Latvijas universitātes

STUDIJU NORISE

Pedagoģijas doktora studiju programma ir trīsgadīga. Pilna laika klātienes studijas – tas ir 52 nedēļas gadā (40 stundas nedēļā), no tām 48 ir darba un 4 atvaļinājuma nedēļas. Nepilna laika klātienes studijas ilgst četrus gadus, tas ir 36 darba nedēļas gadā (40 stundas nedēļā).
Studiju norisi vada Pedagoģijas doktorantūras Padome, kuras sastāvu iesaka LU PPI Dome un apstiprina LU Zinātņu prorektors. Reizi divos gados Dome veic kompleksu programmas apguves analīzi un novērtējumu.
Doktorants, konsultējoties ar darba zinātnisko vadītāju un ņemot vērā apakšnozares profesoru ieteikumus, izstrādā individuālo studiju realizācijas plānu visam studiju laikam.

Pedagoģijas doktora studiju programma paredz šādu promocijas darba izstrādes gaitu pēc individuāli izstrādāta plāna profesora vai asoc. profesora vadībā:

1. 
   posms
   

• 
  Bibliogrāfijas veidošana.
  
• 
  Izmantoto terminu vārdnīcas izveide un kategoriālā aparāta precizēšana.
  
• 
  Ievada izstrādāšana .
  

• 
  Metožu izvēle un kalibrēšana.
  
• 
  Pētījuma teorētisko pamatu izstrāde.
  

2. 
   posms
   

• 
  Datu iegūšana un apstrāde (eksperimentālais pētījums).
  
• 
  Rezultātu apraksts un analīze.
  
• 
  Promocijas eksāmens vispārīgajā pedagoģijā un apakšnozarē.
  

3. 
   posms
   

• 
  Darba noformēšana.
  
• 
  Darba apspriešana PDP.
  

Konsultatīvās nodarbības, doktorantu semināri un kolokviji profesoru vadībā notiek 1 reizi

nedēļā pēc Pedagoģijas doktorantūras Padomes izstrādātā gada studiju plāna (skat. pielikumā Nr.3). Svešvalodu prasmi doktoranti pilnveido LU Valodu centrā.
Studiju procesā doktoranti tiek plaši iesaistīti institūta zinātniski pētnieciskajā darbā, profesoru

vadībā piedaloties pētnieku grupās, kuras veido docētāji, doktoranti, maģistranti un studenti.

PRASĪBAS PROGRAMMAS APGUVEI

Par studiju un pētniecības darba rezultātiem pilna un nepilna laika klātienes doktoranti atskaitās 1 reizi gadā Pedagoģijas doktorantūras Padomes sēdē, kur, atbilstoši LU Doktora studiju programmai, tiek pieņemts lēmums par rezultātu atbilstību individuālajai studiju programmai. Atskaite un pozitīvs vērtējums ir pamats studiju turpināšanai nākamajā semestrī.

Studijām beidzoties, attiecīgās pedagoģijas apakšnozares profesora organizētā seminārā, pieaicinot nepieciešamos ekspertus, tiek izvērtēti un apspriesti studiju un pētnieciskā darba rezultāti un pilnas studiju programmas (144 kredītpunkti) izpilde, par ko tiek pieņemts lēmums ar ieteikumi virzīt darbu uz aizstāvēšanu pedagoģijas doktora grāda (Dr. paed.) iegūšanai attiecīgajā pedagoģijas apakšnozarē vai turpināt promocijas darba pilnveidošanu.

PROGRAMMAS ĪSTENOŠANAS RESURSI

Programmas realizēšanā iesaistītie mācību spēki ir Pedagoģijas un psiholoģijas institūta profesori, asociētie profesori un docenti. Pedagoģijas doktora studiju programmas realizēšanas kvalitāti un promocijas darbu zinātnisko vadību nodrošina augsts LU PPI zinātniski metodiskais potenciāls (CV skat. pielikumā Nr.4):

PROFESORI

1. 
   Dr.habil.paed., prof. Z.Čehlova
   
2. 
   Dr.habil.psych., prof. Ā.Karpova
   
3. 
   Dr.habil.paed., prof. I.Maslo
   
4. 
   Dr.habil.paed., prof. A.Špona
   
5. 
   Dr.habil.psych., prof. M.Vidnere
   
6. 
   Dr.habil.paed., prof. I.Žogla
   

ASOCIĒTIE PROFESORI

1. 
   Dr.habil. paed., asoc. prof. T.Koķe
   
2. 
   Dr. paed., asoc. prof. A.Krūze
   
3. 
   Dr. paed., asoc. prof. I.Tunne
   

DOCENTI

1. 
   Dr.paed., doc. I.Ķestere
   
2. 
   Dr.biol., doc. I.Kraukle
   
3. 
   Dr.psych., doc. I.Krūmiņa
   
4. 
   Dr.paed., doc. A.Lasmanis
   

Atsevišķi speciālisti tiek pieaicināti no citām LU struktūrvienībām un Latvijas augstskolām. Institūta darbībā regulāri piedalās rietumvalstu universitāšu profesori.

Visi LU Pedagoģijas un psiholoģijas profesori un asociētie profesori ir doktorantu zinātnisko darbu vadītāji un promocijas darbu recenzenti savā pedagoģijas zinātnes apakšnozarē.
Latvijas Universitātes bibliotēka ir pieejama jebkuram pedagoģijas doktorantam. LU pedagoģijas doktoranti var izmantot arī Latvijas Akadēmisko bibliotēku, Svešvalodu bibliotēku un Latvijas Nacionālo bibliotēku. LU bibliotēkā ir pieejami starptautiskie žurnāli izglītības attīstības un skolotāju izglītības jomā. Vienotā Latvijas datorizētā tīkla ietvaros LU pedagoģijas doktorantiem ir iespējas izmantotinternetu, kā arī pieejama ISI datu bāze LAB.
Pedagoģijas doktora studijas pilnā laika studējošajiem tiek finansētas no valsts budžeta

stipendijas veidā. LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā ir iespējams uzņemt doktorantus ar citu

augstskolu nosūtījumu un finansējumu. Pastāv iespēja konkursa kārtībā iegūt LZP grantus vai studēt par personisko un juridisko personu un fondu līdzekļiem. Doktorantiem ir pieejamas plašas iespējas iegūt ārvalstu stipendijas daļējām vai pilnām pedagoģijas doktora studijām ārvalstīs, kā arī grantu un citu projektu finansējums, kurus nodrošina zinātniskais vadītājs (Programmas izmaksas 2000./2001.studiju gadā skat. pielikuma Nr.5).
P.S. Korekcijas veiktas 2000.gada septembrī un apstiprinātas Pedagoģijas doktorantūras Padomes sēdē 2000.gada

5.oktobrī, protokols Nr.3.


PIELIKUMS NR.2


PROMOCIJAS EKSĀMENA PROGRAMMA PEDAGOĢIJĀ

PROMOCIJAS EKSĀMENA PROGRAMMA PEDAGOĢIJĀ
1. Pedagoģija kā zinātne, tās priekšmets.

Audzināšana kā sabiedriska un objektīva parādība. Audzināšanas izcelsme un funkcijas. Pedagoģiskais process un tā likumsakarības.

Audzināšana, mācības, izglītība, attīstība kā pedagoģijas pamatkategorijas. Pedagoģijas zinātņu sistēma. Pedagoģijas saistība ar citām zinātnēm. Pedagoģijas avoti. Pedagoģijas pētīšanas metodes. Metodes jēdziens. Vispārteorētiskās metodes, pedagoģijas teorētiskās, empīriskās un statistiskās metodes. Metožu izvēles nosacījumi atbilstoši pētījuma priekšmetam, mērķim un uzdevumiem.
2. Pedagoģijas attīstība pasaulē: vēsture un mūsdienas.

Antīkā pedagoģija. Viduslaiku Eiropa. Pirmās universitātes. Renesanse, humānisms, reformācija.

J.A.Komenskis kā zinātniskās pedagoģijas pamatlicējs, “Lielā didaktika”. M.Monteņa, Dž.Loka, Ž.Ž.Ruso ideju nozīme pedagoģiskās domas attīstībā. 19.gs. vācu klasiskā pedagoģija. Pasaules pedagoģiskā doma 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā. (H.Spensers, Dž.Djui). Reformpedagoģija.

Dažādu filosofisko virzienu ietekme pedagoģijā: ideālisma, marksisma, biheiviorisma, kognitīvisma, liberālisma, konservatīvisma, eksistenciālisma, humānisma u.c.

Dabatbilstības un kultūratbilstības principu attīstība dažādās pedagoģijas koncepcijās. 20.gs. 20. un 30. gadu pedagoģija Latvijā. Mūsdienu pedagoģijas aktuālās teorijas.
3. Cilvēka audzināšanas un attīstības vispārīgas likumsakarības.

Bioloģiskais un sociālais cilvēka attīstībā. Individuālais un vispārīgais bērna attīstībā. Cilvēka audzināšanas un attīstības mijsakarība dažādos vecuma periodos. Cilvēks – galvenā vērtība. Bērna izmaiņas attīstības procesā.

Individualitātes audzināšana pedagoģiskajā procesā. Pedagoģiski psiholoģiskās attīstības teorijas. Audzināšanas, mācību, attīstības mijsakarība. Iedzimtība un vide. Dzīves darbība un personības attīstība. Cilvēks kā subjekts audzināšanā. Cilvēka personības potenciāls un vērtība. Sabiedrības un personības vērtības, normas, ideāli.
4. Audzināšanas vide.
4.1. Spēle kā audzināšanas līdzeklis. Didaktiskās spēles. Spēles efektivitātes nosacījumi.
4.2. Saskarsmes pedagoģija. Saskarsme kā profesionālās pedagoģiskās darbības kategorija. Saskarsme kā darbības veids. Saskarsme kā īpaša pedagoģiskā procesa forma. Cilvēks – Cilvēks audzināšanas procesā. Garīgās mijiedarbības īpatnības pedagoģiskajā procesā. Pedagoģiskā pozīcija mācību un audzināšanas darbībā. Subjekts – Subjekts pozīcija kā saskarsmes pedagoģijas pamats. Dialoģiskais princips audzināšanā.

Darbības teorija pedagoģiskajā procesā.

Personības daudzveidīgā darbība kā personības attīstības pamats. Darbības procesuālais un personības aspekts. Darbības struktūra. Darbības radošais un pārveidojošais raksturs. Paradumi un pašregulācija darbībā. Pedagoģiskās attieksmes kā audzināšanas priekšnoteikums un rezultāts. Situatīvās, paradumu un pašregulācijas attieksmes. Pārdzīvojums, vingrinājumi, refleksija, pašanalīze un pašnovērtējums attieksmju veidošanās procesā. Motīvu noturīgums kā attieksmju veidošanās pamats.
5. Izglītība un kultūra.

Izglītība kā cilvēka iekļaušanās vēstures un kultūras pasaulē līdzeklis. Izglītības modeļi.

Pedagoģiskā procesa organizācija (priekšmetu un kursu sistēma).

Didaktikas būtība. Pedagoģiski psiholoģiskās didaktikas teorijas (attīstošās mācības, kognitīvisms, individualizācija, biheiviorisms u.c.). Pedagoģijas teorijas par izglītības saturu. Satura diferenciācija un brīva izvēle. Alternatīvās skolas.

6.Mācību process, tā organizācija.
6.1. Mācību izziņas darbība kā mācību procesa pamats. Zinātniskās prasības mācību saturam. Darbības cikls kā mācību procesa posms. Komponentu mijsakarību izpēte darbības ciklā kā nosacījums skolēna personības attīstības sekmēšanai. Motīvu problēma mācībās. Kopīga darbība un sadarbība mācībās. Mācīšanas un mācīšanās vienība. Mācību veidi. Problēmmācības. Principu problēma mūsdienu didaktikā. principu problēma vēsturiskā skatījumā.

Mācību procesa likumsakarības. Mācību diagnostika. Skolēna personība pedagoģiskajā procesā: mācīšanās, uzvedības, profesijas izvēles motivācija.

6.2. Mācību metodes un formas.

Mācību metodes jēdziens. Metodes kā sarežģīta pedagoģijas kategorija. Ārējie un iekšējie metodes komponenti. Metožu klasifikācija. Pedagoģiskie nosacījumi, metožu izvēle un apstākļu radīšana to lietošanai. Mācību formu vēsturiskā attīstība. Formu daudzveidība. Stunda kā mācību organizācijas forma. Mūsdienu pedagoģiskās problēmas mācību organizācijā. Personības attīstība mācībās. Stundas struktūra. Individuālais, frontālais un grupu darbs mācībās. Projekti, patstāvīgie darbi un radošie uzdevumi mācībās. Zināšanu un prasmju uzskaite, kontrole un novērtēšana. Novērtējums un pašnovērtējums.

7. Audzināšanas process.
7.1. Audzināšanas procesa būtība un saturs. Audzināšanas mērķi un principi. Audzināšanas procesa vispārīgas likumsakarības. Audzināšanas procesa struktūra. Atbalsta metode. Audzināšanas diagnostika.
7.2. Audzināšanas metodes un formas.

Pārliecināšana ar vārdu un paraugu, darbības vingrinājumi, prasības, uzslavas un sodi u.c., to lietošanas pedagoģiskie nosacījumi. Formu daudzveidība, to atbilstība vecumam un audzināšanas uzdevumam. Audzināšanas likumsakarības. Atbalsta metode.

8. Pedagoģiskā konfliktoloģija un deprivācija pedagoģiskajā procesā.

Konflikta jēdziens pedagoģijā. Konflikts un stress. Konflikta situācijas skolas darbā. Konflikta novērošana pedagoģiskajā procesā.

Deprivācijas novēršana kā demokrātiskas sabiedrības izglītības vērtība. Pedagoģiskais atbalsts - deprivācijas novēršanas galvenais līdzeklis. Deprivācijas nosacījumu tipoloģija: pedagoģiskā atbalsta variativitāte un diferenciācija. Deprivācija mācību procesā kā pedagoģiskās īstenības parādība, kas raksturo skolēnu personības pašattīstības iespēju ierobežojumus.
9. Izglītības monitorings.

Skolu darbības sistemātiska un zinātniska konsultēšana, atbalsts un sasniegumu pašnovērtēšanas rezultātu analīze, izglītības kvalitātes kritēriji.

10. Izglītība un valsts mūsdienu sabiedrībā.

Skolas nozīme cilvēka dzīvē un sabiedrībā. Skolas un skolotāju funkcijas. Skolotājs, viņa statuss pedagoģiskajā procesā un sabiedrībā. Tālākizglītība. Skolvadības teorija un prakse.

Literatūru padziļinātai studēšanai izvēlas doktorants atbilstoši pētāmajai problēmai.

VISPĀRĪGĀS PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARE
Pedagoģija kā zinātne, tās priekšmets.

Audzināšana kā sabiedriska un objektīva parādība. Audzināšanas izcelsme un funkcijas. Pedagoģiskais process un tā likumsakarības. Audzināšana, mācības, izglītība, attīstība, socializācija, iedzimtība un vide, kā pedagoģijas pamatkategorijas. Pedagoģijas zinātņu sistēma. Pedagoģijas saistība ar citām zinātnēm. Pedagoģijas avoti. Pedagoģijas pētīšanas metodes. Metodes jēdziens. Vispārteorētiskās metodes, pedagoģijas teorētiskās, empīriskās un statistiskās metodes. Izvēles nosacījumi atbilstoši pētījuma priekšmetam, mērķim un uzdevumiem.

Pedagoģijas attīstība.

Antīkā pedagoģija. Viduslaiku Eiropa. Pirmās universitātes. Renesanse, humānisms, reformācija. J.A.Komenskis kā zinātniskās pedagoģijas pamatlicējs, “Lielā didaktika”. M.Monteņa, Dž.Loka, Ž.Ž.Ruso ideju nozīme pedagoģiskās domas attīstībā. 19.gs. Vācu klasiskā pedagoģija. Pasaules pedagoģiskā doma 19.gs. beigās 20.gs. sākumā. (H.Spensers, Dž.Djui). Reformpedagoģija.

Dažādu filosofisko virzienu ietekme uz pedagoģiju: Ideālisma, marksisma, biheiviorisma, kognitīvisma, liberālisma, konservatīvisma, eksistenciālisma, humānisma u.c.

20.gs. 20. un 30. gadu pedagoģija Latvijā. Dabatbilstības un kultūratbilstības principu attīstība dažādās pedagoģijas koncepcijās. Mūsdienu pedagoģijas aktuālās teorijas.

Pedagoģiskais process, garīgā mijiedarbība.
Pedagoģiskā procesa organizācija (priekšmetu un kursu sistēma).

Didaktikas būtība.

Pedagoģiski psiholoģiskās didaktikas teorijas (attīstošās mācības, kognitīvisms, individualizācija, biheiviorisms u.c.). Pedagoģijas teorijas par izglītības saturu. Satura diferenciācija un brīvā izvēle. Alternatīvās skolas. Individualitātes audzināšana pedagoģiskajā procesā. Audzināšanas mērķis. Audzināšana kā attīstības sekmēšana. Pedagoģiski psiholoģiskās attīstības teorijas. Audzināšanas, mācību, attīstības mijsakarība. Bioloģiskie un sociālie faktori audzināšanā. Iedzimtība un vide. Dzīves mērķi, dzīvesdarbība un personības attīstība. Cilvēks kā subjekts audzināšanā. Cilvēka personības potenciāls un vērtība. Sabiedrības un personības vērtības, normas, ideāli. Audzināšanas funkcijas, metodes, formas.

Saskarsmes pedagoģija.

Saskarsme kā profesionālās pedagoģiskās darbības kategorija. Saskarsme kā darbības veids. Saskarsme kā īpaša pedagoģiskā procesa forma. Cilvēks- cilvēks audzināšanas procesā.Pedagoģiskā pozīcija mācību un audzināšanas darbībā. Subjekts- subjekts pozīcija kā saskarsmes pedagoģijas pamats. Dialoģiskais princips audzināšanā.

Darbības teorija pedagoģiskajā procesā

Personības daudzveidīgā darbība kā personības attīstības pamats. Darbības procesuālais un personības aspekts. Darbības struktūra. Darbības radošais un pārveidojošais raksturs. Paradumi un pašregulācija darbībā. Pedagoģiskās attieksmes kā audzināšanas priekšnoteikums un rezultāts. Situatīvās, paradumu un pašregulācijas attieksmes. Pārdzīvojums, vingrinājumi, refleksija, pašanalīze un pašnovērtējums attieksmju veidošanās procesā. Motīvu noturīgums kā attieksmju veidošanās pamats.

Audzināšanas metodes un formas.

Pārliecināšana ar vārdu un paraugu, darbības vingrinājumi, prasības, uzslavas un sodi u.c., to lietošanas pedagoģiskie nosacījumi. Formu daudzveidība, to atbilstība vecumam un audzināšanas uzdevumam. Audzināšanas likumsakarības.

Mācību process, tā organizācija.

Mācību izziņas darbība kā mācību procesa pamats. Zinātniskās prasības mācību saturam. Darbības cikls kā mācību procesa posms. Komponentu mijsakarību izpēte darbības ciklā kā nosacījums skolēna personības attīstības sekmēšanai. Motīvu problēma mācībās. Kopīga darbība un sadarbība mācībās. Mācīšanas un mācīšanās vienība. Mācību veidi. Problēmmācības. Principu problēma mūsdienu didaktikā. Principu problēma vēsturiskā skatījumā.

Mācību metodes un formas.

Jēdziens par mācību metodēm. Metodes kā sarežģīta pedagoģijas kategorija. Ārējie un iekšējie metodes komponenti. Metožu klasifikācija. Pedagoģiskie nosacījumi, metožu izvēle un apstākļu radīšana to lietošanai. Mācību formu vēsturiskā attīstība. Formu daudzveidība. Stunda kā mācību organizācijas forma. Mūsdienu pedagoģiskās problēmas mācību organizācijā. Personības attīstība mācībās. Stundas struktūra. Individuālais, frontālais un grupu darbs mācībās. Projekti, patstāvīgie darbi un radošie uzdevumi mācībās. Zināšanu un prasmju uzskaite, kontrole un novērtēšana. Novērtējums un pašnovērtējums.

Izglītība un valsts mūsdienu sabiedrībā.

Skolas loma cilvēka dzīvē un sabiedrībā. Skolas un skolotāja funkcijas. Skolotājs, viņa statuss pedagoģiskajā procesā un sabiedrībā. Tālākizglītība. Skolvadības teorija un prakse.

Literatūra:

1. 
   Dauge A. (1928) Audzināšanas ideāls un īstenība. Raksti par lietišķu paidagoģiju. Cēsis-Rīga.1928
   
2. 
   Dauge A. (1924) Skolas ideja un tautas audzināšanas uzdevumi. Cēsis-Rīga. 1924.
   
3. 
   Gudjons H. (1998) Pedagoģijas pamatatziņas. 4.nod. Pedagoģijas vēsture. Zvaigzne ABC. Rīga. 1998. 83.-123.lpp.
   
4. 
   Karpova A. (1995) Personības un individuālais stils. LU. Rīga. 1995.
   
5. 
   Maslo I. (1995) Skolas pedagoģiskā procesa diferenciācija un individualizācija. RaKa. Rīga. 1995. 172 lpp.
   
6. 
   Pedagoģiskā doma Latvijā līdz 1890.gadam. Antoloģija. Zvaigzne. Rīga 1991.
   
7. 
   Pedagoģiskā doma Latvijā no 1890. līdz 1940.g. Antoloģija. Zvaigzne. Rīga. 1994.
   
8. 
   Pedagoģiskā doma Latvijā no 1940.gada līdz mūsdienām. Rīga. Puse. 1998.
   
9. 
   Pedagoģiskā doma ASV un Lielbritānijā. Sast. T.Koķe. Zvaigzne. Rīga. 1991.
   
10. 
    Students J.A. Vispārīgā paidagoģija. Zinātne un māksla sevis un citu audzināšanā. 1.un2.d. RaKa. Rīga. 1998.
    
11. 
    Zukovs L., Kopeloviča A.(1997) Pedagoģiskā doma Latvijā. RaKa. Rīga. 1997.
    
12. 
    Understanding Pedagogy and its Impact on Leaning. Edited by Peter Mortimore. P.C.P. 1999.
    
13. 
    Mācīšanās ir zelts. Ziņojums, ko Starptautiskā Komisija par izglītību divdesmit pirmajam gadsimtam sniegusi UNESCO. UNESCO.LNK.2000.
    
14. 
    Brinkmann W. Petersen J. (Hrsg.) (1998). Theorien und Modelle der Allgemeinen Paedagogik. Auer Verlag. 1998.
    
15. 
    Koenig E. Zedler P. (1997) Theorien der Erziehungswissenschaft. Einfuehrung in Grundlagen, Methoden und praktische Konsequenzen. Beltz-Deutshcer Studien Verlag..Weinheim 1997.
    
16. 
    Lenzen D. (Hg.) (1997) Erziehungswissenschaft. Rowohlts enzyklopaedie 1997.
    
17. 
    Glöckel H. (1992) Vom Unterricht. Klinkhardt: 1992. - 344 lpp.
    
18. 
    Gudjons H. (1995) Pädagogisches Grundwissen. Rīga: ABC Zvaigzne. 1995.
    
19. 
    Meyers H.. (1991) Unterrichtsmethoden.Theorieband. Cornelsen:1991.
    
20. 
    Galperin, P. (1974). Die geistige Handlung als Grundlage für die Bildung von Gedanken und Vorstellungen. Galperin, P./Leontjew, A.: Probleme der Lerntheorie. 4.Aufl. Volk und Wissen. Berlin 1974
    
21. 
    Galperin, P./Leontjew, A. (1974) Probleme der Lerntheorie. 4.Aufl. Volk und Wissen. Berlin !974
    

Literatūru padziļinātai studēšanai izvēlas doktorants atbilstoši pētāmajai problēmai.

ATTĪSTĪBAS PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARE
SKOLAS PEDAGOĢIJA
Skola

Būtība, vēsture, attīstības tendences.Skolu tipi un modeļi, pārvaldes pedagoģiskais pamatojums, skolas un tās pedagoģiskā procesa atrtīstības prognozēšana. Produktīvās skolas kritēriji. Skola sociālajā struktūrā, sadarbība ar ģimeni un citām sociālajām institūcijām.

Skolas pedagoģija

Pedagoģijas nozare, tās priekšmets, sakari ar citām zinātnēm, izpētes avoti un metodes. Skolas pedagoģijas kategorijas un jēdzieni: audzināšana, darbība, sadarbība, pedagoģiskais process, mācību process, mācīšanās, mācīšana, skolēns, skolotājs, pedagoģiskā procesa organizācija, mērķi, skolēna un skolotāja darbības motīvi, saturs, formas, metodes, pašnovērtēšana, novērtēšana, skola.

Skolas pedagoģiskā procesa likumības, to savstarpējās nosacītības un atkarības attiecības mērķtiecīgā skolēna personībaspašattīstības vadīšanā. Pedagoģiskā procesa mērķu problēma un pēctecība, tā būtība sākumskolā, pamatskolā, vidusskolā.
Skolēns

Sociālais statuss, dzīves darbība, objektīvais un subjektīvais personības attīstībā pedagoģiskajā procesā skolā.

Skolēna attīstības psiholoģisko likumību ievērošana pedagoģiskajā procesā skolā, skolēna personības attīstības konkrētā kultūrvēsturiskā situācija un pedagoģiskā procesa mērķtiecība: skolēna daudzveidīgās darbības bagātināšanās sadarbībā ar skolotāju un skolēniem dabas, lietu un sociālajā vidē, kā rezultātā daudzpusīgi attīstās skolēna personība. Skolēna personības attīstības būtība un problēmas pedagoģiskajā procesā, pedagoģiskās darbības apsteidzošais raksturs personības attīstībā.
Mācīšanās būtība, mācīšanās teorijas, mācīšanās kā mācību procesa komponents.
Skolotājs

Skolotāja izglītība, teorijas un prakses attiecības skolotāju izglītības iegūšanas procesā, profesionālās īpašības un darbība to attīstībā, zināšanas un prasmes.

Metodiskā sagatavotība un saskarsme ar skolēniem, citiem pedagoģiskā procesa dalībniekiem, kompetence un profesionālā pārliecība, kas nosaka mijiedarbības raksturu au skolēnu, veido skolēna attīstības pedagoģisko situāciju.
Skolotāja profesionālā attīstība.
Mācīšana kā mācību procesa komponents, mācīšanas būtība, tās vienotība ar skolēna mācīšanos.
Skolēna un skolotāja darbība un sadarbība

Satura, metožu un organizatorisko formu audzinošais, izglītojošais un attīstošais pamatojums; saskarsmes un skolēna dzīvesdarbības organizācijas raksturojums un teorētiski metodisks pamatojums.

Didaktisko un audzināšanas teoriju, mācību un audzināšanas modeļu analīze, to produktivitātes vērtējums kultūrvēsturiskajā konkrētībā. Mācību organizatoriskās formas un metodes, to vēsturiskā attīstība un tendences. Stunda kā mācību procesa organizācijas pamatforma, tās būtība, variativitāte un dinamiskais raksturs. Metožu klasifikācija un izvēles nosacījumi.
Rezultātu novērtēšana un pašnovērtēšana, novērtējošās darbības būtība, novērtēšanas didaktiskās un audzinošās funkcijas.
PIEAUGUŠO PEDAGOĢIJA

Pieauguša cilvēka psiholoģiskais raksturojums, izglītības vajadzības un iespējas. Pieaugušo pedagoģijas nozīmīgākie jēdzieni. Pieaugušo pedagoģijas likumības. Pieaugušo mācīšanas un mācīšanās teorētiskie modeļi (Freire P., Knowles M., Mezirow J., Kolb D., Jarvis P., ect.). Mācīšanās un mācīšanas metodes un stili pieaugušo izglītībā.

Pieaugušo izglītības ekonomiskie, politiskie un sociālie priekšnosacījumi.
Pieaugušo izglītības organizācijas pieredze Eiropas valstīs un Latvijā: finansēšana un pārvalde. Tālmācības pieredze Eiropā un Latvijā.
Literatūra:

1. 
   Bruner J.S. (1960)The process of Education. Harward University Press. Cambridge, Massachusetts,1960.
   
2. 
   Block J.K. (1971) Mastery Learning: Theory and Practice. Holt, Reinehart and Winston. New York,1971.
   
3. 
   Bandura A. (1986) Social Foundations of Thought and Action. Prentice-Hall. Engelewood Cliffs. New Jersy, 1986.
   
4. 
   Joice B.R., Weil M., Showers B. (1992) Models of Teaching. 4^th end. Prentice Hall. Engelewood Cliffs. New Jersy, 1992.
   
5. 
   Shulman L. (1986) Paradigms and Research Programs in the Study of Teaching: A Contemporary Perspective. In: Wittrock M.(ed.) 1986. Handbook of Research on Teaching. 3^rd end. Macmillan.New York.
   
6. 
   Sulcer-Azaroff B., Mayer G.R. (1994) Achieving Educational Exellence Using Behavioral Strategies. Western Image. San-Marcos. California. 1994.
   
7. 
   Wittrock M.C. (1985) Heuristic Models of Teaching. In Husen T., Postlethwaite T.N.(eds). The International Encyclopedia of education. 1^st end. Pergamon Press. Oxford. 1985.
   
8. 
   Jank W., Meyer H. (1994) Didaktische Modelle. Cornelsen Scriptor,1994.
   
9. 
   Meier H. (1997) Schulpaedagogik. Band 1 und 2 Cornelses Scriptior, 1997.
   

10. Žogla I. (1997) Skolas pedagoģija. ‘’Skolotājs” Nr5, 1997.

11. 
    Gudjons H., Winkel R. (1999) Didaktische Theorien. Bergman+Helbig Verlag. Hamburg. 1999.131 S.
    
12. 
    Kron Friedrich W. (2000) Theorien un Modelle didaktischen Handelns. Grundwissen Didaktik. Wernst Reinhardt Verlag Muenchen Basel. 2000. S. 102 –194.
    
13. 
    Koķe T. (1999) Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes. Mācību apgāds NT. Rīga. 1999.
    
14. 
    Lonstrupa B. (1997) Mācīt pieaugušus ar atklātību. Rīga.1997.
    
15. 
    Urdze T. (1999) Būt, zināt, prast- metodes veiksmīgam darbam ar auditoriju. LPIA. Rīga. 1999.
    
16. 
    Adult Education and the Postmodern Challenge (1997),(ed. Usher R., Bryant I., Johnson R.,). Routledg., London and New York CD-Rom EURYBASE 1997. Brussels
    
17. 
    Jarvis P. (1995) Adult and Continuing Education. Theory and Practice. 2^nd edition, Croom Helm, London&Canberra
    
18. 
    Knowles M. (1990) The Adult Learner: A Neglected Species. Gulf publishing Company, Houston, Texas
    
19. 
    Kolb D. (1984) Experiental learning. Prentice-Hall, Englewood Cliffs, New Jersey
    
20. 
    Mezirrow J. (1991) Transformative Dimensions of Adult Learning. Jossey Bas, San Francisco, California
    
21. 
    Christopher K. Knapper and Arthur Cropley (1998) Lifelong Learning in
    
22. 
    Higher Education. Morgan Page 2000.
    
23. 
    11.Usher R., Bryant I., Johnston R. (1997) Adalt Education and the
    
24. 
    Postmodern Challenge. London and New York Rout Ledge. 1997.
    

Literatūru padziļinātai studēšanai izvēlas doktorants atbilstoši pētāmajai problēmai.

SOCIĀLĀS PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARE
Socializācija un kulturalizācija

Personības attīstība socializācijas un kulturalizācijas procesā. Socializācijas procesa būtība. Socializācijas procesa komponenti un struktūra. Sociālās vajadzības un sociālie motīvi socializācijas procesā. Sociālā mācīšanās, sociālā kompetence un sociālā uzvedība.

Intencionālo socializācijas līdzekļu bērnu, pusaudžu un jauniešu sociālās kompetences un uzvedības veidošanās kritiskā analīze. Integrācija un socializācija.Individuālā un grupālā darbība. Integrācijas procesa būtība. Integrācijas fāzes. Bērnu sociālā integrācija. Pusaudžu integrācija sabiedrībā.

Jauniešu integrācija sabiedrībā. Bērnu invalīdu sociālā integrācija. Cittautiešu integrācija sabiedrībā. Sociālā pedagoga loma socializācijas procesā.

Sociālā pedagogijā kā jauna zinātņu apakšnozare

Sociālās pedagoģijas gadsimts. Sabiedrības zinības, izglītības teorija un sociālās pedagoģijas teorija. Sociālās pedagoģijas attīstība Latvijā. Sociālās pedagoģijas priekšmets, mērķis un uzdevumi attīstībā. Sociālās audzināšanas un sociālās mācīšanās teorijas attīstība. Sociālās audzināšanas un sociālās mācīšanās saturs. Sociālās audzināšanas un sociālās mācīšanās formu un metožu attīstība. Sociālā mācīšanās, sociālā kompetence un sociālā uzvedība.

Mūsdienu intencionālie līdzekļi bērnu, pusaudžu un jauniešu sociālās kompetences un uzvedības veidošanās veicināšanai
Aktuālās sociālpedagoģiskās problēmas.

Skolotāja lomas maiņa bērnu audzināšanā. Sociālā pedagoga/sociālā kuratora darbība. Paaudžu attiecības kā sociālpedagoģiskā problēma. Individualizācija un socializācija. Nabadzība kā sociālpedagoģiskā problēma. Starpkultūru attiecības kā sociālpedagoģiskā problēma.

Starpkultūru un bilingvālā audzināšana un izglītība.

Starpkultūru un bilingvālās izglītības pamatnostādnes.

Bilingvisms sociālpedagoģiskajā aspektā. Starpkultūru un bilingvālās mācības kā personības integrācijas sociālpedagoģiskais līdzeklis. Starpkultūru un bilingvālās izglītības ārvalstu pieredze. Bilingvālās mazākumtautību izglītības koncepcija Latvijā.
Mazākumtautību bilingvālās pamatzglītības programmas.

Literatūra

1. 
   Martin Albert Graf. (1996) Muendigkeit und soziale Anerkennung. Gesellschafts- und bildungstheoretische Begruendungen sozialpaedagodischen Handelns. Weinheim/Muenchen: Juventa. 1996. 216 S.
   
2. 
   Latvijas izglītības koncepcija. Izglītība un kultūra. 1996.gada 1.februāris. Pielikums.
   
3. 
   Latvijas izglītības saturu veidojot. Rakstu krājums. A/S Grāmata. 1922. 5. 31.lpp.
   
4. 
   Liepiņš E. (1995) Izglītības kvalitātes mērījumi. Izglītība un kultūra. 1995.gada 24. augusts. Pielikums: Vispārējā izglītība . 7.-11.
   
5. 
   Prange K. (1996) Ueberlegungen zur Lage der universitaeren Sozialpaedagogik. Erziehungswissenschaft 1996. 7, h. 14, S. 63-73.
   
6. 
   Krumm V. (1997) Ueber die Vernachlaessigung der Eltern durch Lehrer und Erziehungswissenschaft. Plaedoyer fuer eine veraenderte Rolle der Lehrer bei der Erziehung der Kinder. Zeitschrift fuer Paedagogik. H.3/97, S.119-137.
   
7. 
   Mollenhauer K. (1993) Kinder- un Jugendhilfe. Theorie der Sozialpaedagogik - ein thematisch-kritischer Grundriss. Zeitschrift fuer Paedagogik. H. 6/93, S. 870-885.
   
8. 
   Boenisch L. (1992) Sozialpaedagogik des Kindes- und Jugendalters. Eine Einfuehrung. Weinheim: Muenchen. 1992.
   
9. 
   Fatke K., Hornstein W.. Sozialpaedagogik - Entwicklungen, Tendenzen, Probleme. Zeitschrift fuer Paedagogik. H.33/1987, S.589-593.
   
10. 
    Grunwald K., Ortmann F.,.Rauschenbach T, Treptow R. (Hrsg.). (1996) Alltag, Nicht-Alltaegliches und die Lebenswelt. Beitraege zur lebensweltorientierten Sozialpaedagogik. Weinheim: Muenchen. 1996.
    
11. 
    Leibfred S., Petersen P. (Hrsg.). (1995) European Social Policy. Between fragmentation and Integration. Washington (D.C.). 1995..
    
12. 
    Mennenmann H. (2000) Krise als ein Zentralbefriff der (Sozial -) –Paedagogik – eine ungenutzte Moeglichkeit?. Neue Praxis. Zeitschrift fuer Sozialarbeit, Sozialpaedagogik und Sozialpolitik. np 3/2000.207 –226.
    
13. 
    Intergrācija un etnopolitika. LU Filizofijas un socioloģijas institūts&Jumava. Rīga 2000.
    
14. 
    Buchkremer H. (1995) Handbuch Sozialpaedagogik. Dimensionen sozialer und gesellschaftlicher Entwicklungen durch Erziehung.. Darmstadt:Wiss.Buchges. 1995.
    
15. 
    Доэл М., Шардлоу С. (1997) Обучение практике социальной работы. Международный oлыт и перспективы. Аспент лресс. Москва 1997.
    
16. 
    Hall, S. (1999). Kulturelle Identität und Globalisierung. In: K.H.Härnig/R.Winter Widerspenstige Kulturen. Cultural Studies als Herausforderung. S.427.
    
17. 
    Held, J., Riegel, Ch. (1999).``Identitätsstruktion`` und ``Orientierung`` als Konzepte für die Jugendforschung. Projektbeschreibung. 13.4.2000. S. 6.
    
18. 
    Holzkamp, K. (1983). Grundlegung der Psychologie. Frankfurt/M.:Campus.1983.
    
19. 
    Radtke, F.O. (1992). Lob der Gleichgültigkeit. Zur Konstruktion des Fremden im Diskurs des Multikulturalismus. In: Bielefeld, U. (Hrsg.): Das Eigene und das Fremde: Neuer Rassismus in der Alten Welt. Hamburg. S.79.
    
20. 
    Dannenbeck, C., Eßler, F, . Lösch, H. (1999). Herkunft(er) erzählt. Befunde über Zugehörigkeiten Jugendlicher. In: Interkulturelle Bildungsforschung 4: Waxmann. S.93.
    
21. 
    Straub, J. (1998). Personale und kollektive Identität. Zur Analyse eines theoretischen Begriffs. In: Assmann, A. & Friese, H. (Hrsg.): Identitäten. Frankfurt/M.: Suhrkamp. S.102.
    
22. 
    Worchel, S., Morales, J.F., Päez, D., Deschamps, J.C. (Hrsg.). (1998) Social Identity. International Perspectives. London: Sage.
    
23. 
    Wandruszka, M. 1979, S. 334) nach Weller, F.R. (1993). Bilingual oder zweisprachig? Kritische Anmerkungen zu den Möglichkeiten und Grenzen fremdsprachlichen Sachunterrichts. Die neuen Sprachen. 93/2.S 20.
    
24. 
    Meikšane, Dz. (1998) Rīcības stereotipi, identitāte un personības pašizjūta.Personības pašizjūta un identitāte. Rīga: Mācibu apgāds. 193.-198.lpp.
    
25. 
    Plotnieks, I. (1998) Personības pašizjūta un identitāte, to izpētes iespējas. Personības pašizjūta un identitāte. Rīga: Mācibu apgāds. 9.-17.lpp.
    
26. 
    Žermēna K.B., Pūle F. (2001) Sociālais darbs skloā. Prakse, politika un pētījumu perspektīvas. Rīga. Jumava. 2001.
    
27. 
    Plaude I. (2001) Sociālā pedagoģija. Rīga. RAKA 2001.
    
28. 
    Rudņicka Z. (2001) Sociālais pedagogs skolā. Rīga. RAKA 2001.
    
29. 
    Batiņa V. (2001) Rosinot bērna iekšējo pasauli. Rīga. RAKA 2001.
    

Literatūru padziļinātai studēšanai izvēlas doktorants atbilstoši pētāmajai problēmai.

PIELIKUMS NR. 3

LU PEDAGOĢIJAS DOKTORA STUDIJU SEMINĀRI UN KOLOKVIJI 2000./2001.STUDIJU GADĀ

LU PPI PEDADAGOĢIJAS DOKTORA STUDIJU NODARBĪBAS

2000./2001.GADA OKTOBRIM - DECEMBRIM

Mēnesis	Datums	Vieta	Lekcijas/semināri	Docētāji
oktobris	ceturtdiena O5.10 no 9:00 līdz 12::00	252.aud.	Pedagoģijas doktora studiju programma, nodarbības un docētāji. Patstāvīgs pētnieciskais darbs, individuālie plāni, pedagoģiskā prakse, pētnieciskā darba rezultātu izskatīšana profesoru grupās un PDP. Doktorantu lasījumi.Līgumi, kredīta saņemšana,	Prof.Dr.habil.paed. Ausma Špona
	ceturtdiena 12.10 no 9:00 līdz 12::00	252.aud.	Prasības doktora grāda iegūšanai pedagoģijā. Pedagoģijas vēstures pētījumu specifika.	Ass. prof. Dr. paed. Aīda Krūze
	ceturtdiena 19.10 no 9:00 līdz 12::00	252.aud.	Mūsdienu izglītības aktuālie jautājumi.	Ass.prof., Dr.habil.paed. Tatjana Koķe
	ceturtdiena 26.10 no 9:00 līdz 12::00	252.aud.	Pieaugušo izglītības metodoloģija un aktuālie pētījumu virzieni Eiropā un Latvijā.	Ass.prof., Dr.habil.paed. Tatjana Koķe
novembris	ceturtdiena 02.11. no 10:00 līdz 13::00	2.aud.	Eiropas dimensijas pedagoģijā. Starptautiskais zinātniskais seminārs.	Prof.Dr.habil.paed. Dieter Schulz As.prof.Dr.Iris Mortag Leipcigas universitātes pedagoģijas fakultāte
	ceturtdiena 09.11. no 9:00 līdz 12::00	dator-klase	Pētījuma plānošana un norise.	Doc. Dr.paed. Aivars Lasmanis
	ceturtdiena 16.11. no 9:00 līdz 12::00	dator- klase	Pētījuma kvantitatīvās un kvalitatīvās metodes pedagoģijā	Doc. Dr.paed. Aivars Lasmanis
	ceturtdiena 23.11. no 9:00 līdz 12::00	dato-rklase	Darbs ar DB “Eric”.	Doc.,Dr.paed. Aivars Lasmanis
	ceturdiena 30.11. no 9:00 līdz 12::00	dator-klase	Individuālais darbs ar DB.	Doc. Dr.paed. Aivars Lasmanis
decembris	ceturtdiena 07.12. no 9:00 līdz 12::00	252.aud.	Pedagoģijas zinātnes attīstība Eiropā un Latvijā. Pedagoģijas aktuālie pētījumi.	Prof.Dr.habil.paed. Ausma Špona
	ceturtdiena 14.12. no 9:00 līdz 12::00		Pedagoģijas metodoloģija un pētījumu metodes.	Prof.Dr.habil.paed. Ausma Špona