Latvijas universitātes
STUDIJU SATURS UN ORGANIZĀCIJA
Yüklə 1,43 Mb.
|
- Bu səhifədəki naviqasiya:
- Imatrikulācijas sistēma LU Pedagoģijas doktorantūrā, tāpat kā LU
- Pedagoģijas doktorantūras Padome izstrādā Pedagoģijas doktora
- 2000./2001.gadā doktorantu programmu ir beiguši 17 doktoranti: divi
- Lai novērtētu LU Pedagoģijas doktora studiju programmas kvalitāti un
STUDIJU SATURS UN ORGANIZĀCIJALU Pedagoģijas doktora studiju programma ir izstrādāta saskaņā ar“Augstskolas likumu”, likumu “Par zinātnisko darbību”, “Izglītības likumu”, LU Satversmi, LU doktorantūras Nolikumu (skat. pielikumu Nr.6), LU Doktora studiju programmu (skat. pielikumu Nr.7), “Nolikumu par promocijas kārtību un kritērijiem” (MK 06.04.99. noteikumi Nr. 134), “Nolikums par promociju LU” (skat. pielikumu Nr.8), un apstiprināta LU doktorantūras Padomes sēdē 27.08.99., LU PPI Domes sēdē 31.08.99., LU Zinātnes padomes sēdē 27.10.99. un LU Senāta sēdē 29.11. 99.STUDIJU SATURS Pedagoģijas doktora studiju programmas saturs veidots starpdisciplīnu integrācijas un dabiskajā harmonijā – kultūras, filozofijas, psiholoģijas, politikas, ekonomikas un pedagoģijas dialogā, attīstot zinātnes plurālismu, kas balstās uz
Programmas (144 KP) galveno daļu veido individuāls pētījums kādā no pedagoģijas apakšnozarēm (100 KP) un pētījumu rezultātu publicēšana (15 KP). Paralēli individuālajiem zinātniskajiem pētījumiem programma paredz teorētiskās studijas (13 KP), ko novērtē promocijas eksāmenos (6 KP), un profesora asistenta praksi (10 KP) (skat pielikumu Nr.1.). Patstāvīgais pētnieciskais darbs izvēlētajā pedagoģijas apakšnozarē (100 KP) ir pabeigts, ja patstāvīgā teorētiski un metodiski pamatota empīriskā pētījumā ir iegūti zinātniski oriģināli un pārbaudīti rezultāti, kas balstās uz vēsturiskās pieredzes un mūsdienu prakses zinātnisku analīzi. Pētnieciskā darba rezultāti tiek spriesti PDP, kura pieņem lēmumu par promocijas darba virzīšanu uz aizstāvēšanu. Promocijas darba formas var būt disertācija, monogrāfija vai zinātnisko darbu kopa. Promocijas darbam autors pievieno zinātnisko publikāciju sarakstu. Zinātnisko darbu kopa iesniedzama pilnā apjomā. Promocijas eksāmenam pedagoģijā un izvēlētajā apakšnozarē (skat.pielikumu Nr.2) var pieteikties, ja uzrakstīts promocijas darba ievads un teorētiskā daļa. Doktorantiem tiek piedāvāti teorētiskie kursi par pedagoģijas zinātnes jaunākajām teorijām, pētījuma metodoloģiju, īpašu uzmanību veltot pētījumu kvalitatīvajām un kvantitatīvajām metodēm (skat. pielikumu Nr.3), kas palīdz sagatavoties promocijas eksāmenam. Piedāvāto kursu saturs un formas ir dinamiskas, atbilstošas jaunākajām teorijas un prakses atziņām, sabiedrības attīstības vajadzībām un pedagoģijas zinātnes attīstības prioritāriem virzieniem (skat. pielikumu Nr.9) Doktorantiem ir nodrošināta konsultatīva palīdzība darbā ar datorizētām programmām, jaunāko tehnoloģiju izmantošanā, pētījuma datu apstrādē un darbam internetā . Pedagoģijas doktora programmas saturs pilnībā atbilst LU Doktora studiju programmas veidošanas prasībām (skat. pielikumu Nr.7, 10. pantu) un salīdzināma ar dažām citām doktora studiju programmām Eiropas valstīs, tas ir daudz plašāks. Eiropas universitāšu praksē ir ļoti dažādi strukturētas Pedagoģijas doktora studiju programmas. Bieži vērojama tendence specializēt programmu kādā konkrētā pedagoģijas apakšnozarē, piemēram, skolas pedagoģijā. Dažās universitātēs - otrādi, visām humanitārajām, kā arī sociālajām zinātnēm tiek veidota vienota Doktora studiju programma, piemēram, Tībengenes, Stokholmas un Odenses Universitātē (skat. pielikumu Nr.10). Doktora studiju programmas ilgums parasti netiek ierobežots. Netiek noteikts arī teorētisko kursu apjoms kredītpunktos, ja doktorants ir apguvis pilnu universitātes akadēmisko studiju programmu. Kaut gan LU Doktorantūras padomē tika diskutēts par doktora studiju, tajā skaitā Pedagoģijas doktora studiju programmu, šaurāku specializāciju, tam būtu jāpaliek pietiekoši plašam un vairākas zinātnes integrējošam. Bez tā nav iedomājama pāreja uz izglītības pedagoģisko vērtīborientāciju. Piemēram, negatīvi vērtējami pētījumi priekšmeta didaktikās, kuri nav saistīti ar pedagoģisko mērķorientāciju, līdz ar to neizprotot mācīšanos kā individuālu procesu un individuālas attīstības iespējas sadarbībā ar citiem. Diemžēl programmu salīdzināšanu var veikt tikai ar jau izstrādātajām programmām. Lai gan ir labi zināms fakts, ka Eiropas universitātēs notiek reformas, kuru mērķis ir ievērojami izmainīt programmu saturu. Jau tagad redzamas dažas satura nepilnības, piemēram, studiju saturā nepieciešams iekļaut mediju pedagoģiju. Tādēļ šobrīd pedagoģijas doktoru studiju ietvaros tam tiek pievērsta īpaša uzmanība, lai nākotnē sagatavotu kvalificētu mācībspēku šīs pedagoģijas apakšnozares attīstībai. Studiju satura pašnovērtējuma gaitā tika novērsti arī citi programmu satura trūkumi. Mācību satura anotācijas tika paplašinātas ar jaunām tēmām un teorijām, kuras doktoranti apspriež semināros, piemēram, starpkultūras un bilingvālās izglītības jautājumi, kas ir sociālās pedagoģijas pētījumu priekšmets LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā u. c. Lai gan dažu profesoru darba slodze pārsniedz plānoto, (tā šobrīd pārsniedz 1400 stundas gadā, neieskaitot viņu konsultatīvo un eksperta darbību visu līmeņu izglītības iestādēs pedagoģijas “renesanses” laikmetā un Latvijas izglītības reformas gaitā), iepriekšminētie kursi tika iekļauti 2000./2001. doktora studiju programmā. STUDIJU ORGANIZĀCIJA Studiju reglamentācija Uz doktora studijām pedagoģijā var pretendēt pedagoģijas maģistri vai tiem pielīdzinātu kvalifikāciju ieguvušie humanitāro un sociālo zinātņu programmu absolventi (skat. pielikumu Nr.1, 6, 7).
apakšnozarēs. Uzņemšanas komisiju pēc Pedagoģijas doktorantūras padomes (PDP) priekšlikuma apstiprina LU Zinātņu prorektors. Komisiju veido uz vienu kalendāro gadu. Pedagoģijas doktora studiju programmā atbilstoši LU uzņemšanas noteikumiem (skat.pielikumu Nr.7, 6.pantu) uzņem konkursa kartībā personas ar maģistra grādu pedagoģijā vai psiholoģijā, kā arī ar augstāko akadēmisko vai profesionālo izglītību, kas pielīdzināma maģistra akadēmiskās izglītības līmenim. Ar citās nozarēs iegūto maģistra grādu uzņem personas ar vismaz divu gadu pedagoģiskā darba pieredzi. Uzņemšanas komisija analizē pretendentu iesniegtos dokumentus; organizē individuālās pārrunas ar katru pretendentu; novērtē pretendenta darba atbilstību pedagoģijas zinātnes apakšnozares attīstības strateģijai (skat.pielikumu Nr.11) un ierosina PPI doktorantūrai argumentētu priekšlikumu par pretendenta uzņemšanu vai noraidīšanu Pedagoģijas doktora studiju studiju programmā (pretendenta konkursa anketu un iesmieguma formu skat. pieliekumā Nr.12).
doktorantūrā, kopumā ir vienkārša, tai nav birokrātiska rakstura. Pārrunas ar pretendentiem notiek dialoga veidā, meklējot individuālo un neatkārtojamo katrā, tās palīdz noskaidrot viņu zinātnisko potenciālu un kompetenci.Studiju organizācija LU Atbilstoši LU Doktora studiju programmai (skat. pielikumu Nr.7, 7.pants), Pedagoģijas doktora programma paredz divus studiju veidus
Pedagoģijas doktora studijas ilgst 3 – 4 gadus, kuros doktoranti apgūst Pedagoģijas doktora studiju programmu (PDSP) 144 kredītpunktu (KP) apjomā. Pilna laika klātienes studijas ilgst 3 gadus, nepilna - 4 gadus. Pilna laika klātienes studijas – tas ir 52 nedēļas gadā (40 stundas nedēļā), no tām 48 ir darba un 4 atvaļinājuma nedēļas. Nepilna laika klātienes studijas - tas ir 36 darba nedēļas gadā (40 stundas nedēļā). Programmas apguvi doktorants plāno patstāvīgi, konsultējoties ar zinātnisko vadītāju. Ir iespēja strādāt ar diviem zinātniskajiem vadītājiem, kā arī konsultēties ar citu nozaru profesoriem LU un citās Latvijas un ārzemju universitātēs. Doktorants, konsultējoties ar darba zinātnisko vadītāju un ņemot vērā apakšnozares profesoru ieteikumus (skat. pielikumu Nr.1) izstrādā studiju individuālo plānu visam studiju laikam (skat. pielikumu Nr.16). Par studiju un pētniecības darba rezultātiem pilna un nepilna laika klātienes doktoranti atskaitās 1 reizi gadā Pedagoģijas doktorantūras Padomes sēdē, kur atbilstoši LU Doktora studiju programmai tiek pieņemts lēmums par rezultātu atbilstību individuālajai studiju programmai (skat. pielikumu Nr.17). Dati tiek ievadīti vienotā Latvijas Universitātes informācijas sistēmā (LUIS). Atskaites pozitīvais vērtējums ir pamats studiju turpināšanai nākamajā semestrī. Studijām beidzoties, attiecīgās pedagoģijas apakšnozares profesora organizētā seminārā, pieaicinot nepieciešamos ekspertus, tiek izvērtēti un apspriesti studiju un pētnieciskā darba rezultāti un pilnas studiju programmas (144 kredītpunkti) izpilde, un tiek pieņemts lēmums ar ieteikumu virzīt darbu uz aizstāvēšanu pedagoģijas doktora grāda (Dr. paed.) iegūšanai attiecīgajā pedagoģijas apakšnozarē vai turpināt promocijas darba pilnveidošanu (skat. pieliekumu Nr. 18). Dati tiek ievadīti vienotā Latvijas Universitātes informācijas sistēmā (LUIS). Ja vērtējums ir negatīvs, doktorantam ir iespēja 3 mēnešu laikā novērst trūkumus. Studiju organizācija LU PPI Struktūrvienība nodrošina iespējas programmas pilnai apguvei. Doktoranti veic ar promocijas darba izstrādi saistīto pētniecību pēc individuālā plāna profesora vai asociētā profesora vadībā, plānojot promocijas darba izstrādi, sagatavošanos promocijas eksāmeniem un profesora asistenta praksi. Aktuālo pedagoģijas un starpzinātņu teorijas un prakses, zinātniskā pētījuma metodoloģijas un metožu apguvei un promocijas darba rezultātu apspriešanai tiek organizētas:
Pēc Pedagoģijas doktorantūras Padomes izstrādātā gada studiju plāna lekcijas vai doktorantu semināri Pedagoģijas doktora studiju programmā tiek organizēti katru nedēļu, kolokviji un zinātniskie semināri profesoru vadībā katru mēnesi, konference, pedagoģiskie lasījumi vai doktorantu simpozijs vienu reizi gadā (skat. pielikumu Nr. 3). Svešvalodu prasmi doktoranti pilnveido LU Valodu centrā pēc individuālā plāna. Konsultatīvās individulālas nodarbības ar zinātnisko vadītāju un nozaru profesoriem no LU, citām universitātēm Latvijā un ārzemēs pēc doktorantu individuālā plāna. Studiju procesā doktoranti tiek plaši iesaistīti institūta zinātniski pētnieciskajā darbā kopā ar docētājiem, maģistrantiem un studentiem profesoru vadītās pētnieku grupās, veicot profesora asistenta praksi:
Salīdzinot ar citiem Pedagoģijas doktora programmu īstenošanas veidiem, esošā programmas organizācija ir atšķirīga. Citu universitāšu (piemēram, Odenses Universitātes Dānijā ) Doktora studiju programmas tiek realizētas 2-3 dienu semināros 2 reizes mēnesī vai iknedēļas vienas dienas semināros un vasaras divnedēļu skolās. Tāda organizatoriskā struktūra būtu iespējama arī Latvijā, ja valstī būtu vairāk kā 5 profesori un 23 asociētie profesori visām pedagoģijas augstskolu visu līmeņu akadēmiskajām pedagoģiskās izglītības programmām un daļa no tiem varētu strādā tikai Pedagoģijas doktora programmā. Šādai programmas organizācijai ir būtiskas priekšrocības, jo tas ļauj arī citu valstu doktorantiem apmeklēt doktora studijas, ja tam būs nepieciešamais finansējums. Vienlaikus Latvijas doktorantiem tas radīs papildus grūtības, kas saistītas ar ģimenes problēmām (atšķirībā no citu valstu studējošajiem doktorantūrā, Latvijas doktoranti pārsvarā ir ģimenes cilvēki, bet nepilna laika studējošajiem ir darba saistības) un uzturēšanos Rīgā.
AKADĒMISKAIS PERSONĀLS Pedagoģijas doktora studiju programmu nodrošina Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas un psiholoģijas institūts (PPI) ciešā sadarbībā ar LU zinātniskajiem institūtiem un fakultātēm (Pedagoģijas fakultāte, Moderno valodu fakultāte, Filoloģijas fakultāte), Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un Latvijas Augstākās izglītības padomi (LAIP):
ASOCIĒTIE PROFESORI
DOCENTI
Pedagoģijas doktora studiju programmas realizēšanas kvalitāti un promocijas darbu zinātnisko vadību nodrošina augsts institūta zinātniskais potenciāls (CV skat. pielikumā Nr.4). Kopš 1993. gada pieci LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta pedagoģijas doktora studiju mācībspēki ir ieguvuši pedagoģijas habilitētā doktora grādu. četri no viņiem 1997. gadā ir ievēlēti savas apakšnozares profesora amatā, divi – asociētā profesora amatā (Akadēmiskā personāla zinātnisko izaugsmi skat. 1. – 6. att.):
Visi profesori un asociētie profesori piedalās starptautiskos projektos un sadarbības programmās ar Latvijas un ārzemju augstskolām un universitātēm (skat. pielikumu Nr.19). Institūta darbībā regulāri un ilgstoši piedalās speciālisti no citāmaugstskolām un rietumvalstu universitāšu profesori.Visi LU Pedagoģijas un psiholoģijas profesori un asociētie profesori ir doktorantu zinātniskā darba vadītāji un promocijas darbu recenzenti savā pedagoģijas zinātnes apakšnozarē.
LU Doktora studiju programmas direktors ir Zinātņu prorektors, administratīvo doktorantūras vadību realizē Doktorantūras nodaļa (skat. pielikumu Nr.6). Studiju norisi vada Pedagoģijas doktorantūras Padome, kuras sastāvu iesaka LU PPI Dome un apstiprina LU Zinātņu prorektors.
asociētie profesori: 1. Dr.habil.paed., prof. Z. Čehlova 2. Dr.habil.paed., asoc. prof. T. Koķe 3. Dr. paed., asoc. prof. A. Krūze 4. Dr.habil.paed., prof. A. Kopeloviča 5. Dr.habil.paed., prof. I. Maslo 6. Dr.habil.paed., prof. A. Špona 7. Dr.habil.paed., prof. I. Žogla
Pedagoģijas doktora studiju norisi vada Pedagoģijas un psiholoģijas institūta Domes apstiprināts Pedagoģijas doktora studiju programmas direktors un pedagoģijas apakšnozaru profesori. Reizi divos gados Dome veic kompleksu programmas apguves analīzi un pašnovērtējumu. PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS AR MATERIĀLIEM UN INFORMATĪVAJIEM RESURSIEM Latvijas Universitātes bibliotēka ir pieejama ikvienam pedagoģijas doktorantam. LU pedagoģijas doktoranti var izmantot arī Latvijas Akadēmisko bibliotēku, Svešvalodu bibliotēku un Latvijas Nacionālo bibliotēku. No 1996. līdz 1998. gadam LU bibliotēka, pateicoties valsts un ārvalstu finansējumam, tika papildināta ar jaunām mūsdienīgām zinātniskām grāmatām un žurnāliem latviešu valodā un svešvalodās (angļu, vācu, krievu un citās). Valsts projekta ietvaros tiek veidota starpbibliotēku automatizētās informācijas sistēma, kas nodrošinās Latvijas bibliotēkās uzkrātās informācijas ātru un ērtu pieejamību.
bezmaksas nosūtīšana bibliotēkām, t. s. LU bibliotēkai. Iztulkotas un tiek tulkotas vairākas ārzemju autoru nozīmīgas grāmatas psiholoģijā un pedagoģijā. Tulkojumu prioritāti nosaka augstskolu mācībspēki. Arī tulkošanas un rediģēšanas darbus veic augstskolu docētāji. 1998. gadā tas tika veikts ar Sorosa fonda – Latvija (SFL programmas “Pārmaiņas izglītībā”) atbalstu. LU bibliotēkā ir pieejami starptautiskie žurnāli izglītības attīstības un skolotāju izglītības jomā: “Comparative education”, “Eiropean journal of education”, “Journal of information technology for teacher education” un “Teaching in higher education”. Tajos var iegūt informāciju par
LU bibliotēkā ir pieejams līdzīga satura žurnāls Latvijā -“Skolotājs”. Vienotā Latvijas datorizētā tīkla ietvaros LU pedagoģijas doktorantiem ir iespēja izmantot internetu, kā arī ir pieejama ISI datu bāze LAB. Lai gan iespējas ir paplašinājušās, tomēr rodas arī vairākas problēmas, kuras pakāpeniski tiek novērstas. Piemēram, Krievijas nozīmīgo autoru darbu fonds, kas arvien plašāk tiek izmantots Eiropas zinātniskajā pētniecībā, bet līdz 1998. gadam bija grūti pieejams, ir sakārtots un tiek paplašināts. Grūti pieejami ir Latvijas autoru darbi, kuri ir rakstīti līdz 1996. gadam nerecenzējamos vietējos izdevumos. Līdzīga situācija ir ar Latvijas pedagogu ārzemju publikācijām līdz 1996.gadam. Tās bieži vien ir pieejamas tikai vienā eksemplārā LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta profesoru bibliotēkā. Dažu darbu tulkojumi ir nekvalitatīvi un neatbilst oriģināliem. Oriģinālo darbu iepirkšana ir dārgāka par darbu tulkošana. Šo problēmu var novērst, izmantojot ārzemju universitāšu bibliotēkas, ar kurām LU ir sadarbības līgumi. Toties pedagoģijas doktorantiem šobrīd ir iespēja lasīt jaunāko zinātnisko literatūru didaktikā vācu valodā Gētes institūta pasniedzēju fondā; SFL programmas “Pārmaiņas izglītībā” bibliotēkā ir pieejama visa pamatliteratūra starpkultūru izglītībā, bilingvālajā izglītībā, metodiskā literatūra angļu un latviešu valodā. Ar LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta ārzemju partneru palīdzību ir sarūpēta jaunākā zinātniskā literatūra pedagoģijā vācu valodā, tiek abonēts žurnāls “Pedagoģija”. Doktoranti plaši izmantoto profesoru personisko bibliotēku grāmatas. Šī problēma tiek risināta ar interneta starpniecību (tiek veikta plānotā LU pieslēgšanās bibliotēku fondiem, piemēram LU PPI un Leipcigas Universitātes kopprojekta ietvaros). Taču minētās problēmas ir raksturīgas ne tikai Pedagoģijas doktorantūrai, tās ir valsts mērogā risināmas problēmas. Bibliotēku fonda uzlabošana un bibliotēku datorizācija ir Latvijas izglītības un zinātnes prioritārie stratēģiskie darbības virzieni. Šajā jomā jau ir ieguldīti ievērojami līdzekļi, un to paredzēts sakārtot līdz 2005. gadam.PROGRAMMAS FINANSIĀLAIS NODROŠINĀJUMS Pedagoģijas doktora studijas tiek finansētas no valsts budžeta stipendijas veidā pilna laika studējošajiem. Ir iespējams uzņemt doktorantus ar augstskolu nosūtījumu un finansējumu un par fizisko personu līdzekļiem, kā arī saņemot valsts kredītu. Plaši šo iespēju izmanto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola. 70% no maksājumiem saņem struktūrvienība docētāju algām un infrastruktūras attīstībai. 30% tiek izmantoti doktorantu līdzdalības nodrošināšanai starptautiskajās konferencēs (ceļa izdevumu segšanai) un norēķiniem ar LU (komunālie pakalpojumi, bibliotēka un izdevniecība, investīcijas programmas). Pastāv iespēja konkursa kartībā iegūt LZP grantus, studēt par personisko vai juridisko personu un fondu līdzekļiem. Doktorantiem ir pieejamas plašas iespējas iegūt ārvalstu stipendijas daļējām vai pilnām pedagoģijas doktora studijām ārvalstīs, kā arī granti un citi projekta finansējumi, kurus nodrošina zinātniskais vadītājs. Sadarbības projekta ietvaros ar Tībengenes Universitāti ir veikts divu pedagoģijas doktorantu pētnieciskais darbs, pēc pilna laika doktora studijām Vācijā ir aizstāvēts promocijas darbs par jauniešu vērtīborientācijām starptautiskajā salīdzinājumā, un ir radītas iespējas vēl 2 – 3 pedagoģijas doktorantiem daļēji apgūt doktora studiju programmu un aizstāvēt promocijas darbu Tībengenes Universitātē. Katru gadu doktoranti saņem pētnieku stipendijas konferencēm, zinātniskajiem semināriem un simpozijiem. Līdz šim tas ir daļējs ārzemju finansējums ar doktorantu personisko līdzfinansējumu, kam nav juridiski stabila pamata. Lai šo praksi nostiprinātu, ir nepieciešams patstāvīgs iekšzemes finansējums. Kopš 1992. gada LU pedagoģijas doktoranti piedalās Ziemeļvalstu Ministru padomes piedāvātajās stipendiju programmās pētnieciskā darba veikšanai (2 doktoranti), un kopš 1994. gada pēc līguma parakstīšanas ar Dānijas Izglītības ministriju LU pedagoģijas dortorantiem ir iespēja 44 mēnešus izmantot stipendijas doktora studijām un pētnieciskajam darbam Dānijā (1 doktorants ir saņēmis divu gadu stipendiju doktora programmas paralēlai apguvei Dānijā). Sākot ar 1993. gadu tiek atbalstīti Vācijas akadēmiskā apmaiņas dienesta stipendiāti dažāda veida un termiņa pētnieciskajam darbam. 1994. gadā parakstītais starpvaldību līgums ar ASV un Izraēlu ļauj pedagoģijas doktorantiem izmantot arī šo valstu pētniecisko studiju finansējuma iespējas. No 2001. gada paredzēta doktorantu apmaiņa starp LU un Leipcigas Universitāti Sokrates programmas ietvaros.
2000./2001.gadā LU Pedagoģijas doktoranturā studē 96 doktoranti, no tiem 17 ir pilna laika klātienes doktoranti un 79 nepilna laika klātienē (skat. 7.- 8.att.): 7.att. Pedagoģijas doktorantu skaits 1998. – 2000. gadā
2000./2001.gadā doktorantu programmu ir beiguši 17 doktoranti: diviir ieguvuši pedagoģijas doktora grādu pedagoģijas doktora studiju laikā, septiņi ir izpildījuši pilnu pedagoģijas doktora studiju programmu, ar septiņiem studējošiem tika lauzts līgums materiālu saistību nepildīšanas dēļ. Viens doktorants atskaitīts pēc paša vēlēšanās. Atbirums ir saistīts ar Pedagoģijas promocijas padomes darbības pārtraukšanu laikā no 1999.gada jūlija līdz 2000.gada jūlijam Augstākās izglītības reformas gaitā.Lai novērtētu LU Pedagoģijas doktora studiju programmas kvalitāti unatbilstību doktorantu interesēm un vajadzībām, 1999./2000. studiju gadā tika veikts kvalitatīvs pētījums ar intervijas palīdzību. Vērtējot pedagoģijas doktora studiju programmu nozaru pedagoģijā, doktoranti uzskata, ka tās saturs pilnībā atbilst viņu profesionālajām un zinātniskajām vajadzībām:“… iegūstu zināšanas, kuras izmantoju savā pedagoģiskajā darbībā, un iegūstu impulsu pētnieciskajai darbībai. Īpaši noderīgas ir atziņas psiholoģijā un spēju teorijā, kā arī apgūstu jaunās metodes skolas pedagoģiskā procesa individualizācijai.” “… pētniecisko metožu apguve ļauj mērķtiecīgi veikt pētījumu, izmantojot gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās metodes…” “ Audzināšanas teorija un metodika humānās pedagoģijas skatījumā palīdz izprast un īstenot pedagoģiskajā procesā orientāciju uz cilvēka attīstību prāta, jūtu un gribas vienotībā personalizācijas, socializācijas un kulturalizācijas procesā. “ 1999./2000. gada LU Pedagoģijas doktora studiju programma kvalitatīvi atšķiras no iepriekšējos gados īstenotās. Ja iepriekšējos gados lekcijas dominēja kā studiju pamatforma, tad 1999./2000. gadā akcents tika likts uz patstāvīgo pētniecisko darbību doktorantu un docētāju sadarbībā: “… kā skolēnam vajag palīdzēt tikai tad, kad viņš to prasa, izvirzot jautājumus, tā arī doktora studijās docētāji problēmsituācijās rosināja mūs, izvirzot jautājumus, patstāvīgi un sadarbībā ar docētājiem kopīgi meklēt atbildes uz tiem…” Sadarbību ar zinātnisko vadītāju doktoranti vērtē kā labu, jo “…vadītājs, izvērtējot padarīto, rosina patstāvīgiem meklējumiem …” Dažiem doktorantiem, kas strādā pedagoģisku darbu, būtu nepieciešama viena brīva diena nedēļā ,jo ir grūtības ar nodarbību regulāru apmeklēšanu. Nodarbību apmeklēšanu doktoranti uzskata par nepieciešamu, jo tas ļauj viņiem iegūt jaunāko zinātnisko informāciju, dalīties savā pieredzē, apmainīties ar zinātnisko literatūru, gūt atbildes uz jautājumiem un būt piederīgiem zinātniskajai apritei. Īpaši augstu tiek vērtēta iespēja piedalīties LU PPI Domes sēdēs, kuras ir atklātas, promocijas darbu pirmsaizstāvēšanā un institūta zinātniski pētnieciskajā darbībā. Kaut gan jāsecina, ka pēdējos gados doktoranti arvien mazāk izmanto šo iespēju, jo šogad promociju darbu izskatīšana bieži notika citās dienās, kad doktoranti aizņemti pedagoģiskajā darbā. Tādēļ pēc doktorantu ierosinājuma arī Promocijas padomes sēdes nākamajā gadā tiek pārceltas uz doktorantu studiju dienu - ceturtdienu. Doktoranti ierosināja rīkot tematiskas diskusijas ar PPI docētāju un vieslektoru piedalīšanos profesoru grupu semināros un kolokvijos. Tādēļ, sākot ar 1999./2000. gadu, doktora studiju B daļā tika piedāvāti profesoru semināri un kolokviji. Agrāk studenti deva priekšroku lekcijām, bet tagad viņi aktīvi piedalās diskusijās gan ar Latvijas zinātniekiem, gan profesoriem no citām valstīm. Doktora studiju programmas novērtēšanai 2000. gada rudens semestrī un atkārtoti 2001.gada pavasara semestrī tika aptaujāti doktoranti. Anketā tika iekļauti 10 jautājumi, lai novērtētu programmas kvalitāti un atbilstību katra doktoranta interesēm (skat. pielikumu Nr. 22). Visi respondenti uzskata, ka programma apmierina viņu akadēmiskās un zinātniskās vajadzības pilnībā vai daļēji. Gandrīz visi respondenti savās anketās ir minējuši docētājus: Z.Čehlovu, T. Koķi., A. Lasmani, I. Maslo, A. Šponu, A. Vorobjovu un I. Žoglu, turklāt katrs ir minējis arī savu vadītāju, kas rosināja domāt un darboties patstāvīgi sadarbībā “docētājs – doktorants”. Liela daļa respondentu uzsver, ka šī sadarbība tiek realizēta visās nodarbībās. Kā lielāko guvumu no LU PPI doktoranti uzskata promocijas darba izstrādes zinātnisko nodrošināšanu, ievadot literatūras izpētē un analīzē, iegūto rezultātu analīzē, zinātniskā aparāta izveidē, doktorantu zinātniskās izaugsmes veicināšanu, sekmējot zinātnisko domāšanu un saskarsmes pieredzi, pārmaiņu izpratni un iedvesmu jaunām idejām, kā arī personīgos kontaktus. No ārzemju vieslektoriem - valodas prasmes pilnveidošanas iespējas, studijas ārzemēs. Pozitīvas atsauksmes par vieslektoru sniegumu ir devuši tikai tie respondenti, kuri ir individuāli konsultējušies pie vieslektoriem. Doktoranti savās atbildēs ir vērtējuši tikai vieslektoru sniegumu nodarbībās, bet nav vērtējuši šo lektoru darbu doktorantu promocijas darbu recenzēšanā un doktorantu apmaiņas programmas organizēšanā. Izvērtējot doktorantu atbildes uz anketas jautājumiem kopumā, var secināt, ka:
Plānojot studijas nākamam studiju gadam, priekšlikumi tiks ņemti vērā.
Pedagoģijas doktora grāds ir nozīmīgs no tautsaimniecības attīstības viedokļa, jo vēsturiskajā kontekstā 21. gadsimts Latvijā ir humāno un garīgo vērtību laiks. Līdz ar vēsturiskajām, ekonomiskajām un politiskajām izmaiņām vienmēr mainījusies audzināšana, tās mērķis un līdzekļi. Vēl nesenā pagātnē audzināšanas mērķis bija sabiedrība, bet cilvēks - līdzeklis tās attīstībai. Jaunās paaudzes ideāli un vērtības saistās ar demokrātisku sabiedrību, kur augstākā vērtība ir humāna, vispusīgi un harmoniski attīstīta personība. Mainās audzināšanas paradigma. Priekšplānā izvirzās konverģence, garīga integrācija, sadarbība un saprašanās, ko praksē sekmē audzināšana. Šo problēmu risināšanai nākotnē tiek gatavoti topošie pedagoģijas doktori. Latvijā darbojas vairākas pedagoģiskās augstskolas, pedagoģijas kursi ir ietverti vairāku augstskolu studiju programmās, tajā skaitā Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā, Policijas akadēmijā, Tehniskajā universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē u.c. augstākajās mācību iestādēs, ieskaitot privātās. Interese par pedagoģiju un vajadzība pēc cilvēkzinātnēm un kvalificētiem mācību spēkiem pieaug. 21. gadsimtā Eiropā Pedagoģijas doktora studijām ir pieaugoša prioritāra nozīme. Tas saistīts ar izglītības un audzināšanas kā sociālu parādību pārkārtošanos konkrētās valstīs, pārejot uz patstāvīgas un sadarboties spējīgas personības vērtīborientāciju multikulturālā sabiedrībā. To nosaka valstu savstarpējo attiecību demokratizācija, ekonomiskā, kultūras un politiskā sadarbība. Šodien sabiedrības un pedagoģijas zinātnes attīstības vajadzības izvirza jaunu pieeju doktoru studijām pedagoģijā. Pedagoģijas teorijas attīstību Latvijā nodrošina zinātniskā pētniecība. Par pedagoģijas zinātnes centru pamatoti uzskata Latvijas Universitāti, kas nodrošina studijas Pedagoģijas doktorantūrā (skat.9.-11.att.):
No 1993. līdz 1999. gadam promocijas darbus aizstāvējuši 62 pētnieki, iegūstot pedagoģijas doktora grādu, 13 strādā Latvijas Universitātē un veikuši lielu darbu Latvijas augstskolu mācībspēku zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšanā: 29 doktori ir citu Latvijas augstskolu docētāji, doktora zinātnisko grādu ir ieguvuši 11 skolotāji, 2 Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki (skat. pielikumu Nr.21). Pašnovērtējuma ziņojums apspriests paplašinātās pašnovērtējuma komisijas sēdē 2000.gada 12. oktobrī (skat.pielikumu Nr. 23, 24).
APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA ___________doktorantūras LU PPI padomes sēdē ___ ___ ___ Domes sēdē 31.08.99. protokola Nr.____________ protokola Nr.1 DP priekšsēdētājs Domes priekšsēdētāja _______________________ ___________________ (paraksts) (parsksts) APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA LU Zinātnes padomes sēdē LU Senāta sēde _____ _____ __________ _____ _____ ________ protokola Nr.____________ lēmuma Nr._________ Zinātņu prorektors Senāta priekšsēdētājs _______________________ ___________________ (paraksts) (parsksts)
SATURS 2 III. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA 13 2 II.STUDIJU SATURS UN ORGANIZĀCIJA 5 Imatrikulācijas sistēma LU Pedagoģijas doktorantūrā, tāpat kā LU 9 doktorantūrā, kopumā ir vienkārša, tai nav birokrātiska rakstura. Pārrunas ar pretendentiem notiek dialoga veidā, meklējot individuālo un neatkārtojamo katrā, tās palīdz noskaidrot viņu zinātnisko potenciālu un kompetenci. 9 Institūta darbībā regulāri un ilgstoši piedalās speciālisti no citām 15 augstskolām un rietumvalstu universitāšu profesori. 15 Pedagoģijas doktorantūras Padome izstrādā Pedagoģijas doktora 16 Lai gan iespējas ir paplašinājušās, tomēr rodas arī vairākas problēmas, kuras pakāpeniski tiek novērstas. Piemēram, Krievijas nozīmīgo autoru darbu fonds, kas arvien plašāk tiek izmantots Eiropas zinātniskajā pētniecībā, bet līdz 1998. gadam bija grūti pieejams, ir sakārtots un tiek paplašināts. Grūti pieejami ir Latvijas autoru darbi, kuri ir rakstīti līdz 1996. gadam nerecenzējamos vietējos izdevumos. Līdzīga situācija ir ar Latvijas pedagogu ārzemju publikācijām līdz 1996.gadam. Tās bieži vien ir pieejamas tikai vienā eksemplārā LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta profesoru bibliotēkā. Dažu darbu tulkojumi ir nekvalitatīvi un neatbilst oriģināliem. Oriģinālo darbu iepirkšana ir dārgāka par darbu tulkošana. Šo problēmu var novērst, izmantojot ārzemju universitāšu bibliotēkas, ar kurām LU ir sadarbības līgumi. Toties pedagoģijas doktorantiem šobrīd ir iespēja lasīt jaunāko zinātnisko literatūru didaktikā vācu valodā Gētes institūta pasniedzēju fondā; SFL programmas “Pārmaiņas izglītībā” bibliotēkā ir pieejama visa pamatliteratūra starpkultūru izglītībā, bilingvālajā izglītībā, metodiskā literatūra angļu un latviešu valodā. Ar LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta ārzemju partneru palīdzību ir sarūpēta jaunākā zinātniskā literatūra pedagoģijā vācu valodā, tiek abonēts žurnāls “Pedagoģija”. Doktoranti plaši izmantoto profesoru personisko bibliotēku grāmatas. Šī problēma tiek risināta ar interneta starpniecību (tiek veikta plānotā LU pieslēgšanās bibliotēku fondiem, piemēram LU PPI un Leipcigas Universitātes kopprojekta ietvaros). Taču minētās problēmas ir raksturīgas ne tikai Pedagoģijas doktorantūrai, tās ir valsts mērogā risināmas problēmas. Bibliotēku fonda uzlabošana un bibliotēku datorizācija ir Latvijas izglītības un zinātnes prioritārie stratēģiskie darbības virzieni. Šajā jomā jau ir ieguldīti ievērojami līdzekļi, un to paredzēts sakārtot līdz 2005. gadam. 18 STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS: 34 STUDIJU PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS UZDEVUMI: 34 NOSACĪJUMI PEDAGOĢIJAS DOKTORA STUDIJU UZSĀKŠANAI: 35 PROGRAMMAS SATURS UN APJOMS: 35 STUDIJU NORISE 37 37 PRASĪBAS PROGRAMMAS APGUVEI 38 PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS RESURSI 38 Docētāji 53 Aīda Krūze 53 Tatjana Koķe 53 Tatjana Koķe 53 Dieter Schulz 53 Aivars Lasmanis 53 Aivars Lasmanis 53 Aivars Lasmanis 53 Aivars Lasmanis 53 Kolokviji 53 Zinātniskie semināri 54 Zinātniskā diskusija 55 Sadarbība ar starptautiskām 65 Dzimšanas vieta: Rīga 74 Zinātniskās publikācijas: 35 74 Mācību literatūra: 17 74 Disertācijas 1 74 Citas publikācijas 4 74 Pieņemts izdošanai 2000. gadā 75 Curriculum Vitae 82 PIELIKUMS Nr.5 90 Parametra nosaukums 91 LZP – Latvijas Zinātnes padome 103 1.Vispārīgie jautājumi 103 2.Promocijas darbs un eksāmeni 103 3.Promocijas padomes izveidošana 104 4.Promocijas padomes darbība 104 5.Promocijas kārtība 105 6.Zinātnisko grādu pielīdzināšana (nostrifikācija) 106 7.Promocijas padomes darba apmaksa 107 Apakšnozare 117 Ievēlēti 117 amatā 117 Izmaiņas. 117 Struktūrvien. 117 Kandidē- 117 jošs 117
asoc.prof. 117 PEDAGOĢIJAS NOZARES PROFESORU SAGATAVOŠANAS 118 UN ASOCIĒTO PROFESORU VĒLĒŠANU GRAFIKS LU 118 Apakšnozare 118 Docenti, kuri 118 Doktoranti 118 Doktorantūras pretendenta I E S N I E G U M S 122 VĀRDS, UZVĀRDS 122 IESNIEGUMA IZPILDĪŠANAS DATUMS 20___. g. _____. _______________ 122 VIENOŠANĀS 123 PIELIKUMS līgumam No ________ 124 VIENOŠANĀS No________ 124 vārds, uzvārds 124 "APSTIPRINĀTS" 125 ar LU 2000.gada 13. oktobra rīkojumu Nr. 1/100 125 LĪGUMS 128 LĪGUMS Nr. ________ 129 par doktora studijām Latvijas Universitātē 129 Latvijas Universitāte (turpmāk saukta - LU) prorektora ________________________ personā, kurš rīkojas saskaņā ar Satversmi no vienas puses, un 129 LĒMUMS 137 Eksmatrikulēt ________________________________________________ nozares programmas 137 PEDAGOĢIJAS ZINĀTNĒ AIZSTĀVĒTIE PROMOCIJAS DARBI 148 Sēdes vadītāja: prof. Ausma Špona 158 Prorektores studiju darbā Anitas Peteres 165 Prorektore studiju darbā 165
VISPĀRĪGĀS NOSTĀDNES Latvijā darbojas vairākas pedagoģiskās augstskolas, kur pedagoģija ir studiju priekšmets. Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā, Policijas akadēmijā, Tehniskajā universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē u.c. augstākajās mācību iestādēs, ieskaitot privātās, tiek piedāvāti studiju kursi pedagoģijā. Pieaug sabiedrības pieprasījums pēc cilvēkzinātnēm, interese par pedagoģiju un vajadzība pēc kvalificētiem mācību spēkiem. Pedagoģijas zinātne Latvijā ir sekmīgi attīstījusies pēdējā gadu desmitā, aizstāvētas pedagoģijas doktoru un habilitēto doktoru disertācijas, tomēr joprojām pilnībā netiek apmierinātas augstskolu augošās vajadzības pēc kvalificētiem mācībspēkiem. Vēl arvien pedagoģijas kursus augstskolās, tajā skaitā arī pedagoģiskajās, lasa docētāji bez pedagoģijas doktora grāda. Augstskolu studiju programmās pedagoģijas kursiem joprojām ir atvēlēts salīdzinoši neliels stundu skaits, un tās neatklāj pedagoģijas zinātnes attīstības virzienus. Pētījumi pedagoģijā, zinātniskās publikācijas ir ļāvušas izveidot Latvijas pedagoģijas zinātņu sistēmu ar savu izveidojušos teoriju un praksi. Sociālais pieprasījums, pedagoģijas zinātnes un prakses attīstības pašreizējais līmenis rada nepieciešamību pēc PEDAGOĢIJAS DOKTORA studiju programmas un to apakšprogrammu attīstības. Zinātniski pētnieciskā pedagoģiskā izglītība ir aplūkojama kā pamats tālākai patstāvīgai pētīšanai. Tās apguve sekmētu kā augstskolas mācībspēku sagatavošanu, tā arī jaunas zinātnieku paaudzes veidošanos, kas nākotnē nodrošinātu pedagoģijas zinātnes tālāku attīstību. Pedagoģijas doktora studiju programma tika izstrādāta LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā, izskatīta un apstiprināta LU Pedagoģijas doktorantūras padomes sēdē (protokols Nr.1, 27.08.1999.), LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta Domes sēdē (protokols Nr.1, 30.08 1999.), LU Zinātnes padomē (protokols Nr.2, 27.10.1999.) un LU Senātā 1999.gadā (Senāta sēdes protokols Nr. 153, 29.11.1999.). Yüklə 1,43 Mb. Dostları ilə paylaş:
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
tudiju forma
