitive psychology. New York: Harcourt Publishers.

Gardner, H. (1983). Frames of mind: The theory of multiple inteligences. New York: Basic Books.

Sternberg, R.J. (1999) Cognitive psychology. New York: Harcourt Brace College Publishers

Sternberg, R.J. (1988). The triarchic mind: A nerw theory of intelligence. New York: Cambridge University Press.

Ashcraft, M.H. (1994). Human Memory and Cognition. New York. Harper Collins College.

Csikszentmihalyi, M. (1996). Creativity: flow and the psychology of discovery and invention. New York, Harper Collins Publishers.

Eysenk, M.W. (1993). Principles of Cognitive Psychology. Hove. Lawrence Erlbaum Associates.

Gleitman, H. (1985). Psychology (4th edition). New York, W.W. Norton & Co.

Goleman, D. (1996). Emotional intelligence. London, Bloomsbury.

Mayer, R. E. (1997). Thinking, problem solving, cognition. New York, Freeman and Company.

Oatley, K. and Jenkins. J. M. (1996). Understanding Emotions. Oxford, Blackwell Publishing

Westen, D. (1996). Psychology: Mind. Brain and Culture. New York, John Wiley & Sons.

Sternberg R., J. ( Ed.) (2001). Thinking and Problem Solving. Academic Press.

Sternberg R.J. (2001). Readings in Cognitive Psychology. Harcourt College Publishers.

Coren St., Ward M. Lawrence, Enns T. James (2001). Sensation and Perception 5/E. Harcourt College Publishers.

Sternberg R.J. (2001). Psychology: In Search of the Human Mind 3/E. Harcourt College Publishers.

Gardner H., Kornhaber M., Wake W. (2001). Intelligence. Harcourt College Publishers

Bjork E. Ligon & Bjork R.A. (Eds). (2001). Memory. Academic Press.

Gleason J.B. , Ratner Nan Bernstein (2001). Psycholinguistics 2/E.Harcourt College Publishers.

Reeve J. Marshall (2001). Understanding Motivation and Emotion. Harcourt College Publishers.



Yüklə 0,57 Mb.

Dostları ilə paylaş:
1   2   3   4   5   6   7   8   9   10   11




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©muhaz.org 2024
rəhbərliyinə müraciət

gir | qeydiyyatdan keç
    Ana səhifə


yükləyin