Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola

Patstāvīgā darba plānojums

Nr.p.k.	Temats	Darba veids	Pārbaudes forma
1	Skaitļa jēdziens, matemātiskās darbības.	Individuālais darbs.	Individuālā kontrole.
2	Daļu jēdziens, procentu uzdevumi.	Darbu analīze pāros.	Savstarpēja pārbaude.
3	Aritmētiskie teksta uzdevumi, akcentējot ikdienas dzīves atspoguļojumu matemātikas uzdevumos.	Grupu darbs – dažādas sarežģītības pakāpes uzdevumi saistīti ar ikdienas dzīvi.	Savstarpēja kontrole.
4	Algebriskās izteiksmes.	Individuālais darbs.	Individuāla pārbaude.
5	Vienādojumi un nevienādības.	Patstāvīgais darbs – akcents uz ģeometrijas, sadzīves problēmu risināšanu, sastādot atbilstošo vienādojumu vai nevienādību.	Paškontrole.
6	Matemātikas uzdevumu strukturēšana.	Patstāvīgais darbs, atlasot dažādiem tematiem uzdevumus, atbilstoši piedāvātai struktūrai.	Paškontrole.
7	Matemātiskie pētījumi un matemātikas projekti, to prezentācijas kritēriji.	Grupu darbs.	Savstarpēja kontrole.
8	Elementārās funkcijas.	Patstāvīgais darbs, meklējot atbildes uz iepriekš dotajiem jautājumiem.	Paškontroles tests.
9	Reālie skaitļi.	Individuālais darbs par kopu teoriju.	Paškontrole.
10	Statistikas, kombinatorikas un varbūtības elementi.	Grupu darbs.	Savstarpēja kontrole.
11	Uzskates līdzekļi, dažādi izdales materiāli, to izgatavošana	Individuālais darbs.	Individuāla kontrole.

Studiju kursa apguves pārbaudes forma. Ieskaite ar diferencētu vērtējumu (students vērtējumu saņem par studiju procesā veiktajiem patstāvīgajiem darbiem).

Kursu apgūst latviešu valodā.
Literatūra.

1. 
   Andžāns A. Ģeometrija 7. – 9. kl. – R., Zvaigzne ABC, 1995, 1997, 1998
   
2. 
   Celms M. Metodiskie aizrādījumi matemātikā – R., Valters un Rapa, 1938
   
3. 
   Dukurs K., Mencis J. Aritmētikas metodika – R., Liesma, 1965
   
4. 
   Dzērve I., Grunsberga S. Standartuzdevumi algebrā ar risinājumu piemēriem – R., Lielvārds, 2002
   
5. 
   Dzērve I., Mencis J. (jun.) Uzdevumu krājums matemātikā 5. un 6. klasei, R., Zvaigzne ABC, 2004
   
6. 
   Fišers R. Mācīsim bērniem domāt – R., RaKa, 2005
   
7. 
   Grunsberga S. Uzdevumi un vingrinājumi matemātikā, daļas un procenti – R., Zvaigzne ABC, 1998
   
8. 
   Ģingulis E. Kā saprast un iemācīties matemātiku – R., RaKa, 2005
   
9. 
   Jaunuma S., Lunde I. Algenra katrai stundai. 7. – 9. kl. – R., Zvaigzne ABC, 2002, 2003, 2005
   
10. 
    Jaunuma S., Lude I. Ģeometrija pamatskolai – R., Zvaigzne ABC, 1998
    
11. 
    Kārters F. un Rasels K. Domāšanas māksla – R., Zvaigzne ABC, 2004
    
12. 
    Lude I. Darba burtnīca matemātikas draugiem 7. – 9. klase, R., RaKa, 2001
    
13. 
    Lude I. Matemātika 5. – 6. kl. – R., Pētergailis, 2002, 2003
    
14. 
    Lude I. Uzdevumu komplekti matemātikā 5. – 9. klasei, R., Pētergailis 2005
    
15. 
    Lude I., Lude V. Testi un tabulu uzdevumi matemātikā pamatskolai 1. daļa – 3. daļa, R., Pētergailis, 2000
    
16. 
    Mencis J. (jun.) Matemātika 5. – 6. kl. – R., Zvaigzne ABC, 1999, 2000
    
17. 
    Mencis J. (sen.) Algebra pamatskolai 1.d., 2.d., 3.d. – R., Zvaigzne ABC 1995, 1996
    
18. 
    Mencis J. (sen.) Matemātika 5. – 6. kl. – R., Zvaigzne ABC, 1995
    
19. 
    Press H.J. No rotaļām uz zināšanām – R., Zvaigzne, 1990
    
20. 
    Valbis J. Skolēna personības attīstība – izglītības virsuzdevums – R., Zvaigzne ABC, 2004
    
21. 
    Савин А.П. Энциклопедический словарь юного математика – М.Педагогика 1985
    
22. 
    Журналы Математика в школе
    
23. 
    Bennett M. Middle School Math Course 1,2,3 – Holt, Rinehart and Winston, 2004
    

IZSKATĪTS

Skolas ped. katedras sēdē

2005.gada __________________

Katedras vad. _______________

As.prof. Dr.paed. E.Volāne

Matemātikas skolotājs pamatskolā

(specializācijas programma)
Studentu prakses plānojums

Topošo matemātikas skolotāju prakse izriet no RPIVA kopējās studiju koncepcijas un ir saistīta ar LIZM noteiktajām prasībām skolotāju sagatavošanā, integrējot matemātikas skolotāju jauno speciālistu mācības izglītības mērķprogrammā mūsu valstī.
Prakses mērķis ir topošo matemātikas skolotāju profesionālo un pedagoģisko zināšanu un prasmju pilnveidošana un novērtēšana.

Studenti vēro, salīdzina un analizē skolotāja – konsultanta vadītās stundas, mācās radoši izmantot iegūto pieredzi patstāvīgi plānotās un realizētās matemātikas mācību stundās.
Pedagoģiskās prakses uzdevumi:

• 
  skolas, audzināšanas un mācību procesa izpēte,
  
• 
  pedagoģiskās mijiedarbības skolēns –skolotājs izpēte,
  
• 
  skolas, mācību priekšmeta skolotāja un klases audzinātāja dokumentācijas izpēte un analīze,
  
• 
  pieredzējušo kolēģu pedagoģiskās un matemātikas mācību metodiskās darbības vērojums un analīze,
  
• 
  atklātās mācību stundas novadīšana, izmantojot mācību saturam atbilstošas metodes un paņēmienus,
  
• 
  savas pedagoģiskās un metodiskās darbības analīze,
  
• 
  nepieciešamās prakses dokumentācijas izstrāde un izmantošana praktiskajā darbībā.
  

Paredzamie rezultāti:

• 
  pedagoģiskās apziņas un domāšanas attīstība,
  
• 
  gatavība motivētai, radošai, praktiskai pedagoģiskai darbībai, kas veltīta skolēna humānas, harmoniskas personības attīstības stimulēšanai,
  
• 
  prasmīga apgūto matemātikas metodikas zināšanu praktiska izmantošana pedagoģiskā darbībā,
  
• 
  pedagoģiskās darbības vērtēšanas un pašvērtēšanas spēju attīstīšana.
  

Pedagoģiskās prakses saturs:

Pedagoģiskās prakses saturs izriet no teorētiski apgūto pedagoģijas, psiholoģijas un matemātikas mācību metodikas zināšanu izmantošanas praktiskā pedagoģiskajā darbībā. (22 KP)
1. 1.studiju prakse 2 KP

Uzdevumi:

• 
  izzināt mācību priekšmetu savstarpējās sakarības,
  
• 
  izprast mācību metožu dažādošanu, atbilstoši izvirzītajam mērķim un mācību uzdevumiem,
  
• 
  iepazīties ar mācību satura variativitāti, atbilstoši skolēna vajadzībām, interesēm un vecumposma īpatnībām.
  
• 
  iepazīties ar matemātikas skolotāja izstrādāto dokumentāciju,
  
• 
  piedalīties ārpusstundu aktivitāšu organizēšanā un norisē, izplānot un novadīt vienu ārpusstundu pasākumu matemātikā.
  

• 
  apgūt un izmantot novērojuma metodi kā vienu no personības pētīšanas metodēm,
  
• 
  novērot matemātikas mācību procesa aktīvos veicējus- skolēnus un skolotājus,
  

• 
  vērot un analizēt izmantoto mācību metožu un metodisko paņēmienu atbilstību izvirzītajam mācību mērķim un mācību uzdevumiem
  

2.2.studiju prakse 2 KP

Uzdevumi:

• 
  vadīt matemātikas (algebras, ģeometrijas) mācību stundas 5.-9.klasēs,
  
• 
  plānot mācību saturu, pamatojoties uz IZM izstrādātajām vadlīnijām,
  
• 
  veikt novadīto matemātikas mācību stundu pašanalīzi,
  
• 
  piedalīties pārbaudes darba organizēšanā.
  

3.Kvalifikācijas prakse- 4 KP

Uzdevumi:

• 
  patstāvīgi plānot savu pedagoģisko darbību, balstoties uz skolēnu vajadzībām,
  
• 
  vadīt matemātikas (algebras, ģeometrijas) mācību stundas 5.-9.klasēs,
  
• 
  analizēt un novērtēt savu pedagoģisko kompetenci,
  
• 
  radīt emocionāli izzinošu saskarsmi ar skolēniem.
  

Pirms došanās praksē students saņem:

• 
  rajona skolu valdei un skolai adresētu norīkojumu,
  
• 
  prakses uzdevumus, to atskaites formas.
  

1.un 2.studiju prakses laikā students:

1. 
   hospitē savai iegūstamajai kvalifikācijai atbilstošās mācību stundas, analizē uz skolēnu centrēta mācību procesa realizāciju skolā;
   
2. 
   sarunās ar skolotājiem, pedagoģiskās dokumentācijas izpētē un pedagoģiskos vērojumos analizē Valsts pamatizglītības standarta prasību realizāciju atbilstoši savai iegūstamajai kvalifikācijai;
   
3. 
   vada mācību stundas, atbilstoši savā studiju programmā apgūstamajai kvalifikācijai.
   

Pēc kvalifikācijas prakses students iesniedz prakses vadītājam šādus dokumentus:

• 
  pedagoģiskās prakses dienasgrāmatu, kurā atspoguļojas vismaz 3 vēroto stundu analīze,
  
• 
  studenta individuālais darba plāns,
  
• 
  vismaz 6 novadīto stundu konspekti,
  
• 
  prakses kopsavilkums,
  
• 
  skolotāja – prakses vadītāja īsa analīze 3 studenta novadītajām stundām,
  
• 
  skolotāja – prakses vadītāja kopvērtējums topošā speciālista pedagoģiskai darbībai.
  

Prakses aizstāvēšana un vērtēšana.

Prakses noslēguma konferenci organizē RPIVA Skolas pedagoģijas katedra 1 nedēļu pēc prakses beigšanas. Konferencē katrs prakses dalībnieks uzstājas ar ziņojumu, kurā tiek veikta studenta paveiktā darba pašanalīze, tiek sakātoti prakses dokumenti, izstādīti didaktiskie materiāli.

Studenta prakses darbu vērtē kursa darba vadītājs pēc 10 ballu sistēmas, ņemot vērā:

2. 
   vadīto stundu vērtējumu,
   
3. 
   praktikanta raksturojumu,
   
4. 
   dokumentu noformējuma kvalitāti,
   
5. 
   uzstāšanās kvalitāti noslēguma konferencē.
   

Prakses vietas: Studentiem tiek piedāvāta iespēja izvēlēties jebkuru no Latvijas skolām (atbilstoši savai darba vietai). Studentiem tiek arī piedāvāts prakses uzdevumus realizēt Privātskolā „Patnis” un Rīgas 41.vidusskolā.

Saskaņots

Valodu katedras sēdē

2004. gada 4.oktobrī

Valodu katedras vadītāja

_______________Dr. paed. M. Kaltigina

Apstiprināts

2004. gada 10.novembrī

Pedagoģijas fakultātes dekāne

______________________ Asoc.prof. Dr.paed.M.Sīle

Saskaņots

Skolas pedagoģijas katedras sēdē

2004. gada 4.oktobrī

Skolas pedagoģijas katedras vadītāja

_______________Dr. paed. E. Volāne
Specializācijas studiju programma

“Latviešu valodas un literatūras

skolotājs pamatskolā”


Studiju programmas direktore

Dr. paed. Z. Anspoka

1. Studiju programmas anotācija

Specializācijas studiju programmas nepieciešamību noteica LR IZM ISEC un Sorosa Fonda „ Latvija” veiktajos pētījumos par izglītību Latvijā iegūtā informācija par to, ka daļai strādājošo skolotāju ir šaura specializācija. Skolu slēgšana lauku apdzīvotās vietās apdraud viņu nodarbinātību un aktīvu sociālo dzīvi. Ir skolotāji, kuri māca latviešu valodu un literatūru pamatskolā bez pietiekamām zināšanām valodniecībā un literatūrzinātnē. Viņi nepārzina izglītības standartu saturu, mācību programmas u.c. (Skat. Pārskatus par izglītību Latvijā 1999. - 2003. - izdevējs Sabiedriskās politikas centrs “Providus”).

Specializācijas programmu “Latviešu valodas un literatūras skolotājs pamatskolā” var apgūt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas studiju programmās “Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu priekšmetu pamatskolā” un “Izglītības darba vadītāja un viena priekšmeta pamatskolā” profesionālo studiju programmu pilna un nepilna laika studējošie.
2. Studiju programmas mērķis, uzdevumi

un plānotie rezultāti

Programmas mērķis.

Nodrošināt topošā latviešu valodas skolotāja pamatskolā (5. 9. klasē) teorētisko sagatavotību, pilnveidot profesionālās prasmes un sekmēt pedagoga kā augsti izglītotas un radošas personības, aktīvas un atbildīgas demokrātiskas sabiedrības locekļa, nacionālās cilvēces kultūras nesēja un bagātinātāja izaugsmi.
Programmas uzdevumi.

• 
  Pilnveidot studenta teorētiskās zināšanas pedagoģijas un psiholoģijas, literatūras vēstures un teorijas, fonētikas, gramatikas u. c. latviešu valodas mācības jautājumos.
  
• 
  Palīdzēt apgūt prasmi orientēties literatūras mācību metodikas un latviešu valodas mācību metodikas attīstībā un radoši izmantot metodes un darba organizācijas formas pedagoģiskajā darbā.
  
• 
  Pilnveidot studentu pedagoģiski pētnieciskā darba prasmes un motivēt studentus mērķtiecīgiem pedagoģiskajiem eksperimentiem, to vērtēšanai un rezultātu izmantošanai pedagoģiskajā darbībā.
  

Plānotie rezultāti.

Profesionāla prasme mērķtiecīgi izmantot pedagoģijas, psiholoģijas un literatūras un valodas mācību metodikās gūtās zināšanas skolēna kā harmoniskas personības attīstības sekmēšanai.

Apgūtas speciālās prasmes atbilstoši latviešu valodas un literatūras skolotāja kvalifikācijai.

Motivācija pašizglītībai, savas profesionālās kvalifikācijas pilnveidei un prasme izvēlēties tai atbilstošas tālākizglītības programmas.
3. Studiju programmas īstenošanas apjoms un ilgums
Studiju programmas apjoms – 32 kredītpunkti.

Studiju programmā ietilpst: profesionālās specializācijas kursi, studiju prakses un valsts pārbaudījumi (teorētiskā un praktiskā daļa).

Profesionālās specializācijas studiju kursi paredzēti latviešu valodas un literatūras skolotāja profesionālās kompetences veidošanai.

Studiju praksē studenti apgūst praktiskā darba pieredzi: latviešu valodas un literatūras mācību reglamentējošo dokumentāciju (standarts, programma), mācību līdzekļus, mācību procesa plānošanu, īstenošanu, analīzi, vērtēšanas pieredzi.

Studiju programmas ilgums: 3 semestri (3. kursa 6. un 7. semestris, 4. kursa 8. semestris).

4. Studiju plāns specializācijas studiju programmai „Latviešu valodas un

literatūras skolotājs pamatskolā”

Saskaņots

Valodu katedras sēdē

2004.gada________________

Valodu katedras vad.

________________M.Kaltigina

Nr.p.k.	Studiju kursi, kredītpunkti, pārbaudījumu veids	3.kurss	4.kurss		Kopā kredītp. skaits	Docētāji
		6.sem.	7.sem.	8.sem.
1.	Ievads valodniecībā	1 IE			1	Dr.philol. V. Kuzina Mg.philol. I.Vasiļjeva
2.	Literatūras teorija	2 E			2	Mag.paed. A.Kalve
3.	Literatūras vēsture	2 IE	2 E	1 IE	5	Mag.paed. A.Kalve
4.	Latviešu valodas vēsture		2 IE		2	Mag.paed. U. Uršuļska
5.	Latviešu valodas stilistika			1 IE	1	Dr.philol. V. Kuzina
6.	Mūsdienu latviešu literārā valoda Fonētika	2 IE			2	Dr.philol. D.Markus
	Morfoloģija		2 E		2	Dr. philol. A.Vulāne
	Sintakse			2 E	2	Dr.philol. V. Kuzina
	Leksikoloģija un frazeoloģija			1 IE	1	Dr.philol. V. Kuzina
7.	Literatūras mācību metodika pamatskolā Latviešu valodas mācību metodika pamatskolā	1 IE	2 IE		3	Dr.paed. Z. Anspoka
8.	Speckurss „Jaunākā latviešu un ārzemju literatūra”			1 IE	1	Mag.paed. A.Kalve
	1.studiju prakse 2.studiju prakse Valsts kvalifikācijas prakse	2	2	4	8	Dr.paed. Z. Anspoka Mag.paed. U. Uršuļska Mag.paed. A.Kalve Mg.philol. I.Vasiļjeva
	Valsts pārbaudījumi (teorētiskā daļa)			2	2	Dr.philol. V. Kuzina Dr.philol. D.Markus Mag.paed. U. Uršuļska Mag.paed. A.Kalve

Paskaidrojumi:

1. 
   IE – ieskaite ar diferencētu vērtējumu,
   

E – eksāmens

2. 
   Pilna laika studijās 1 KP atbilst 16 kontaktstundām,
   

nepilna laika studijās 1 KP atbilst 8 kontaktstundām.

5.Studiju kursu anotācijas

Literatūras teorija – 2 KP