Latvijas Republikas
Yüklə 0,57 Mb.
|
- Bu səhifədəki naviqasiya:
- PIELIKUMI Pielikums Nr. 1 SENĀTA APSTIPRINĀTĀ PSIHOLOĢIJAS DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA Ievads
- LU DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA PSIHOLOĢIJĀ
- Programmas direktors: Prof. Dr. hab. Psych. Ā. Karpova 4. Studijas notiek
- 6. Studijas un pētniecība notiek sekojošās psiholoģijas apakšnozarēs
- 7. Uzņemšana doktorantūras programmā psiholoģijas nozarē
- 8. Doktora studiju ilgums
- 9. Doktora studiju apjoms - 144 Kp. 10. Doktora studiju programmas saturs
- 10.2. Nokārto promocijas eksāmenus
- 11. Promocijas darba psiholoģijā forma.
- 11.2. Promocijas darbs - zinātnisko rakstu kopa
- 11.3. Zinātniskā monogrāfijā
- Kopā Ls 3460 Ls gadā * iespējamas izmaiņas Programmas autores
- Research Metodology in Psychology, prof. Arthur Cropley (Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes, prof. A. Kroplijs)
- KURSA APRAKSTS Doktorantūras seminārs : Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes Semināra autore : Dr. habil. psych., prof.
- KURSA APRAKSTS Doktorantūras seminārs : Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes
- KURSA APRAKSTS Doktorantūras seminārs : Vispārīgā psiholoģija
Statistiskā informācijaProgrammas absolventu skaita un aizstāvēto disertāciju dinamika no 1995. -2001. gadam Laika posmā no 1993. līdz 2001. gadam ir aizstāvētas 25 doktora disertācijas (skat. 1. attēls). 2000. un 2001. gadā promocijas padome nestrādāja, Latvijas Zinātnē notika šo padomju reorganizācija (skat. pielikumā Nr. 12. aizstāvēto disertāciju tematus). 
1. attēls. Aizstāvēto doktora disertāciju skaits LU Psiholoģijas zinātņu Promocijas padomē no 1993. līdz 2001. gadam.
PIELIKUMI Pielikums Nr. 1 SENĀTA APSTIPRINĀTĀ PSIHOLOĢIJAS DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA Ievads Dabas, sabiedrības un cilvēka attīstības mijsakarības mūsdienu pasaulē maina izglītības un zinātnes vērtību. Divdesmitais gadsimts cilvēces attīstībā ir iegājis ar globālu tehnikas un tehnoloģiju radīšanu materiālajā un garīgajā sfērā, kas vienlaikus līdzi nes arī postīšanu un graušanu. Šos procesus – radīšanu un graušanu – veic un vada cilvēki. Tieši no cilvēka apziņas, zināšanām, audzināšanas kvalitātes ir atkarīga globālo problēmu risināšana. 21. gadsimts īpaši izaicina cilvēkzinātnes, t. s. psiholoģiju. Civilizācijas priekšplānā izvirzās konverģence, garīgā integrācija, sadarbība, saskarsme un saprašanās, ko praksē sekmē psihiskās attīstības un funkcionēšanas mehānismu un likumsakarību izzināšana un respektēšana. Ieejot 21. gadsimtā psiholoģijas zinātnei jārisina integrācijas un diferenciācijas dabiskā harmonija - kultūras, filosofijas, psiholoģijas, politikas, ekonomikas un pedagoģijas dialogs, attīstot zinātnē plurālismu gan mērķos, gan saturā, kas balstīti uz miera ētikas kultūru, cilvēka pašattīstību mūža garumā. Dinamiski mainās mūsdienu psiholoģija- zinātne, kas pēta psihi un psihiskās parādības, to rašanos, attīstību un izpausmes. centrālo vietu ieņem cilvēka psihes izpēte, lai atklātu tās darbības likumības dažādu izziņas (kognitīvo) procesu, personības veidišanās un sociālo attiecību līmenī, kā arī cilvēka garīgās dzīves dažādās izpausmes, garīguma veidošanās nosacījumus un faktorus. Psiholoģija risina teorētiskas, gan praktiskas problēmas, izmantojot daudzveidīgas, tai skaitā arī eksperimentālās metodes. Mūsdienās tā ir ļoti sazarota zinātne, jo daudzām citām zinātnes nozarēm un praktiskās darbības jomām ir nepieciešama informācija, kas iegūstama tikai psiholoģiskajos pētījumos. Psiholoģijas atziņas nepieciešamas gan izglītības sistēmas un pedagoģiskā procesa pilnveidei, gan sociālo, ekonomisko, politisko, juridisko u.c. problēmu sekmīgai risināšanai. Tās nepieciešamas klīniskajā praksē, sportā, sociālajā aprūpē, katra cilvēka intīmo problēmu risinājumā. Psiholoģija ir zinātne, kas nepieciešama visiem un katram. Balstoties uz sabiedrības, dabas un cilvēka mijsakarību attīstību, saskaņā ar Latvijas Izglītības, Augstskolu Likuma pamatprasībā,. LU Senāta, Zinātnes padomes izveidotajiem pamatprincipiem tiek veidota LU Doktora studiju programma psiholoģijā. Programma izveidota, balstoties uz individuālo spēju pašattīstības sekmēšanu zinātniskajā darbībā. Tādēļ programmā akcentētas doktoranta pastāvīgas studijas sadarbībā ar zinātniskā darba vadītāju. LU Psiholoģijas habilitācijas un promocijas padomē psiholoģijas zinātņu kandidāta grādu LR grādam pielīdzinājuši 18 zinātnieki. Dr. psihol. zinātnisko grādu laika posmā līdz 1999. gada 1. jūlijam ieguvuši 25 zinātnieki, tai skaitā:
Dr. Habil. zinātnisko grādu ieguvuši 4 zinātnieki,tai skaitā;
LU DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA PSIHOLOĢIJĀ Doktora studiju programma veidota, lai nodrošinātu iespējas iegūt starptautiski salīdzināmas kompetences – izglītību un zinātnisko kvalifikāciju, mērķtiecīgi sagatavotu jaunu zinātnieku un augstskolu mācībspēku paaudzi teorētiskajā un lietišķajā psiholoģijā. Bakalaura grādu Latvijā var iegūt vairākās augstskolās, maģistra grādu dažās, un ar zinātniskā grāda iegūšanai psiholoģijā. Tajā tiek akcentēts noteikts modelis: doktoranta patstāvīgas studijas ietverot studiju priekšmetu padziļinātu apguvi un konsultācijas ar zinātniskā darba vadītāju.
teorētiskajā un lietišķajā psiholoģijā.
4. Studijas notiek: LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā un PPF Psiholoģijas nodaļā 5. Programmas studiju padome: Profesori – Prof. S. Miezīte, Prof. M. Vidnere, Prof. Ā. Karpova, Asoc. prof. S. Sebre.
6.1. Vispārīgā psiholoģija – prof. S. Miezīte 6.2. Attīstības psiholoģija – asoc. prof. I. Tiltiņa, prof. M. Vidnere, prof.Dz. Meikšāne, asoc. prof. S. Sebre, 6.3. Sociālā psiholoģija – prof. Ā. Karpova, asoc. prof. V. Reņģe, prof. A. Vorobjovs, 6.4. Klīniskā psiholoģija – asoc. prof. S. Sebre.
Doktorantūras programmā var iestāties personas ar maģistra grādu Psiholoģijā un nokārtojot iestājpārrunas. Ja pretendentam nav pamatizglītības psiholoģijā, tad papildus jānokārto iztrūkstošos pamatkursus psiholoģijas teorijā un pētniecības metodoloģijā, kuri tiks precizēti, vadoties no Padomes izstrādātajiem norādījumiem. Tas sastāv no pārrunām par iepriekš iesniegta pētījuma projektu ( 3-5 lpp.) un tā pamatojumu; tiek pārbaudītas svešvalodu prasmes. Uz psiholoģijas doktora programmas studiju paplašinātās padomes priekšlikuma pamata LU Doktorantūras daļa pretendentu imatrikulē LU Doktora studiju programmā psiholoģijā. Imatrikulētais doktorants kopā ar zinātnisko vadītāju, ņemot vērā Programmas studiju padomes ieteikumus, izstrādā individuālo studiju un pētniecības programmu, kuru attiecīgās apakšnozares profesora vadībā apstiprina psiholoģijas doktora studiju padomes sēdē un iesniedz LU doktorantūras daļā. 8. Doktora studiju ilgums: 8.1. klātienes studijas - 3 gadi (52 nedēļas, 40 stundas nedēļā un 4 atvaļinājuma nedēļas); 8.2. neklātienes studijas - 4 gadi (36 nedēļas, 40 stundas nedēļā); 8.3. studijas doktorantūrā ilgst līdz 5 gadiem (objektīvu iemeslu dēļ). 9. Doktora studiju apjoms - 144 Kp. 10. Doktora studiju programmas saturs: 10.1. apgūst mācību kursus semināra veidā 36 kp. apjomā 10.1.1. Mūsdienu psiholoģijas teorijas - 12 Kp. Atbildīgs par semināru: A. Vorobjovs, V. Reņģe. 10.1.2. psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes - 12 Kp. Atbild par semināru: S. Miezīte, M. Vidnere 10.1.3. Seminārs izvēlētajā apakšnozarē - 12 Kp.: - Vispārīgā psiholoģijā - S. Miezīte, - Attīstības psiholoģijā - M. Vidnere - Sociālajā psiholoģijā - Ā. Karpova - Klīniskajā psiholoģijā - S. Sebre - Organizāciju psiholoģijā - V. Reņģe. 10.2. Nokārto promocijas eksāmenus: 10.2.1. Nozarē - sagatavošanās procesā piedalās semināros - 10.1.1., 10.1.2., 10.1.3. 10.2.2. Apakšnozarē - sagatavošanās procesā piedalās semināros - 10.1.1., 10.1.2., 10.1.3. 10.2.3. Svešvalodā. 10.3. Sagatavo un nolasa lekciju ciklu 16 stundu apmērā kādā ar apakšnozari saistītā priekšmetā - 8 Kp. 10.4. Izstrādā un aizstāv disetrtāciju - 100 Kp. Projekta darba aptuvens sadalījums disetācijas izstrādē: Bibliogrāfijas veidošana Disertācijas projekta izstrāde Metožu izvēle un kalibrēšana Disertācijas projekta prezentācija Datu iegūšana un apstrāde Rezultātu analīze un aprakstīšana Darba noformēšana Kopsavilkuma uzrakstīšana Aprobācija (rakstu publicēšana, piedalīšanās konferencēs, semināros) Priekšaizstāvēšana 11. Promocijas darba psiholoģijā forma. Promocijas darba kopa var būt disertācija specialitātē vai izņēmuma gadījumos zinātnisko rakstu kopa vai monogrāfija 11.1. Promocijas darbu - disertāciju, veido nozīmīgs pētījums kādā no psiholoģijas zinātnes apakšnozarēm, kurš sastāda pabeigtu, viengabalainu darbu, kas savas specifikas dēļ nevar tikt publicēts pa daļām darba gaitā. Promocijas darbs - desertācija, apkopo teoriju attīstību veicinošu zinātnisku pētījumu, kurā dots detalizēts pārskats par sasniegumiem apakšnozares noteiktas problēmas izpētē, konkrētā darba nozīmīgums šajā kontekstā, norādītas un sīki aprakstītas darbā pielietotās metodes un materiāli, kā arī uzskatāmi parādīti dotajā darbā sasniegtie rezultāti un to zinātniska vērtība. Promocijas darba - disertācijas, aizstāvēšanai nepieciešamas 5 publikācijas starptautiski recenzētos žurnālos, no kuriem 2 raksti varētu būt arī Latviojas zinātnisko rakstu krājumos vai atsevišķās recenzētās publikācijās, kurās atspoguļojas promocijas darba iestrādes. Autors var pievienot darbam arī publicēto konferenču un zinātnisko sanāksmju tēžu sarakstu. 11.2. Promocijas darbs - zinātnisko rakstu kopa, sastāv no kopsavilkuma monogrāfijas veidā, referāta vai vismaz trim autora zinātniskajiem rakstiem starptautiskos recenzētos žurnālos un diviem Latvijas zinātnisko rakstu krājumos specialitātē. Referāts apkopo autorazinātniskajos rakstos parādītos rezultātus, nepieciešamības gadījumā minimāli papildinot tos ar vēl rakstu veidā nesagatavotiem darbiem. Promocijas darbs - zinātnisko rakstu kopa - sastāvā iekļautie zinātniskie raksti ir publikāciju kopijas atbilstoši to žurnālu noteikumiem, kuros raksti pieņemti vai iesniegti publicēšanai. 11.3. Zinātniskā monogrāfijā par pētījumu apakšnozarē jāiekļauj apakšnozaru speciālistu rezenzijas. 12. Promocijas darba aizstāvēšana Promocijas darbs tiek aizstāvēts Psiholoģijas promocijas padomē. Kad iesniegta disertācija, promocijas padomes vadība izvēlas 2 ekspertus attiecīgajā apakšnozarē un 3 recenzentus ( pēc Nolikuma par promocijas kārtību). 13. Izmaksas Stipendijas Ls 58.00 * x 12 = 696.00 Vadītāja atalgojums Ls 25.00x12=300.00 Soc. nodoklis Ls 84.00 Literatūras iegādei - 100 Ls, pētījuma veikšanai 50.00 Ls, komandējumiem gadā Ls 1000.00 Kopā Ls 1150.00*1,2 (koef. psiholoģijā) =1380
Prof. , Dr. habil.psych. Ā. Karpova Prof. Ph. D., Dr. psych. S. Miezīte
--variance --reliability --validity 2. Dimensions of designs -kind (experimental, quasi-experimental, ex-post-facto, survey, etc) --data collection procedures (e.g., apparatuses, tests, interviews, a~ so on) --level of data (e.g., nominal, ordinal, interval, ratio) --data analysis procedures
--positivism --hypothesis testing --experimental design if possible --numerical data --statistical analysis 4. Basic principles of qualitative designs --social construction of reality --collecting data as a process of creating knowledge --focus on "object of study" --source of object of study
--phases of qualitative research --the nature of data --the "sample" in qualitative designs (representativeness, sample size) --ethical issues --interviews (semi-structured interviews, structured interview, open interviews, in-depth interviews, group interviews (focus groups) --other forms (case studies, participant observation, narratives, life story, biographies)
--subjective nature --dynamic nature --focus on general, psychological dimensions: --analytic induction --grounded theory --constant comparative method --theoretical sampling --content analysis --"coding" qualitative data 8. Reporting qualitative data --criteria for a scientific report --achieving originality in a report --the language of the report --advancing theory
Argyris, C., Putnam, R. and Smith, M. C. (1985). Action science: Concepts, methods and skills for research and intervention. San Francisco: Jossey Bass. Babbie, E. (1992). The practice of social research (6th ed.). Belmont, CA: Wadsworth. Briggs, C. (1986). Learning how to ask: A sociolinguistic appraisal of the role of the interviewer in social science research. Cambridge: Cambridge University Press. Bryman, A. & Burgess, R. G. (1994). Analyzing qualitative data. London: Routledge. Cicourel, A. V. (1974). Theory and method in a study of Argentine fertility. New York: Wiley. Cook, T. D. and Campbell, D. T. (1979). Quasiexperimentation: Design and analysis issues for jield settings. Boston: Houghton Miffiin. Denzin, N. K. and Lincoln, Y. (1998a). Strategies ofqualitative inquily. Thousand Oaks, CA: Sage. 2 Denzin, N. K and Lincoln, Y. (1998b). Collecting and interpreting qualitative materials. Thousand Oaks, CA: Sage. Gergen, K. J. (1985). The social constructionist movement in modern psychology. American Psychogist, 40(3), 266-275. Glaser, B. G. and Strauss, A. (1967). The discovery of grounded theory: Strategies for qualitative research. Chicago: Aldine. Hamel, J. (1993). Case study methods. Thousand Oaks, CA: Sage. Hammersley, M. (1992). What's wrong with ethnography? London: Routledge. Heron, J. (1992). Feeling and personhood. Psychogy in another key. London: Sage. Holstein, J. A. and Gubrium, J. F. (1995). The active interview. Thousand Oaks, CA: Sage. Josselson, R. and Lieblich, A. (1993). A narrative introduction. In R. Josselson and A. Lieblich (Eds.), The narrative study oflives, Vol. 1, pp. ix-xv. Newbury Park, CA: Sage,. Katz, J. ( 1983 ). A theory of qualitative methodology: The social science system of analytic fieldwork. In R. M. Emerson (Ed), Contemporary field research (pp. 127-148). Boston: Little, Brown. Kvale, S. (1996). InterViews. Thousand Oaks, CA: Sage. Lincoln, Y. S. and Guba, E, G (1985). Naturalistic inquiry. Beverly Hills, CA: Sage. Lofland, J. and Lofland, L. (1984). Analyzing social settings: A guide to qualitative observation and analysis." (2nd ed.). Belmont, CA: Wadsworth. Patton, M. Q. (1990). Qualitative evaluation and research methods. Thousand Oaks, CA: Sage. Rabinow, P. and Sullivan, W. M. (1987). Interpretive social science: A second look. Berkeley: Ulliversity of California Press. Riessman, C. K. (1993). Narrative analysis. Newbury Park, CA: Sage. Rosnow, R. L. and Rosenthal, R. (1999). Beginning behavioral research. A conceptual primer. Upper Saddle River, NJ: Prentice Hall. Sarbin, T. R. (Ed.). (.1986). Narrative psychogy: The storied nature ofhuman conduct. New York: Prager. Schafer, R. (1992). Retelling a life: Narration and dialogue in psychoanalysis. New York: Basic Books. Shavelson, R. J. (1988). Statistical reasoningfor the behavioral sciences. Needham Heights, MA: Allyn and Bacon. Smith, J. K. and Heshusius, L (1986). Closing down the conversation: The end of the qualitative-quantitative debate among educational researchers. Educational Researcher, I5, 4-12. Stewart, D. and Shamdasani, P. (1990). Focus groups: Theory and practice. Newbury Park, CA: Sage. Tashakkori, A. and Teddlie, C. (1998). Mixed methodogy, Thousand Oaks, CA: Sage. Taylor, S. J. and Bogdan, R. (1998). Introduction to qualitative research methods. New York: Wiley. van Maanen, J. (1988). Tales of the field: On writing ethnography. Chicago: University of Chicago Press. Znaniecki, F. (1935). The method of sociogy. New York: Holt, Rinehart and Winston. NO PROF. A. KROPLIJA SAŅEMTĀS GRĀMATAS PAR KVALITATĪVAJIEM PĒTĪJUMIEM, Kas ir piejamAS LU PPF psiholoģijas nodaļas bibliotekā. Schwandt Thomas A. (1997) Qualitative Inquiry : A Dictionary of Terms. -Thousand Oaks, SAGE Publications, inc. -184 p. Graue M. Elizabeth, Walsh Daniel J. (1998) Studying Children in Context: Theories, Methods, and Ethics.- Thousand Oaks, SAGE Publications, inc. -270 p. Meloy, Judith M.(1994)Writing ihe Qualitative Dissertation: Understanding by Doing.-New Jersey, Lawrence Erbla Associates, inc. -112 p. Birley Graham, Moreland Neil (1999) A Practical Guide to Academic Research.- London,Kogan Page Limited.- 168 p. Hertz Rosanna, editor (1997) Reflexivity & Voice.- Thousand Oaks, SAGE Publications, inc.- 318 p. Black Dolores, Brown Sally, Day Abby and Race Phil (1998) 500 Tips for Getting Published: A Guide for Educators, Researchers and Professionals.- London, Kogan Page Limited.- 152 p. Denzin Norman K., Lincoln Yvonna / editors (1998) Strategies of Qualitative Inquiry.- Thousand Oaks, SAGE Publications, inc.- 346 p. Denzin Norman K., Lincoln Yvonna / editors (1998) The Landscape of Qualitative Research .-Thousand Oaks, SAGE Publications, inc.- 470 p. Denzin Norman K., Lincoln Yvonna / editors (1998) Collecting and Interpreting Qualitative Materials.- Thousand Oaks, SAGE Publications, inc.- 462 p.
Ievads.
2. Psiholoģiskā pētījuma (projekta) metodiski-procedurālā daļa.
3. Mūsdienu psiholoģijas pētīšanas kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes, to pielietojamības atbilstība.
4. Kompetences kontrole testēšanā (aptaujās).
Ieteicamā literatūra: Alexander F., French T.M. Psychoanalytic Therapy. New York: Ronald Press, 1996 Arellano-Galdames F.J., Some Ethical Problems in Research on Human Subjects Columbo J. The Critical Period Concept: Research, Methodology and Theoretical Issues. Psychological Bulletin, 1982, 91, 265-275.
Progoff J. At a Journal Workshop. New York: Dialogua House Library (45W. 10th. St., New York). Rosnow R.L., Rosental R. Research Methods for Research Consumers. New York, 1984. Анастази А.А. Психологические тестирование. В 2-х томах. Москва, 1982. KURSA APRAKSTS Doktorantūras seminārs: Psiholoģijas pētniecības metodoloģija un metodes Semināra autori: Ph.D., prof. Solveiga Miezīte, Ph.D., prof. Arthur Cropley (Austrālijas, Vācijas viesprofesors), Dr. psych., doc. Malgožata Raščevska Semināra mērķis: Padziļināt doktorantu zināšanas par pētījuma projekta izstrādi, pētījuma metodēm, datu analīzes metodēm – kvalitatīvām un kvantitatīvām, zinātnisko rakstu izstrādi. Semināra tēmas:
Ieteicamā literatūra: Kerlinger F.N. & Lee H. B. (2000). Foundations of behavioral research. 4th edition. New York: Harcourt Brace College. Tabachnich B.G. & Fidell L.S. (2000) Using Multivariate Statistics, 4th edition. New York: Allyn& Bacon. Denzin, N.K., Lincoln. Y.S., (eds.) (1994). Handbook of Qualitative Research. London, Sage Publications. Ellen, R.F. (ed.) (1984). Etnographic Research. London, Academic Press. Elmes, D.G. (1992). Research Methods in Psychology. New York: West Publishing Company. Kiess, H.O. (1996) Statistical Concepts. Boston, Allyn and Bacon. LeCompte, M.D., Millroy, W.L., Preissle,J. (Eds.) (1992). The Handbook of Qualitative Research in Education. New York: Academic Press. SSPS Base System Syntax Reference Guide, Release 6.0 (1993) U.S. Staruss, A.S., Corbin, J. (1990). Basic of Qualitative Research: Grounded Theory Procedures and techniques. Newbury Park: CA:Sage. Tabachnick, B.G., Fidell, L.S. (1983). Using Multivariate Statistics. New York, Harper & Row, Publishers. Taylor, S.I., Bogdan, R. (1998). Introduction to Qualitative Research Methods. New York, John Willey & Sons. Van Manen, M, (1990). Researching the Lived Experience. London: University of Western Ontario. Schwandt Thomas A. (1997) Qualitative Inquiry : A Dictionary of Terms. -Thousand Oaks, SAGE Publications, inc. -184 p. Graue M. Elizabeth, Walsh Daniel J. (1998) Studying Children in Context: Theories, Methods, and Ethics.- Thousand Oaks, SAGE Publications, inc. -270 p. Meloy, Judith M.(1994)Writing ihe Qualitative Dissertation: Understanding by Doing.-New Jersey, Lawrence ErblaUlll Associates, inc. -112 p. Birley Graham, Moreland Neil (1999) A Practical Guide to Academic Research.- London,Kogan Page Limited.- 168 p. Hertz Rosanna, editor (1997) Reflexivity & Voice.- Thousand Oaks, SAGE Publications, inc.- 318 p. Black Dolores, Brown Sally, Day Abby and Race Phil (1998) 500 Tips for Getting Published: A Guide for Educators, Researchers and Professionals.- London,Kogan Page Limited.- 152 p. Denzin Norman K., Lincoln Yvonna / editors (1998) Strategies of Qualitative Inquiry.- Thousand Oaks, SAGE Publications, inc.- 346 p. Denzin Norman K., Lincoln Yvonna / editors (1998) The Landscape of Qualitative Research .-Thousand Oaks, SAGE Publications, inc.- 470 p. Denzin Norman K., Lincoln Yvonna / editors (1998) Collecting and Interpreting Qualitative Materials.- Thousand Oaks, SAGE Publications, inc.- 462 p.
Ieteicamā literatūra: Ashcraft, M.H. (1994). Human Memory and Cognition. New York. Harper Collins College. Csikszentmihalyi, M. (1996). Creativity: flow and the psychology of discovery and invention. New York, Harper Collins Publishers. Eysenk, M.W. (1993). Principles of Cognitive Psychology. Hove. Lawrence Erlbaum Associates. Gleitman, H. (1985). Psychology (4th edition). New York, W.W. Norton & Co. Goleman, D. (1996). Emotional intelligence. London, Bloomsbury. Mayer, R. E. (1997). Thinking, problem solving, cognition. New York, Freeman and Company. Oatley, K. and Jenkins. J. M. (1996). Understanding Emotions. Oxford, Blackwell Publishing Sternberg, R. J. (1999). Cognitive Psychology. Orlanda. Fla. : Holt. Reinhart & Winston. Westen, D. (1996). Psychology: Mind. Brain and Culture. New York, John Wiley & Sons. Stenberg R. J. (1999) Cognitive Psychilogy. Harcourt College Publishers Sternberg R., J. ( Ed.) (2001). Thinking and Problem Solving. Academic Press Sternberg R.J. (2001). Readings in Cognitive Psychology. Harcourt College Publishers Coren St., Ward M. Lawrence, Enns T. James (2001). Sensation and Perception 5/E. Harcourt College Publishers Sternberg R.J. (2001). Psychology: In Search of the Human Mind 3/E. Harcourt College Publishers Gardner H., Kornhaber M., Wake W. (2001). Intelligence. Harcourt College Publishers Bjork E. Ligon & Bjork R.A. (Eds). (2001). Memory. Academic Press Gleason J.B. , Ratner Nan Bernstein (2001). Psycholinguistics 2/E.Harcourt College Publishers Reeve J. Marshall (2001). Understanding Motivation and Emotion. Harcourt College Publishers Žurnāli: Yüklə 0,57 Mb. Dostları ilə paylaş:
|