The Writer’s group in Schwäbisch Gmünd
From a challenge to a great experience
Yüklə 426,12 Kb.
|
- Bu səhifədəki naviqasiya:
- Paldies par kultūru varavīksni
- Thanks for the rainbow of the cultures
- A few contemplations about the project
- Uzdrošināties atvērt sevī kādas durvis
- Break the monotony of your life
- Jaunas zināšanas un iespaidi
- New knowledge and impressions
From a challenge to a great experience Livija Mukane Every project is like a life long learning lesson for all participants and every project team. It relates also with the „Cultural Migration in Autobiographies” project. We all could learn a lot about each other, about our –so different and very interesting – cultural traditions, about the life style in many places of the world. We discovered many life stories of people from different countries and continents –sometimes funny, but sometimes also dramatic and painful. What we did in Malpils? In October 2009 we published an announcement about this project in our local newspaper „Mālpils Vēstis”, invited our English teacher Envija Sviksa to be a tutor of the writer’s group. All people were ready to use and improve their English knowledge, to communicate with other partners during the international project meetings, were invited into the writer’s group. In order to improve writer’s communicative skills we organized an English Speaking Club, leaded by English teacher Ina Turkina who decided also to join the writer’s group. The meetings of the English Speaking Club participants have been held once a week. It was not a closed society – everybody could join the group at every lesson. Also computer basic skills course had been offered to our writers for their more successful work at the texts, presentations etc. Therefore we can say that this project has a positive impact not only to its direct participants –writers, teachers, project team, but also to wider local community. But of course not only biographies writing, English and computer courses are events we’ll remember after the project. There are our new colleagues and friends from 5 countries we met during all international meetings, their hospitality, smiles, friendship, creativity that we could enjoy during these 2 years. On behalf on our Project team I would like to say thank you very much all our partners for the successful and creative cooperation. See you in the next projects! Paldies par kultūru varavīksni Māra Bilzena Man ‘jau no bērnības interesē svešas zemes ar to atšķirīgajām kultūrām – dziesmām, dejām, tērpiem un tradīcijām. Lai to izzinātu, nepieciešamas angļu valodas zināšanas. Kad Mālpils kultūras namā darbu sāka Tautskola, pieteicos nekavējoši. Un, kad izlasīju Mālpils avīzē piedāvājumu iesaistīties projektā ‘’Kultūru migrācija autobiogrāfijās’’, nolēmu tur piedalīties kopā ar citām angļu valodas kursu apmeklētājām, lai liktu lietā un nostiprinātu savas angļu valodas zināšanas. Es esmu ceļojusi pa dažādām valstīm – PSRS, Bulgāriju, Vāciju, Portugāli, Indiju. Bet mana dzimtā vieta ir Latvija un dzīvojusi esmu tikai Latvijā. Tādēļ nolēmu uzrakstīt par savu dzīvokļa kaimiņieni Jadvigu Jureviču, kura darba meklējumos 70.tajos gados ieceļoja Latvijā no Baltkrievijas. Vairākus vakarus tikāmies pie Jadvigas, kura labprāt stāstīja par savu bērnību un jaunības gadiem. Tas bija interesanti mums abām. Arī viņas meitai Tatjanai un mazbērniem Andrejam un Simonai Jadvigas stāstījums bija jauks un interesants ceļojums pagātnē. Esmu ļoti pateicīga šim projektam par iespēju tikties ar dažādu nacionalitāšu brīnišķīgiem cilvēkiem no Vācijas, Itālijas, Portugāles, Polijas, Rumānijas, un paviesoties tik skaistās valstīs, kā Itālija un Portugāle un baudīt iedzīvotāju viesmīlību. Liels pagodinājums un gandarījums bija viesu uzņemšana Mālpilī. Vakars bija tik interesants un sirsnīgs – ar citzemju nacionālo ēdienu baudīšanu, tautisko deju soļu apgūšanu.Un galvenais, katra dalībnieka stāsts emocionāli aizkustināja un bagātināja. .Radās personīgi kontakti. Es ticu, ka draudzība, kas sākusies projekta laikā, turpināsies.
Grate honour and satisfaction was reception of guests in Malpils Farewell party was very warmhearted and interesting with possibility to taste other countries national dishes and to learn folk dancies steps. And the most important – the story of every participant moved and enriched me. There arose new personal contacts and I believe that friendship started during Project will continue. Mana pieredze Ineta Endele Piedalīšanās projektā „Kulturālā migrācija autobiogrāfijās”. bija darbs ar personiskajiem dokumentiem, kas ietver nostāstus, dienasgrāmatas, vēstules, fotogrāfijas un ģimenes vēsturi. Vecākās paaudzes cilvēku dzīvesstāsti ir nozīmīgs, interesants un arī grūts materiāls biogrāfiskiem pētījumiem vairāku iemeslu dēļ. Vecākās paaudzes cilvēki ir piedzīvojuši visus pasaules 20. gadsimta vēsturē svarīgākos notikumus –abus pasaules karus, padomju okupāciju un Latvijas Republikas atjaunošanu. Viņiem ir nācies sadzīvot ar pārmaiņām, ko nesa šie notikumi. Manas stāsta varones liecības parāda zināmu notikumu detaļas un dod iespēju skatīt vēsturisko notikumu attīstību caur cilvēku pieredzi un ikdienas rīcību. Sieviete, kuras biogrāfiju es rakstīju, ir mana bijusī darba kolēģe. Kopā strādājot viņa daudz stāstīja par savu dzīvi, bērnību un jaunību. Tagad viņa ir pensijā, darbā mēs nesastopamies, tādēļ sarunas par viņas dzīvi notika pie viņas mājās. Sākumā viņas stāstījums bija ļoti īss. Palūdzu viņai parādīt man bildes no viņas fotoalbūma. Skatoties vecās fotogrāfijas, sāka raisīties atmiņas. Fotogrāfijas, kuras man parādīja, bija vecas. Tās bija skatītas daudzas reizes, tādēļ bija nobružātas un nedaudz saburzītas. Katrai fotogrāfijai bija savs stāsts. Stāstījums ilga daudzus vakarus. Pēc katras sarunas es no ieraksta diktofonā pierakstīju faktus un savas sajūtas. Pēc pierakstiem man radās arvien vairāk jautājumi. Pēc uzdotajiem jautājumiem, man stāsta varone juta, ka man ir patiesa interese par viņas dzīves stāstu. Stāstījumi palika garāki, sīkāki un interesantāki. Šis dzīvesstāsts sniedza man ieskatu viņas ikdienas dzīves vēsturē, parādot, kā cilvēki pielāgojās krasajām pārmaiņām dzīves laikā.Vislielākais ieguvums no šī projekta bija iespēja iepazīties un veiksmīgi sadarboties ar dažādiem cilvēkiem no visas pasaules, kuru pašreizējā dzīvesvieta ir Eiropa. Šī pieredze mani iedrošina turpināt savu mūžizglītību. Es pateicos Novāka kungam un mūsu projekta koordinatorēm par šo nenovērtējamo pieredzi. My experience Ineta Endele Thanks to our active coordinators, I had the opportunity to participate in the project "Cultural Migration in Autobiography ". It was a work with personal documents, including stories, diaries, letters, photos and family history. The older generation people life stories are important, interesting and also difficult material for biographical researches, for several reasons. The older people have experience of all the most 20th century important events - the both World Wars, Soviet occupation and the restoration of Latvian Republic. They have had to live with changes brought by these events. My characters of the story reveals a certain testimony and details of events that makes it possible to see historical events through the development of the human experience and everyday practice. Woman, whose biography I wrote, is my former colleague. When we worked together, she talked a lot about her life, childhood and adolescence. Now she is retired, and we do not meet each other every day therefore, we talked about her life at home. At first, her story was very short. I asked her to show me pictures of her life. Looking at old photographs conversation was more lively and began memories. Photos that she showed me were very old. They were seen many times, therefore looked a little worn out and crumpled up. Each photo had its own story. After each conversation I wrote down from the microphone recording the facts and my feelings. After conversation I had more questions. After the questions, I felt that my story hero thought, I am really interested in her life. Stories became more detailed and interesting. The life story gave me view into her everyday life’s history, showing how people adapted to radical changes during their lives.The biggest benefit of this project was to meet and successfully cooperate with different people around the world, whose current residence is in Europe. This experience encouraged me to continue my life-long learning. I am grateful to Mr. Nowak and our project coordinators for this invaluable experience Pārdomas par projektu Andris Kaņepējs Fakts, ka mans tēvs ir dzimis Vācijā, mūsu ģimenē nekad netika apspriests. Tie bija „padomju laiki”’, un tā perioda izpratnē – vairāk problēma, nekā interesants biogrāfisks fakts. Sākumā bija šaubas. Vai mans stāsts atbilst projekta idejai un mērķiem ? Stāsta galvenais varonis ir mans tēvs, Mārtiņš Kaņepējs. Notikumi, kurus aprakstu, pārsvarā risinājušies tālā pagātnē. Kuru tas varētu interesēt ? Tomēr uzskatu , ja mēs necienīsim vēsturi, tad mums nebūs nākotnes. Laiks, kad vēl var saņemt atbildes uz jautājumu: „Kā tad tur īsti bija?”’, paskrien ātri. Tāpēc nolēmu piedalīties projektā. Projekta ietvaros manas sajūtas ir mainījušās. Tas ir bijis pārdomu laiks. Mēs ar tēvu tiekamies reti. Daudz kas paliek neizrunāts, atlikts uz nākotni... Šī bija iespēja atgriezties pie dzimtas „saknēm”. Apmeklēju vietas, kuras saistītas ar tēva bērnību un jaunību. Arī manējo. Redzētais radīja nostaļģiju un skumjas. Laiki ir mainījušies. Liekas , ka arī manī notikušas izmaiņas. Ceļojums laikā ir licis man izvērtēt arī savu devumu dzimtas turpinājumā. Projekta lielākā vērtība ir cilvēki – tā veidotāji, dalībnieki, atbalstītāji. Gribu pateikties visiem, kuri ļāvuši man justies brīnišķīgi dalībnieku tikšanās reizēs. Jūtos lepns, ka varēju, kaut nedaudz, parādīt savas tautas vēstures un kultūras bagātības. Šī projekta ietvaros esmu kļuvis garīgi un informatīvi bagātāks. Saticis daudz jauku cilvēku, ieguvis draugus. Esmu arī ieskatījies savas valsts nākotnē... Manā zemē sabiedrība ilgi ir dzīvojusi noslēgti un, savā ziņā, izolēti no pārējās pasaules. Divdesmit neatkarības gadi pēc PSRS sabrukšanas ir īss laika periods. Mums nav pieredzes dzīvošanai multikulturālā sabiedrībā, un ir vēl daudz jāmācās...Pasaule ir tieši tik liela vai maza, cik plašas ir mūsu dvēseles. Ideja par kultūru migrāciju, integrāciju un līdzāspastāvēšanu vienmēr būs aktuāla... lai mums visiem pietiktu vietas. A few contemplations about the project Andris Kanepejs The fact that my father was born in Germany had never been discussed in my family. We had never spoken about that. That was the Soviet`s time and in the meaning of that period, it was more like problem, not like an interesting fact of biography. In the beginning there was a question.. Does my story fit with the concept and target of the project? The main person of the story is my father Mārtiņš Kaņepējs. who have lived in Latvia since he was one year old, and facts which were in the deep past. Who is interested in? However, I think without respecting the past there won`t be any future. The time when it is possible to answer the question: „How was it?”, runs very fast, that why I decided to take part. During the project my feelings have changed. It was time of reflection. I meet my father rarely. A lot of things stay unsaid and put off for future. This was an opportunity to turn to my family`s roots. I visited places which are conected with my fathers childhood and youth. The things what I saw made nostalgia and sadness. The time has changed. It seems, that I have changed too. The travel through the time made me appraise my contribution to family`s continuation.The biggest value of the project are people who made it, took part and supported. Many thanks for everybody who let me feel wonderful in the member`s meeting places. I am proud that I had chance to prove my nation`s cultural values. In this project I have gained my informative and mental richness. I have met many nice people and looked in my country`s future. In my country community had lived locked and sequestered from other world. Twenty years of liberty after USSR`s dectruction are very short time. We have not any experience in living in a multicultural society. We must learn a lot.The world is as big or small as it is in our souls. This idea about cultures` migration, integration and peaceful coexistence is immortal... for place for all of us to live. Uzdrošināties atvērt sevī kādas durvis Dzinta Krastina Mālpils Tautskolas projektos esmu iesaistījusies jau vairakkārt. Tie vienmēr ir bijuši interesanti un, pateicoties vadītājai Līvijai Mukānei, labi noorganizēti. Projekts par autobiogrāfiju rakstīšanu šķita interesants tāpēc, ka migrācijas problēmas kā daudzus mūsu valstī ir skārušas arī mūsu ģimeni. Šis projekts mani motivēja apmeklēt angļu valodas apmācības nodarbības, jo valodas zināšanas, ak, cik nepieciešamas lai, tiekoties ar citu tautību pārstāvjiem, varētu runāt, saprast un sekot līdzi projekta norisēm. Tiekoties ar projekta dalībniekiem Itālijā, iepazinu dažādu tautību, valstu pārstāvjus. Man šķita ļoti interesanti saskatīt tieši to atšķirīgo ikdienas paradumos, ģimenes attiecībās, ģērbšanās stilā, kā arī iepazīt dažādas nacionālās virtuves. Dzirdēju interesantus dzīves stāstus un iepazinu dažādu pieredzi par spēju vai nespēju iedzīvoties citā valstī. Autobiogrāfijas bija ļoti interesantas – ar vecāsmātes ceptas kūkas smaržu, ar bērnības zemes apciemojuma smeldzi, diemžēl arī ar kara draudu un posta sajūtām. Pie mums Latvijā – Mālpilī, jau tikāmies kā paziņas. Otrā tikšanās ļāva vienam otru iepazīt vēl labāk. Noderīgas bija arī jaunās zināšanas par autobiogrāfiju rakstīšanas veidiem. Īsajā tikšanās laikā centāmies projekta dalībniekus iepazīstināt ar mūsu dzimto Mālpili, Rīgu, kā arī uzzināt vairāk par latviešu kultūru un dzīves tradīcijām. Priecājos par iespēju vēl reizi tikties ar projekta dalībniekiem Portugālē. Tas ļaus uzzināt vairāk par šo valsti un cilvēkiem, satikt projekta dalībniekus un apkampt viņus kā labus paziņas, uzdodot jautājumu – Kā tev klājas? Mēs dzīvojam vienā lielā pasaulē, esam tik dažādi un reizē vienādi. Iepazīstot vienam otru, labāk varam saprast citu domas, priekus un skumjas. Pavērt sevī kādas durvis un uzdrošināties pa tām ielaist citādo – tas ir tiešām forši!
In Italy, we met many people from different countries. It was very interesting to compare different cultures and traditions, habits, family relationships, dress styles and traditional foods. We got to hear very interesting life stories and how easy or hard it was for other people to settle in other countries. When the group members came to Latvia, we felt like old friends. But of course one more meeting gave us a chance to get to know each other more closely. And the knowledge of the new autobiography writing skills was very useful. We were glad for opportunity to tell about our country. I am very glad that we will have another chance to meet everybody – this time in Portugal. I have never been there so it is very exciting to find out more about this country and its people, and I can’t wait to catch up with my friends. We all live in a one big world; we are the same in many ways but at the same time so different. When you get to know someone closer you can understand their way of thinking, understand what makes them happy and what makes them sad. When you are brave enough to notice a new door of opportunity and not scared to open it and break the monotony of your life– that’s awesome! Mana draudzene Leongina Krūmiņa Drīz būs divi gadi, kopš aizsākās mūsu projekts Kādi bija pirmie tā soļi un tās izjūtas? Interesanti, ka par tādu es neko nezināju. Pierakstījos uz angļu valodas kursiem, un tad kādu dienu mana draudzene pateica, ka Mālpils avīzē bija sludinājums par šo projektu, un todien arī bija pirmā tikšanās reize. Tā arī es aizgāju, draudzenes pamudināta. Visgrūtāk man bija izvēlēties cilvēku, par kuru rakstīt. Domāju par dažādiem variantiem, jo ne visi vēlējās stāstīt par sevi un savu dzīvi. Tad atcerējos par savu bijušo kaimiņieni Nadeždu, ar kuru mēs daudzas reizes esam runājušas par savu dzīvi, saviem bērniem( viņas meita mācījās vienā klasē ar manu dēlu), par skaistajiem un ne tik skaistajiem dzīves mirkļiem, par bērnību un pirmo mīlestību... Kad Nadezda pazaudēja darbu, tad viņa kopā ar mani brauca uz Rīgu uz mašīnizšūšanas kursiem. Tad šie kursi un kopīgie braucieni uz galvaspilsētu, vēlāk arī savu izšūto darbu rādīšana, mūs vēl vairāk satuvināja un padarīja mūs atklātākas viena pret otru. Un rakstot projektu, man vajadzēja izvēlēties to interesantāko no viņas biogrāfijas: ka mīlestības dēļ viņa atbrauca uz Latviju, apprecējās, iemācījās latviešu valodu un ka grūtās dzīves situācijās viņa vienmēr meklēja izeju un atrada to.Es apbrīnoju viņas uzņēmību, centību, nenokārt degunu grūtību priekšā, bet redzēt savu dzīves mērķi un virzīties uz to. Tas bija galvenais, kas mani saistīja viņas biogrāfijā un ar ko vēlējos padalīties ar citiem. Projekts man ļoti patika, iepazinos ar interesantiem cilvēkiem, bet vislielāko paldies gribu teikt Leandro, Lucianai un Marko par sirsnīgo uzņemšanu Faenzā. My friend Leongina Krumina Almost two years has passed since we started the project. What was the first of its steps and its feelings? It is interesting that from the beginning I knew nothing. At the start I signed up for English courses, and then one day my girlfriend said that Malpils newspaper had announcement for this project, and on the same day there was also the first meeting. So I went to it, thanks to my friend. The most difficult was to choose people for whom to write. Think about the different options, because not everyone wants to talk about themselves and their lives. Then I remembered about my former neighbor Nadezhda, with whom we have spoken many times about our lives, our children (her daughter was studying in one class with my son), a beautiful and not so beautiful moments of our childhood and first love ... When Nadezhda lost a job, and then two of us went to Riga for machine embroidery courses. Then these courses and joint trips to the capital, later in those embroidered creations, we were further brought together and made us more open to each other. And to write for the project, I had to choose the most interesting of her biography: about love, arrival to Latvia, marriage, learning of Latvian language and the difficult living situations, she always looked for a way out and found. I admire her entrepreneurial spirit, dedication, and successful when faced with difficulties. I was inspired about her biography and decided to tell about it to share with others, to tell that there are always solutions for everything and everyone. I really liked the project, met with interesting people, but the most I want to thank Leandro, Luciana and Marko for hearty, beautiful, graceful reception in Faenza. Jaunas zināšanas un iespaidi Mārīte Nīgrande Mans tēvs bija lietuvietis, māte latviete. Mēs dzīvojām mazā latviešu ciemā pie robežas, kur ap 30 % iedzīvotāju bija lietuvieši. Kad es biju maza meitene, es mīlēju skatīties fotogrāfijas mātes albūmā un klausīties viņas stāstos par dažādiem notikumiem un cilvēkiem. Man arī patika klausīties radio pārraides lietuviski kopā ar tēvu un tādējādi apgūt šo valodu. Es guvu daudz jaunu iespaidu, kad mēs apciemojām viņa radus Lietuvā. Vēlāk mana aizraušanās bija lasīt grāmatas par dažādu profesiju un tautību ievērojamiem cilvēkiem. Man bija izdevība ņemt dalību tautas skaitīšanā Latvijā 1979. un 2000.gadā. Tagad mans darbs ir kā turpinājums iepriekšējam. Es esmu iedzīvotāju reģistra speciāliste Mālpils novada pašvaldībā. Kad es nolēmu ņemt dalību Gruntvig projektā „Kultūru migrācija autobiogrāfijās”, es cerēju, ka tā būs iespēja gūt jaunas zināšanas un iespaidus par citu valstu un tautību cilvēkiem, viņu raksturiem. Domās atcerējos daudz dažādu ģimeņu stāstus un cilvēku biogrāfijas. Tā es uzrakstīju stāstu par savu labu kaimiņu un uzņēmīgu ukraiņu vīru Jaroslavu Basarabu. Viņš dzīvo Latvijā no 1969. gada un runā latviski. Es uzskatu, ka Jaroslava dzīves mīlestība un mīlestība pret ģimeni staro cauri ikvienam viņa darbam. Projekta dalībnieku tikšanās Faencā un Mālpili man deva daudz jaunu un spēcīgu emociju. Tagad es ar citu skatījumu vēroju DISCOVERY kanālu un TV ziņas. Laiks, kas lasīju grāmatu „Zem Toskānas saules”, bija kā jauns ceļojums uz Itāliju un es atkal sajutu Antonellas mīlestību, kura mani izmitināja savās mājās Faencā. Savukārt, notikumi Ziemeļāfrikā 2011 gadā ir iemesls, kāpēc es ik pa laikam domāju par mūsu projekta dalībniekiem. Mēs esam tik dažādi, bet reizē tik līdzīgi. Mēs gribam būt laimīgi un veseli un mēs vēlamiem just mīlestību un dzīvot miera apstākļos.
When I decided to take part in Grundtvig Learning Partnership „Cultural Migration in Autobiography”, I believed that it will be a possibility to get new knowledge and impressions about national character of men and women from other countries. I brought into my mind many stories of various families, many biographies and wrote a story about my good neighbor and enterprising Ukrain man Jaroslav Basarab. He has lived in Latvia since 1969 and speaks Latvian. I think Jaroslav’s love of life and his family brightens his every work. The meetings in Faenza and Malpils gave many new and great emotions for me. Now I watch Discovery Chanal and TV news with different point of view. The time, when I was reading a book „Under the Toscan sun”, was as a new travelling to Italy and I again felt love of Antonella, who was my „mother” in Faenza. But events in North Africa at 2011 is reason why I thinki about all participants of our meetings time after time. We are so different but also so similar. We want to be happy, healthy and we want to feel love and live in peace. Yüklə 426,12 Kb. Dostları ilə paylaş:
|