Latvijas universitātes



Yüklə 1,43 Mb.
səhifə8/17
tarix01.11.2017
ölçüsü1,43 Mb.
#26006
1   ...   4   5   6   7   8   9   10   11   ...   17

Curriculum Vitae


Dzimusi: 1961. gada 18. jūlijā, Jūrmalā.

Dzīvo: Rīga LV - 1010, Ģertrūdes 2 - 7, tel. 291547

Precējusies, 2 bērni.



Darba vieta: Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un psiholoģijas institūts,

Kronvalda bulv. 4, tel: 7322918, lektore - psiholoģijas pasniedzēja.



Izglītība:

1987. g. absolvējusi Liepājas Valsts pedagoģisko institūtu, iegūstot pirmsskolas pedagoģijas un psiholoģijas pasniedzēja kvalifikāciju.

1988. g. studijas LU klātienes aspirantūrā - vēlāk doktorantūrā, stundu pasniedzēja darbs.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi


1994.g. Pedagoģijas maģistre

1997.g. Psiholoģijas zinātņu doktore, docente

1999.g. Asociētā profesore (sociālā psiholoģija)

Nodarbošanās


1986.g. LVU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras laborante- stundu pasniedzēja

1988-1991. LVU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras klātienes doktorande

1991-1997 LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta lektore

1998 LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta docente

1999 LU asociētā profesore (sociālā psiholoģija)

1999 IM Izglītības satura un eksaminācijas centrs, speciāliste psiholoģijas jautājumos

1991. g. piešķirta Ziemeļvalstu studiju stipendija studijām Somijā - Oulu Universitāte (01.09.91. - 01.10.91.)

1993. g. piešķirts sertifikāts piedaloties pirmajā Geštaltterapijas seminārā Latvijā.

1994. g. piedalīšanās kvalifikācijas celšanas seminārā LU '' Inovācijas augstskolu didaktikā''.

1994. g. decembris - piešķirts maģistra grāds pedagoģijas zinātnç.

1996. g. piešķirts sertifikāts piedaloties VI Starptautiskajā vasaras universitātē Jūrmalā


    1. piedalīšanās Sorosa fonda programmas ietvaros “Pārmaiņas

izglītībā” organizētajā projektā “Sadarbība un pieredze kā novitāte skolotāju izglītībā”

  1. piešķirts doktora grāds psiholoģijas zinātnē

    1. piedalīšanās Sorosa fonda Latvijā projektā “Skolu un augstskolu sadarbības modeļu izveide”

  1. piedalīšanās Latvijas augstskolu Pedagogu sadarbības asociācijas darbībā


Zinātniskā un zinātniski organizatoriskā darbība


Pētījums par tēmu ''Studējošās jaunatnes vērtību orientācija un dinamiskie procesi Latvijā'' (1991. - 1996. g.).
Zinātniskās publikācijas :
Baltijas republiku 8. psihologu konferences tēzes (Viļņa, 1991. g.)

Zinātniski informatīvs ziņojums aspirantu lasījumos, studējošās jaunatnes vērtību orientācijas Latvijā (1992. g. LU, Rīga)

5 maģistra darbu zinātniskā vadîtāja, maģistra darbu recenzente.
Akadēmiskie kursi:

1988.- Vispārīgā psiholoģija, 48 akad.st.

1994.- Attīstības psiholoģija, 32 akad.st.


  1. Vadības socioloģija, 32 akad.st.

  1. Vērtību orientācija un personības virzība, 32 akad.st.



Pārvaldu: Latviešu, krievu un angļu valodas.

2001.gada 7.aprīlī as.prof. Ineta Tunne



CURRICULUM VITAE

Vārds: Māra Adrese: Stirnu 57a-3

Uzvārds:Vidnere LV - 1064

Dzimšanas datums: 1951.gada 28.aprīlī



Dzimšanas vieta: Rīga

Pilsonība, tautība: LP, latviete

Civilstāvoklis: precējusies, trīs bērni

Izglītība:

1969.-1971. Rīgas Kooperatīvais tehnikums, ekonomikas specialitāte

1972.-1977. Latvijas Valsts universitāte, Finansu un tirdzniecības fakultāte, Tirdzniecības ekonomikas katedra

1980.-1984. Maskavas Pārvaldes institūts, Finansu un kredīta katedra, aspirantūra

1981.-1982. Maskavas Pārvaldes institūts, Pedagoģijas universitāte

1992.-1994. Latvijas Universitāte, Pedagoģijas un psiholoģijas katedra, pirmshabilitācijas doktorantūra



Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

  1. ekonomikas zinātņu kandidāte, finansu speciāliste

  1. nepārtikas preču prečzinības docente

  2. Amerikas Reliģisko un psihisko pētījumu akadēmijas lektore

  1. psiholoģijas zinātņu doktore, sociālās psiholoģijas speciāliste

  2. psiholoģijas habilitētā doktore



Nodarbošanās:

1969.-1972 Rīgas patērētāju biedrību savienība, ekonomiste

1972.-1974. LVU, vecākā grāmatvede

1974.-1977. Latvijas patērētāju savienība, vecākā ekonomiste

1977.-1979. LVU, Finansu un tirdzniecības fakultāte, Tirdzniecības ekonomikas katedra, pasniedzēja stažiere

1984.-1989. LVU, Finansu un tirdzniecības fakultāte, Prečzinības katedra, vecākā pasniedzēja

1989.-1991. LVU, Ekonomikas fakultāte, zinātnieciski pētnieciskā darba vadītāja, vecākā zinātniskā līdzstrādniece

1989.-1992. LU Ekonomikas fakultāte, Nepārtikas preču prečzinības katedra, docente

1991.- Latvijas Zinātniskais enioloģijas centrs, vadītāja

1992.-1999. LU, Pedagoģijas un psiholoģijas instutūts, docente

1999.- LU, Pedagoģijas un psiholoģijas institūts, profesore


Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra


  1. Galvenie skolēnu psihiskās attīstības posmi. LVU,1973.

  2. Uzmanība un tās attīstība. Mācību metodiskais kabinets, 1987.

  3. Мэтодические рекомендации по организации и планированию

самостоятельной работы студентов. ЛГУ.1987.

  1. Vadības socioloģija un psiholoģija: mācību palīglīdzeklis,- Rīga, Mācību apgāds, 1998, 144 lpp.

  2. Vadības socioloģija un psiholoģija: papildināts un atkārtots mācību palīglīdzeklis,- Rīga, Mācību apgāds, 1999, 168 lpp.

  3. The Emotional Experience of the Repressed,- Rankwil,Florida, St.Peterburg, 1999

  4. M. Vidnere, R.Garleja Psiholoģija un sociālās uzvedības aspekti ekonomikā ,-Rīga, RAKA, 2000, 528 lpp.

  5. M. Vidnere, A.Nucho Latvian Survivors of Deportations,- Rīga, RAKA, 2000

  6. Pārejas perioda sociālās inovācijas ekonomikā, krājumā “Integration problems of the Baltic countries on their way to the European Union”,- Rīga, 2000, 12 lpp.

  7. M. Vidnere, A.Nucho “Latvian Survivors of Deportation to Siberia” 17.Conference of the Baltic States and their Baltic Neighbours: Redefining Relationships,- Wasington, 15-17th June, 2000, 48 lpp.

  8. M. Vidnere, Ā. Karpova The Emotional Experience of the Repressed as the Basis for the Formation of Satiated Valuy,- Tula, 2000, 48 lpp.

  9. M. Vidnere, A.Nucho Iztēles psiholoģija,- Rīga,AGB, 2000,480 lpp

  10. M. Vidnere, A.Nucho Garīgās veselības attīstībai,- Rīga, RAKA, 2001


Zinātniskās publikācijas: 61

Monogrāfijas 5

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 45

Konferences tēzes 3




Mācību literatūra: 21

Mācību līdzekļi 12

Metodiskie raksti 9
Zinātniski pētnieciskās darbības virzieni:


  1. Sociālās uzvedības, vadības un biznesa psiholoģija

  2. Stresa vadīšana un profilakse PTS gadījumos

  3. Mākslas terapija, personības brieduma psiholoģija, iztēles terapija

  4. Psihohigiena, noētika



Stažēšanās:

  1. Toruņas Universitāte (Polija), Tautsaimniecības katedra, pieredzes apmaiņa

1992. Toruņas Universitāte, Restaurācijas fakultāte, pieredzes apmaiņa

  1. kvalifikācijas celšanas seminārs Baltijas valstu augstskolām, sertifikāts- inovācijas augstskolu didaktikā

  2. Šveice, Slosli-Insa, pieredzes apguve Valdorfa pedagoģijā

1995. EU-PHARE administratīvo reformu programma, sertifikāts saskarsmes treniņu metodoloģijā

  1. sadarbība ar Amerikas Reliģisko un psihisko pētījumu akadēmiju (Bloomfilda, ASV)- sertifikāts

1996. Viļņas humanitārais institūts (Lietuva), sertifikāts eksistenciālajā psiholoģijā

1997. Merilendas Universitāte (Baltimora,ASV), sertifikāts stresa menedžmentā

1997. Norvēģija, Kristiansanda, Latvijas augstskolu mācību spēku pieredzes apmaiņa vides izglītības programmas apguvē

1997. HSSWSP “Attīstība”, sertifikāts mākslas terapijā

1997. Jorkas Universitāte (Anglija), sertifikāts mūzikas terapijā

1997. Limerikas Universitāte (Īrija), sertifikāts “Ieguldījumi mākslas terapijas pētījumos



  1. pieredzes apguve “Kooperatīvā izglītība Kanādā” Kanāda, Otava-Toronto

  1. a/s Mācību komercfirma “I.A.N.Praxis” Maskavas Valsts universitātes Psiholoģijas fakultātes seminārs, sertifikāts “Kompetence saskarsmē”

1998. Merilendas Universitāte (Baltimora, ASV), mākslas terapijas izmantošana PTSD sindroma ārstēšanā

  1. St. Peterburg, Florida, ASV iztēles terapija, magnetoterapija

1998. Merilendas Universitāte, iztēles izmantošana psihoterapijā, grāmatas “Mākslas terapija” pabeigšana

  1. Brenavas koledža (Džordžija, ASV), gerentaloģijas psiholoģijas kvalitatīvās metodes, personības attīstības psiholoģija

1999. Viljama Rodžera Universitāte, iztēles terapija

1999. Pieredzes apmaiņa Varšavas Augstākajā Biznesa skolā, vadības psiholoģijas un socioloģijas jautājumi

1999. piedalīšanās Starptautiskajā pedagoģijas konterencē, Rīga

1999. pieredzes apmaiņa Antaltes (Vācija) Ekonomikas augstskolā



  1. Piedalīšanās Starptautiskajā psihologu konferencē “Psiholoģija gadsimtu mijā”, Tulas (Krievija) Universitāte

2000. Sankt-Pēterburga (Krievija), seminārs smilšu terapijā

2000. Džordžtaunas Universitāte (Vašingtona,ASV), piedalīšanās StarptautiskajāAABS konferencē

2000. piedalīšanās Starptautiskajā psihologu konferencē “Radoša personība”,Rīga

2000. Vieslektors Merilendas Universitātē (Baltimora,ASV)

01.09.2000. prof. Māra Vidnere
IRĒNAS ŽOGLAS

dzīves un darba gājums.


Dzimšanas gads: 1941.g.1.decembrī Rēzeknes rajonā, Latvijā

Izglītība: 1960.-1965. Latvijas Valsts universitāte, Svešvalodu fakultāte, studente.

1976.-1980. Latvijas Valsts universitāte, Pedagoģijas un psiholoģijas

katedra, aspirante.
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1981.g. Pedagoģijas zinātņu kandidāte, LVU Pedagoģijas

un Psiholoģijas katedras vecākā pasniedzēja

1987.g. Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docente.

1992.g. Zinātņu kandidāta grāds pielīdzināts Lrzinātņu doktora grādam.

1994.g. Pedagoģijas habilitētā doktore.

1995.g. LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras profesore.

1996.g. LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta profesore.


Nodarbošanās:

1965.g. Burtnieku 8-gadīgās skolas skolotāja un direktore.

1967.g. Kaiģu vidusskolas skolotāja.

1968.g. Jelgavas rajona komjaunatnes komitejas 2. sekretāre

1972.g. Jelgavas pilsētas kompartijas instruktore mācību

iestāžu darbā.

1981.g. Vecākā pasniedzēja Latvijas Valsts universitātes

Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā, vienlaicīgi

Jelgavas 1. vidusskolas skolotāja līdz 1994.gadam.

1987.g. Latvijas Valsts universitāte, Pedagoģijas un

psiholoģijas katedras docente.

1994.g. Vienlaicīgi ar darbu LU Rīgas pedagoģijas augstskolas

mācību prorektore.

1995.g. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas

katedras profesore.

1996.g. LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta profesore,

Institūta Pedagoģijas nodaļas vadītāja.

1997.g. Starptautiski atestēta profesora amatā Latvijas

universitātē.
Zinātniskās publikācijas:

Monogrāfijas 3

Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 4

Konferenču tēzes 10

Brošūras 4

Metodiskie raksti 5

Akadēmisko kursu programmas 6
Zinātniski pētnieciskā darbība:

1972. gadā uzsākts pētījums grūti audzināmu skolēnu ģimenēs, kā rezultātā publicēta monogrāfija ( autoru kolektīvs). 1976. gadā uzsākts pētījums "Vecāko klašu skolēnu izziņas aktivitāte un tās veidošanās skolā", publicēta monogrāfija "Skolēniem par izziņas aktivitāti".


Vairāku doktorantu zinātniskā vadītāja, t.sk. ārzemju. Aizstāvētas 8 doktora disertācijas. Ārzemju doktorantu organizatoriskā un zinātniskā vadība 1997.gadā aptver 45000 ASV dolārus. Maģistra, bakalaura un profesionālās kvalifikācijas darbu zinātniskā vadītāja .
1991. gadā stažēšanās Stokholmas Universitātē, darbs salīdzinošajā pedagoģijā ( pedagoģijas teorijas), turpinot teorētisko pētījumu par skolēna kognitīvās attieksmes problēmām. 1994.gadā iznāca monogrāfija "Skolēna izziņas attieksme un tās veidošanās". Turpinās pētījums par ģimenes audzināšanas problēmām "Latviešu ģimenes sociālpsiholoģiskais portrets". 1996.gadā uzsākts pētījums salīdzinošajā pedagoģijā (grants Nr 938)- didaktiskās teorijas (didaktikas jēdzienu salīdzināšana vairākās didaktiskajās sistēmās Latvijā plašāk sastopamajā literatūrā latviešu, angļu, krievu, vācu valodā). Kopš 1999. gada vada Tematisko pētījumu koordinācijas asociācijā reģistrētu (TNTEE - Thematic Network of Teacher Education in Europe) un Lisabonas konferences laikā koordinētu starptautisku izpētes projektu «Sadarbība skolotāju izglītības veicināšanai», kurš tiek veikts 4 Eiropas valstīs (Lielbritānija, Zviedrija, Somija, Latvija).
Zinātniskā un metodiskā kvalifikācija - Stokholmas Universitātē salīdzinošajā pedagoģijā (2 mēneši), Maskavas ZA "Nevardarbības idejas pedagoģijā" (1 nedēļa), "Jaunākās metodes Francijas skolās" Parīzē (1 nedēļa), "New-Style" starptautisks praktisks seminārs Karlsruē Vācijā, ko organizēja Eiropas Padome (1 nedēļa), "Inovācijas augstskolu didaktikā" LU, Rīgā (1995. gadā 3 sesijas ar kopējo stundu skaitu 120); seminārs «Eiropas ideja skolotāju izglītībā» Vācijā 1998.g.decembrī.
Eiropas Skolotāju Izglītības asociācijas locekle.
Akadēmiskie kursi:

1. "Vispārīgā pedagoģija" bakalaura un profesionālajās programmās.

2. "Vispārīgā didaktika" profesionālajās programmās, maģistra programmās.

3. "Didaktikas teorijas" pedagoģijas maģistra programmās.

4. "Skolēna mācīšanās motivācijas veidošanās pedagoģiskajā procesā"

maģistra programmās.

5. "Didaktikas problēmas" pedagoģijas doktora programmā

6. Kursi profesionālajām programmām -

"Mūsdienu stundas akualitātes"'

«Skolas pedagoģija»


Profesionālās programmas «Pirmsskolas skolotājs» direktore.
Goda nosaukums: "Teicamnieks tautas izglītības darbā" 1978.g.

Darba valodas: latviešu, angļu, krievu.

Galvenās publikācijas pēdējos piecos gados.


  1. Žogla I. Skolēna izziņas attieksme un tās veidošanās.Monogrāfija.-Rīga:LU..1994.14,5

  2. Žogla I. Sieviete audzinātāja. Zin.r.krāj "Latvijas sieviete valsts 75 gados». Sast.P.Eglīte. Rīga:"Zvaigzne" . 1994. Lpp.90-98.

  3. Žogla I. Valoda pedagoģiskajā procesā. Konf.t."Cilvēks un valoda" -Jelgava:LLU.1995 lpp.48-50.

  4. Žogla I. Teachers attitude and reform in education. Referāts plenārsēdē starpt.konf. «Švietimo Reforma ir Mokytoju Rengimas" -Viļņa: Viļņas pedagog.universit. (proceedings)1995. 3.-6. Lpp

  5. Žogla I. Audzināšana multikulturālā vidē. Konf.tēzes. -Daugavpils:DPU .1996.

  6. Žogla I.,Levenchuk R. Whole-language approach: historical review. In: Mosaic. Periodical of Israeli Centre of Academic Education. Ed.Dr.M.Schneider. -Israel. Nr 1, 1997. Pp. 3.-10.

  7. Žogla I. Ģimene mainīgajā pasaulē. "Skola un ģimene",Nr.5 1997. Lpp.26-31.

  8. Žogla I.,Milaša I. Development of Professional Competence of Primary School Teachers. ATEE, Klaipeda University. Changing Education in Changing Society. Intern. Conference proceedings. 1999. pp.247-249 (0,3 iesp.l.).

  9. Skolotāja kompetencei. Sast. un ievads I.Žogla. R.:Mācību apgāds. 1998.90 lpp

  10. Skolēna attīstība pedagoģiskajā procesā sākumskolā. Sast.un ievads I.Žogla. R.:Mācību apgāds. 1998. 72 lpp.

  11. Žogla I. Ģimene kā kultūrvide. «Skola un Ģimene». Nr.6. 1997. Lpp.24-24.

  12. Žogla I. Integration between Teachers Academic and professional knowledge. Ziņojums Eiropas Skolotāju Izglītības Tematisko Pētījumu koordinācijas Asociācijas konferencē 1999.gada maijā Lisabonā. Proceedings: sub-group B. In: http://tntee.umu.se/lisboa/.

  13. Žogla I. Teachers’ Attitude Dynamics. Ziņojums Eiropas Skolotāju Izglītības Asociācijas konferencē Limerikā 1998.g. Proceedings. In: http://www.atee.org (Limerick conference).


Sagatavošanā:


  1. Žogla I. Democratization in Education: Teachers’ Attitude Change in Latvia. Pieņemts un sagatavots izdošanai krājumā ar orientējošu nosaukumu «Teachers professional Development». Izdod Eiropas Skolotāju Izglītības Asociācija. Paredzēts izdot Īrijā 1999.gadā.

  2. Žogla I. Theory and Practice in teachers’ Professional Development. Raksts pieņemts krājumam, izdevējs Eiropas Skolotāju Izglītības Tematisko Pētījumu Koordinācijas Asociācija, vad. Umea univ. Prof. D.Kalloss.

2001.gada 3.martā prof.Irēna Žogla



PIELIKUMS Nr.5



LU PEDAGOĢIJAS DOKTORA STUDIJU PROGRAMMAS IZMAKSAS 2000./2001. STUDIJU GADĀ


1.pielikums ____.____.____ rīkojumam Nr.____

28.02.2001.




Izmaksu aprēķināšana programmai

Pedagoģijas doktora studiju pilna laika klātienē




Nr.

Parametra nosaukums


Rindas Nr.

Aprēķina formula

Aprēķinātais lielums













A

B




C

D

I Tiešās studiju programmas izmaksas



















Viena pasniedzēja darba algas fonda aprēķins vienam studentam gadā*













Amats

Pasniedzēju vidējā darba alga mēnesī

Pasn. īpatsvars st. progr. nodroši-nai













profesors

Ls 420,00

0,55

1

D1=A1*B1

231,00










asociētais profesors

Ls 280,00

0,22

2

D2=A2*B2

61,60










docents

Ls 195,00

0,22

3

D3=A3*B3

42,90










lektors







4

D4=A4*B4

0,00










asistents







5

D5=A5*B5

0,00










asistents







6

D6=A6*B6

0,00







pasniedzēja vidējā alga gadā, Ls




7

D7=(D1+D2+D3+D4+ D5+D6)*12

4 026,00







vidējais studentu skaits uz 1 pasniedzēju**




8

X

15







Pasniedzēja darba alga uz 1 studentu gadā, Ls




9

D9=D7/D8

268,40







pārējo darbinieku skaits uz 1 pasniedzēju (neskaitot saimn. personālu)

10

X

1,50







pasniedzēju un pārējo darbinieku algu fonda attiecība stud. progr.

11

X

2,00







Pārējo darbinieku darba alga uz 1 studentu gadā, Ls




12

D12=D9*D10/D11

201,30

N1

Darba alga fonds uz 1 studentu gadā, Ls




13

D12=D9+D12

469,70

N2

Darba devēja sociālie maksājumi uz 1 studentu gadā (26,09%), Ls

14

D14=D13*0,2609

122,54

N3

Komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz 1 studentu gadā, Ls

15

X

2,00







pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā uz 1 studentu, Ls

16

X

0,80







citi pakalpojumi (kopēšana, tipogrāfija.,fax uc.), Ls

17

X

1,50

N4

Pakalpojumu apmaksa - kopā , Ls




18

D18=D16+D17

2,30







mācību līdzekļu un materiālu iegāde vienam studentam gadā, Ls

19

X

5,00







kancelejas preces un cits mazvērtīgais inventārs, Ls

20

X

5,50

N5

Materiāli un mazvērtīgā inventāra iegāde uz 1 studentu gadā , Ls

21

D21=D19+D20

10,50







mācību grāmatas uz 1 studentu gadā, Ls




22

X

13,00







grāmatu kalpošanas laiks gados




23

X

10







1 grāmatas cena , Ls







24

X

5,00







grāmatu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā, Ls

25

D25=D22*D24/D23

6,50







žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā, Ls

26

X

2,00

N6

Grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā, Ls

27

D27=D25+D26

8,50







sportam uz vienu studentu gadā, Ls




32

X










pašdarbībai uz vienu studentu gadā, Ls




33

X




N7

Studentu sociālajam nodrošinājumam uz 1 studentu gadā, Ls

34

D34=D32+D33

0,00







iekārtu iegāde uz vienu studentu gadā, Ls




35

X

45,50







investīcijas iekārtu modernizēšanai - 20 % no inventāra izmaksām

36

X

20%







izmaksas iekārtu modernizēšanai, Ls




37

D37=D35*D36

9,10

N8

Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz 1 studentu gadā, Ls

38

D38=D35+D37

54,60

KOPĀ tiešās izmaksas uz 1 studentu gadā - summa no N1 līdz N8, Ls

39

D39=D13+D14+D15+D18+D21+D27 +D34+D38

670,14

II Netiešās studiju programmas izmaksas













N9

Izdevumi LU darbības nodrošināšanai: LU bibliotēkai, zemes nod.,telpu noma, īre, ēku ekspluatācijas izd., telefonu abonēšanas un pakalp. izmaksas, komunālie pak., tekošais remonts, īpašās progr. u.c. uz 1 nosacīto studentu gadā*** (30,0 %), Ls

40

D40=D39*0,4285

287,16

Pavisam kopā viena studējošā studiju izmaksas gadā, Ls

41

D41=D39+D40

957,30

1.pielikums ____.____.____ rīkojumam Nr.____

28.02.2001.




Izmaksu aprēķināšana programmai

Pedagoģijas doktora studiju nepilna laika klātienē




Nr.

Parametra nosaukums

Rindas Nr.

Aprēķina formula

Aprēķinātais lielums













A

B




C

D

I Tiešās studiju programmas izmaksas



















Viena pasniedzēja darba algas fonda aprēķins vienam studentam gadā*













Amats

Pasniedzēju vidējā darba alga mēnesī

Pasn. īpatsvars st. progr. nodroši-nai













profesors

Ls 420,00

0,55

1

D1=A1*B1

231,00










asociētais profesors

Ls 280,00

0,22

2

D2=A2*B2

61,60










docents

Ls 195,00

0,22

3

D3=A3*B3

42,90










lektors







4

D4=A4*B4

0,00










asistents







5

D5=A5*B5

0,00










asistents







6

D6=A6*B6

0,00







pasniedzēja vidējā alga gadā, Ls




7

D7=(D1+D2+D3+D4+ D5+D6)*12

4 026,00







vidējais studentu skaits uz 1 pasniedzēju**




8

X

30







Pasniedzēja darba alga uz 1 studentu gadā, Ls




9

D9=D7/D8

134,20







pārējo darbinieku skaits uz 1 pasniedzēju (neskaitot saimn. personālu)

10

X

1,50







pasniedzēju un pārējo darbinieku algu fonda attiecība stud. progr.

11

X

2,00







Pārējo darbinieku darba alga uz 1 studentu gadā, Ls




12

D12=D9*D10/D11

100,65

N1

Darba alga fonds uz 1 studentu gadā, Ls




13

D12=D9+D12

234,85

N2

Darba devēja sociālie maksājumi uz 1 studentu gadā (26,09%), Ls

14

D14=D13*0,2609

61,27

N3

Komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz 1 studentu gadā, Ls

15

X

2,00







pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā uz 1 studentu, Ls

16

X

0,80







citi pakalpojumi (kopēšana, tipogrāfija.,fax uc.), Ls

17

X

1,50

N4

Pakalpojumu apmaksa - kopā , Ls




18

D18=D16+D17

2,30







mācību līdzekļu un materiālu iegāde vienam studentam gadā, Ls

19

X

5,00







kancelejas preces un cits mazvērtīgais inventārs, Ls

20

X

5,50

N5

Materiāli un mazvērtīgā inventāra iegāde uz 1 studentu gadā , Ls

21

D21=D19+D20

10,50







mācību grāmatas uz 1 studentu gadā, Ls




22

X

13,00







grāmatu kalpošanas laiks gados




23

X

10







1 grāmatas cena , Ls







24

X

5,00







grāmatu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā, Ls

25

D25=D22*D24/D23

6,50







žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā, Ls

26

X

2,00

N6

Grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā, Ls

27

D27=D25+D26

8,50










vidējais stipendiju lielums mēnesī




28

X













stipendija gadā







29

X













tālsatiksmes transporta kompensācija mēnesī

30

X













transporta kompensācijas gadā




31

X










sportam uz vienu studentu gadā, Ls




32

X










pašdarbībai uz vienu studentu gadā, Ls




33

X




N7

Studentu sociālajam nodrošinājumam uz 1 studentu gadā, Ls

34

D34=D32+D33

0,00







iekārtu iegāde uz vienu studentu gadā, Ls




35

X

45,50







investīcijas iekārtu modernizēšanai - 20 % no inventāra izmaksām

36

X

20%







izmaksas iekārtu modernizēšanai, Ls




37

D37=D35*D36

9,10

N8

Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz 1 studentu gadā, Ls

38

D38=D35+D37

54,60

KOPĀ tiešās izmaksas uz 1 studentu gadā - summa no N1 līdz N8, Ls

39

D39=D13+D14+D15+D18+D21+D27 +D34+D38

374,02

II Netiešās studiju programmas izmaksas













N9

Izdevumi LU darbības nodrošināšanai: LU bibliotēkai, zemes nod.,telpu noma, īre, ēku ekspluatācijas izd., telefonu abonēšanas un pakalp. izmaksas, komunālie pak., tekošais remonts, īpašās progr. u.c. uz 1 nosacīto studentu gadā*** (30,0 %), Ls

40

D40=D39*0,4285

160,27

Pavisam kopā viena studējošā studiju izmaksas gadā, Ls

41

D41=D39+D40

534,29



PIELIKUMS NR.6

LU DOKTORANTŪRAS NOLIKUMS

LATVIJAS UNIVERSITĀTES DOKTORANTŪRAS NOLIKUMS

1. Vispārējie nosacījumi
1.1. Latvijas Universitātes (LU) doktorantūras mērķis ir nodrošināt LU doktora studiju programmas realizāciju un zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu.
1.2. Doktorantūra LU tiek organizēta saskaņā ar " Augstskolu likumu", likumu "Par zinātnisko darbību, "Izglītības likumu", LU Satversmi, LU doktora studiju programmu, "Nolikumu par promocijas kārtību un kritērijiem" (MK 06.04.99.noteikumi Nr.134), šo nolikumu.
1.3. Uz doktora grādu LU var pretendēt:
1.3.1. pēc pilna laika studijām doktora studiju programmā (3 gadi;144 kredītpunkti), kurā doktorants ar vai bez iepriekšējas pētniecības darba pieredzes studē noteiktus teorētiskos kursus, iegūst praktiskas iemaņas un patstāvīgi izstrādā zinātnisku darbu LU fakultātēs vai institūtos;
1.3.2. pēc daļlaika studijām doktora studiju programmā (4 gadi; 144 kredītpunkti), kurā doktorants ar vai bez iepriekšējas pētniecības darba pieredzes parasti, strādājot pastāvīgā darbā kādā augstskolā vai pētniecības iestādē, studē noteiktus teorētiskos kursus, iegūst praktiskas iemaņas un patstāvīgi izstrādā zinātnisku darbu LU fakultātēs vai institūtos;
1.3.3. pretendents, kurš patstāvīgi izstrādājis promocijas darbu, bet pirms tā aizstāvēšanas LU promocijas padomē nokārto nozares promocijas padomes un Nozares doktorantūras padomes (tālāk tekstā DOKTORANTŪRAS PADOME) noteiktos eksāmenus un izpilda citas noteiktās saistības, vai dokumentāli pierāda, ka tās ir veiktas citur.
2. LU doktorantūras vadība.
2.1. LU Doktorantūru vada Zinātņu prorektors;
2.2. Zinātņu nozaru doktorantūru vada nozaru doktorantūras padomes;
2.3. Doktorantūras administratīvo vadību nodrošina Doktorantūras daļa.
3. Doktora studiju programma
3.1. Doktora studiju programmu veido:
3.1.1. LU doktora studiju programma (apstiprina LU Senāts);
3.1.2. Zinātņu nozaru doktora studiju programmas (apstiprina LU Senāts);
3.1.3. Doktorantu individuālās doktora studiju programmas, kuras izstrādā, pamatojoties uz LU doktora studiju programmas un zinātņu nozares programmas prasībām (apstiprina DOKTORANTŪRAS PADOME).
3.2. Zinātņu nozares doktora studiju programma ir priekšnoteikums tiesībām organizēt doktora studijas, kā arī Valsts finansējuma piešķiršanai nozarei.
3.3. Zinātņu nozares doktora studiju programmu izstrādā DOKTORANTŪRAS PADOME (10. p.) un apstiprina LU Senāts.
3.4. Nozares doktora studiju programmu iesniedz LU Doktorantūras daļā.
4. Tiesības studēt
4.1. LU doktora studiju programmā ir tiesības studēt Latvijas Republikas pilsoņiem, personām, kurām ir tiesības uz LR izdotu nepilsoņu pasi, personām, kurām ir izsniegta pastāvīgas uzturēšanās atļauja, ārvalstniekiem, kurus uzņem saskaņā ar Augstskolu likuma prasībām un kuriem ir atbilstoša akadēmiskā izglītība.
5. Valsts budžeta finansētās doktora studiju vietas un konkursa organizēšana
5.1. Līdz kārtējā gada 30. martam nozares profesori, vadošie pētnieki, institūti dara zināmu DOKTORANTŪRAS PADOMEI potenciālās doktora studiju zinātņu apakšnozares un darba vadītājus.
5.2. Līdz 10. aprīlim pieteikumus izskata LU Zinātnes padomes doktora studiju komisija un atkarībā no piešķirtā gada finansējuma apjoma, un, pamatojoties uz LU un LU doktorantūras attīstības stratēģiju, zinātņu nozaru pieprasījuma analīzi, sadala vietu skaitu pa zinātņu nozarēm. Sadalījumu apstiprina LU Zinātnes padome un to paziņo DOKTORANTŪRAS PADOMEI.
5.3. Līdz kārtējā gada 15. maijam DOKTORANTŪRAS PADOME iesniedz Doktorantūras daļā precizētu doktora studiju vietu sarakstu pa apakšnozarēm.
5.4. Jūnijā LU Doktorantūras daļa izsludina atklātu konkursu uz vakantajām doktorantūras vietām konkrētajās zinātņu apakšnozarēs.
5.5. Dokumentus konkursam par Valsts budžeta līdzekļiem pieņem LU Doktorantūras daļā no 25. augusta līdz 25. septembrim.
5.6. Pieteikumus un dokumentus studijām par personīgajiem vai juridisku personu līdzekļiem pieņem LU Doktorantūras daļā bez noteikta termiņa.
5.7. Kārtējā gada jūnijā un oktobrī notiek iestājpārrunas DOKTORANTŪRAS PADOMĒ. Sekretārs protokolus ar vērtējumu 3 dienu laikā iesniedz LU Doktorantūras daļā.
5.8. Personas, kuras vienreiz izmantojušas Valsts budžeta finansētu doktorantūras laiku, atkārtoti par Valsts budžeta līdzekļiem LU doktorantūrā netiek uzņemtas.
6. Imatrikulācija un studiju uzsākšana
6.1. Pēc DOKTORANTŪRAS PADOMES protokolu iesniegšanas, pretendents LU Doktorantūras daļā iesniedz nepieciešamos dokumentus par studiju finansējumu, noslēdz līgumu un tiek imatrikulēts.
6.2. Līgumu ar LU doktora studiju programmas direktoru (LU zinātņu prorektoru) slēdz institūcijas vadītājs, kurā tiks realizēta doktorantūra.
6.3. Doktorants kopā ar darba zinātnisko vadītāju izstrādā individuālo studiju programmu, kuru apstiprina DOKTORANTŪRAS PADOME.
6.4. Divu mēnešu laikā pēc imatrikulācijas individuālās studiju programmas vienu eksemplāru doktorants iesniedz LU Doktorantūras daļā.
7. Doktora studiju finansēšana
7.1. Doktora studijas LU notiek par Valsts budžeta dotāciju doktora studijām vai par Latvijas Zinātnes padomes, vai citu institūciju piešķirtajām stipendijām (grantiem), vai par personīgajiem, vai juridisko personu līdzekļiem.
7.2. Doktorantūras budžetu var papildināt mērķa ziedojumi no Latvijas un ārvalstu institūcijām vai privātpersonām, kā arī no LU struktūrvienībām. Mērķa ziedojumus LU doktorantūra izlieto atbilstoši to novēlējumiem.
7.3. Doktora studiju izmaksas, ņemot vērā nozares un programmas līmeņa koeficientus, aprēķina DOKTORANTŪRAS PADOME, to apstiprina LU Senāts. Maksa par doktora studijām nedrīkst būt zemāka par LU Senāta apstiprināto summu.
7.4. No valsts budžeta finansētie doktoranti saņem LR Ministru kabineta noteiktu stipendiju. No citiem avotiem finansēto doktorantu atalgojuma (stipendijas) apjomu nosaka finansējuma piešķīrēja institūcija.
7.5. No valsts budžeta dotācijas apmaksāto studiju stipendijas izmaksa tiek pārtraukta, ja doktorants atrodas akadēmiskajā atvaļinājumā. Pēc atvaļinājuma stipendijas izmaksa tiek atjaunota, bet kopumā no Valsts budžeta finansētās studijas nepārsniedz 3 gadus.
7.6. Doktoranta zinātniskā vadītāja akadēmiskā darba apjoms par promocijas darba vadīšanu ir 50 stundas gadā.
7.7. Profesoru, asociēto profesoru un vadošo pētnieku akadēmiskā darba apjoms par darbu DOKTORANTŪRAS PADOMĒ ir 4 stundas gadā par katru kārtējā gadā nozarē studējošu doktorantu.
8. Doktora studijas un to kontrole
8.1. Aktivitātes, kuras doktorants saskaņā ar individuālo programmu realizē studiju gaitā, to apjomu un vērtējumu ar savu parakstu studiju individuālajā plānā 1-2 reizes gadā (jūnijā un novembrī) apstiprina DOKTORANTŪRAS PADOMES priekšsēdētājs vai cits DOKTORANTŪRAS PADOMES loceklis.
8.2. Katra gada decembrī doktorants iesniedz individuālā plāna izpildes veidlapu ar vērtējumu, iegūtajiem kredītpunktiem LU Doktorantūras daļā un reģistrējas nākošā kalendārā gada studijām. Individuālajā doktoranta studiju kartē tiek ierakstīts aktivitātes nosaukums, apjoms (kredītpunkti) un vērtējums.
8.3. Doktoranta ikgadējo atestāciju, kā arī promocijas darba novērtējumu doktorantūrai beidzoties, organizē DOKTORANTŪRAS PADOME . Ar padomes locekļa (u) un citu pieaicinātu speciālistu piedalīšanos tiek organizēta doktoranta vai visu nozares doktorantu atskaite - seminārs/konference/lasījumi, vai cits.
8.4. Pēc doktoranta ziņojuma un diskusijas tiek lemts par doktoranta studiju sekmēm un turpināšanu. Lēmums tiek protokolēts. Ja lēmums ir negatīvs, doktorantam ir tiesības trīs mēnešu laikā veikt papildus darbu. Pēc šī termiņa DOKTORANTŪRAS PADOME doktoranta darbu analizē atkārtoti. Sekretārs protokolu iesniedz LU Doktorantūras daļā. Ja arī otrreiz vērtējums ir negatīvs, doktorants tiek eksmatrikulēts.
8.5. Saskaņā ar doktoranta individuālo programmu, DOKTORANTŪRAS PADOME organizē promocijas eksāmenus. Eksaminēšanas komisiju veido 3-5 nozares speciālisti, piedaloties vismaz vienam DOKTORANTŪRAS PADOMES loceklim, citiem apakšnozares vadošiem speciālistiem, zinātniskajam vadītājam. DOKTORANTŪRAS PADOMES sekretārs protokolu ar eksāmena rezultātiem 3 dienu laikā iesniedz LU Doktorantūras daļā.
8.6. Doktorantiem 2 nedēļu laikā jāziņo LU Doktorantūras daļai par ilgstošiem (vairāk par 3 mēnešiem) komandējumiem, akadēmiskajiem atvaļinājumiem, to izbeigšanos, citām izmaiņām studiju gaitā.
8.7. Daļlaika doktorants var tikt uz laiku vai pilnīgi pārskaitīts pilna laika doktorantūrā un otrādi.
8.8. Doktorants var pārtraukt studijas doktorantūrā slimības, bērna piedzimšanas, ilgstoša komandējuma vai cita dibināta iemesla dēļ un pēc tam uz atlikušo laiku izmantot doktoranta statusu, bet kopā ne ilgāk kā 2 gadus.
8.9. Daļlaika doktorantam, kas sekmīgi veic zinātniski pētniecisko darbu, ir tiesības saņemt ieteikumu par papildus apmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu darba vietā (30 kal.d. gadā), kā arī rekomendāciju saņemt atļauju izmantot vienu dienu nedēļā brīvu no pamatdarba pētnieciskā darba veikšanai.
8.10. LU Doktorantūras daļa regulāri informē programmas direktoru (LU zinātņu prorektoru) par LU doktora studiju gaitu.
9. Doktora studiju pabeigšana
9.1. Pēc doktora studiju programmas pabeigšanas, LU Doktorantūras daļa, pamatojoties uz ierakstiem doktoranta individuālajā studiju kartē, izsniedz doktorantūras beigšanas apliecību.
9.2. Obligāts priekšnoteikums apliecības izsniegšanai ir DOKTORANTŪRAS PADOMES pozitīvs vērtējums par promocijas darba izstrādi.
10. Nozares doktorantūras padome
10.1. Nozares doktorantūras padomi (DOKTORANTŪRAS PADOMI ) 3-5 cilvēku sastāvā pēc LU fakultāšu vai institūtu Domes ieteikuma izveido no nozares vadošo profesoru vai asociēto profesoru (vadošo pētnieku) vidus, kurus uz 5 gadiem apstiprina LU zinātņu prorektors.
10.2. Ja zinātņu prorektors DOKTORANTŪRAS PADOMI neapstiprina, fakultātes vai institūta Dome izvirza citus kandidātus DOKTORANTŪRAS PADOMES sastāvam.
10.3. DOKTORANTŪRAS PADOME izvēl PRIEKŠSĒDĒTĀJU. Pēc priekšsēdētāja ieteikuma LU zinātņu prorektors ar rīkojumu apstiprina DOKTORANTŪRAS PADOMES sekretāru.
10.4. Nozares DOKTORANTŪRAS PADOMES pienākumi:
10.4.1. izveidot nozares doktora studiju programmu, regulāri sekot tās realizācijai, koriģēt un atjaunot tās atsevišķas daļas;
10.4.2. nozares dokorantūras stratēģijas izstrāde un realizācija;
10.4.3. doktorantūras kārtējā gada studiju plāna sastādīšana un pretendentu izvērtēšana. Ja ir vairāki kandidāti uz vienu vietu, tie tiek sarindoti atbilstoši viņu zināšanu līmenim. Ranžējums ir derīgs 1 gadu;
10.4.4. doktoranta individuālā darba plāna apstiprināšana un studiju gaitas vērtēšana 1-2 reizes gadā;
10.4.5. eksāmenu komisijas izveidošana un promocijas eksāmenu pieņemšana;
10.4.6. doktoranta darba vērtēšana atbilstoši programmā paredzētajiem kredītpunktiem, par ko komisijas priekšsēdētājs veic attiecīgu ierakstu doktoranta individuālajā plānā;
10.4.7. doktora grāda individuālo pretendentu (pretendents nav bijis LU doktorants, disertācija izstrādāta individuāli, pretendents bijis citas augstskolas doktorants, ārvalstu pretendenti) izvērtēšana;
10.4.8. nozares doktora studiju tāmes sastādīšana.
11. Pārejas noteikumi
11.1. Nolikums stājas spēkā ar 1999./2000. mācību gadu.
11.2. Doktoranti, kuri uzsākuši studijas iepriekšējos gados, turpina studijas saskaņā ar iepriekšējā nolikuma (LU Senāta prot.Nr.9,29.06.92.) prasībām, izņemot punkta 10.2. prasību.
PIELIKUMS NR.7

LU DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA

LU doktora studiju programma
1.LU doktora studiju programmas (turpmāk tekstā - PROGRAMMA) mērķis ir iegūt starptautiski pielīdzināmu zinātņu doktora grādu kādā no LU pārstāvētām zinātņu nozarēm, apgūt studiju un pētniecības darba organizācijas un vadības principus.

2.PROGRAMMAS direktors ir LU Zinātņu prorektors.

3.PROGRAMMAS struktūru veido:

  • zinātņu nozaru (apakšnozaru) apakšprogrammas,

  • doktorantu individuālās apakšprogrammas, kuras izstrādā vadoties no programmas vispārējiem principiem un atbilstoši konkrētās zinātņu nozares specifiskajām prasībām.

4.Doktora studijas pa apakšprogrammām tiek piedāvātas sekojošās nozarēs:
bioloģija,
datorzinātnes,
demogrāfija,
ekonomika,
filozofija,
fizika, astronomija,
ģeogrāfija,
ģeoloģija,
juridiskā zinātne,
ķīmija,
literatūrzinātne, bibliotēkzinātne,
matemātika,
mākslas zinātne,
medicīna,
optometrija,
pedagoģija,
politikas zinātne,
psiholoģija,
socioloģija, komunikāciju zinātne,
teoloģija,
vadības zinātnes, izglītības zinātne
valodniecība,
vēsture,
vides zinātne.

5.Doktora studiju apakšprogrammu izstrāde, apstiprināšana un vadīšana.

5.1.Apakšprogrammas izstrādā LU fakultātes un institūti.

5.2.Apakšprogrammas apstiprina LU Zinātnes padome.

5.3.Apakšprogrammu vada profesors.

5.4.Nozares studiju programmu padome nosaka studiju kārtību un deleģē pilnvaras profesoriem.

6.Doktora studijas var tikt īstenotas:

6.1.LU juridiski patstāvīgajos institūtos, fakultātēs un ar tām asociētajos institūtos vai citās struktūrvienībās tad, ja struktūrvienības zinātniskais potenciāls atbilst "Augstskolu likumā" institūtiem izvirzītajām prasībām.

6.2.Pēc fakultāšu, institūtu vai LU profesora pieprasījuma, ar LU Zinātnes Padomes speciālu lēmumu, doktora studiju apakšprogramma uz laiku, var tikt atvērta arī tādā struktūrvienībā, kas vēl nav sasniegusi 6.1. prasības.

7.Doktora studiju apjoms un studiju ilgums.

7.1.Pilna laika studijas - 3 gadi, t.i., 52 nedēļas gadā,(40 stundas nedēļā) no kurām 48 darba un 4 atvaļinājuma nedēļas. Studiju apjoms atbilst 144 kredītpunktiem.

7.2.Daļlaika studijas - 4 gadi, t.i., 36 darba nedēļas gadā (40 stundas nedēļā). Studiju apjoms atbilst 144 kredītpunktiem.

7.3.Studijas doktorantūrā var ilgt līdz 5 gadiem.



8.Doktora studiju finansēšana.

8.1.Senāts pieņem lēmumu par līdzekļu apjomu PROGRAMMAI katram finansu gadam.

8.2.Līdzekļu sadalījumu pa apakšprogrammām nosaka LU Zinātnes padome.

8.3.Jauna doktora studiju apakšprogramma tiek atvērta pēc LU Zinātnes padomes lēmuma, saskaņojot ar Senātu.

8.4.Pilna laika studijas doktorantūrā tiek finansētas no LU budžeta pirmos 3 gadus, t.i., 156 nedēļas.

8.5.Studijas doktorantūrā var tikt finansētas no fizisko un juridisko personu līdzekļiem.

8.6.Studiju maksa doktorantūrā nosakāma atsevišķi pa apakšprogrammām tādā pašā apmērā kā no LU budžeta.

9.Uzņemšana.

9.1.Pretendenti doktorantūrā tiek uzņemti konkursa kārtībā. Konkursu organizē LU Doktorantūras daļa. Konkurss tiek izsludināts katru gadu maijā/jūnijā LR ZA un ZS laikrakstā "Zinātnes Vēstnesis".

9.2.No LU budžeta finansēto studiju vietu skaitu pa apakšprogrammām nosaka LU Zinātnes padome, to saskaņojot ar LU Senātu.

9.3.Juridisku vai fizisku personu finansēto studiju vietu skaitu pa apakšprogrammām un līguma saturu nosaka LU Zinātnes padome.

9.4.Ar katru studējošo doktorantūrā par juridisku vai fizisku personu līdzekļiem tiek slēgts līgums. Līguma saturu nosaka LU Zinātnes padome.

10.Doktora studiju saturs.

10.1.Patstāvīga pētnieciskā darba izstrāde un pabeigšana ar zinātniski orģinālu un pārbaudītu rezultātu iegūšanu izvēlētajā zinātņu apakšnozarē.

10.2.Doktora studiju laikā jāveic dokumentēta:


  • zinātnes apakšnozares jaunāko pētījumu metožu apgūšana un pielietošana praksē;

  • jaunāko informācijas tehnoloģiju, pētījumu plānošanas, datu apstrādes, prezentēšanas paņēmienu apguve;

  • padziļināta zinātnes apakšnozares teorētisko disciplīnu apguve;

  • lektora, projektu vadītāja darba pieredzes pamatu apgūšana, piedaloties bakalaura, maģistra studiju programmu un pētniecisko projektu realizācijā;

  • piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs, semināros, skolās;

  • stažēšanās citās universitātēs ar kopējā projekta rezultātu publicēšanu;

  • patstāvīga zinātnisko rezultātu noformēšana un iesniegšana publicēšanai zinātniskajā periodikā.



11.Nosacījumi doktora studiju uzsākšanai.

11.1.Pretendenta iepriekšējai izglītībai jābūt Latvijā noteikta maģistra grāda līmenī.

11.2.Ārvalstu pretendentiem nepieciešams Latvijas maģistra grādam pielīdzināma izglītība. Diploma atbilstību nosaka ar Akadēmiskās informācijas centra ekspertīzi.

11.3.Pretendenta zināšanu līmeņa atbilstību studijām attiecīgās zinātņu apakšnozares doktorantūrā un nepieciešamību veikt papildus studijas, studiju programmu padomes noteiktajā kārtībā, izvērtē nozares profesori, pieaicinot nepieciešamos ekspertus.



12.Studiju gaita, atbilstības pārbaudes.

12.1.Doktorants izstrādā studiju individuālo realizācijas plānu visam studiju laikam.

12.2.Studiju apakšprogrammas apguvi kontrolē nozares (apakšnozares) profesors un darba zinātniskais vadītājs.

12.3.Par studiju un pētniecības darba rezultātiem doktorants 2 reizes gadā atskaitās attiecīgās zinātņu apakšnozares zinātniskajos semināros, konferencēs, kur tiek pieņemts speciāls lēmums par rezultātu atbilstību individuālajai studiju programmai. Protokols ar lēmumu tiek iesniegts programmas direktoram. Atskaite un pozitīvs vērtējums ir pamats finansējuma atvēršanai uz nākošo semestri.

12.4.Galīgo lēmumu par teorētisko kursu apguves apjomu, atbilstību apakšprogrammas prasībām un rezultātu kvalitāti pieņem apakšnozares (nozares) profesors, pieaicinot nepieciešamos ekspertus.

12.5.Doktorantūrai beidzoties, attiecīgās zinātņu apakšnozares profesora organizētā seminārā tiek izvērtēti un apspriesti studiju un pētnieciskā darba rezultāti, par ko tiek pieņemts lēmums ar ieteikumu virzīt darbu uz aizstāvēšanu vai turpināt tā pilnveidošanu.



PIELIKUMS Nr.8


NOLIKUMS PAR PROMOCIJU LATVIJAS UNIVERSITĀTĒ

APSTIPRINĀTS

LU Senāta sēdē 30.10.2000,

lēmums Nr.241
Nolikums par promociju Latvijas Universitātē

Lietotie saīsinājumi

LZP – Latvijas Zinātnes padome


PP – Promocijas padome

VZKK –Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija

LR MK – Latvijas Republikas Ministru kabinets

  1. Yüklə 1,43 Mb.

    Dostları ilə paylaş:
1   ...   4   5   6   7   8   9   10   11   ...   17




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©muhaz.org 2024
rəhbərliyinə müraciət

gir | qeydiyyatdan keç
    Ana səhifə


yükləyin