Latvijas Republikas

Klīniskā psiholoģija

1. 
   Kā klīniskā psiholoģija atšķiras no citām psiholoģijas nozarēm – un kāds ir jautājumu loks, kas tiek pētīts klīniskās psiholoģijas ietvaros.
   
2. 
   Teorētiskie modeļi, kuri tiek izmantoti ar klīnisko psiholoģiju saistīto jautājumu izpētē:
   

1. 
   Psihodinamiskie modeļi (piem., Freids, Bolbijs, “objektu—attiecību” teoristi)
   
2. 
   Biheviorālie un kognitīvie modeļi (piem., Skiners, Bandura, MiŠels, Beks, Seligmans, Kelijs)
   
3. 
   Humānistiskie modeļi (piem. Rodžers, Maslovs, Perls)
   
4. 
   Starppersonu attiecību modeļi (piem., Adlers, Sullivans)
   

3. 
   Klīniskajā psiholoģijā izmantotās izpētes pieejas, principi un top pielietojamība:
   

1. 
   intervēšana
   
2. 
   testi: intelekta un personības
   
3. 
   novērošana
   

4. 
   Klīniskās psiholoģijas intervences (palīdzības sniegšanas) principi un to pielietojamība:
   

1. 
   vispārējie konsultēšanas pamatprincipi
   
2. 
   kognitīvi-biheviorālās pieejas pamatprincipi
   
3. 
   psihodinamiskās pieejas pamatprincipi
   

5. 
   Pētniecības metodoloģija, struktūra un analīze ar klīnisko psiholoģiju saistītiem jautājumiem (minot konkrētus pētījumus, kā šīs metodes tiek pielietotas):
   

1. 
   kvalitatīvās pieejas (piem. Intervijas un individuālo gadījumu analīze “case study”)
   
2. 
   grupu salīdzinājumi (piem. Pētījumi par depresiju vai vardarbības biežumu, cēloņiem un sekām)
   
3. 
   eksperimentālā metodes (piem. Specifisku psihoterapiju pieeju pielietojamības efektivitātes izpēte salīdzinājumā ar kontroles grupu).
   

Ieteicamā literatūra: (vajadzētu pasūtīt bibliotēkā)

Aiken, L.R. (1997) Psychological testing and assessment. Boston: Allyn and Bacon.
Corsini, R.T. (1995) Current psychotherapies. Ithasca, IL: Peacock Publishers.
Neitzel, M.T. (1994) Clinical Psychology. Enlewood Cliffs, MJ: PrenticeHall.
Wachtel, P.L. and Messer, S.B. (1997) Theories of psychotherapy: origins and evolution. American Psychological Association.
Journal of Consulting and Clinical Psychology

Sociālā psiholoģija

1. 
   Sociālā psiholoģija psiholoģisko zinātņu sistēmā. Sociālās psiholoģijas attīstības vēsturiskais aspekts. Sociālās psiholoģijas saturs dažādos psiholoģiskajos virzienos (psihoanalīze, darbības psiholoģija, biheviorisms u.c.) Mūsdienu pētījumu orientācijas.
   
2. 
   Personības psiholoģija un sociālā psiholoģija.
   

Personība sociālās psiholoģijas saturā.

“Es koncepcijas” problēma un satura priekšstati sociālajā psiholoģijā: pašcieņa (V.Džeims), pašefektivitāte (A. Bandura), kognitīvā disonanse un konsonanse (L. Festingers) utt. Mūsdienu teorijas un pētījumi.

3. 
   Saskarsmes un mijiedarbības problēma sociālajā psiholoģijā. Saskarsmes un mijiedarbības veidi, struktūra, funkcijas, stili. Sociālā percepcija saskarsmes saturā. Saskarsmes konkrētās tehnoloģijas (transaktīvāanalīze – E. Berns) u.c. Konflikta psiholoģija. Mūsdienu teorijas un pētījumi.
   
4. 
   Mazo, vidējo un lielo grupu problēmas. Starppersonisko attiecību problēma. Sociometriskais virziens. Diadisko attiecību teorijas (D. Tibo, G. Kelli, D. Homans u.c.). G. Šeparda grupu attiecību teorija. V. Šutca trīsdimensionālā interpersonālās uzvedības teorija u..c.
   
5. 
   Grupas integratīvie fenomeni: atbildības fenomens, saliedētība, efekts, nosliece uz risku, empātijas īpatnības, konformisms, agresijas īpatnības, altruisms u.c. Lielo grupu integratīvie fenomeni: ievirzes, identitāte, mode,reklāma, baumas, stereotipi utt.
   
6. 
   Sociālās iemācīšanās teorijas. Sociālās izziņas psiholoģija.
   

Literatūra:
David G. Myers (1996) Social psychology. New York.

Robert B. Cialdini (1993) Influence. Science and Practice. Harper Collins College Publishers.

Robert A. Baron, Deborah R. Richardsona (1994) Human Agression. New York and London.

Duane P. Schultz, Sydney Ellen Schultz (1996) A History of Modern Psychology. Harcourt Brace college Publishers.

Šihirevs P. (1999) Mūsdienu sociālā psiholoģija. Psiholoģijas inst. Akadēmiskais projekts. Maskava. (krievu val.)

Andrejeva G.. Sociālās izziņas psiholoģija. M. “KSP+” 2000. (Krievu val.)

Bandura A. Sociālās iemācīšanās teorijas. M. 2000. (Krievu val.).

Ross L.,.Misbets A. Cilvēks un situācija. M. “KSP+” 1999. (Krievu val.)

Organizāciju psiholoģija

1. 
   Darba, industriālās un organizāciju psiholoģijas attīstības vēsture. Dažādās pieejas: “ekonomiskais”, “sociālais” un “radošais” cilvēks. Pārvaldības sociālpsiholoģiskās funkcijas un efektivitāte.
   
2. 
   Darba motivācija. Motivācijas teorijas: A. Maslovs, F. Hercbergs, D. Makklelands. Procesu teorijas: ekspektāciju teorija, taisnīguma teorija.
   
3. 
   Vara, ētika un politika organizācijās. Konflikti un to risināšana.
   
4. 
   Līderība. Iezīmju teorija. Biheviorālās teorijas: Mičiganas un Ohaijo pētījumi. Situatīvās teorijas: Hersijs un Blanšards, F. Fīdlers, V. Vrūms. Transformatīvā līderība.
   
5. 
   Komunikācija organizācijā. Vertikālā un horizontālā komunikācija. Komunikācijas iemaņas: klausīšanās, pārliecināšana, atgriezeniskās saiknes sniegšana. Lēmumu pieņemšana.
   
6. 
   Personāla atlases psiholoģiskie aspekti. Profesionālā karjera psiholoģijas skatījumā.
   
7. 
   Organizāciju pilnveidošana. Organizāciju kultūra un tās tipi. Efektīvu darba grupu veidošana lomu un lietišķās spēles personāla atlasē.
   

Pamatliteratūra:
Forands I. Personālvadība. Rīga, 1998.

Omarova S. Cilvēks dzīvo grupā. Sociālā psiholoģija. Rīga, 1996.

Ivancevich J.M., Matteson M.T. Organizational Behavior and Management. Boston, 1990.

Luthans F. Organizational Behavcior. New York, 1995.

Reņģe. V.Organizāciju psiholoģija. R.2000.

Garleja R., Vidnere M.. Psiholoģijas un sociālās uzvedības aspekti ekonomikā. R. RAKA, 1999.

Literatūra (krievu val.)
Zansovskijs A.N. (2000). Organizāciju psiholoģija. Maskava: Flinta.

Spivaks V.A. (2001). Korporativa kultura. Teorija un prakse. Sanktpeterburga: Piter.

Spivaks V.A. (2001). Izturēšanās organizācijas un personāla vadība. Sanktpēterburga: Piter.

Vinokurovs L.V., Skripjuks I.I. Organizāciju psiholoģija. Sanktpēterburga: Piter.