Profesionālā maģistra studiju programma

4.22.

4.23.SĒRIJA D

4.24.nR.<0000>

Ar

padomes

2010.gada 01.jūnija lēmumu Nr.1

Jānis Bērziņš

personas kods 123456-12345

ieguvis

komunikācijas zinātnes

doktora zinātnisko grādu

komunikācijas teorijā

Dr.sc.soc.

Par promocijas darbu

“Latvijas kino komunikatīvo funkciju transformācija”

Z.v.

Rektors A. Kiščenko

Promocijas padomes

priekšsēdētājs J.Bērziņš

Rīgā

200__.gada __.________________

Reģistrācijas Nr.__

SIA “Biznesa augstskola Turība”

Graudu ielā 68, Rīgā, LV-1058
Diploma pielikums (PD C, Nr.1000)

Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu. Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā neiekļauj norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu.

1. 
   ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS IEGUVĒJU
   
   1. 
      Uzvārds: Bērziņš
      
   2. 
      Vārds: Jānis
      
   3. 
      Dzimšanas datums (diena/mēnesis/gads): 01/01/1989
      
   4. 
      Studenta identifikācijas numurs vai personas kods 010189-11223
      
2. 
   ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU
   
   1. 
      Kvalifikācijas nosaukums un piešķirtais tituls: doktora diploms, piešķirtā kvalifikācija “Sociālo zinātņu doktors komunikācijas zinātnē” (51321)
      
   2. 
      Galvenā studiju joma kvalifikācijas iegūšanai: komunikācijas zinātne
      
   3. 
      Kvalifikācijas piešķīrējas institūcijas nosaukums un statuss: SIA “Biznesa augstskola Turība” – profesionālā augstskola. SIA “Biznesa augstskola Turība” ir privāta valsts atzīta izglītības iestāde. SIA “Biznesa augstskolai Turība” ir tiesības īstenot akreditētās studiju programmas un izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu (Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas 1997.gada 8.maija akreditācijas lapa Nr.002), kā arī tiesības īstenot licencēto doktora studiju programmu “Komunikācijas vadība” (Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas 2007.gada 5.jūnija licence Nr.04036-27).
      
   4. 
      Studijas administrējošās iestādes nosaukums un statuss (ja atšķiras no šī pielikuma 2.3.apakšpunktā minētā nosaukuma un statusa): skatīt 2.3.apakšpunktu
      
   5. 
      Mācību valoda un eksaminācijas valoda (valodas): latviešu, angļu
      
3. 
   ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS LĪMENI
   
   1. 
      Kvalifikācijas līmenis: doktora zinātniskais grāds, Starptautiskās izglītības programmu klasifikācijas (ISCED) un Latvijas Republikas Izglītības klasifikācijas augstākais līmenis
      
   2. 
      Oficiālais programmas ilgums, programmas apguves sākuma un beigu datums: 3,6 gadi, 142 Latvijas kredītpunkti, 216 ECTS kredītpunkti
      
   3. 
      Uzņemšanas prasība: akadēmiskais vai profesionālais maģistra grāds humanitārajās vai sociālajās zinātnēs
      
4. 
   ZIŅAS PAR STUDIJU SATURU UN REZULTĀTIEM
   
   1. 
      Studiju veids: pilna laika studijas
      
   2. 
      Programmas prasības: sekmīgi apgūt visus studiju programmā ietvertos obligātos un brīvās izvēles studiju kursus, iegūstot ne mazāk kā 144 kredītpunktus, ieskaitot 80 kredītpunktus par promocijas darba izstrādi, nokārtot divus promocijas eksāmenus (specializācijā un svešvalodā) un sekmīgi aizstāvēt promocijas darbu.
      
   3. 
      Programmas sastāvdaļas (piemēram, kursi vai vienības) un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti (ja šī informācija ir pieejama oficiālajā atzīmju izrakstā):
      

Programmas saturs ietverts studiju programmas struktūras pamatdaļās: - studiju kursi; - promocijas darbs

Programmas saturu veido: obligātie studiju kursi (136 kredītpunkti, no kuriem 80 kredītpunkti jāiegūst par promocijas darbu), tai skaitā zinātniskās darbības metodoloģija un pētījumu metodes un augstskolu pedagoģija un vadība (8 kredītpunkti); doktorantu teorētiskais seminārs un individuālais zinātniski pētnieciskais darbs (10 kredītpunkti); līdzdalība bakalaura un maģistra studiju programmu realizācijā (12 kredītpunkti); nozares teorētiskie pamatkursi (10 kredītpunkti); komunikācijas vadības studiju kursi (14 kredītpunkti); svešvaloda (2 kredītpunkti); brīvās izvēles studiju kursi (8 kredītpunkti).

Studiju vērtējums

Bloki	Studiju kurss	Kredītpunkti		Pārbaudījuma veids	Vērtējums
		Latvijas	ECTS
A daļa	Augstskolu pedagoģija un vadība	2.0	3.0	eksāmens	6 (gandrīz labi)
A daļa	Stratēģisko jautājumu menedžments un komunikācijas vadības modeļi	4.0	6.0	eksāmens	7 (labi)
A daļa	Zinātniskās darbības metodoloģija un pētījumu metodes	6.0	9.0	eksāmens	7 (labi)
A daļa	Svešvaloda	2.0	3.0	promocijas eksāmens	8 (ļoti labi)
A daļa	Doktorantu teorētiskais seminārs un individuālais zinātniski pētnieciskais darbs	10.0	15.0	ieskaite	ieskaitīts
A daļa	Līdzdalība baklaura un maģistra studiju programmu realizācijā	12.0	18.0	ieskaite	ieskaitīts
A daļa	Mūsdienu komunikācijas teorijas	4.0	6.0	promocijas eksāmens	8 (ļoti labi)
A daļa	Integrētā mārketinga komunikācija	2.0	3.0	eksāmens	8 (ļoti labi)
A daļa	Zināšanu un inovāciju menedžments	2.0	3.0	eksāmens	8 (ļoti labi)
A daļa	Biznesa komunikācijas kultūras	4.0	6.0	eksāmens	8 (ļoti labi)
A daļa	Vadības un komunikācijas psiholoģija	4.0	6.0	eksāmens	6 (gandrīz labi)
A daļa	Valsts pārvalde un valdības komunikācija	4.0	6.0	eksāmens	7 (labi)
C daļa	Riska un krīzes komunikācija	2.0	3.0	eksāmens	8 (ļoti labi)
C daļa	Sabiedrisko attiecību un žurnālistikas interakcijas ekonomiskā analīze	2.0	3.0	eksāmens	6 (gandrīz labi)
C daļa	Komerctiesības un komunikācijas tiesības	2.0	3.0	eksāmens	7 (labi)
C daļa	Reklāmas un brendu vadība	2.0	3.0	eksāmens	6 (gandrīz labi)
Gala pārbaudījums	Promocijas darbs	80.0	120.0	ieskaite, aizstāvēšana	iegūts doktora grāds
Promocijas darba tēma: Latvijas kino komunikatīvo funkciju transformācija

4. 
   Atzīmju sistēma un atzīmju sadalījums starp doktora studiju programmas “Komunikācijas vadība” 2008./2009.studiju gada absolventiem:
   

Balle	Vērtējums vārdiem	Īpatsvars
10	izcili	2.33%
9	teicami	16.84%
8	ļoti labi	34.47%
7	labi	25.35%
6	gandrīz labi	13.05%
5	viduvēji	5.87%
4	gandrīz viduvēji	2.10%
3	neieskaitīts	-
2	neieskaitīts	-
1	neieskaitīts	-

1. 
   Kvalifikācijas klase: nav
   
1. 
   ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU
   
   1. 
      Turpmākās studiju iespējas: nav paredzēts piešķirt
      
   2. 
      Profesionālais statuss: nav paredzēts piešķirt
      
2. 
   PAPILDINFORMĀCIJA
   
   1. 
      Sīkāka informācija: ---
      
   2. 
      Papildinformācijas avoti:
      

SIA “Biznesa augstskola Turība” Akadēmiskās Informācijas Centrs

Studiju informācijas centrs Vaļņu iela 2, Rīga, Latvija

Graudu iela 68, Rīga, Latvija LV-1050

LV-1058 tālr.7225155

tālr. 7622333 http://www.aic.lv

http://www.turiba.lv

7. 
   PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMS
   
   1. 
      Datums: 01/06/2009
      
   2. 
      Paraksts un tā atšifrējums: Antons Kiščenko
      
   3. 
      Pielikuma apstiprinātāja amats: SIA “Biznesa augstskolas Turība” rektors
      
   4. 
      Zīmogs vai spiedols:
      

8. 
   Ziņas par augstākās izglītības sistēmu valstī.
   

Lai iegūtu tiesības iestāties augstskolā, jāiegūst vispārējā vidējā izglītība. Vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestāžu absolventus uzņem augstskolā saskaņā ar vispārīgajiem augstskolas uzņemšanas noteikumiem. Augstskolas var noteikt arī specifiskas uzņemšanas prasības (piemēram, noteikt, kādi mācību priekšmeti jāapgūst vidusskolā, lai varētu iestāties konkrētajā augstskolā attiecīgās studiju programmas apguvei).

Kopējais vispārējās vidējās izglītības ilgums ir 12 gadi. Vidusskolās ir četru virzienu programmas – vispārizglītojošā, humanitārā un sociālā, matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas, kā arī profesionālā virziena programma.

Visiem virzieniem kopīgi ir šādi obligātie priekšmeti: latviešu valoda, pirmā svešvaloda, otrā svešvaloda (mazākumtautību skolās – mazākumtautības valoda), matemātika, vēsture, sports, biznesa ekonomikas pamati, lietišķā informātika. Papildus minētajiem priekšmetiem katra programma ietver attiecīgā virziena obligātos un izvēles priekšmetus.

Mācību gada garums ir 36 nedēļas no 1.septembra līdz maija beigām. Kopumā vidējās izglītības programmā trijos gados minimālais mācību stundu skaits ir 3150 stundas, maksimālais – 3780 stundas (30–36 stundas nedēļā).

Lai saņemtu atestātu par vispārējo vidējo izglītību, jānokārto ne mazāk kā pieci eksāmeni un četras ieskaites. Eksāmeni jānokārto latviešu valodā, izglītības programmu virzienam atbilstošajā obligātajā mācību priekšmetā, vienā izglītības iestādes noteiktajā mācību priekšmetā un divos izglītojamā izvēlētos mācību priekšmetos. Vidējās izglītības programma noslēdzas ar centralizētajiem eksāmeniem, un uzņemšana augstskolā notiek atbilstoši centralizēto eksāmenu rezultātiem.

Vispārējās vidējās izglītības standartu ietver arī vidējās profesionālās izglītības programmas, kuras ilgst četrus gadus pēc pamatizglītības ieguves.

 

Bakalaura un maģistra grādi ir gan akadēmiskajā, gan profesionālajā augstākajā izglītībā. Abu veidu bakalauriem ir tiesības stāties maģistrantūrā, abu veidu maģistriem (tiem pielīdzinot arī maģistra grādus medicīnā, zobārstniecībā un farmācijā – attiecīgi sešus un piecus gadus ilgas studijas) – doktorantūrā.

Akadēmiskās izglītības mērķis ir sagatavot patstāvīgai pētniecības darbībai, kā arī sniegt teorētisko pamatu profesionālajai darbībai. Akadēmiskās izglītības programmas tiek īstenotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu.

Bakalaura grādu zinātnes nozarē (nozaru grupā) piešķir pēc akadēmisko studiju pirmā posma. Bakalaura akadēmisko studiju programmu apjoms ir 120–160 (180–240 ECTS) kredītpunktu (turpmāk – KP), no tiem obligātā daļa ir ≥50 KP (75 ECTS), obligātās izvēles daļa ir ≥20 (30 ECTS) KP, bakalaura darbs ir ≥10 KP (15 ECTS) un brīvās izvēles daļa. Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri.

Maģistra grādu piešķir zinātnes nozarē vai apakšnozarē pēc akadēmisko studiju otrā posma. Maģistra akadēmisko studiju programmas apjoms ir 80 KP (120 ECTS), no kuriem ne mazāk kā 20 KP ir maģistra darbs, programmas obligātais saturs ietver attiecīgās zinātņu nozares izvēlētās jomas teorētiskās atziņas (≥30 KP) un to aprobāciju aktuālo problēmu aspektā (≥15 KP).

Profesionālās augstākās izglītības iestādes uzdevums saskaņā ar pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartiem ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā darbības jomā, nodrošinot absolventu spēju izstrādāt vai pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavojot absolventu jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam attiecīgajā nozarē.

Bakalaura profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz 160 KP (240 ECTS): vispārizglītojošie kursi (≥15 KP), nozares teorētiskie pamati (≥36 KP), profesionālā specializācija (≥60 KP), izvēles kursi (≥6 KP), prakse (≥26 KP), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs (≥12 KP).

Maģistra profesionālo studiju programmas apjoms ir vismaz 40 KP (60 ECTS): jaunākie sasniegumi nozarē, teorijā un praksē (≥7 KP), prakse (≥6 KP), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs (≥ 20 KP), kā arī pētniecības, projektēšanas, vadības, psiholoģijas un citi kursi.

Profesionālajā augstākajā izglītībā ir ne vien bakalaura un maģistra programmas, bet arī citi programmu veidi:

1) otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms var būt vismaz 40 KP (60 ECTS) pēc bakalaura grāda ieguves vai vismaz 160 KP (240 ECTS) pēc vidējās izglītības ieguves. Programmas ietver praksi ne mazāk kā 26 KP (39 ECTS) apjomā un valsts pārbaudījumu, tai skaitā noslēguma darbu vismaz 10 KP apjomā;

2) pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) program­mas, pēc kuru apguves iegūst CEDUC ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms ir 80–120 KP (120–180 ECTS), un tās pamatā ir paredzētas profesijas apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās.

Doktorantūra. Kopš 2000.gada 1.janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida zinātniskais grāds – doktors. Uzņemšanai doktorantūrā ir nepieciešams maģistra grāds. Doktora grādu iegūst, publiski aizstāvot doktora disertāciju. Doktora disertāciju var izstrādāt triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju ietvaros augstskolā vai arī pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas, strādājot augstskolā, zinātniskā iestādē u.c. Doktora grāda piešķiršanas kārtību nosaka Latvijas Zinātnes padome. Doktora grādu piešķir Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātas promocijas padomes.

Kredītpunktu sistēma. Kredītpunkts (KP) Latvijā ir definēts kā vienas nedēļas pilna laika studiju darba apjoms. Vienam studiju gadam paredzētais apjoms pilna laika studijās ir 40 kredītpunkti. Pārrēķinot Eiropas Kredītu pārneses sistēmas (ECTS) punktos, Latvijas kredītpunktu skaits jāreizina ar 1,5.

Atzīmju sistēma. Zināšanas vērtē, izmantojot 10 ballu vērtēšanas skalu:

Apguves līmenis	Atzīme	Skaidrojums	Aptuvenā ECTS atzīme
ļoti augsts	10	izcili (with distinction)	A
	9	teicami (excellent)	A
augsts	8	ļoti labi (very good)	B
	7	labi (good)	C
vidējs	6	gandrīz labi (almost good)	D
	5	viduvēji (satisfactory)	E
	4	gandrīz viduvēji (almost satisfactory)	E/FX
zems	3–1	negatīvs vērtējums (unsatisfactory)	Fail

Kvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem augstskolas var izsniegt valsts atzītus diplomus, ja studijas ir notikušas akreditētā augstskolā, akreditētā programmā un augstskolai ir apstiprināta satversme. Kvalitātes vērtēšana ietver augstskolas pašvērtējuma ziņojuma sagatavošanu un ekspertu novērtējumu. Ekspertu grupās no vismaz trim ekspertiem tikai viens var būt no Latvijas, pārējie (vairumā gadījumu) – no Rietumeiropas un citām Baltijas valstīm. Lēmumu par programmas akreditāciju pieņem Akreditācijas komisija, bet par augstskolas akreditāciju – Augstākās izglītības padome. Akreditācijas pirmais cikls Latvijā noslēdzās 2001.gadā. Atkārtotiem novērtējumiem jānotiek ne retāk kā reizi sešos gados.

Papildinformācija:

1. Par izglītības sistēmu – http://www.izm.lv

http://www.aic.lv

2. Par augstskolu un programmu statusu – http://www.aiknc.lv