Rīgas pedagoģijas un izglīTĪbas vadības augstskola

7. 5.Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

7.5.1. Akadēmiskā personāla skaits un kvalifikācija

Mācību procesu nodrošina 5 asociētie profesori,7 docenti, 24 lektori, no kuriem 22 docētājiem RPIVA ir pamatdarba vieta (61%) , 14 docētāji strādā blakus darbā (39 %).

Programmas akadēmiskā personāla skaits.

Tabula Nr.8

Darba attiecību veids	Lektori	Docenti	Asoc.prof.	Profesori	Kopā
Pamatdarbā	13	4	3	2	22
Blakus darbā	11	2	1	0	14
Pavisam kopā	24	6	4	0	36

Kā redzams tabulā, tad 24 docētāji ir ar maģistra grādu, no kuriem 6 studē doktorantūrā, 5 no tiem ir pamatdarbā, 1 blakusdarbā strādājošs.

Zemāk redzamajos attēlos atspoguļots studiju programmas nodrošinājums ar docētājiem gan pēc ieņemamā amata (24. attēls), gan pēc zinātniska grāda (25. attēls), gan pēc darba attiecību veida (26. attēls).
. 24. attēls

25. attēls

26. attēls

27.attēls



Salīdzinot ar iepriekšējo pašvērtējuma periodu, var redzēt, ka studiju programmā ir palielinājies lektoru un profesoru skaits. Trīs asociētie profesori šobrīd ieņem profesoru amatu. Lektoru procentuālā sastāva pieaugums izskaidrojams ar to, ka programmā nozares specializēto kursu docēšanai pieaicināti jauni mācībspēki – praktizējoši personāla vadītāji, menedžeri, sabiedrisko attiecību speciālisti, kuri šobrīd strādā specialitātē. Diemžēl šā brīža situācijā to nav iespējams savienot ar studijām doktorantūrā. Savukārt studiju programmā iesaistīto asistentu skaits ir samazinājies līdz 0.

30. attēls. Izmaiņas mācībspēku amatu sadalījumā


78% studentu RPIVA mācību spēku profesionalitāti vērtē kā atbilstošu un tikai neliela daļa no viņiem uzsver, ka profesionalitāte varētu būt augstākā.

31.attēls

RPIVA profesionālās studiju programmas “Personāla vadība” docētāju zinātniski pētnieciskā darbība 2004./2005. studiju gadā konferencēs un semināros attēlota tabulās Nr. 14 un Nr.15.

Tabulā Nr. 9 parādīti programmā strādājošo docētāju vārdi, uzvārdi, zinātniskais grāds un ieņemamais amats, kā arī darba attiecību veids.

Tabula Nr.9

Nr.p.k.	Zinātniskais grāds	Amats	Docētāja		Katedra	Darba attiecību veids
			vārds	uzvārds
	Dr.paed.	prof.	Zenta	Anspoka	Skolas pedagoģijas	pamatdarbā
	Dr.chem.	asoc.prof	Jānis	Gedrovics	Dejas, sporta pedagoģijas un dabas zinību	pamatdarbā
	Dr.math.	docents	Grigorijs	Gorobecs	Informātikas	pamatdarbā
	Dr.oec.	docente	Sarmīte	Jēgere	Ekonomikas	blakusdarbā
	Dr.math.	docents	Andris	Liepiņš	Ekonomikas	blakusdarbā
	Dr. psych.	asoc.prof	Anita	Lasmane	Psiholoģijas	pamatdarbā
	Dr.paed.	prof.	Margarita	Kaltigina	Valodu	pamatdarbā
	Dr.paed.	docente	Iveta	Kāposta	Visp.pedagoģijas	pamatdarbā
	Dr.philol.	asoc.prof	Viktorija	Kuzina	Valodu	pamatdarbā
	Dr.habil. paed.	asoc.prof	Daina	Lieģeniece	Visp.pedagoģijas	blakusdarbā
	Dr.oec.	docents	Hilmārs	Zīle	Ekonomikas	pamatdarbā
	Dr.paed.	docents	Nils	Sautiņš	Ekonomikas	pamatdarbā
	Mag.sc.tqm.	lektore	Velga	Avota	Ekonomikas	blakusdarbā
	Mag.psych.	lektore	Lilita	Danilāne	Psiholoģijas	pamatdarbā
	Mag.sc.soc.	lektors	Gustavs	Elers	Informātikas	pamatdarbā
	Mag.psych.	lektore	Signe	Enkuzena	Ekonomikas	blakusdarbā
	Mag.paed.	lektore	Anita	Alhimova	Valodu	blakusdarbā
	Mag.paed.	lektore	Silvija	Geikina	Visp.pedagoģijas	pamatdarbā
	Mag. paed.	lektors	Ritvars	Grīviņš	Ekonomikas	pamatdarbā
	Mag.oec.	lektore	Māra	Kakse	Ekonomikas	blakusdarbā
	Mag. psych.	lektore	Līga	Kalniņa	Psiholoģijas	pamatdarbā
	Mag.sc.pol.	lektore	Vineta	Kantāne	Ekonomikas	pamatdarbā
	Mag. psych.	lektors	Aleksandrs	Kolesovs	Ekonomikas	blakusdarbā
	Mag.iur.	lektors	Uvis	Kozlovskis	Ekonomikas	blakusdarbā
	Mag.paed.	lektore	Biruta	Kreigere	Valodu	blakusdarbā
	Mag.paed.	lektore	Kristiāna	Lapiņa	Psiholoģijas	pamatdarbā
	Mag.paed.	lektore	Sandra	Laurīte	Valodu	blakusdarbā
	Mag.paed.	lektore	Maija	Leikarte	Valodu	pamatdarbā
	Bak. psych., Mag. sc.soc	lektore	Agita	Miķelsone	Ekonomikas	blakusdarbā
	Mag.psych.	lektore	Iveta	Seržante	Psiholoģijas	pamatdarbā
	Mag.sc.soc.	lektore	Velga	Simsone	Ekonomikas	pamatdarbā
	Mag. psych.	lektore	Baiba	Skrauce	Ekonomikas	pamatdarbā
	Mag.oec.	lektore	Rasma	Urtāne	Ekonomikas	blakusdarbā
	Mag.phil.	lektors	Valdis	Turins	Visp.pedagoģijas	pamatdarbā
	Mag.sc.soc.	lektore	Aija	Vīgnere	Ekonomikas	pamatdarbā
	Bak. psych., Mag. sc.soc	lektore	Mārīte	Virbale	Ekonomikas	blakusdarbā

Programmas nodrošinājums ar mācībspēkiem Alūksnes un Cēsu nodaļās
Tabulās Nr. 10. un 11. parādīts nodrošinājums ar docētājiem Alūksnes un Cēsu nodaļās. Tā kā programmā studējošo skaits nodaļas ir salīdzinoši mazs, tad vairums docētāju nodarbināti papildus darbā.

Nodrošinājums Alūksnes nodaļā Tabula Nr.10

Studiju priekšmets	Docētāji
	Vārds	Uzvārds	Grāds	Amats	Katedra	Pamatdarbs/ blakusdarbā
Latviešu valodas kultūras jautājumi	Daina	Durbe-Dorbe	Mag.paed.	lektore	Valodu	blakusdarbs
Informācijas tehnoloģijas personāla vadītāja darbā	Jānis	Žižmārs	Mag. ing.	lektore	Informātikas	Pamatdarbā
Biznesa Angļu valoda	Zane	Nāgele	Mag.paed.	lektore	Valodu	blakusdarbs
Darba likumdošana un darba aizsardzība	Ilze	Rubene	Mag. oec.	lektore	Ekonomikas	pamatdarbā
Otrā svešvaloda	Mārīte	Poiša	Mag.philol.	lektore	Valodu	pamatdarbā

28. attēls

Nodrošinājums Cēsu nodaļā Tabula Nr.11

Studiju priekšmets	Docētāji
	Vārds	Uzvārds	Grāds	Amats	Katedra	Pamatdarbs/blakusdarbā
Latviešu valodas kultūras jautājumi	Ieva	Radzobe	Mag. paed.	lektore	Valodu	blakusdarbs
Saskarsmes treniņi	Iveta	Berķe	Mag.psych.	lektore	Psiholoģijas	blakusdarbs
Angļu valoda profesijā	Santa	Laurīte	Mag.paed.	lektore	Valodu	blakusdarbs
Uzņēmējdarbības tiesību pamati	Edmunds	Bambāns	Mag. iur.	lektore	Ekonomikas	blakusdarbs
Ekonomikas pamati	Laimrota	Surska	Mag. paed.	lektore	Ekonomikas	blakusdarbs
Personības psiholoģija	Daina	Grase	Mag.psych.	lektore	Psiholoģijas	blakusdarbs
Informācijas tehnoloģijas personāla vadītāja darbā	Inga	Jurgena	Mag.paed.	lektore	Informātikas	blakusdarbs
Grāmatvedības pamati	Ingūna	Gabrāne	Mag.oec.	lektore	Ekonomikas	blakusdarbs
Biznesa Angļu valoda	Anita	Maculēviča	Mag.paed.	lektore	Valodu	blakusdarbs
Statistika	Osvalds	Simanovičs	Mag. phys.	lektore	Ekonomikas	blakusdarbs
Finanšu un vadības grāmatvedības pamati	Ingūna	Gabrāne	Mag.oec.	lektore	Ekonomikas	blakusdarbs
Projektu vadība	Ligita	Embrekte	Mag.paed.	lektore	Ekonomikas	blakusdarbs
Personāla informācijas sistēmas	Inese	Simkeviča	Mag.ing.	lektore	Informātikas	blakusdarbs
Saskarsmes psiholoģija	Ilze	Skujiņa	Mag.psych.	lektore	Psiholoģijas	pamatdarbā
Otrā svešvaloda	Maira	Apsīte	Mag.paed.	lektore	Valodu	blakusdarbs
Trešā svešvaloda	Vija	Veide	Mag. paed.	lektore	Valodu	blakusdarbs

29. attēls

7.5.2. Programmas akadēmiskā personāla pētnieciskie virzieni
Tabulā Nr.12 uzskaitīti zinātniskie un pētnieciskie projekti, kuri nozīmīgi programmas „Personāla vadība” attīstībai.

Tabula Nr.12

Nosaukums	Dalībnieki	Finansētājs
„Personāla vadības zinātnes attīstības tendences Latvijā, Eiropas Savienībā un pasaulē”	Mag.psych. Signe Enkuzena, Mag.psych. Baiba Skrauce, Mag.sc.oec. Agita Miķelsone	RPIVA
“Komunikācijas stratēģijas masu saziņas līdzekļos, lai paaugstinātu sabiedrības informētību par cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem tiesībām un nepieciešamību tos integrēt sabiedrībā”	Mag.psych. Daiga Kamerāde, As.prof., Dr. psych. Anita Lasmane, Dr.psych. Kristīne Mārtinsone	Sorosa fonds
„Tehniskā palīdzība NVO un pašvaldību kapacitātes stiprināšanā Eiropas Sociālā fonda pasākumu ieviešanai”	Mag.psych. Signe Enkuzena	Eiropas Sociālais fonds
ESF nacionālās programmas projekts ”Karjerizglītības nodrošinājums izglītības sistēmā” (KIPNIS)	Dr. paed., prof. Zenta Anspoka	ESF valsts aģentūra, „Profesionālās izglītības aģentūra”

Studiju programmas kvalitatīvai īstenošanai īpaši nozīmīgi ir šādu docētāju pētnieciskā darbība, publikācijas un metodiskie materiāli. Docētāju CV un detalizētas zinātniski pētnieciskās biogrāfijas skat. Pielikumā Nr.13.

Mag. sc. soc, lektors Gustavs Elers

Gustavs Elers, Gregory Gorobetz ”The moust popular Programs for Statistical Analysis: MS Excel, SPSS, STATISTICA” in Spring University. Changing Education in a Changing Society. Conference materials. Klaipedos universitetas, 2005., 49-52pp., 218 p.

Socioloģijas šķirkļi "Sociālā darba terminoloģijas vārdnīcā", Zin. red. L.Šiļņeva, prof., Dr.paed., Rīga, “Jumi” 2000., 249 .lpp.

Pārskats par aptauju “Latvijas iedzīvotāju viedoklis par nedzirdīgiem cilvēkiem” krājumā “Sabiedrībai par nedzirdību”, Rīga, “Kopsolī” 2000., 167-190 lpp., 205. lpp

Dr. psych., asociētā profesore Anita Lasmane

Latvijas Zinātņu Padomes Granta pētījums Nr. 03.0951 „Darba dzīves kvalitātes sociālpsiholoģiskie aspekti Latvijas organizācijās” (2003.g., vadītāja)

Latvijas Zinātņu Padomes Granta pētījums Nr. 04.1324 „Dažādu specialitāšu studentu un docētāju psihiskās realitātes atspoguļojums valodā”(2004.-2006., projektu īsteno LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte, vadošais pētnieks)

Starptautiskie projekti

1999. gada februāris - 1999. gada augusts Sorosa fonda Latvija projekts „Skolu un augstskolu sadarbības modeļu izveide”.

2000. gada marts – 2001. gada decembris Eiropas Izglītības Fonda projekts „Reshaping the Structure and Focus of Teacher/ Trainer Training in Latvia and Lithuania”

Dr. math., docents Grigorijs Gorobecs

Līdz 1991. gadam robežproblēmu un skaitļošanas matemātikas metožu pētījumi, programmatūras problēmas risināšana republikas mērogā, Latvijas programmatūras lietotāju un izstrādātāju informācijas sistēmas izstrādātājs.

No 1991. gada - eksperts IT un ISO, programmnodrošinājuma projektētājs un izstrādātājs.

No 2001. gada matemātikas un informātikas pielietošana mācību un ekonomikas procesos.

Mag. oec., lektore Māra Kakse

Publikācijas: „Starptautiskais kredīts SEPP valstīs integrācijas apstākļos” (1989.g.); „Plānošanas un tirgus savstarpējā iedarbība integrācijas apstākļos” (1990.g.).

Mag. paed., lektore Kristiāna Lapiņa

Publikācijas 2005. gadā: „Vides pārmaiņas un mūsdienu cilvēks”

Publikācijas žurnālā „Psiholoģijas Pasaule”, „Mūsdienu domāšanas formāti”, „Atvainojiet, jūsu pasaule šodien ir slēgta”, „Organisma cīņa pret svešajiem aģentiem: alerģija”, „Homofobā politkorektā eigēnika” (www.guru.lv).

No 2005. gada maija – pastāvīgs līgums iknedēļas publikācijām interneta portālā Apollo sadaļā viedoklis un konsultatīvi raksti par dažādām, pārsverā ar psiholoģiju sasitītām tēmām.

Mag. oec., lektore Aija Vīgnere

Publikācijas: “Fondu dibināšanas problēmas Latvijā” (RTU konference, 2002. gads), „Finansu piesaistes iespējas privāto fondu darbībai LR ES skatījumā” (Kauņas universitāte 2003. gads).

Doktora disertācijas tēma: “Privāto fondu finansu darbības problēmas”. Maģistra darbs: “Valsts un privāto kultūras fondu izveidošanas un darbības politika Latvijā”.

Mag. tqm., lektore Velga Avota

„Klientu apkalpošanas standarta izstrāde” (A/S Rīgas slimo kase).

Mag. psych., lektors Aleksandrs Kolesovs

„Psihologija obrazovanija: problemi i perspektivi” (Starptautiskā zinātniski pētnieciskā konference, Maskava, 2004. gads)

Dr.oec., docents Hilmārs Zīle

Zinātniskie darbi: 43 publikācijas 90 autorlokšņu apjomā,

izdota mācību grāmata „Latvijas ārējie ekonomiskie sakari” (12,2 a.l. Turība, 2003. gads).
Mag. sc. pol., lektore Vineta Kantāne

LU doktorantūras studente, disertācijas tēma ”Politiskie mīti Latvijā”

Mag. paed., lektors Ritvars Grīviņš

Studē Latvijas Universitātē, Ekonomikas doktorantūrā, Tautsaimniecības apakšnozare. Doktora disertācijas tēma “Ekonomiskās peļņas palielināšanas iespējas Latvijas republikas ražojošajos uzņēmumos”.

Dr.oec., docente Sarmīte Jēgere

Publikācijas un rakstu sērijas: No 1976. gada līdz 1999. gadam 54 publikācijas 802 lpp. kopapjomā.

Dalība starptautiskajās konferencēs par ekonomiskajām un finansu problēmām Norvēģijā, Somijā, Slovākijā, Čehijā, Francijā, ASV, Ungārijā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Vācijā, Šveicē.

Doktora disertācijas tēma “Matemātisko modeļu pielietošana ekonomikas prognozēšanā“.

S. Jēgeres vadībā norit pētniecības darbs četros pamatvirzienos:

1. 
   Ekonomiskās aktualitātes Latvijā ES kontekstā.
   
2. 
   Finansu pakalpojumu attīstības iespējas Latvijā.
   
3. 
   Uzņēmējdarbības stratēģija Latvijā un ES.
   
4. 
   Finansu resursu menedžments Latvijā un ES.
   

Doktora disertācijas tēma: “Latvijas nodokļu politikas aktuālie jautājumi”.

7.5.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

• 
  Lai piesaistītu vairākus docētājus strādāt šajā programmā pamatdarbā, vispirms jāveic programmas un personāla vadītāja profesijas popularizēšanas pasākumi, lai studiju programmu nodrošinātu ar pietiekamu skaitu studējošo.
  
• 
  Pieredzējušu, profesionālu un izglītotu mācībspēku atalgojuma politika augstskolā jāveido tā, lai, piesaistot docētājus pamatdarbā, būtu tāds atalgojuma līmenis un stimulēšanas sistēma, kas ļautu konkurēt ar labu speciālistu atalgojumu privātajā sektorā. Tas celtu ne tikai studiju programmas kvalitāti, bet arī pasniedzēja profesijas prestižu.
  
• 
  Ne tikai Ekonomikas un vadības nodaļa, bet arī RPIVA Personāla daļa nākamajā gadā plāno veikt mācībspēku darba novērtējumu, kura rezultāts ietekmēs atalgojuma līmeni.
  
• 
  Šobrīd vairāki Psiholoģijas un Vadības zinību doktoranti (arī ārzemēs studējoši) ir izrādījuši interesi par darbu šajā programmā. Svarīgi veidot dažādus Latvijas un ārzemju augstskolu un citu organizāciju sadarbības un pētnieciskos projektus, kurus finansē trešā institūcija. Projektu ietvaros doktoranti un pasniedzēji varētu realizēt savas zinātniski pētnieciskās intereses, saņemot arī par to atalgojumu, vienlaikus pētnieciskajā darbā iesaistot studentus.
  
• 
  Studiju programmas pilnveidošanai un nodrošināšanai tiek plānots darbā iesaistīt vēl vairāk praktizējošus speciālistus – gan kā prakšu vadītājus, gan arī kā diplomdarbu izstrādes konsultantus un kvalifikācijas eksāmenu komisijas locekļus. Profesionālajā studiju programmā studenti augstu vērtē iespēju iegūt zināšanas un pieredzi no praktizējoša speciālista.
  
• 
  Programmā kā tradīcija jāievieš semināri, kuru mērķis būtu celt programmas docētāju kvalifikāciju. Tā kā studijas notiek nepilna laika studentiem, tad programmas docētāji tiekas ļoti reti. Rīkojot šāda veida pieredzes apmaiņas seminārus, varētu veidoties pasniedzēju grupas, kas var kopīgi darboties dažādu programmas attīstībai svarīgu ideju realizēšanā.
  
• 
  Katru gadu RPIVA tiek izsludināts konkurss uz vakantajiem akadēmiskajiem amatiem. Visi iesniegtie dokumenti tiek izvērtēti konkursa komisijā atbilstoši RPIVA Senāta izstrādātajiem kritērijiem.
  
• 
  RPIVA docētāji savu kvalifikāciju paaugstina, studējot doktorantūrā un piedaloties zinātniskajās konferencēs. Augstskolas vadība šādu docētāju darbību atbalsta arī materiāli.