5.2. Darba devēju atzinums par absolventu nodarbinātību nākamajiem 6 gadiem
Par deju skolotāju pieprasījumu darba tirgū liecina ES līdzfinansētā RPIVA projekta VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0004/0164 Tālākizglītības programmas izveide un aprobācija RPIVA Deju un ritmikas skolotāja studiju programmas absolventu profesionālās kompetences paaugstināšanai Noslēguma dokumentā analizēto 15 darba devēju aptauju rezultāti. Dokumentā konstatēts, ka darba tirgus dejas jomā interešu izglītībā, privātajos klubos, mākslas izglītībā nav pietiekami piesātināts. Tas liecina, ka tuvākajos sešos gados studiju programmas Deju un ritmikas skolotājs absolventi būs pieprasīti.
Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra (VJIC) 2008.gada pārskata ziņojumā teikts, ka Skolu jaunatnes deju svētku tradīciju Latvijā nodrošina ap 700 tautas dejas un mūsdienu dejas pedagogi. Gatavojoties kārtējiem 2010. gada Skolu jaunatnes deju svētkiem, VJIC ir ieinteresēts jaunu deju skolotāju iesaistīšanai šai kustībā, tā nodrošinot tradīcijas pārmanojamību un attīstību. Svētku gatavošanas aktīvajā periodā (šoreiz 2009.-2010. gads) vienmēr pieaug pieprasījums pēc deju skolotājiem gan tautas dejas, gan mūsdienu dejas žanros. Profesionālās studiju programmas Deju un ritmikas skolotājs saturs veidots tā, ka nodrošina deju skolotājus ar Deju svētku veidošanai nepieciešamajām zināšanām (studiju priekšmetos Latviešu deja, Bērnu dejas metodika, Dejas kompozīcija u.c.). Lai nodrošinātu Latvijas Deju svētku tradīcijas saglabāšanu un pilnveidi, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola un Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs ir noslēguši sadarbības līgumu dejas pedagoģijas jomā (skat. pielikumu). VJIC horeogrāfijas speciālisti ir iekļauti Valsts kvalifikācijas eksāmenu komisijas darbā.
Studiju programmas salīdzinājums ar citu augstskolu līdzīgām programmām Latvijā un ES
Otrā līmeņa īsai profesionālai studiju programmai Deju un ritmikas skolotājs nav analogu citās valstīs. Tāpēc salīdzinājumam ir izvēlētas profesionālā bakalaura (BA) studiju programmas. To pamato fakts, ka īsā profesionālā studiju programma Deju un ritmikas skolotājs ir atvasināta no Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā īstenotās profesionālās bakalaura programmas Deju un ritmikas skolotājs, sakrītot profesionālajos pamatpriekšmetos (skat.3. un 4. tabulu).
3. tabula
Profesionālā bakalaura studiju programma
Deju un ritmikas skolotājs
|
Īsā profesionālā studiju pamatprogramma
Deju un ritmikas skolotājs
|
Studiju kurss
|
KP
|
Studiju kurss
|
KP
|
Vispārizglītojošie
studiju kursi
|
Vispārizglītojošie studiju kursi
|
|
Projektu vadība
|
2
|
Projektu vadība
|
-
|
Civilā aizsardzība un arodveselība
|
2
|
Civilā aizsardzība un arodveselība
|
-
|
Sociālā pedagoģija
|
2
|
Sociālā pedagoģija
|
-
|
Kūltūru teorija un vēsture
|
2
|
Kultūru teorija un vēsture
|
-
|
Latviešu valodas kultūra
|
2+1
|
Latviešu valodas kultūra
|
-
|
Filozofijas pamati
|
2
|
Filozofijas pamati
|
-
|
Lietišķā svešvaloda
|
4
|
Lietišķā svešvaloda
|
-
|
Attīstības psiholoģija un bioloģija
|
2+1
|
Attīstības psiholoģija
|
2
|
Aktualitātes pedagoģijā
|
-
|
Aktualitātes pedagoģijā
|
2
|
Nozares teorētiskie kursi un informāciju tehnoloģiju kursi
|
|
|
Vispārīgā psiholoģija
|
2
|
Vispārīgā psiholoģija
|
-
|
Ētika un estētika
|
2
|
Ētika un estētika
|
-
|
Audzināšanas teorija un metodika
|
2
|
Audzināšanas teorija un metodika
|
-
|
Pedagoģijas vēsture
|
2
|
Pedagoģijas vēsture
|
-
|
Pedagoģiskā psiholoģija
|
2
|
Pedagoģiskā psiholoģija
|
-
|
Vispārīgā pedagoģija
|
2
|
Vispārīgā pedagoģija
|
-
|
Informātika pedagoģijā
|
2
|
Informātika pedagoģijā
|
-
|
Pedagoģisko pētijumu metodika
|
2
|
Pedagoģisko pētijumu metodika
|
-
|
Didaktika
|
2
|
Didaktika
|
-
|
Ievads speciālajā pedagoģijā
|
2
|
Ievads speciālajā pedagoģijā
|
-
|
Skolvadība
|
2
|
Skolvadība
|
-
|
Anatomija
|
2
|
Anatomija
|
2
|
Dejas vēsture un teorija
|
4
|
Dejas vēsture un teorija
|
4
|
Tērpu vēsture
|
2
|
Tērpu vēsture
|
-
|
Kursa darbs I
|
2
|
Kursa darbs I
|
-
|
Kursa darbs II
|
2
|
Kursa darbs II
|
-
|
Nozares
profesionālās
specializācijas kursi
|
Nozares profesionālās specializācijas kursi
|
|
Bērnu dejas metodika
|
3
|
Bērnu dejas metodika
|
4
|
Klasiskā deja
|
18
|
Klasiskā deja
|
9
|
Latviešu deja
|
4
|
Latviešu deja
|
4
|
Ritmika
|
4
|
Ritmika
|
4
|
Dejas kompozīcija
|
9
|
Dejas kompozīcija
|
4
|
Latviešu dejas notācija
|
2
|
Latviešu dejas notācija
|
-
|
Modernā deja
|
8
|
Modernā deja
|
6
|
Cittautu deja
|
2
|
Cittautu deja
|
3
|
Vēsturiskā deja
|
2
|
Vēsturiskā deja
|
2
|
Dejas aerobika
|
3
|
Dejas aerobika
|
3
|
Dejas terapija
|
3
|
Dejas terapija
|
3
|
Aktiera meistarība
|
2
|
Aktiera meistarība
|
-
|
Prakse
|
26
|
Prakse
|
12(14KP pielīdzināti no darba pieredzes interešu izglītībā)
|
4. tabula
Profesionālā bakalaura studiju programma
Deju un ritmikas skolotājs
|
Īsās profesionālās studiju programmas
Deju un ritmikas skolotājs
modulis
| |
KP
| Studiju kurss |
KP
|
Vispārizglītojošie
studiju kursi
|
Vispārizglītojošie studiju kursi
|
|
Projektu vadība
|
2
|
Projektu vadība
|
-
|
Civilā aizsardzība un arodveselība
|
2
|
Civilā aizsardzība un arodveselība
|
-
|
Sociālā pedagoģija
|
2
|
Sociālā pedagoģija
|
-
|
Kultūru teorija un vēsture
|
2
|
Kultūru teorija un vēsture
|
-
|
Latviešu valodas kultūra
|
2+1
|
Latviešu valodas kultūra
|
-
|
Filozofijas pamati
|
2
|
Filozofijas pamati
|
-
|
Lietišķā svešvaloda
|
4
|
Lietišķā svešvaloda
|
-
|
Attīstības psiholoģija un bioloģija
|
2 + 1
|
Attīstības psiholoģija un bioloģija
|
2
|
Aktualitātes pedagoģijā
|
-
|
Aktualitātes pedagoģijā
|
2
|
Nozares
teorētiskie kursi
un informāciju
tehnoloģiju kursi
|
Nozares teorētiskie kursi un informāciju tehnoloģiju kursi
|
| Vispārīgā psiholoģija |
2
|
Vispārīgā psiholoģija
|
2
|
Ētika un estētika
|
2
|
Ētika un estētika
|
-
|
Audzināšanas teorija un metodika
|
2
|
Audzināšanas teorija un metodika
|
2
|
Pedagoģijas vēsture
|
2
|
Pedagoģijas vēsture
|
-
|
Pedagoģiskā psiholoģija
|
2
|
Pedagoģiskā psiholoģija
|
2
|
Vispārīgā pedagoģija
|
2
|
Vispārīgā pedagoģija
|
2
|
Informātika pedagoģijā
|
2
|
Informātika pedagoģijā
|
-
|
Pedagoģisko pētījumu metodika
|
2
|
Pedagoģisko pētījumu metodika
|
-
|
Didaktika
|
2
|
Didaktika
|
2
|
Ievads speciālajā pedagoģijā
|
2
|
Ievads speciālajā pedagoģijā
|
-
|
Skolvadība
|
2
|
Skolvadība
|
-
|
Anatomija
|
2
|
Anatomija
|
2
|
Mūzikas teorija
|
2
|
Mūzikas teorija
|
-
|
Dejas vēsture un teorija
|
4
|
Dejas vēsture un teorija
|
2
|
Tērpu vēsture
|
2
|
Tērpu vēsture
|
-
|
Kursa darbs I
|
2
|
Kursa darbs I
|
-
|
Kursa darbs II
|
2
|
Kursa darbs II
|
-
|
Nozares
profesionālās
specializācijas
kursi
|
Nozares profesionālās specializācijas kursi
|
|
Bērnu dejas metodika
|
3
|
Bērnu dejas metodika
|
4
|
Klasiskā deja
|
18
|
Klasiskā deja
|
9
|
Latviešu deja
|
4
|
Latviešu deja
|
4
|
Ritmika
|
4
|
Ritmika
|
4
|
Dejas kompozīcija
|
9
|
Dejas kompozīcija
|
4
|
Latviešu dejas notācija
|
2
|
Latviešu dejas notācija
|
|
Modernā deja
|
8
|
Modernā deja
|
6
|
Cittautu deja
|
2
|
Cittautu deja
|
3
|
Vēsturiskā deja
|
2
|
Vēsturiskā deja
|
2
|
Dejas aerobika
|
3
|
Dejas aerobika
|
3
|
Dejas terapija
|
3
|
Dejas terapija
|
3
|
Aktiera meistarība
|
2
|
Aktiera meistarība
|
-
|
Prakse
|
26
|
Prakse
|
16(10KP
pielīdzināti
no darba pieredzes interešu izglītībā)
|
Salīdzinājums ir veikts arī ar Zviedrijas, Nīderlandes, Lietuvas un Latvijas – bakalaura līmeņa studiju programmām dejas pedagoģijā un mākslā.
Zviedrijas Dejas augstskola piedāvā četrgadīgu programmu dejas pedagoģijā. Iegūstāmais grāds ir bakalaura grāds dejas pedagoģijā. Dejas pedagoģijas bakalaura programma Zviedrijā ir četrgadīga (8 semestri) pilna laika studijās. Programma sniedz zināšanas un kompetences darbam ar bērniem, jauniem cilvēkiem un pieaugušiem dejas pedagoģijas laukā. Programmā iekļauti vispārizglītojošie studiju priekšmeti: Anatomija, Fizioloģija, Mūzika, Ritmika, Dejas izpēte, Dejas analīze, Pedagoģija, Audzināšanas metodes, Psiholoģija, Dejas kompozīcija, Radošie projekti, Pētnieciskās metodes, Skatuves tehnika. Tiek apgūti profesionālie studiju priekšmeti: Dejas tehnika, Bērnu deja, Džeza deja, Balets, Raksturdeja, Mūsdienu un modernā deja, Spāņu deja, Modernā deja. Dejas pedagoģijas bakalaura studiju programmas apguvei paredzēti: 160KP.
Roterdamas Mūzikas un Dejas akadēmija (Nīderlande) piedāvā četrgadīgu programmu dejas pedagoģijā un iegūstāmais grāds ir bakalaurs izglītības zinātnēs. Akadēmija piedāvā vairāku dejas mācību virzienu apguvi: dejotājiem, horeogrāfiem un dejas pedagogiem. Studiju programma paredzēta 4 gadiem. Pamatprogramma tiek īstenota 2 gadu laikā. Pamatprogrammā studenti apgūst Klasisko deju, Moderno deju, Džeza deju, Improvizāciju un kompozīciju. Pirmajā gadā dejas tehnika tiek pasniegta dažādos līmeņos. Studiju programmā ir pievērsta īpaša uzmanība šādiem priekšmetiem: fiziskais profesijas aspekts, fitness, Pilates, dejas vēsture, dziedāšana, drāma un vispārējas mūzikas nodarbības. Pēc pieprasījuma studenti var izvēlēties papildpriekšmetus: Modernais džezs, Afrikāņu deja. Liela uzmanība tiek pievērsta izglītības teorijai un praksei. Prakse notiek izglītības iestādēs.
Klaipēdas Universitāte (turpmāk tekstā – KU) profesionālo dejotāju un deju skolotāju studiju programmas apgūšanai paredzēti 4,5 gadi. Iegūstamais grāds- bakalaurs mākslās; iegūstamā kvalifikācija- horeogrāfs programmas ietvaros tiek apgūti studiju priekšmeti: Klasiskā deja, Modernā deja, Dejas kompozīcija, Lietuviešu deja, Pasaules deja, Raksturdeja, Sporta deja, Flamenko deja, Džeza deja, Vēsturiskā deja, Hip- hop, Aerobika, Aktiermeistarība, Tautas kultūras vēsture, Lietuviešu dejas metodika, Pedagoģija, informātika un citi. Apgūstot studiju programmu, tiek piešķirta arī skolotāja kvalifikācija.
Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas Horeogrāfijas nodaļas studiju programma paredzēta apgūšanai 8 semestros pilna laika studijās. Iegūstāmais grāds- profesionālais bakalaura grāds horeogrāfijā. Iegūstāmā kvalifikācija- Horeogrāfs. Iegūstāmā papildkvalifikācija- Dejas skolotājs. Horeogrāfijas studiju programmai paredzēti- 160 kr.p. Mūzikas akadēmijā liela uzmanība tiek veltīta profesionālo iemaņu izveidei un pilnveidošanai. Tagad absolventi strādā visdažādākajās institūcijās: Nacionālajā Operā; citos kolektīvos kā horeogrāfi; skolās un citās izglītības iestādēs.
5.tabula
Radniecīgu BA studiju programmu salīdzinājums
Augstskolas nosaukums
|
Iegūstāmais grāds un kvalifikācija
|
Studiju ilgums (gados)
|
Studiju forma
|
Kredītpunktu skaits
|
Zviedrijas Dejas augstskola
|
Bakalaura grāds dejas pedagoģijā
|
4
|
Pilna laika studijas
|
160
|
Roterdamas Mūzikas un dejas akadēmija
|
Bakalaura grāds izglītības zinātnēs
|
4
|
Pilna laika studijas
|
160
|
Klaipēdas universitāte
|
Bakalaura grāds mākslās un horeogrāfa/deju skolotāja kvalifikācija
|
4,5
|
Pilna un nepilna laika studijas
|
200
|
Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmija
|
Profesionālais bakalaura grāds horeogrāfijā,
iegūstāmā papildkvalifikācija – deju skolotājs
|
4
|
Pilna un nepilna laika studijas
|
160
|
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola
|
Profesionālā bakalaura grāds izglītībā un deju un ritmikas skolotāja kvalifikācija
|
4 (P)/4,3 (N)
|
Pilna un nepilna laika studijas
|
160
|
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola
|
Deju un ritmikas skolotāja kvalifikācija
|
2 pamatprogrammā
2gadi 5 mēneši modulī
|
Nepilna laika klātienes studijas
|
74 pamatprogrammā
88
modulī
|
Latvijas un ārzemju augstskolu deju un horeogrāfijas studiju programmām ir gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes. RPIVA studiju programma ir ļoti līdzīga Zviedrijas Dejas augstskolas studiju programmai un Roterdamas Mūzikas un Dejas akadēmijas studiju programmai, jo augstākās izglītības ievirze akcentēta uz pedagoģiju. Prakse pēc būtības atšķiras ar to, ka studentiem Ziemeļeiropā ir lielākas iespējas stažēties ārvalstīs.
Salīdzinot un izanalizējot izvēlētās studiju programmas, varam secināt, ka starp programmām ir līdzīgas ievirzes, bet pastāv arī atšķirības, ko nosaka katras valsts situācija izglītībā un kultūrpolitikā. Kā Latvijā, tā arī ārzemēs BA studiju absolventiem, tāpat arī īsās profesionālas studiju programmas Deju un ritmikas skolotājs absolventiem, ir iespēja turpināt studijas maģistrantūrā kopējā Eiropas telpā.
Dostları ilə paylaş: |