Latvijas universitātes

Sēdes vadītāja: prof. Ausma Špona

Sēdes protokoliste: doc. Ināra Krūmiņa

LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta Pedagoģijas doktora studiju programmas Pašnovērtējuma komitejas

protokols Nr.1
27.01.2000.

Rīgā, LU PPI

Piedalās:

Prof. Ausma Špona, as.prof.Tatjana Koķe, prof.Irēna Žogla, prof.Ārija Karpova prof.Irīna Maslo, as.prof.Anita Pētere, Aija Kelpša, Inta Tiļļa, Rudīte Andersone

Darba kārtība:
1. Par pašnovērtējuma ziņojuma struktūru un apjomu.

2. Programmas analīze un nepieciešamās korekcijas.

Ziņo:

LU PPI direktore prof. Ausma Špona par LU Pedagoģijas doktora studiju programmas pašnovērtējuma komitejas darbību, pašnovērtējuma zinojuma saturu, struktūru un apjomu saskaņā ar LR Ministra Kabineta 28.11.95. pieņemtajiem Augstskolu akreditācijas noteikumiem Nr.370 un Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu Nr.49 par studiju programmu novērtēšanas secību, Akreditācijas centra izstrādātajiem ieteikumiem un LU Zinātnes daļas rekomendācijām. Prof. Ausma Špona lūdz Iŗīnu Maslo sagatavot pašnovērtējuma ziņojuma 1.variantu, balstoties uz doktorantu intervijas datiem, absolventu un darba devēju atsauksmēm un sagatavot priekšlikumus Pedagoģijas doktora studiju programmas pilnveidošanai.

Izsakās:

As.prof. Tatjana Koķe un iesaka veidot pašnovērtējuma ziņojumu ciešā sadarbībā ar doktorantiem, LU Studiju daļu un LU Zinātnes daļu, skatot doktora studijas LU studiju programmu kontekstā un ievērojot LU doktorantūras nolikuma un doktora studiju programmas nostādnes. Irīna Maslo iesaka pirms pašnovērtējuma ziņojuma rakstīšanas veikt doktorantu un darba devēju aptaujas, kā arī salīdzinājumu ar līdzīgām programmām citās Eiropas universitātēs. Irīna Maslo lūdz paredzēt programmas analīzei un pašnovērtējuma ziņojuma uzrakstīšanai pietiekošu laiku, lai šis process netiktu sasteigts un veicinātu programmas kvalitāti.

Nolemj:

Līdz 2000.gadam 1.maijam lūgt as.prof.Anitu Pēteri – LU Pedagogijas doktorantūras absolventi, Aiju Kelpšu – doktoranti, Intu Tiļļu – doktoranti, Rudīti Andersoni – Latvijas IZM SEC vadītāju veikt doktorantu un darba devēju veidokļu apzināšanu par LU pedagoģijas doktora studijām. Irēnai Žoglai veikt programmas salīdzinājumu ar citu Eiropas universitāšu pedagoģijas doktora studiju programmām un sagatavot priekšlikumus LU programmas korekcijām, ja tas ir nepieciešams. Irīnai Maslo sagatavot pašnovērtējuma ziņojuma 1.variantu līdz 2000.gada 30.jūnijam, kā arī priekšlikumus programmas nepieciešamiem labojumiem. Irēnai Žoglai sagatavot priekšlikumus Pedagoģijas doktorantūras attīstības strateģijai.

Sēdes vadītāja: prof. Ausma Špona

Sēdes protokoliste: prof.I rēna Žogla

LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta Pedagoģijas doktora studiju programmas Pašnovērtējuma komitejas

protokols Nr.2
20.06.2000.

Rīgā, LU PPI

Piedalās:

Prof. Ausma Špona, as.prof.Tatjana Koķe, prof.Irēna Žogla, prof.Ārija Karpova prof.Irīna Maslo, as.prof.Anita Pētere, Aija Kelpša, Inta Tiļļa, Rudīte Andersone

Darba kārtība:
1. Par pašnovērtējuma ziņojuma 1.variantu.

2. Programmas analīze un nepieciešamās korekcijas.

Ziņo:

Irīna Malo par doktorantu un daba devēju atzinumiem, uzsverot to konstruktivismu Irēna Žogla veic salīdzinājumu ar Odinburgas, Tībingenas un Stokholmas universitāšu doktora studiju programmām, uzsverot kā pamata Eiropas universitātēs tādas programmas, un īpaši pedagoģijā nepastāv, jo doktora studijas ir individuālās studijas. Irīna Maslo iepazīstina komitejas locekļus ar pašnovērtējuma ziņojuma 1.variantu un izdarītajām korekcijām Pedagoģijas doktora studiju programmā un lūdz komitejas locekļus sniegt savus vērtējumus un priekšlikumus līdz 2000.gad 1.maijam. Irēna Žogla iepazīstina ar Doktorantūras attīstības strateģiju.

Izsakās:

As.prof. Tatjana Koķe iepazīstina ar izmaiņām LU Zinātnes daļas nostādnēs,kas saistītas ar programmas saturu un atkārtoti uzsver esošās pretrunas ar LU doktorantūras nolikuma un doktora studiju programmas nostādnēm. Irīna Maslo apņemas kopā ar prof. Ausmu Šponu veikt saskaņošanu.

Nolemj:

Līdz 2000.gadam 30.augustam, saskaņot pašnovērtējuma ziņojuma saturu ar LU Zinātnes daļu un sagatavot tulkojumu angļu valodā.

Sēdes vadītāja: prof. Ausma Špona

Sēdes protokoliste: prof. I rēna Žogla

LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta Pedagoģijas doktora studiju programmas Pašnovērtējuma komitejas

protokols Nr.3
15.09.2000.

Rīgā, LU PPI

Piedalās:

Prof. Ausma Špona, as.prof.Tatjana Koķe, prof.Irēna Žogla, prof.Ārija Karpova prof.Irīna Maslo, as.prof.Anita Pētere, Aija Kelpša, Inta Tiļļa, Rudīte Andersone

Darba kārtība:
1. Par pašnovērtējuma ziņojuma 2.variantu.

2. 
   Promocijas eksāmena programmas analīze un nepieciešamās korekcijas.
   
3. 
   Par paplāšinātās pašnovērtējumu komitejas sēdes sastāvu.
   

Ziņo:

Irīna Malo iepazīstina komitejas locekļus ar pašnovērtējuma ziņojuma 2.variantu un ar LU Zinātnes daļas jaunajiem ieteikumiem, kas saistīti ar studiju reorganizāciju: nepina laika klātienes studijas neklātienes studiju vietā, u.c Irīna Maslo lūdz termiņa pagarināšanu, sakarā ar LU studiju reorganizāciju un jaunajām norādēm un izskatīt pašnovērtējuma ziņojuma gala variantu Paplašinātā pašnovērtējuma komitējas sēdē novembrī.

Izsakās:

As.prof. Tatjana Koķe iepazīstina ar izmaiņām LU Zinātnes daļas nostādnēs, kas saistītas ar programmas saturu un atbalsta termiņa pagarināšanu. Irīna Maslo apņemās kopā ar prof. Ausmu Šponu veikt turpmāko saskaņošanu ar LU Studiju daļu..Prof. Ausma Špona iesaka programmas gala variantu izskatīt paplašinātajā pašnovērtējuma komitejas sēdē, pieaicinot LU PPI Domes locekļus, doktorantus, absolventus un darba devējus, proti, padarot to par atklātu.

Nolemj:

1. Līdz 2000.gadam 30.novembrim, saskaņot pašnovērtējuma ziņojuma saturu ar LU Zinātnes daļu un LU Studiju daļu un sagatavot jaunu tulkojumu angļu valodā.

2. 
   Prof. Ausmai Šponai uzaicināt darba devējus, absolventus un doktorantus uz paplašinātās pašnovērtējuma komitejas sēdi 2000.gada 3011.2000.
   
3. 
   Prof. Zojai Čehlovai un prof. Annai Kopelovičai veikt promocijas eksāmena korekcijas.
   

Sēdes vadītāja: prof. Irīna Maslo

Sēdes protokoliste: vec.liet. Rasma Sautiņa

LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta Pedagoģijas doktora studiju programmas paplašinātās pašnovērtējuma komitejas sēdes

protokols Nr.4
30.11.2000.

Rīgā, LU PPI

Piedalās:

Prof. Ausma Špona, as.prof.Tatjana Koķe, prof.Irēna Žogla, prof.Ārija Karpova prof.Irīna Maslo, as.prof.Anita Petere, Aija Keplša, Inta Tiļļa, Rudīte Andersone, Zigfrīds Grinpauks, Māra Marnauza, Alīda Samusēviča.

Darba kārtība:
1. Par Pedagoģijas doktora studiju programmas pašnovērtējuma ziņojuma apstiprināsanu.
Ziņo:

Irīna Malo iepazīstina komitejas locekļus ar pašnovērtējuma ziņojuma galavariantu. Anna Kopeloviča un Zoja Čehlova ierosina izmaiņas promocijas eksāmena programmai.

Izsakās:

As.prof. Tatjana Koķe, prof. Ausma Špona, prof.Irēna Žogla, prof.Ārija Karpova prof.Irīna Maslo, as.prof.Anita Pētere, Aija Kelpša, Inta Tiļļa, Rudīte Andersone. As.prof.Anita Petere, Nora Lūse, Inta Tiļļa, Rudīte Andersone, Zigfrīds Grinpauks, Māra Marnauza, Alīda Samusēviča par programmas kvalitāti (atsauksmes.skat. pielikumā).

Nolemj:

Apstiprināt Pedagoģijas doktora studiju programmas pašnovērtējuma ziņojumu, Pedagoģijas doktora studiju un promocijas eksāmena programmu korekcijas.

Sēdes vadītāja: prof. Irīna Maslo

Sēdes protokoliste: vec .liet. Rasma Sautiņa

PIELIKUMS NR.24

DARBA DĒVĒJA UN DOKTORANTU ATSAUKSMES
LR Izglītības un zinātnes ministrijas

atsauksme

par LU Pedagoģijas doktora programmu

02.07.2001. Nr. 04-438

Iepazīstoties ar Latvijas Universitātes izstrādāto Doktora studiju programmu, IZM Vispārējās izglītības departaments atzinīgi novērtē iespējas, kādas tiek dotas jaunajiem zinātniekiem iegūt starptautiski atzītu pedagoģijas doktora grādu pedagoģijas apakšnozarēs. Īpaši pozitīvi studiju programmās vērtējams mērķis sekmēt zinātniskās pētniecības, pētniecisko metožu, pedagoģijas teoriju tālāku attīstību, kas nodrošina prakses pilnveidošanu, augstskolas mācībspēku un kvalificētu zinātnisko darbinieku sagatavošanu. Programma aktualizē mūsdienu situāciju un iespējas veikt izmaiņas un pārkārtojumus praksē un teorijā, šai nolūkā veidojot sadarbību ar dažādām pētnieciskajām institūcijām un izglītības iestādēm. Pēdējos gados īpaši izjūtama doktorantu saikne ar izglītības iestādēm, ieguldījums izglītības satura un organizācijas reformas īstenošanā – izglītojamo prasmju, iemaņu vērtēšanas teorētisko pamatojuma izstrāde, sabiedrības integrācijas pamatnostādņu izstrāde izglītības jomā (bilingvālās izglītības koncepcijas izstrādē, mazākumtautību izglītības koncepcija u.c.).

Pedagoģijas doktora grāds ir nozīmīgs no tautsaimniecības attīstības viedokļa, jo vēsturiskajā kontekstā pašreiz Latvijā ir humāno un garīgo vērtību pārvērtēšanas laiks. Mainās audzināšanas paradigma. Priekšplānā izvirzās garīgā integrācija, sadarbība, saprašanās.

IZM Vispārējās izglītības departaments atbalsta Latvijas Universitātes izstrādāto Pedagoģijas doktora studiju programmu kā Latvijas Universitātes doktora studiju programmas sastāvdaļu.

Direktors G.Vasiļevskis

RĪGAS PEDAGOĢIJAS UN IZGLĪTĪBAS VADĪBAS AUGSTSKOLA

-------------------------------------------------------------------------------------------------------7. Imantas līnija 1, Rīga, LV-1083, Latvija

Tāl.: (371)2 808034 E-mail: [e-mail]

Prorektores studiju darbā Anitas Peteres

atsauksme par LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta

doktora studiju programmu

LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta doktorantūru beidzu 1994.gadā, iegūstot dr.paed. grādu.

Studējot doktorantūrā būtiskākais ieguvums man pašai ir jaunu vērtību un mijsakarību atklāšana pedagoģijā. Pārdomāti strukturētās nodarbības, saturs, vadīšanas stils palīdzējis iegūt zināšanas, prasmes pētnieciskajā darbībā.

Patlaban RPIVA strādā 10 doktori, kuri pēdējos gados apguvuši doktora studiju programmu un ieguvuši zinātnisko grādu LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta doktorantūrā.

Jāatzīmē, ka vadot fakultāti un strādājot pie studiju programmu pilnveides, varam konstatēt, ka apgūstot doktora studiju programmu pedagoģiskā darbība kļūst pētnieciska, jūtams savs skatījums, konceptuālas pieejas, kas palīdzējušas izstrādāt jaunus un pārveidot esošos studiju kursus studentiem.

Apgūstot pētnieciskā darba prasmes, doktori piesaista arī studentus pētnieciskai darbībai, strādājot pie katedru kopīgām tēmām, piedaloties konferencēs un rakstot kursa darbus.

Gribu uzsvērt, ka jau doktoranti, kuri tikai apgūst doktora programmu, veiksmīgi iesaistās fakultātes kopējā pētījumā par integrētās mācības rezultativitāti. Doktorantu skatījums, pētnieciskā darba prasmes palīdzējušas veidot kopējas konceptuālās atziņas.

Patlaban LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta doktorantūrā studē 12 RPIVA mācību spēki.

Prorektore studiju darbā

Asoc.prof.,Dr.paed.,doc.

2001.gada 23.aprīlī. Anita Petere

ATSAUKSME
Esmu laimīga par iespēju mācīties LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta doktorantūrā, jo šeit strādā mācību spēki, kuru zināšanas, erudīcija, pieredze, personības spēks un piemērs sekmē jauno pētnieku pievēršanos zinātnei. Auditorijas ir pārpildītas klausoties profesoru rūpīgi pārdomātos lekciju kursus, kur dzirdētais rosina mūs paraudzīties uz disertācijas izvirzītajām problēmām no cita skatupunkta.

Mūsu visu cienītie un mīlētie profesori A. Špona, I. Žogla, I. Maslo, T. Koķe, A. Krūze, Z. Čehlova, Dz. Meikšāne, A. Lasmanis un citi (patiesi atvainojos, ja kāds nav pieminēts), nenogurdināmi strādā arī kā individuālie zinātnisko darbu vadītāji. Smalkjūtīgi izteiktā kritika un padoms mudina meklēt, precizēt, eksperimentēt gan ikdienas pedagoģiskajā darbā, gan pētījuma ietvaros.

Institūta vadība savlaicīgi informē par gaidāmajām starptautiskajām zinātniskajām konferencēm, semināriem, projektiem un iespējām tajos piedalīties.

Pozitīvi vērtējama doktorantu padomes izveide, kredītpunktu sistēmas ieviešana, kas ļauj doktorantam optimizēt mācībām paredzēto laiku, kārtojot ieskaites, promocijas eksāmenus, gatavojot publikācijas.

Jauninājums – kolokviji, kuros doktorantam ir iespēja konsultēties ar profesoru grupu precizējot disertācijas izstrādē radušos jautājumus, apzinot darba gatavības pakāpi aizstāvēšanai.

Neskatoties uz lielo darba slodzi, institūta docētāji atrod laiku konsultēt jebkuru studentu individuālos jautājumos.

Domājams, ka doktorantūras programmas izveide un kredītpunktu sistēmas izstrāde ir jauns posms institūta attīstībā, jo precizējot prasības, kurām jābūt izpildītām pirms disertācijas iesniegšanas priekšaizstāvēšanai, doktorantam palielinās iespēja sekmīgi sasniegt galamērķi.
2001. gada 1. februāris Aija Kelpša

DOKTORANTES INTAS TIĻĻAS

ATSAUKSME

PAR LU PEDAGOĢIJAS DOKTORA STUDIJĀM

LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta doktorantūrā studijas uzsāku 1998.gada novembrī. Institūta piedāvātā programma un mācību spēki nodrošina doktoranta mērķtiecīgu virzību uz patstāvīgu sava zinātniskā darba izstrādi. Visnotaļ pozitīvi ir tas, ka vienreiz nedēļā doktorantiem ir iespēja noklausīties lekcijas, kas tiek plānotas, pamatojoties uz doktorantu vēlmēm un ierosinājumiem. Šajā dienā var savstarpēji apmainīties gan ar viedokļiem ,gan ar informāciju vai grāmatām, tādējādi veidojas pastāvīga saikne ar citiem kolēģiem.

Doktorantiem ir cieša sadarbība ne tikai ar saviem darba vadītājiem ,bet pie ikkatra institūta pasniedzēja var konsultēties par interesējošiem jautājumiem.

Informatīvas un arī rosinošas ir vieslektoru lekcijas no ASV, Šveices. Vācijas, īpaši jāuzsver ikgadējais prof. Gintera Bēmes (Frankfurtes pie Mainas) sniegums. Vieslektori labprāt piedalās diskusijās ar doktorantiem ,kā arī sniedz konsultatīvu atbalstu.

No šī gada ieviestie kolokviji, kur doktorants dialogā ar institūta pasniedzējiem noskaidro, vai viņa redzējums uz risināmām problēmām nav vienpusīgs un šaurs, tādējādi koleģiālās diskusijās, abpusēji apmainoties ar informāciju, tā paplašinās un bagātinās , rodot ierosmes jaunām perspektīvām problēmu risinājumos.

Katru pavasari institūtā notiek zinātniskie lasījumi, kur doktorantam ir iespēja uzstāties, gūt tieši publiskas uzstāšanās pieredzi, iepazīstināt citus ar savu pētījumu, kā arī izteikt un pamatot savu viedokli .

Kvalitatīvas izmaiņas šajos lasījumos ir notikušas ar šī gada starptautisko simpoziju, kurā piedalījās arī doktoranti no Vācijas un ASV, kas savukārt ļāva gūt starptautisku salīdzinājumu doktorstudijām.

Tā kā nenoliedzami pastāv problēmas ar doktorantu rakstu publikācijām, tad institūts mērķtiecīgi risina šis problēmas, pieaicinot speciālistus no zinātniskajiem izdevumiem, kas informē par prasībām, kādiem jābūt iesniedzamajiem rakstiem (piemēram , simpozija ietvaros uzstājās Inta Rozenvalde izdevuma “LZA Vēstis” redaktore) ,kā arī veidojot starptautisko simpoziju rakstu krājumus.

LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta doktorantūras studiju laikā , darbojoties kopā ar citiem doktorantiem gan sava darba vadītājas profesora grupā ,gan sadarbojoties ar citu profesoru grupām, es guvu zinātniskās darbības pieredzi, kas visnotaļ palīdz mana pētījuma tapšanā, kā arī izjust pozitīvo gaisotni, kas valda institūtā.
2001.gada 15.maijā Inta Tiļļa