Psiholoģijas augstskola

7.3. Studiju programmas praktiskā realizācija

Studiju process tiek organizēts šādā veidā:

• 
  lekcijas – teorētiska rakstura ar aktīvo mācību metožu elementiem;
  
• 
  semināri – nodarbības ar diskusijām par aktualitātēm profesionālās darbības psiholoģijas nozarē (teorijā un pētnieciskajā darbībā);
  
• 
  praktikumi;
  
• 
  maģistrantu diskusiju grupas (Case studies);
  
• 
  psiholoģiskās spēles;
  
• 
  patstāvīgo pētījumu darbu prezentācija un aizstāvēšana;
  
• 
  piedalīšanās studentu konferencēs ar patstāvīga pētījuma tēzēm;
  
• 
  prakse un prakses darbības pārraudzības semināri;
  
• 
  konsultācijas ar akadēmisko personālu maģistra darba izstrādes procesā.
  

Studiju formas un metodes tiek izvēlētas saskaņā ar studiju kursu mērķiem un uzdevumiem. Visos studiju kursos tiek plānots studentu patstāvīgais darbs.

Viena no studiju un profesionālās izaugsmes formām ir prakse, kuras procesā notiek supervīzija. (Prakses nolikumu skat. 3. pielikumā)

Pirmās prakses laikā maģistranti, supervīzora vadībā, izstrādāja semināra – treniņa programmas un tos novadīja (“Personāla izlase”, “Komandas veidošana”) Baltijas Krievu Institūta 1., 2.kursa studentiem, kuri studē programmā “Uzņemējdarbības vadība un administrēšana”. (Maģistrantu profesionālās darbības novērtējumu skat. 5.pielikumā). Dotās prakses saturs ir studiju kursa “Personāla vadība (psiholoģiskie aspekti)” teorētisko zināšanu un iemaņu praktiskā realizācija.

Prakse organizācijās notiek ārpus augstskolas telpām. Prakses laikā studenti līdzdarbojas personāla adaptācijas un profesionālās attīstības programmu realizācijā, apgūst informācijas savākšanas iemaņas projektu un programmu sastādīšanai (saskaņā ar organizācijas prasībām). Organizācijas problēma var būt saistīta, piemēram, ar grūtībām, kas rodas saistībā ar nelabvēlīgiem darba apstākļiem, pārmērīgiem riska faktoriem darbībā, ar pārmērīgu emocionālo spriedzi un paaugstinātu atbildības sajūtu “cilvēka – operatora” darbības procesā. Dotās prakses saturs ir studiju kursu “Profesionālās darbības psiholoģija” un “Profesionāļa attīstības psiholoģija” teorētisko zināšanu un iemaņu praktiskā realizācija.

Studiju procesa ietvaros katrs maģistrants veic pētniecisko darbu, kura rezultāts tiek atspoguļots zinātniskajās publikācijās un maģistra darbā.

Maģistranti piedalās dažādās konferencēs:

• 
  Starptautiskā studentu zinātniski – praktiskā konference “Eiropa: karjera, laiks, iespējas”, Daugavpils, 2004. gada 21. – 22. oktobris;
  
• 
  Starptautiskā zinātniski – praktiskā konference “Privātbizness Baltijas valstīs – pirmais gads ES”, Rīga, 2005. gada 25. – 26. maijs;
  
• 
  Starptautiskā zinātniski – praktiskā studentu konference “Reģionālās attīstības politika Baltijas valstīs pēc iestāšanās Eiropas Savienībā”, Daugavpils, 2005. gada 3. – 4. novembris;
  

Maģistranti uzstājās konferencēs ar ziņojumiem, kuru tēzes un zinātniskie raksti tika publicēti šo konferenču rakstu krājumos (Galvenās publikācijas skat. pielikumā nr. 6).

Maģistrantūras studenti piedalās projektos. 1.kursa maģistrantes J.Vaļjanska, J.Nurmsone piedalās Ci Ce projektā “Children’s Identity & Citizenship in Europe”, kas notiek ERASMUS programmas ietvaros no 01.2004 līdz šim laikam (zinātniskais vadītājs – asoc. prof. L. Kaļiņņikova). Maģistrantes S.Gaļicka un J.Vorobjova piedalās priekšlikumu izstrādē, lai līdzdarbotos NATO programmas “Security through science” projektā “Human and Social Dynamics” .

Maģistranti līdzdarbojas PA psihofizioloģijas un eksperimentālās psiholoģijas laboratorijas zinātniski pētnieciskajā darbā, saskaņā ar tās pamatvirzieniem:

• 
  Asoc. profesora D.Širjajeva vadībā maģistranti V.Medvedjeva un I.Šeršņova veic zinātnisko pētījumu par darbības regulācijas funkcionālās struktūras korekcijas ceļu meklēšanu pie intensīvām intelektuāli emocionālām slodzēm.
  
• 
  2. kursa maģistrants V.Rozanovs prof.I.Plotkas un asoc. profesora D.Širjajeva vadībā veic zinātnisko pētījumu par likumsakarībām starp smadzeņu programmējošo funkciju un psihofizioloģisko parametru vecuma dinamikā.
  

“Izdegšanas” problēmu pētīšanu sociālās jomas profesionālajā darbībā veic I. Lavreņuka un N.Muračeva, zinātniskais vadītājs – asoc. prof V. Jansons.

Maģistranti aktīvi piedalās semināros un psiholoģiskās programmās, kas veicina profesionālo attīstību un personības izaugsmi. Seminārā “Psihologa – profesionāļa personības izaugsme”, kuru vadīja profesore S.Kuzņecova (Vācija), seminārā “Elites psiholoģija”, kuru vadīja profesors N.Prjažņikovs (Krievija), Latvijas ģimenes terapeitu asociācijas apmācības programmā ”Ģimenes psihoterapija un starpinstitucionālā sadarbība”, “Metaprogrammu izmantošana personāla atlases un novērtēšanas procesā” (“Latvijas Personāla Vadīšanas Asociācija”).

7.4. Studiju vērtēšanas sistēma

Maģistrantu zināšanu novērtēšana Psiholoģijas Augstskolas profesionālā maģistra studiju programmā notiek saskaņā ar šodiem dokumentiem:

• 
  maģistrantu imatrikulācijas noteikumi;
  
• 
  prasības ieskaišu un eksāmenu kārtošanai (sk. studiju kursu aprakstos);
  
• 
  prasības referātu, maģistra darbu rakstīšanai;
  
• 
  prasības patstāvīgajam darbam (sk. studiju kursu aprakstos);
  
• 
  prasības praksēm, t. sk. pirmsdiploma prakses noteikumi;
  
• 
  prasības profesionālā maģistra grāda piešķiršanai.
  

Studiju rezultāti tiek novērtēti pēc desmit ballu sistēmas (LR IZM rīkojums Nr.208; 14.04.1998), kursu apjoms noteikts gan Latvijā pieņemtajos kredtpunktos, gan atbilstoši pieņemtajiem ECTS (European Credit Transfer System).

Maģistrantu zināšanas, prasmes un iemaņas tiek novērtētas ar atzīmēm: 10 (“izcili”), 9 (“teicami”), 8 (“ļoti labi”), 7 (“labi”), 6 (“gandrīz labi”), 5 (“viduvēji”), 4 (“gandrīz viduvēji”), atzīmes no 3 līdz 1 uzskatāmas par nesekmīgām.

Tekošie novērtējumi: kontroldarbi, mājas darbi, referāti, uzstāšanās semināros, prakšu konkrēto praktisko gadījumu analīze.

Semestru novērtējumi: ieskaites un eksāmeni eksāmenu sesijas laikā.

Maģistranti tiek pielaisti pie ieskaites un eksāmena kārtošanas, ja ir izpildīti visi patstāvīgie darbi (50-75%), kuri iekļauti mācību kursa programmā.

Beigu novērtējums: maģistra darba aizstāvēšana.

Par pamatu atzīmju likšanai maģistrantiem kalpo studiju materiāla apgūšanas līmenis, kas paredzēts attiecīgai disciplīnai studiju programmā.

Saskaņā ar studiju plānu un studiju programmām PA mācību daļa katrā disciplīnā un katrā atskaites veidā sastāda eksāmenu un ieskaišu lapas, kas ir oficiāls dokuments un apstiprina eksāmenu un ieskaišu nokārtošanu.

Iekšējais dokuments, kas uzskaita maģistranta mācību darba izpildi, ir ieskaišu grāmatiņa.

Maģistranti, kuri ir izpildījuši maģistra studiju programmas pilnu apjomu, nokārtojuši gala pārbaudījumus un aizstāvējuši maģistra darbu, iegūst maģistra grādu. Maģistra grādu piešķir maģistra pārbaudījumu komisija, kuras lēmumu apstiprina PA Senāts. Maģistranti saņem PA rektora parakstītu profesionālā maģistra psiholoģijā diplomu.