Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola
Yüklə 5,89 Mb.
|
|
Salīdzinot studiju programmas saturu ar citās valstīs esošajām skolotāju programmām, var konstatēt, ka tiek īstenotas vairākas pieejas skolotāju izglītošanā. Sākumskolas skolotāja kvalifikāciju var iegūt apgūstot vispirms bakalaura programmu un turpinot studijas profesionālajā programmā, kā arī vienlaicīgi apgūstot gan profesionālās gan akadēmiskās studiju programmas studiju kursus. 3.tabula Studiju programmu salīdzinājums
Kā redzams tabulā, studiju programmu saturs, prasības programmu uzsākšanai ir līdzīgas. Īpaši to var teikt par Viļņas Pedagoģiskā universitātē realizēto studiju programmu. Savukārt Stokholmas izglītības institūtā realizētā studiju programma dod tiesības apgūt 3-4 pamatskolas mācību priekšmetu saturu un mācīt tos līdz 6. klasei. Nozares teorētiskie kursi cieši saistīti ar praktisko darbu skolā. Programmas konkurētspēju darba tirgū nosaka piešķirtā kvalifikācija, kas dod tiesības jaunajiem speciālistiem mācīt visus mācību priekšmetus no 1.-4.klasei, kā arī specializēties viena mācību priekšmeta mācīšanai no 5.-9.klasei. Augstskola piedāvā izvēlei specializācijas programmas mācību priekšmetiem pamatizglītības 2. posmam s (latviešu valoda un literatūra, latviešu valoda un literatūra mazākumtautību skolām, matemātika, vizuālā māksla, rokdarbi un mājturība, svešvaloda, informātika, sports, sociālās zinības). Analizējot situāciju darba tirgū Latvijas mērogā, var konstatēt, ka nelielajās pamatskolās ir nepieciešamība pēc skolotājiem, kuri var turpināt mācīt kādu no mācību priekšmetiem līdz 9 klasei. Skolu direktori, kuri izvēlas piedāvāt stundas izvēlētās specializācijas ietvaros, uzskata, ka RPIVA absolventi ir apguvuši prasmes attīstīt skolēna spējas, motivēt mācībām, izmantot daudzveidīgas mācību metodes, tādējādi uzsvaru liekot uz mācību procesu, nevis uz mācību priekšmetu.
Izzinot darba devēju domas par studentu profesionālo gatavību patstāvīgam darbam, var spriest par noteiktām zināšanām, prasmēm, attieksmēm, ko students ir apguvis pietiekamā līmenī un ko vēl jāsekmē ar dažādu studiju kursu un aktivitāšu palīdzību.(Skatīt 1.att. 17.lapp. Ar darba devēju atsauksmēm var iepazīties Skolas pedagoģijas katedrā). Aptaujāti 13 darba devēji (skolu direktori un vietnieki mācību darbā. Darba devēju atsauksmes skatīt pielikumā Nr.6) Anketas salīdzinošais pārskats atspoguļots 15.lpp. Skolu direktori atzinīgi vērtē jauno skolotāju akadēmiskās zināšanas, saskarsmi ar bērniem, radošās aktivitātes, labu sagatavotību priekšmetu mācīšanas metodikās. Kā ļoti labu direktori raksturo augstskolas absolventu prasmi veidot saskarsmi ar kolēģiem. Darba devēji uzskata, ka varētu būt labāka sagatavotība klases audzināšanas darbā un darbā ar skolēnu vecākiem, kā arī dokumentācijas izstrādē. Kā nepilnība, ko uzsver darba devēji un labi izprot studenti, veicot savas pedagoģiskās darbības pašanalīzi, (skat.23.lpp). nepietiekošas prasmes diferencēt un individualizēt mācību procesu atbilstoši audzēkņu daudzveidīgajām vajadzībām. Pozitīvi vērtējama darba devēju piedalīšanās Valsts pārbaudījumu norisē. Tas dod iespēju programmas īstenošanas laikā vairāk balstīties uz sadarbību, palīdzot studentiem apgūt prasmes strādāt ar sabiedrību. Turpmākajā programmas īstenošanas laikā lielāka uzmanība jāpievērš pedagoģiskās prakses uzdevumiem saistībā ar mācību procesa individualizāciju, diferenciāciju, skolotāju dokumentācijas izzināšanu. 
1. att. Darba devēju atsauksmes. 4. Studiju programmas novērtējums 4.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi Studiju programmas mērķis un uzdevumi programmas pastāvēšanas laikā ir konkretizēti, ņemtas vērā izstrādātajā Skolotāja profesijas standartā apgūstamās vispārējās un speciālās prasmes, kas nepieciešamas, strādājot sākumskolas klasēs. 1999./2000. 2004./2005.
Programmas analīzes un pilnveides rezultātā konkretizēti uzdevumi, kas virzīti uz Skolotāja profesijas standartā iestrādāto prasmju apguvi, mācību un audzināšanas mijsakarību izpratni, prasmju apguvi sadarbībai ar audzēkņu vecākiem, Akcentēti uzdevumi, kas virzīti uz profesionālo iemaņu apguvi Pamatojoties uz pētnieciskā darba atziņām par integrētās mācības rezultativitāti, paplašināti uzdevumi, kas ietver studentu prasmes atlasīt, izstrādāt integrētu mācību saturu un programmu, balstoties uz priekšmetu standartiem, mācību priekšmetu horizontālo un vertikālo saistījumu, skolēna brīvu, garīgu darbību kā attīstības pamatu. Turpmākajā programmas realizācijas periodā nepieciešams lielāku uzmanību pievērst studentu patstāvīgo studiju prasmju apguvei, veicot daudzveidīgu izzinošu darbību dažādu studiju kursu ietvaros, akcentējot audzināšanas un mācību darba savstarpējo saistību, uzdrīkstēšanos, strādājot ar daudzveidīgajiem priekšmetu standartiem. Kā problēma iezīmējas darbs ar mazākumtautībām masu skolās, viņu vajadzību apmierināšana, nacionālās identitātes saglabāšana, darbs ar sabiedrību. 4.2. Studiju programmas organizācija un praktiskā realizācija Lai pilnveidotu studiju programmas kvalitāti atbilstoši Ministru kabineta standartam par 2. līmeņa profesionālo augstāko izglītību un prasībām Skolotāju profesijas standartā, samazinātu programmas sadrumstalotību, tika pārskatīti un pārstrukturēti studiju kursi visās studiju programmas daļās. Izmaiņas veiktas vispārizglītojošo un nozaru profesionālo kursu sadalījumā un saturā (Pielikums Nr.2 - ar pelēko izcēlumu 1999. gada studiju plānā norādīti studiju kursi, kuru vairs nav programmā, 2005. gada studiju plānā ar pelēko izcēlumu atzīmēti jaunie studiju kursi). Uzskatāmi to var attēlot tabulā. 4.tabula Programmu salīdzinājums.
Pamatojoties uz tendencēm sabiedrībā, aktuāls ir jautājums par mazākumtautību iekļaušanos skolās, sevis bagātināšanu, ņemot vērā daudzveidīgo kultūras mantojumu. Pamatojoties uz pētnieciskā darba rezultātiem, Dr. paed. Z. Anspoka ir izstrādājusi studiju kursu „Bilingvālās mācības pamatizglītībā”. Studenti atzinīgi novērtējuši iespēju papildus sākumskolas skolotāja kvalifikācijai apgūt kādu no specializācijas programmām mācību priekšmetu mācīšanai pamatskolā. Pamatojoties uz studentu aptauju, šobrīd specializācija notiek 8 specializācijas grupās. (Latviešu valoda un literatūra, Vizuālā māksla, Rokdarbi un mājturība, Matemātika, Informātika, Angļu valoda, Sociālās zinības, Sports). Pamatā specializāciju programmu apguve notiek Rīgā. Šobrīd Cēsīs studenti apgūst latviešu valodas un literatūras specializācijas programmu un Alūksnē sporta specializācijas programmu. Par specializāciju programmu saturu un tā apguvi, organizēšanu atbild specializācijas programmas direktors. Personālijas tiek apstiprinātas Senāta sēdē. Gan pamatprogrammas, gan specializāciju programmās nepieciešamās izmaiņas tiek izskatītas Skolas pedagoģijas katedrā un apstiprinātas Pedagoģijas fakultātes domē. Programmas praktiskā realizācija vienlaicīgi ietver programmas kvalitatātes izvērtējumu, kas balstās gan uz docētāju, gan studentu pedagoģiskās darbības izvērtēšanu. .Ir attaisnojusies docētāju individuālajos plānos veiktā nodarbību pašanalīze. Šajā mācību gadā atzinīgi vērtējama katedras ietvaros veiktā analizēto nodarbību pārskata izmantošana labākās pedagoģiskās pieredzes popularizēšanai, kā arī problemātisko jautājumu apzināšanai. Programmas īstenošanas laikā ir mainījušies nosacījumi kontaktstundu un studentu patstāvīgā darba stundu sadalījumam 1kp. ietvaros. Sevi ir attaisnojusi pieeja noteikt vienādu kontaktstundu skaitu 1kp. ietvaros visiem studiju priekšmetiem Pilna laika studijās 1 kp. ietver 16 kontaktstundas. Nepilna laika studijās studējošiem mācības notiek 1 reizi nedēļā. 1kp.ietver 8 kontaktstundas. Diferencētas prasības patstāvīgi apgūstamajiem tematiem pilna un nepilna laika studijās, studentu patstāvīgajiem darbiem tiek atspoguļotas docētāju izstrādātajos studiju kursu aprakstos. Uzsākot docēt studiju kursu, docētāja pienākums ir iepazīstināt studentus ar izstrādātā studiju kursa aprakstu. Ir plānots, ka 2005./2006. studiju gadā studenti ar izvērstiem kursa aprakstiem varēs iepazīties internetā. Studiju programmas praktiskās realizācijas procesā var konstatēt kvalitatīvas izmaiņas gan vispārizglītojošo, gan profesionālās specializācijas kursu ietvaros.
ispārizglītojošie studiju kursi Pamatojoties uz programmas analīzi, studentu ieteikumiem sadarbībā ar Vispārīgās pedagoģijas katedras docētājiem būtiski tika pārskatīts vispārizglītojošo studiju kursu saturs. Tika izstrādāta vienota pieeja visām skolotāju programmām vispārizglītojošo studiju kursu apguvei, kas ir pamatā akadēmisko zināšanu, savas kultūras pieredzes bagātināšanai, pedagoģisko problēmu apzināšanai.
Būtiskās izmaiņas sākumskolas mācību procesā, kas atspoguļotas Pamatizglītības standartā un priekšmetu standartos, ir radījušas nepieciešamību pārskatīt studiju kursu saturu, mācību metodes, sadarbības formas. Tika ieviests jauns studiju kurss - Sociālo zinību saturs un metodika sākumskolā. Tā kā Skolotāja profesijas standartā un Pamatizglītības standartā redzams, ka galvenais uzsvars tiek likts uz skolēna pētnieciska rakstura prasmēm, nodrošinot zināšanu ciešu saistību ar praktisko pētniecisko darbību, būtiska ir mācību spēka kompetence iestrādāt savā studiju kursā prasības, kas sekmētu studentos minēto prasmju apguvi. Katedras ietvaros tika rīkoti vairāki semināri, kuros piedalījās IZM ISEC darbinieki, lai iepazīstinātu ar mācību priekšmetu jauno standartu prasībām un būtiskākajām izmaiņām. Tika pārskatītas studiju kursu programmas, katedras sēdē izskatītas iestrādātās izmaiņas, meklētas jaušanas darba formas. Kā liecina studentu aptauju rezultāti, atzinīgi novērtēti aktīvās prakses pirmajā. nedēļā organizētie praktikumi, kuros vienlaicīgi piedalījās divi docētāji, radot iespēju labāk izprast teorijas un prakses savstarpējo saistību, organizējot integrētu mācību modeli. (Ar aptauju anketām var iepazīties Skolas pedagoģijas katedrā) Studiju kursi studentu radošā potenciāla sekmēšanai Kā liecina aptauju rezultāti, studenti atzinīgi vērtē šādu kursu nepieciešamību sākumskolas skolotāju profesionālo kompetenču apguvei, kas palīdz izprast radošā potenciāla nozīmību savas personības un intelektuālo spēju pilnveidei. (nepilna laika studējošo komentāri.) „Uz 1. nodarbību nācu ar lielu neticību, jāatzīstas arī ar nepatiku, taču pašai par lielu pārsteigumu konstatēju, ka spēju sevī atklāt tik daudz neapzinātu prasmju, kas pilnīgi izmainīja manu skatījumu par skolotāja uzdevumiem sekmējot gan savu, gan skolēnu radošo pieeju dzīvei. Paldies par to.” „Esmu kļuvusi daudz drošāka un pārliecinājusies, ka daudz ko spēju izdarīt. Esmu atklājusi sevī daudzus talantus”
Profesionālās augstākās izglītības standarts paredz 26 kredītpunktus praksēm. Programmas pārveides rezultātā par 4 kp. tika paplašināts prakšu apjoms. Kā jauns prakses veids tika izstrādāta prakse integrētajā mācībā 4 krp. apjomā, akcentējot studenta prasmes izprast veseluma pieeju audzēkņu attīstībai un mācību priekšmetu savstarpējās sakarības mācību satura plānošanā un vadībā. Studentu darbs pedagoģiskās prakses laikā ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas parāda apgūtās kompetences, profesionālo izaugsmi
Programmas direktors iepazīstina ar pedagoģiskās prakses uzdevumiem, prasībām prakses dienasgrāmatas izveidei. Docētāju individuālās konsultācijas, skolu apmeklējums, iepazīšanās ar prakses materiāliem, izvērtējums. Prakses noslēguma konference Studentu sasniegumu izvērtēšana Skolas pedagoģijas katedras sēdēs .
Skolā Līgumu slēgšana ar skolu. Prakses konsultanta iepazīstināšana ar prakses uzdevumiem, studentiem izvirzītajām prasībām. Praktikanta prasmju, zināšanu, attieksmes vērtējums Profesionālo kompetenču pilnveide Personības īpašību pilnveide darbam ar audzēkņiem. Kompetences plānošanā, sadarbībā, izvērtēšanā    
2. att. Pedagoģiskās prakses organizācija Kā redzams attēlā, pedagoģiskās prakses organizēšanā pastāv sadarbība starp programmas direktoru, prakses darba vadītāju, skolu prakses koordinatoru un Skolas pedagoģijas katedras docētājiem. Pozitīvi vērtējami Skolas pedagoģijas katedras organizētie semināri prakses skolotājiem Kā uzskata skolotāji, sadarbības sekmēšanai ir svarīgi izprast augstskolas prasības un reālās iespējas skolā. Studentiem ir iespējams ieteikt pedagoģiskās prakses veikšanai arī savas izraudzītās skolas. Pēc sazināšanās ar skolu mācību pārziņiem, prakses koordinators organizē līgumu noslēgšanu ar skolām (skatīt pielikumu Nr.7), izveido sarakstu, norādot augstskolas piedāvātās prakšu vietas un studentu izraudzītās. Uzsākot praksi, studenti iesniedz skolas administrācijai augstskolas izsniegtu norīkojumu Savukārt prakses beigās skola izsniedz studentam vērtējumu par plānoto uzdevumu izpildi. Galīgo prakses vērtējumu veido prakses materiālu kvalitāte un skolas vērtējums. (Prakses programmas visiem prakšu veidiem atrodas Skolas pedagoģijas katedrā) . Salīdzināšanai pedagoģisko prakšu mērķi un uzdevumi pa studiju gadiem. 1. kurss. Iepazīšanās ar dažāda tipa izglītības iestādēm (2kp.) Mērķis un uzdevumi Gūt priekšstatu par mācību iestāžu tipu daudzveidību, filozofisko pamatojumu, mācību procesa organizācijas īpatnībām.
2. kurss. Mācību procesa vērojumu prakse (2kp.) Mērķis un uzdevumi Radīt izpratni par skolotāja profesionālo kompetenci mācību procesa plānošanā, vadīšanā. Vērot un analizēt mācību procesā (1.-4.) klasēs visās mācību stundās (matemātika, vizuālā māksla, latviešu valoda, rokdarbi, dabas zinības, mūzikas, sports) :
Vērojumus un analīzi atbilstoši prasībām atklāt prakses dienasgrāmatā. 3. kurss. Aktīvā prakse (6kp.) Mērķis un uzdevumi Apgūt prasmi studiju procesā iegūtās zināšanas, prasmes, attieksmes izmantot praktiskā darbā ar skolēniem, sekmējot savu profesionālo kompetenču attīstību.
3. kurss. Prakse integrētajā mācībā (4kp.) Mērķis un uzdevumi Plānot un īstenot integrētos mācību modeļus atbilstoši skolēnu vajadzībām, integrēta mācību satura izveides nosacījumiem, mācību priekšmetu standartiem.
. 4. kurss. Kvalifikācijas prakse (4kp.) Mērķis un uzdevumi Īstenot studenta kā nākamā skolotāja profesionālo, komunikatīvo, kreatīvo kompetenci, plānojot un vadot mācību procesu atbilstoši audzēkņu vajadzībām, strādājot gan pēc stundu, gan integrēta mācību modeļa.
Praksi specializācijā studenti veic 3.,4. kursā. Katrs specializācijas programmas direktors izstrādā uzdevumus praksei, kurus apstiprina Skolas pedagoģijas katedras sēdē. Izstrādātie uzdevumi, norādījumi prakses veikšanai pievienoti specializācijas programmās.(Skatīt 10..pielikumu). Par studentu izaugsmi pedagoģiskās prakses laikā liecina pēc prakses organizēto konferenču saturs un studentu veiktā pašanalīze pilna un nepilna laika studijās. (Pašanalīzes rezultāti atspoguļoti 26.,27.,28.,29.lpp.). Vērtīgas atziņas programmas pilnveidei tika gūtas no studentu veiktā pašvērtējuma pēc pedagoģiskās prakses veikšanas Salīdzinājumam 2002. un 2005. gada veiktā aptauja, kurā studenti novērtēja savas kompetences pedagoģiskās prakses laikā. 3. tabula Studentu skaits aptaujā.
Gan pilna, gan nepilna laika studijās pozitīvi studenti izvērtē apgūtās prasmes mācību metodikās gūtās atziņas izmantot praktiskā darbā ar audzēkņiem, prasmi izvēlēties mācību materiālus atbilstoši audzēkņu vajadzībām. Pēc 2005.gada rezultātiem var konstatēt, ka gan pilna , gan nepilna laika studijās pilnveidojušās studentu prasmes darbam ar normatīvajiem dokumentiem. Ņemot vērā, ka pilnveidoti un apstiprināti visu mācību priekšmetu standarti pamatizglītībai, augstskolu mācību spēki, kuri vada nodarbības mācību priekšmetu satura un metodiku apguvē, šajā mācību gadā īpašu uzmanību veltījuši minēto prasmju apguvei. Salīdzinot 2002. un 2005. gada aptauju rezultātus, var konstatēt, ka grūtības rada prasme izvēlēties mācību saturu atbilstoši audzēkņu vajadzībām un prasme atlasīt un vadīt integrētu mācību modeli. Pēc 2005. gada aptaujas konstatējams, ka nepilnā laikā studējošie praktiķi prasmes plānot mācību saturu atbilstoši audzēkņu vajadzībām ir vērtējuši augstāk nekā pilna laika studenti. Savukārt prasmi organizēt un vadīt integrētu mācību modeli pat nedaudz augstāk novērtē pilnā laikā studējošie. Kā uzskata studenti nepilna laika studijās, pieņemt inovatīvas pieejas dažkārt traucē ierastie stereotipi. Sadarbības pedagoģijas aspekti ne visiem skolotājiem ir pieņemami..
3. att. Pilna laika studējošo pašvērtējuma salīdzinājums 
4. att. Pilna laika studējošo pašvērtējuma salīdzinājums 
5. att. Nepilna laika studējošo pašvērtējuma salīdzinājums 
6. att. Nepilna laika studējošo pašvērtējuma salīdzinājums 4.4. Studentu studiju sasniegumu vērtēšanas sistēma Studentu studiju sasniegumu vērtēšanā iezīmējas vairākas pozīcijas, kurās atklājas gan studentu apgūto zināšanu dziļums, gan prasme teorētiskās atziņas saistīt ar praktisko darbu skolā, gan pētnieciskā darba prasmes. 7.attēlā uzskatāmi parādīti studiju sasniegumu vērtēšanas komponenti    
Docētāju un studentu sadarbība studiju procesā Pārbaudījumi Iesaistīšanās studiju vides pilnveidē Prasme izmantot akadēmiskās zināšanas daudzveidīgās situācijās Dažādu pasākumu organizēšana Studentu klubā Profesionālā gatavība vadīt integrētu mācību modeli. Teorētisko zināšanu saistība ar praktisko darbu skolā. Profesionālo kompetenču izpausme praktiskā darbā ar audzēkņiem pedagoģiskajā praksē Iesaistīšanās pētnieciskajā darbā, kursa darbu, bakalaura darbu kvalitāte 
Piedalīšanās studentu zinātniski pētnieciskajā darbā.  
Programmas īstenošanas laikā daudz strādāts pie tā, lai studiju sasniegumu vērtēšana tiktu skatīta daudz plašāk nekā saņemtie vērtējumi pārbaudījumos. Apgūstot studiju priekšmetu kopu radošā potenciāla sekmēšanai, studenti pozitīvi vērtē kopējo ieskaiti un nepieciešamību pašiem veikt vārdisko izvērtējumu, saskatot ieguldīto darbu un spēju pārvarēt kautrību, sekmējot ticību saviem spēkiem. Ir pilnveidoti kritēriji studentu profesionālo kompetenču izvērtēšanai praksē, rosinot studentus izvērtēt savas apgūtās prasmes. Kursa darbu un bakalaura darba rakstīšanā un aizstāvēšanā ir ieviesta studentu un docētāju sadarbības anketa, tādējādi mobilizējot studentus vairāk plānot savu darbu. Pārstrādājot programmas mērķus un akcentējot Skolotāju profesijas standartā apgūstamo prasmju apguvi, bija nepieciešamība pārskatīt docējamos kursos iestrādātās prasības kursu apguvei un vērtēšanas kritērijus. Mācību spēku uzdevums bija iestrādāt studentu sasniegumu izvērtēšanā noteiktas prasības, kas skaidri parāda, kādas profesionālās kompetences students apgūst, kā tās sasaucas ar nepieciešamajām prasmēm, ko paredz Skolotāju profesiju standarts. Kopš 1999. gada pamatā studiju sasniegumi šajā studiju programmā tiek vērtēti pēc analītiskās vērtēšanas sistēmas. Iepazīstoties ar programmā strādājošo docētāju prasībām ieskaišu, eksāmenu kārtošanai, var konstatēt, ka docētāji ir izstrādājuši savus kritērijus, savu punktu sistēmu un procentuālo sadalījumu atbilstoši apgūstamā studiju kursa specifikai. Tā kā šī pieeja jau tiek īstenota 6 gadu garumā, docētāji katedras sēdēs, programmas direktora rīkotajās kopsapulcēs labprāt dalās atziņās par kritēriju efektivitāti un šīs sistēmas priekšrocībām. Studentu motivēšanai labāk apgūt svešvalodas kā atsevišķs kritērijs izdalīts studentu prasme semināros izmantot literatūru svešvalodās. Pamatojoties uz augstskolas mācību spēku pētījumu rezultātiem par integrētās mācības rezultativitāti 1.- 4. klasēs, valsts pārbaudījums mācību priekšmetu metodikās tika organizēts kā integrēta mācību bloka vadīšana, kur viens no mācību priekšmetiem kļūst par dominanti un students pēc izvēles piesaista vēl divu mācību priekšmetu saturu, veidojot loģiski pamatotu nodarbības modeli Jāatzīmē, ka 2003./2004. studiju gadā igauņu kolēģi no Haapsalu koledžas ieradās iepazīties ar šo pieredzi un atzinīgi to novērtēja. . Pēc pārbaudījuma nokārtošanas studenti anonīmi izvērtē pārbaudes formas lietderību. Ar izvērtējumu var iepazīties Skolas pedagoģijas katedrā. Ieskatam studentu izteikumi: „Tā bija ļoti liela pieredze tīri profesionālajā līmenī. Sevi no malas neredz, tāpēc man bija ļoti svarīgs vērotāju viedoklis. labs izaicinājums savas profesionalitātes pārbaudei. Eksāmena diena bija interesanta, jo varēja vērot citu idejas integrētu nodarbību vadībā. kārtējo reizi pārliecinājos, ka ar vecām metodēm strādājot nav vairs iespējams apmierināt jaunā skolēna prasības. Bija patīkami dzirdēt citu kolēģu vērtējumu un domas.” Pozitīvi vērtējama pašu mācību spēku izaugsme šādu nodarbību vadīšanā, izvērtēšanā un analīzē. Valsts pārbaudījums specializācijā ietver teorētisko un praktisko daļu. Katru gadu teorētisko pārbaudījumu prasības un saturs tiek pārskatīts un apstiprināts katedras sēdē. Pārbaudījuma praktisko daļu vērtē specializācijas programmas direktors kopā ar komisiju un skolotāju, pie kā students atrodas valsts prakses laikā gan pilna, gan nepilna laika studijās. Pēdējā gadā vairāk ir praktizēts studenta profesionālo kompetenču noteikšanai izmantot filmēto stundu ierakstus, jo lielo attālumu dēļ nav iespējams aizbraukt pie visiem studentiem dažādās Latvijas skolās.
Studējošo skaitu skolotāju programmā ietekmē tendences sabiedrībā. Īpaši tas ir jūtams pilna laika studijās, jo skolotāja profesija neierindojas pieprasītāko profesiju skaitā. Savukārt nepilna laika studijās studentu lielais skaits zināmā mērā saistāms ar Ministru kabineta 347. noteikumiem, kas paredz visiem skolotājiem nepieciešamību pēc augstākās izglītības. Šobrīd programmā studē 132 studenti pilna laika studijās, 429 – nepilna laika studijās. Ir samazināta valsts piešķirtā dotācija, šobrīd tā veido tikai 26% no visiem augstskolas ieņēmumiem. Izvērtējot RPIVA finanšu rādītājus laika posmā no 2001. gada līdz 2005. gadam, ir vērojams augstskolai piešķirtās dotācijas apjoma samazinājums par 16%, kas ir aptuveni 100 000 latu. 7. un 8. att. atspoguļotie skaitļi parāda, ka samazinājies studējošo skaits pilna laika studijās, bet nepilna laika studijās studējošo skaita izmaiņas salīdzinājumā ar 2002. gadu ir minimālas. 
8. att. Pilna laika studējošo salīdzinājums 
9. att. Studentu skaita salīdzinājums filiālēs. 4. 6. Studējošo aptaujas un to rezultāti. Studiju procesa izvērtējums ir viens no svarīgākiem studiju programmas kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Katru gadu studenti piedalās dažādās aptaujās. Viens no aptauju veidiem – docētāja aptauja pēc nolasītā kursa. Šīs anketas netiek analizētas katedras sēdē, bet noder docētājam lasītā studiju kursa pilnveidošanai. Vienreiz gadā Studentu parlaments organizē aptaujas. Ar aptauju rezultātiem studenti iepazīstina programmu direktorus un katedru vadītājus. Ikgadējās aptaujas veic arī programmu direktori, lai izzinātu studentu viedokli par studiju satura un mācību spēku profesionalitāti. Pēdējo gadu laikā ir bijuši dažādi meklējumi augstskolas administrācijas anketas izveidē un anketēšanas procesā. 2003. – 2004. gadā studentiem tika piedāvāta anketa, kas bija vērsta uz docējamo studiju kursu izvērtēšanu. Taču, vērtējot docējamā kursa saturu noteiktā punktu sistēmā, nebija iespējams analizēt docētāju profesionālās kompetences noteiktās jomās. Jaunas anketas tika izstrādātas 2004./2005. studiju gadam. Anketas saturs iekļāva vairākas docētāja darba profesionālās jomas.(Skatīt pielikumu Nr. 5 ) Aptauju rezultātu kopējās tendences tiek analizētas Skolas pedagoģijas katedras, Vispārīgās pedagoģijas, Izglītības psiholoģijas, Valodu katedras sēdēs, 2004./2005. studiju gada aptaujā pilna laika studijās piedalījās 99 studenti, nepilna laika studijās-284 studenti no Rīgas un filiālēm (Aptaujas rezultātus skatīt 35.,36.,lpp.). Ar aptaujas rezultātiem var iepazīties Skolas pedagoģijas katedrā. (Anketas saturu skatīt pielikumā Nr. 5.) Kā pozitīva tendence minams studentu izcilais vērtējums pa docētāju zinātnisko un akadēmisko līmeni, lekciju satura atbilstību studiju plāniem gan pilna, gan nepilna laika studijās. Nepilna laika studējošie nedaudz kritiskāk izvērtējuši docētāju darba kvalitāti. Tas izskaidrojams ar studentu motivāciju, attieksmi pret maksas studijām. Vairākās pozīcijās izcilo vērtējumu nomaina vērtējums „ labi.” Ar zemāku vērtējumu studenti ir vērtējuši studentu un docētāju sadarbību nodarbības laikā, domāšanas procesu aktivizēšanu. Šāda veida anketas dod iespēju aptaujā iekļaut visus docētājus, kuri strādā ar konkrētās studiju grupas studentiem. Mācību spēkiem, kuru vērtējums ir augsts, pēc studentu domām ,piemīt: “liela erudīcija”, “spēja aizraut ar savu priekšmetu”, “prasme ieinteresēt”, “apgūstamais priekšmets nepieciešams izvēlētajai profesijai”. Atsevišķās anketās var lasīt : “pārāk sarežģīts vielas izklāsts”, “vienmuļa lekcija”, “grūti uztvert stāstīto”. Jāatzīst, ka dažkārt vērtējumu ietekmē studiju kursa specifika. Lai uzlabotu darba kvalitāti un sekmētu studentu domāšanas procesu aktivitāti, turpmākajā programmas pilnveides procesā lielāka uzmanība dažādos studiju kursos jāpievērš pētnieciska rakstura uzdevumiem, tādējādi vairāk aktivizējot studenta personīgo ieguldījumu kursa apguvē. Pieredzes apmaiņas semināros vairāk jāakcentē daudzveidīgu interaktīvu formu izmantošanas iespējas, sekmējot gan studentu, gan docētāju un studentu sadarbību. 
10. att. Studentu aptaujas rezultāti pilna laika studijās 
11. att. Studentu aptaujas rezultāti Nepilna laika studijās 4.7. Absolventu atsauksmes Absolventu domas par studiju programmu būtiski palīdz pilnveidot to atbilstoši darba devēja vēlmēm un tendencēm. Tabulā apkopotās atbildes sniedz ieskatu absolventu iegūtās izglītības vērtējumā.(Aptaujā piedalījās 31 absolvents)
4.8. Akadēmiskais personāls Programmā strādājošo docētāju kvalitatīvais sastāvs atbilst Augstskolu likumam un Ministru kabineta prasībām Nr. 481. Docētāju personālsastāvs atspoguļots 5., 6., 7. lpp. sadaļā par programmā iesaistīto personālu. 79% programmā strādājošie docētāji ir pamatdarbā , 21% - blakus darbā. 5. tabula Akadēmiskā personāla raksturojums2005. (pamatdarbā strādājošie)
6. tabula Akadēmiskā personāla raksturojums 1999.
Yüklə 5,89 Mb. Dostları ilə paylaş:
|
