Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola

Studiju procesa tehniskais nodrošinājums

	2002./2003. studiju gads
TV	11
Video	8
Kodoskops	19
Ekrāns	18
Videokamera	5
Radiomagnetofons	69
Mūzikas centrs	4
Kopētājs	27
Fakss	12
Multiprojektors	3

Studentiem ir pieejamas datorklases Imantā, Brīvības ielā, filiālēs. Docētāju darba pilnveidei katrā katedrā atrodas dators ar interneta pieslēgumu. Datoru aprīkojums ir pietiekošs, lai studenti varētu ne tikai piedalīties kvalitatīvās nodarbībās, bet arī pildīt uzdotos rakstiskos darbus.

RPIVA bibliotēka

RPIVA bibliotēka, komplektējot savus fondus, par galveno mērķi izvirzījusi augstskolas studiju programmas nodrošinājumu ar literatūru un studiju materiāliem.

Visās filiālēs ir nelielas bibliotēkas, kurās atrodas savs grāmatu fonds. Vietējās bibliotēkas koordinē sadarbību ar RPIVA filiāli . Noslēgti līgumi ar Latvijas bibliotēkām, kas nodrošina iespēju izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus.

Par jaunu grāmatu iegādi lemj bibliotēkas padome. Jāatzīst , ka jāuzlabo katedrām sadarbība ar bibliotēkas vadību, jo docētāju aktivitāte jaunu grāmatu iegādei varētu būt daudz lielāka.
Grāmatu nosaukumu skaits

Pedagoģija	10195
Sabiedriskās zinātnes	9105
Pedagoģija	10220
Lietišķās zinātnes	630
Vispārīgā nodaļa	5920

9.Programmas kvalitātes vērtēšana.

Programmas izvērtēšanai katra mācību gada sākumā fakultātes Domē tiek apstiprināta darba grupa, kurā iekļauti arī studenti. Programmas direktors sastāda programmas izvērtēšanas darba plānu, paredzot programmas izvērtējumu katedras sēdē, fakultātes Domē, Studiju padomē.

Šī gada darba grupā ietilpst programmas direktore Dr.paed. Anita Petere, Sākumskolas pedagoģijas katedras vadītāja Dr. paed. E.Volāne, fakultātes prodekāne Ārija Ansberga , docētāja Ineta Balode 3S studente Aija Zviedre.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola

Pirmsskolas un sākumskolas fakultāte

Sākumskolas pedagoģijas katedra
Profesionālā studiju programma ar integrētu pedagoģijas bakalaura programmu ‘’Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt divus priekšmetus pamatskolā”

Pašvērtējuma ziņojums par 2001./2002. studiju gadu.

Programmas direktore Dr. paed. A. Petere

Ziņojums izskatīts Studiju padomes sēdē

2002.09.09
Studiju prorektore dr.paed. A.Petere

1.Studiju programmas vispārīgs raksturojums

Studiju programmā tiek imatrikulēti pretendenti ar vidējās vispārējas izglītības apliecinošu dokumentu. Pilna laika studijās tiek ņemta vērā vidusskolas atestāta vidējā atzīme, kā arī konkursa „Es būšu skolotājs” 3. kārtas rezultāti. Kā liecina pēdējo gadu pieredze, konkurss ir populārs Latvijas skolās. Pilna laika studijām ar Senāta lēmumu tiek noteikts vietu skaits labākajiem konkursantiem. Papildus, saskaņā ar uzņemšanas noteikumiem, studenti kārto muzikālo dotību pārbaudījumu.

Lai sasniegtu labākus rezultātus pārbaudījumā, studentiem ir iespējams apmeklēt sagatavošanas kursus muzikālo spēju pilnveidei.

Programmu īsteno gan pilna gan nepilna laika studijās Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Saldū, Tukumā,
Mērķis – radīt apstākļus konkurētspējīga skolotāja izglītošanai, kurš spēj savu profesionālo, sociālo un kultūras pieredzi radoši nodot saviem audzēkņiem, sagatavojot tos patstāvīgai dzīves darbībai.

Mērķis pamatā nav mainīts. Lielāks uzsvars tiek likts uz teorijas un prakses savstarpējo saistību

Uzdevumi – nodrošināt studiju vidi, kurā students spētu:

• 
  pilnveidot savu pašattīstības programmu, attīstot savas personības īpašības un skolotāja profesionālās kompetences;
  
• 
  veicināt mūsdienu prasībām atbilstošu pedagoģijas, psiholoģijas un citu zinātņu vērtību pārņemšanu, principu apguvi;
  
• 
  turpināt skolotāju izglītošanas tradīciju veidošanu Latvijā, vienlaikus ievērojot mainīgas sabiedrības vajadzības;
  
• 
  organizēt studiju procesu, kas balstās uz studentu zināšanu, prasmju, attieksmju aktualizēšanu, savas pieredzes bagātināšanu;
  
• 
  attīstīt emocionālo inteliģenci, radošās spējas, māksliniecisko gaumi;
  
• 
  apgūt prasmi veidot integrētu mācību saturu, ņemot vērā skolēnu vajadzības, individuālās īpatnības, prognozējot skolēnu attīstības virzību.
  

Pašattīstības programmu sastāda paši studenti, veidojot savu profesionālo kompetenču mapi. Saglabāta esošā pieredze, ka par studentu darbu ar kompetenču mapi atbild programmas direktors.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka šajā studentu darbā parādās zināms formālisms. Zināmā mērā to var skaidrot ar studentu esošo pieredzi. Studentiem grūtības rada mērķtiecīga savas personības virzības plānošana.

Lai pilnveidotu studentos minētās prasmes, studiju lakā ir plānots sadarboties ar psiholoģijas katedru, meklēt jaunas pieejas iesāktā darba turpināšanai. Sākumskolas pedagoģijas katedrā var iepazīties ar studentu veidotajām kompetenču mapēm.

2. Plānotais rezultāts

Pēc sekmīgi izpildīta studiju plāna, aizstāvētas prakses, nokārtotiem Valsts pārbaudījumiem (integrēts eksāmens pedagoģijā, psiholoģijā, valsts pārbaudījumus mācību priekšmetu metodikā, izvēlēto specializāciju teorētiskā daļa) studentiem tiek piešķirta sākumskolas skolotāja (1. - 4.klasē) kvalifikācija un tiesības mācīt 2 priekšmetus pamatskolā (5. – 9.klasē). Iegūtais diploms ļauj studentiem turpināt studijas maģistrantūrā.

Specializācijas praktisko daļu studenti kārto Valsts prakses laikā , vadot mācību stundas.

3. Studiju programmas saturs un organizācija

Studiju programmas īstenošanā iesaistās docētāji no Sākumskolas pedagoģijas katedras, Pirmsskolas un ģimenes pedagoģijas katedras, Pedagoģijas katedras, Psiholoģijas katedras, Skolvadības katedras, Humanitāro zinātņu katedras, Valodu katedras, Informātikas katedras.

Programmas saturs sakārtots 3 savstarpēji saistītos blokos, kas atspoguļo augstskolas konceptuālās nostādnes skolotāju sagatavošanā.

A bloks – ietver vispārizglītojošos studiju kursus.22kp.

B bloks – ietver skolotāja profesionalitāti veidojošos studiju kursus.112kp.

C bloks - ietver izvēles kursus. Šajā sadaļā plānoti studiju kursi izvēlēto specializāciju pamatskolas mācību priekšmetu mācīšanai.56kp.

Prakse -22kp.

Valsts eksāmeni- 6kp.

A bloka studiju priekšmetos liels uzsvars vēl jo projām likts uz svešvalodu un lietišķās informātikas apguvi. Salīdzinoši ar iepriekšējo studiju posmu nodarbību skaits svešvalodu un lietišķās informātikas apguvē ir samazināts.

Programmas izmaiņas bija nepieciešamas, lai samazinātu lielo kontaktstundu skaitu nedēļā, kas pārsniedz 200 kp. robežu.

( Studentiem ir iespējams svešvalodu un lietišķo informātiku apgūt arī pie izvēles kursiem.)

Izdarītās programmas izmaiņas programmas direktors iesniedz apstiprināšanai fakultātes Domei.

B bloka studiju priekšmetu kopa lielā mērā ir saistīta ar augstskolas koncepcijas atslēgas vārdiem- profesionalitāte, kompetence, inteliģence.

Šajā sadaļā ietilpst pedagoģijas, psiholoģijas studiju kursi, mācību priekšmetu didaktikas, specifiskie studiju kursi, kas raksturīgi RPIVA koncepcijai. Studiju kursā Skolotāja profesionalitāte, studenti analizē savu pašattīstības programmu, skolotāja profesijai nepieciešamo personības īpašību attīstīšanas iespējas. Studiju kursu docē augstskolas rektors Juris Stabiņš.

Pamatojoties uz līdzdalību starptautiskajā projektā, izveidots jauns studiju kurss „Uzņēmības un uzdrīkstēšanās veicināšana” Kursa ietvaros studenti apgūst prasmi novērtēt šo īpašību nozīmību cilvēka dzīvē, kā arī prasmi sekmēt šo īpašību attīstīšanu skolniekos.

Mācību gada laikā pilnveidota radošo pašizpausmju priekšmetu kopas koncepcija, saskaņojot studiju programmas un prasības ieskaitei .Tā kā studenti ļoti atzinīgi novērtējuši šo priekšmetu kopu, radās nepieciešamība iepazīstināt arī pārējos fakultātē studējošos studentus ar 2. kursu studentu veikumu. Ieskaites kārtošana notika radošās dienas ietvaros, kurā studenti demonstrēja savu prasmi izprast māksliniecisko izteiksmes līdzekļu savstarpējo saistību.

Pilna laika studijās nodarbības plānotas katru dienu, nepilna laika studijās studenti studē 1 reizi nedēļā 8 stundas dienā. Pilna laika studijās saglabātas sesijas 2 reizes studiju gadā, bet nepilna laika studijās studenti studē visu studiju gadu, bet pārbaudījumus kārto pēc studiju kursa apguves. Mēģinājumi tika veikti arī pilna laika studijās, taču secinājām, ka kontaktstundu skaits nedēļā šādas pieejas īstenošanai ir par lielu.
Pedagoģiskā prakse

	Prakses nosaukums	Krp	2. kurss		3. kurss		4. kurss		5. kurss
			1.s	2.s	3.s	4.s	5.s	6.s	7.s	8.s
	Iepazīšanās ar dažādu stila izglītības iestādēm	2		2
	Pedagoģiskā prakse – vērojumu prakse	2			2
	Sākumskolas mācību procesa prakse (paralēli studijām)	2				2
	Aktīvā mācību prakse sākumskolā	4					4
	Prakse specializācijās	4						4
	Valsts kvalifikācijas prakse specializācijās	4							4

Par studentu izaugsmi pedagoģiskās prakses laikā liecina pēc prakses organizēto konferenču saturs un studentu veiktā pašanalīze pilna un nepilna laika studijās.

Pilna laika studijās piedalījās 59 studenti, nepilna laika studijās 192 studenti

Tabulā apkopota studentu veiktā pašanalīze par piemītošām prasmēm darbā ar audzēkņiem.

Profesionālo iemaņu analīze.

Kritēriji (pilna laika studijas)	Studentu atbildes %
	Izcili	Labi	Apmierin.
Prasme plānot mācību procesu atbilstoši audzēkņu vajadzībām.	54	43	3
Prasme plānot integrētu mācību procesu	61	38	1
Prasme vadīt integrētu mācību modeli.	59	39	1
Prasme izvēlēties mācību materiālu atbilstoši skolēnu vajadzībām	39	46	14
Prasme radīt atbilstošu mācību vidi	55	42	3
Prasme izmantot mācību metodikās gūtās atziņas praksē.	57	30	13
Prasme strādāt ar normatīvajiem dokumentiem	46	54	0
Prasme veikt klases audzinātāja pienākumus	49	48	3

Kritēriji (nepilna laika studijas)	Studentu atbildes %
	Izcili	Labi	Apmierin.
Prasme plānot mācību procesu atbilstoši audzēkņu vajadzībām.	36	46	18
Prasme plānot integrētu mācību procesu	73	25	2
Prasme vadīt integrētu mācību modeli.	72	27	1
Prasme izvēlēties mācību materiālu atbilstoši skolēnu vajadzībām	35	53	11
Prasme radīt atbilstošu mācību vidi	37	55	8
Prasme izmantot mācību metodikās gūtās atziņas praksē.	26	56	18
Prasme strādāt ar normatīvajiem dokumentiem	26	57	17
Prasme veikt klases audzinātāja pienākumus	21	62	16

Pozitīvi vērtējamas studentu atbildes par apgūtajām prasmēm vadīt un plānot integrētu mācību saturu gan pilna, gan nepilna laika studijās, tas liecina par studentu spēju uzdrīkstēties īstenot jaunas pieejas, radošu skatījumu pedagoga darbā.

4. Studentu studiju sasniegumu vērtēšanas sistēma
Studentu studiju sasniegumus vērtē 10 ballu sistēmā. Studiju kursus, kuru apjoms nav mazāks par 2 kp. parasti vērtē ar eksāmenu. Ieskaites var būt ar vērtējumu un bez vērtējuma. Kā viens no būtiskākajiem kritērijiem ir studentu piedalīšanās nodarbībās gan pilna, gan nepilna laika studijās.

Fakultātes ietvaros tiek strādāts pie analītiskās vērtēšanas sistēmas pilnveides. Docētāji saviem studiju kursiem izstrādā kritērijus, pamatojoties uz punktu sistēmu. Atzinīgi vērtējami kritēriji, kas atsedz studentu sadarbības prasmes.(projektu izstrāde strādājot pārī), aktivitāte grupu darbā.

Lielāka uzmanība kritēriju izvēlē turpmāk jāveltī studentu patstāvīgajām studijām.

Pamatojoties uz augstskolas mācību spēku pētījumu rezultātiem par integrētās mācības rezultativitāti 1.- 4. klasēs, valsts pārbaudījums mācību priekšmetu metodikās tiek organizēts kā integrēta mācību bloka vadīšana, kur viens no mācību priekšmetiem kļūst par dominanti un students pēc izvēles piesaista vēl divu mācību priekšmetu saturu, veidojot loģiski pamatotu uz integrētā satura un prasmēm bāzētu nodarbības modeli 80 minūtēm. Valsts pārbaudījumu komisija ierodas skolās un iepazīstas ar studentu veikumu.

Pozitīvi vērtējama mācību spēku izpratne šādas pieejas īstenošanā un saskaņotās prasības, kas nodrošina objektīvu vērtēšanu.

Valsts eksāmenu prasības, eksāmena jautājumus izskata un apstiprina fakultātes Dome .

5. Studējošie
Studējošo skaita ziņā būtiskas izmaiņas nav konstatējamas. Analizējot konkursa rezultātus pilna laika studijām var konstatēt, ka samazinājusies vēlme jauniešiem apgūt skolotāja profesiju, savukārt nepilna laika studijās studējošo skaits salīdzinot ar iepriekšējo studiju gadu samazinājies par 23 studentiem

Studējošie	Skaits
Rīga Pilna laika studijas	149
Rīga Nepilna laika studijas	123
Alūksne	39
Bauska	33
Cēsis	89
Kuldīga	45
Tukums	32
Madona	27
Kopā	388

Studējošo atsauksmes
Studentu aptaujas organizē fakultātes ietvaros fakultātes administrācija. Anketas saturu izskata fakultātes dekanātā. Pēc anketēšanas Sākumskolas katedras sēdē tiek analizētas kopējās tendences, bet docētāji individuāli tiek iepazīstināti ar iegūto informāciju.

Studentu aptauju anketas glabājas Sākumskolas katedrā. Savas profesionālās kompetences izzināšanai no studenta viedokļa docētāji bieži izmanto dažāda veida anketas gan aicinot studentus izvērtēt kādu konkrētu nodarbību, gan lekciju ciklu kopumā.

Ar prieku var konstatēt, ka studenti ļoti atzinīgi novērtē daudzu programmā strādājošo docētāju kompetences. Atbildot uz jau stājumiem, kuriem mācību spēkiem tu gribētu pateikt īpašu paldies var konstatēt, ka bieži ir pieminēti docētāji Dr.paed. E.Volāne, Dr.paed. Z.Anspoka, Mag.paed. S.Ķirse, Mag.paed.I.Lāce, Mag.paed.J.Jaunzeme u.c.

6. Akadēmiskā personāla raksturojums

2001./2002 studiju gada laikā būtiski mainījusies akadēmiskā personāla izaugsme. 5 no programmā strādājošiem docētājiem kļuvuši par asociētajiem profesoriem.

Šobrīd programmā strādā 45 docētāji.

Zinātņu doktora grāds ir 13 docētājiem. No tiem 7 ir asociētie profesori.

Ar maģistra grādu strādā 32 docētāji.

3 docētāji uzsākuši studijas doktorantūrā. Pavisam doktorantūrā studē 6 programmā strādājošie mācību spēki.
Pedagoģijas katedra:

Asoc. prof. Dr. paed. I. Jurgena (pamatdarbā)

Docente Dr. paed. I. Kāposta (pamatdarbā)

Docente Dr. paed. B. Garjāne (blakusdarbā)

Docente Mag. paed. I. Lāce (pamatdarbā)

Lektore Mag. hist. S. Marsone (pamatdarbā)

Sākumskolas pedagoģijas katedra:

Asoc.prof. Dr. paed. A. Petere (pamatdarbā)

Asoc. prof. Dr. paed. Z. Anspoka (pamatdarbā)

Asoc. prof. Dr. paed. E. Volāne (pamatdarbā)

Docente Mag.. paed. I. Direktorenko (pamatdarbā)

Docente Mag. paed. I. Milaša (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. I.Balode (pamatdarbā)

Lektore Mag.paed. D.Paupe (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed.D.Kalēja Gasparoviča (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed.S.Keisele (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed.R.Vociša (blakusdarbā)

Lektore Mag. art. I. Briška (pamatdarbā)

Lektore Piel.mag.D. Pelše (pamatdarbā)

Lektore Piel.mag.L. Kurzemniece (blakusdarbā)

Mūzikas pamatizglītības katedra

Docente Mag. paed. J. Jaunzeme (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. M. Altenburga (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. Ņ. Poikāne (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. S. Keisele (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. D. Pētersone (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. L. Medjanika (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. E. Tiltiņa (pamatdarbā)

Pirmsskolas un ģimenes pedagoģijas katedra

Docente Dr. psych.V. Romeņkova (pamatdarbā)

Lektore Mag.paed. I.Miltiņa

Lektore Mag. paed. R. Purmale (blakusdarbā

Psiholoģijas katedra
Prof. Dr. psych. R. Bebre (pamatdarbā)

Asoc. prof. Dr. psych. G.Svence (pamatdarbā)

Docente Mag. psych. D. Bērziņa (pamatdarbā)

Lektore Mag. psych. A.Kauliņa (pamatdarbā)

Humanitāro zinātņu katedra

Asoc. prof. Dr. philol. V. Kuzina (pamatdarbā)

Prof.Dr.hab.philol.D.Markus (blakusdarbā).

Lektore Mag. paed. V. Lapacinska (pamatdarbā)

Docente Mag. paed. A. Kalve (pamatdarbā)

Lektors Mag. phil. V. Turins (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. S.Geikina (pamatdarbā)
Dabaszinību katedra

Docents Dr. biol. J. Gedrovics (pamatdarbā)

Docents. Dr.biol.J.Raipulis(pamatdarbā)

Docents Dr.biol.J.Porozovs(pamatdarbā)

Skolvadības katedra

Asoc. prof. Dr. paed. I. Muzis(pamatdarbā)

Lektore Mag.paed. D.Kukele pamatdarbā)
Valodu katedra

Asoc. prof. Dr. paed. M. Kaltigina (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. I. Bagone (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed.AVahere(blakusdarbā)

LektoreMag.paed.A.Berga((pamatdarbā)
Informātikas katedra

Lektore Mag.ing.I.Urpena (pamatdarbā)

Docents Dr. ing. G. Balodis (blakusdarbā)

Lektors Mag. paed. J.Indāns(pamatdarbā)

Organizētās konferences un metodiskie semināri

	Metodiskie semināri “Integrētās mācības sākumskolā”.	Asoc.prof. A.Petere Dr.paed.asoc.prof. E.Volāne Mag.paed. I.Balode Lektore D.Pelše
	Studiju gada laikā sākumskolas pedagoģijas katedrā organizēti semināri:
	Bilingvālā izglītība sākumskolā.	Dr.paed.asoc.prof. Z.Anspoka
	LAT 2 mācību satura izvēle sākumskolā. Rakstītmācība LAT 2 sākumskolā. .	Dr.paed. asoc.prof. Z.Anspoka
	Seminārs visu izglītības pakāpju klašu audzinātājiem “Apreibinošo vielu atkarības profilakse”.	Mag.paed. D.Paupe
	Seminārs Kurzemes rajona (Rīga) sākumskolas skolotājiem “Sākumskolas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana” praktiskā pieredze.	Mag.paed. R.Vociša
	Metodiskais seminārs Rīgā, Skolotāju izglītības centrā, Hanzas ielā 7 “Matemātikas mācīšanas metodika sākumskolā”.	Mag.paed. I.Balode
	Seminārs IZM metodisko apvienību vadītājiem “Programmas veidošana darbam apvienotajās klasēs”	Mag.paed. R.Vociša
	Konferences organizēšana IZM “Multiplikators – skolotājs tālākizglītotājs”	Mag.paed. R.Vociša

Granta projekti un programmas

Nr.	Nosaukums	Vadītājs, dalībnieki	Finansētājs
96.0331 27. 12. 1996. gada lēmums Nr. 121	Granta finansētais pētījums “Integrētās mācības rezultativitāte sākumskolā”	Vadītāja Asoc.prof. A.Petere Dalībnieki Asoc.prof.E.Volāne Mag.paed. I.Balode Mag.paed.J.Jaunzeme Lektore D.Pelše	Zinātņu akadēmija

Docētāju publikācijas apkopotas RPIVA ikgadējā publikāciju sarakstā. Brošūras atrodas Skolas pedagoģijas katedrā.

Studentu zinātniskās aktivitātes izpaužas studentu pētnieciskajā darbā, kas atspoguļojas aizstāvētajos kursa darbos. Kā novitāte jāatzīmē fakultātes rīkotā zinātniskā konference. Referātu izvēli un atlasi veic paši studenti.

7.Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Finansēšanas avoti ir valsts dotācijas budžeta studentiem un studiju maksa no nepilna laika studentiem.

Studiju procesa tehniskais nodrošinājums

	2001./2002.
TV	11
Video	8
Kodoskops	18
Ekrāns	18
Videokamera	5
Radiomagnetofons	62
Mūzikas centrs	4
Kopētājs	25
Fakss	9
Multiprojektors	2

Docētāju darba pilnveidei katrā katedrā atrodas dators ar interneta pieslēgumu. Datoru aprīkojums ir pietiekošs, lai studenti varētu ne tikai piedalīties kvalitatīvās nodarbībās, bet arī pildīt uzdotos rakstiskos darbus. Studentiem ir pieejamas datorklases Imantā, Brīvības ielā, filiālēs.

RPIVA bibliotēka

Katru gadu grāmatu fonds tiek palielināts. Prioritātes tiek izvirzītas pedagoģijas un psiholoģijas grāmatu iegādei.
Grāmatu nosaukumu skaits

Pedagoģija	10030
Sabiedriskās zinātnes	9000
Pedagoģija	1008
Lietišķās zinātnes	510
Vispārīgā nodaļa	5109

Visās filiālēs ir nelielas bibliotēkas, kurās atrodas savs grāmatu fonds. Vietējās bibliotēkas koordinē sadarbību ar RPIVA filiāli . Noslēgti līgumi ar Latvijas bibliotēkām, kas nodrošina iespēju izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus.

Par jaunu grāmatu iegādi lemj bibliotēkas padome. Jāatzīst , ka katedrām jāuzlabo sadarbība ar bibliotēkas vadību, jo docētāju aktivitāte jaunu grāmatu iegādei varētu būt daudz lielāka.
Programmas kvalitātes vērtēšana.
Programmas kvalitātes izvērtēšanai katra mācību gada sākumā fakultātes Domē tiek apstiprināta darba grupa, kurā ietilpst programmas direktors, profilējošās katedras vadītājs, docētāji un studentu pārstāvji.

. Programmas direktors sastāda programmas izvērtēšanas darba plānu, paredzot programmas izvērtējumu katedras sēdē, fakultātes Domē, Studiju padomē.

Studenti regulāri piedalās visos fakultātes organizētajos pasākumos, sanāksmēs, kas saistītas ar programmas kvalitātes pilnveidi.

Programmā esošās aktivitātes regulāri tiek analizētas grupu vecāko sanāksmēs, kas notiek reizi nedēļā. Fakultātes Domē darbojas 2 programmas studenti. Studenti piedalās katedru sēdēs , kurās tiek apspriesti aptauju rezultāti.

Šī gada programmas izvērtēšanas darba grupā ietilpst programmas direktore Dr.paed. Anita Petere, Sākumskolas pedagoģijas katedras vadītāja Dr. paed. Elita.Volāne, fakultātes prodekāne Ārija Ansberga , docētāja Janīna Jaunzeme 2S grupas vecākā studente Aija Mikijanska

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola

Pirmsskolas un sākumskolas fakultāte

Sākumskolas pedagoģijas katedra
Profesionālā studiju programma ar integrētu pedagoģijas bakalaura programmu ‘’Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt divus priekšmetus pamatskolā”
Pašvērtējuma ziņojums par 2000./2001. studiju gadu.

Programmas direktore Dr. paed. A. Petere

Ziņojums izskatīts Studiju padomē

2001.09.10

Studiju prorektore dr.paed. A.Petere

Saturs

Programmas vispārīgs raksturojums Plānotais rezultāts Studiju programmas saturs un organizācija	3 3 4
Studentu studiju sasniegumu vērtēšanas sistēma 5
Studējošo aptaujas Akadēmiskā personāla raksturojums	6 6

1.Programmas vispārīgs raksturojums.
Studiju programmā tiek imatrikulēti pretendenti ar vidējās vispārējas izglītības apliecinošu dokumentu. Pilna laika studijās tiek ņemta vērā vidusskolas atestāta vidējā atzīme, kā arī konkursa „Es būšu skolotājs” 3. kārtas rezultāti. Pretendenti papildus raksta domrakstu un kārto pārbaudījumu muzikālo spēju pārbaudē.

Nepilna laika studijās studentiem jāierodas uz interviju ar programmas direktori. Intervijas jautājumus sastāda programmas direktors. Intervijas laikā programmas direktors iepazīstas ar topošā studenta motivāciju, interesēm, pretendenti tiek iepazīstināti ar programmas specifiku.

Lai sasniegtu labākus rezultātus pārbaudījumā, studentiem ir iespējams apmeklēt sagatavošanas kursus gan latviešu valodā gan muzikālo spēju pilnveidē.

Programmu īsteno gan pilna gan nepilna laika studijās Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Saldū, Tukumā,

Mērķis – radīt apstākļus konkurētspējīga skolotāja izglītošanai, kurš spēj savu profesionālo, sociālo un kultūras pieredzi radoši nodot saviem audzēkņiem, sagatavojot tos patstāvīgai dzīves darbībai.

Mērķis pamatā nav mainīts. Lielāks uzsvars tiek likts uz teorijas un prakses savstarpējo saistību

Uzdevumi – nodrošināt studiju vidi, kurā students spētu:

• 
  pilnveidot savu pašattīstības programmu, attīstot savas personības īpašības un skolotāja profesionālās kompetences;
  
• 
  veicināt mūsdienu prasībām atbilstošu pedagoģijas, psiholoģijas un citu zinātņu vērtību pārņemšanu, principu apguvi;
  
• 
  turpināt skolotāju izglītošanas tradīciju veidošanu Latvijā, vienlaikus ievērojot mainīgas sabiedrības vajadzības;
  
• 
  organizēt studiju procesu, kas balstās uz studentu zināšanu, prasmju, attieksmju aktualizēšanu, savas pieredzes bagātināšanu;
  
• 
  attīstīt emocionālo inteliģenci, radošās spējas, māksliniecisko gaumi;
  
• 
  apgūt prasmi veidot integrētu mācību saturu, ņemot vērā skolēnu vajadzības, individuālās īpatnības, prognozējot skolēnu attīstības virzību.
  

Studiju procesā īpaša uzmanība veltīta skolotāja personības pilnveidei. 1. kursa studenti tiek iepazīstināti ar skolotāja profesionālo kompetenču mapes izveidi. 2. kursa studenti turpina darbu pie iesāktās mapes pilnveides.

Pašattīstības programmu sastāda paši studenti. Saglabāta esošā pieredze, ka par kompetenču mapi atbild programmas direktors.

2. Plānotais rezultāts

Pēc sekmīgi izpildīta studiju plāna, aizstāvētas prakses, nokārtotiem Valsts eksāmeniem (integrēts eksāmens pedagoģijā, psiholoģijā, valsts pārbaudījums mācību priekšmetu metodikās, izvēlēto specializāciju teorētiskā daļa) studentiem tiek piešķirta sākumskolas skolotāja (1. - 4.klasē) kvalifikācija un tiesības mācīt 2 priekšmetus pamatskolā (5. – 9.klasē). Iegūtais diploms ļauj studentiem turpināt studijas maģistrantūrā.

Specializācijas praktisko daļu studenti kārto Valsts prakses laikā , vadot mācību stundas.

3. Studiju programmas saturs un organizācija

Studiju programmas īstenošanā iesaistās docētāji no Sākumskolas pedagoģijas katedras, Pirmsskolas un ģimenes pedagoģijas katedras, Pedagoģijas katedras, Psiholoģijas katedras, Mūzikas pamatizglītības katedras, Humanitāro zinātņu katedras, Skolvadības katedras, Valodu katedras, Informātikas katedras.

Programmas kvalitātes pilnveidei reizi semestrī tiek rīkotas programmā strādājošo docētāju sanāksmes. Sanāksmes saturu izstrādā programmas direktors sadarbībā ar katedras docētājiem.Docētāju sanāksmēs docētāji dalās labākajā pieredzē, analizē problemātiskos jautājumus, kas parādās sarunās ar grupu vecākiem, studentu aptaujās.

Programmas saturs sakārtots 3 savstarpēji saistītos blokos, kas atspoguļo augstskolas konceptuālās nostādnes skolotāju sagatavošanā.

A bloks – ietver vispārizglītojošos studiju kursus.24kp.

B bloks – ietver skolotāja profesionalitāti veidojošos studiju kursus.121kp.

C bloks - ietver izvēles kursus. Šajā sadaļā plānoti studiju kursi izvēlēto specializāciju pamatskolas mācību priekšmetu apguvei.56kp.

Prakse -22kp.

Valsts eksāmeni- 6kp.
A bloka studiju priekšmeti ietver vispārīgās pedagoģijas, psiholoģijas, pedagoģiskās psiholoģijas studiju kursus. Īpaša uzmanība pievērsta svešvalodu un lietišķās informātikas apguvei. Studenti apgūst vienlaicīgi angļu un vācu valodu. Nodarbības notiek 3 apakšgrupās atbilstoši studentu zināšanu līmenim. Šāda pieeja tiek īstenota gan pilna , gan nepilna laika studijās.

Minētā bloka studiju priekšmeti ietver pedagoģijas bakalaura pamatprogrammu, nodrošinot studentiem akadēmisko zināšanu apguvi.

B bloka studiju priekšmeti sekmē skolotāja profesijai nepieciešamo kompetenču apguvi. Pedagoģijas kursos studenti apgūst teorētiskās zināšanas par sākumskolas vecuma bērnu individuālajām un vecumposmu īpatnībām, apgūst prasmi teorētiskās zināšanas saistīt ar daudzveidīgo mācību priekšmetu didaktiku apguvi.

Īpaša uzmanība pievērsta muzikālo spēju pilnveidei un studentu radošā potenciāla sekmēšanai. Akreditācijas laikā šie savstarpēji saistītie studiju kursi tika atzinīgi novērtēti.

Studiju programmas realizēšanā problēmas rada lielais kredītpunktu skaits, studentu lielā noslodze. Par šiem jautājumiem tika diskutēts arī programmas akreditācijas laikā Lai .risinātu minēto problēmu, no studiju plāna izņemti studiju kursi: Vienotās pasaules mācība, Rotaļa teorijā un praksē, Bērnu valoda, Bērnības pedagoģija, Strādājot sev .

Minētās izmaiņas apstiprinātas fakultātes domes sēdē.

Pilna laika studijās nodarbības plānotas katru dienu, nepilna laika studijās studenti studē 1 reizi nedēļā 8 stundas dienā.

Pilna laika studijās saglabātas sesijas 2 reizes studiju gadā, bet nepilna laika studijās studenti studē visu studiju gadu, bet pārbaudījumus kārto pēc studiju kursa apguves.

Pedagoģiskā prakse

	Prakses nosaukums	Krp	2. kurss		3. kurss		4. kurss		5. kurss
			1.s	2.s	3.s	4.s	5.s	6.s	7.s	8.s
	Iepazīšanās ar dažādu stila izglītības iestādēm	2		2

	Pedagoģiskā prakse – vērojumu prakse	2			2
	Sākumskolas mācību procesa prakse (paralēli studijām)	2				2
	Aktīvā mācību prakse sākumskolā	4					4
	Prakse specializācijās	4						4
	Valsts kvalifikācijas prakse specializācijās	4							4

Prakses programmu katram prakses veidam izstrādā programmas direktors. Prakses uzdevumus, prasības, kritērijus apstiprina Sākumskolas pedagoģijas katedras sēdē.

Pēc veiktajām pedagoģiskajām praksēm docētāji katedras sēdē analizē studentu prasmes saistīt augstskolā gūtās teorētiskās atziņas ar praktisko darbu skolā.
4. Studentu studiju sasniegumu vērtēšanas sistēma
Studentu studiju sasniegumus vērtē 10 ballu sistēmā. Studiju kursus, kuru apjoms nav mazāks par 2 kp. parasti vērtē ar eksāmenu. Ieskaites var būt ar atzīmi, kā arī bez atzīmes, pamatojoties uz studentu darbu semestra laikā.

Fakultātes ietvaros docētāji uzsākuši darbu pie analītiskās vērtēšanas sistēmas. Docētāji saviem studiju kursiem izstrādā kritērijus, paredzot gan studentu mini testus, darbu grupās, praktiskos darbus, projektu izstrādi.

Pamatojoties uz augstskolas mācību spēku pētījumu rezultātiem par integrētās mācības rezultativitāti 1.- 4. klasēs, valsts pārbaudījums mācību priekšmetu metodikās tiek organizēts kā integrēta mācību bloka vadīšana, kur viens no mācību priekšmetiem kļūst par dominanti un students pēc izvēles piesaista vēl divu mācību priekšmetu saturu, veidojot loģiski pamatotu uz integrētā satura un prasmēm bāzētu nodarbības modeli 80 minūtēm. Valsts pārbaudījumu komisija ierodas skolās un iepazīstas ar studentu veikumu.

Valsts eksāmenu prasības, eksāmena jautājumus izskata un apstiprina fakultātes Dome .

5. Studējošie
Studējošo skaita ziņā būtiskas izmaiņas nav konstatējamas. Pieaudzis studējošo skaits nepilna laika studijās.

Studējošie	Skaits
Rīga Pilna laika studijas	178
Rīga Nepilna laika studijas	147
Alūksne	36
Bauska	30
Cēsis	97
Kuldīga	58
Tukums	39
Madona	56
Saldus	43
Kopā	506

Studējošo aptaujas.

Studentu aptaujas organizē fakultātes ietvaros fakultātes administrācija. Anketas saturu izskata fakultātes dekanātā. Pēc anketēšanas Sākumskolas pedagoģijas katedras sēdē tiek analizētas kopējās tendences, bet docētāji individuāli tiek iepazīstināti ar iegūto informāciju.

Studentu aptauju anketas glabājas Sākumskolas pedagoģijas katedrā.

Studenti pozitīvi vērtē docētāju profesionālās kompetences, taču kā būtisku problēmu norāda lielo noslodzi, kas traucē kvalitatīvi pildīt docētāju uzdotos darbus.

Kā tika minēts ziņojumā, no studiju plāna izņemti vairāki studiju kursi, tādējādi samazinot studentu noslodzi.

Savas profesionālās kompetences izzināšanai no studenta viedokļa docētāji bieži izmanto dažāda veida anketas gan aicinot studentus izvērtēt kādu konkrētu nodarbību, gan lekciju ciklu kopumā.

6.Akadēmiskā personāla raksturojums
Programmas īstenošanā iesaistīti docētāji no 10 katedrām.

Docētāju zinātniskā un profesionālā izaugsme atspoguļota individuālajos docētāju plānos.

Šobrīd programmā strādā 50 docētāji.

Zinātņu doktora grāds ir 16 docētājiem. No tiem 4 ir asociētie profesori.

Ar maģistra grādu strādā 34 docētāji.

3 docētāji uzsākuši studijas doktorantūrā. Pavisam doktorantūrā studē 6 programmā strādājošie mācību spēki.

Pedagoģijas katedra:

Asoc. prof. Dr. paed. I. Jurgena (pamatdarbā)

Docente Dr. paed. I. Kāposta (pamatdarbā)

Docente Dr. paed. B. Garjāne (blakusdarbā)

Docente Mag. paed. I. Lāce (pamatdarbā)

Lektore Mag. hist. S. Marsone (pamatdarbā)

Sākumskolas pedagoģijas katedra:

Asoc.prof. Dr. paed. A. Petere (pamatdarbā)

Docente Dr. paed. Z. Anspoka (pamatdarbā)

Docente Dr. paed. E. Volāne (pamatdarbā)

Docente Mag.. paed. I. Direktorenko (pamatdarbā)

Docente Mag. paed. I. Milaša (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. I.Balode (pamatdarbā)

Lektore Mag.paed. D.Paupe (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed.D.Kalēja Gasparoviča (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed.S.Keisele (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed.R.Vociša (blakusdarbā)

Lektore Mag. paed, K.Bringmane (blakusdarbā)

Lektore Mag. art. I. Briška (pamatdarbā)

Lektore Piel.mag.D. Pelše (pamatdarbā)

Lektore Piel.mag.L. Kurzemniece (blakusdarbā)
Mūzikas pamatizglītības katedra

Docente Mag. paed. J. Jaunzeme (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. M. Altenburga (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. Ņ. Poikāne (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. S. Keisele (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. D. Pētersone (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. L. Medjanika (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. E. Tiltiņa (pamatdarbā)

Pirmsskolas un ģimenes pedagoģijas katedra

Docente Dr. psych.V. Romeņkova (pamatdarbā)

Lektore Mag.paed. I.Miltiņa

Lektore Mag. paed. R. Purmale (blakusdarbā)

Psiholoģijas katedra
Asoc.prof. Dr. psych. R. Bebre (pamatdarbā)

Docente Dr. psych. G.Svence (pamatdarbā)

Docente Mag. psych. D. Bērziņa (pamatdarbā)

Lektore Mag. psych. A.Kauliņa (pamatdarbā)

Humanitāro zinātņu katedra

Asoc. prof. Dr. philol. V. Kuzina (pamatdarbā)

Prof.Dr.hab.philol.D.Markus (blakusdarbā).

Lektore Mag. paed. V. Lapacinska (pamatdarbā)

Docente Mag. paed. A. Kalve (pamatdarbā)

Lektors Mag. phil. V. Turins (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. S.Geikina (pamatdarbā)
Dabaszinību katedra

Docents Dr. biol. J. Gedrovics (pamatdarbā)

Docents. Dr.biol.J.Raipulis(pamatdarbā)

Docents Dr.biol.J.Porozovs(pamatdarbā)

Skolvadības katedra

Asoc. prof. Dr. paed. I. Muzis(pamatdarbā)

Lektore Mag.paed. D.Kukele pamatdarbā)
Valodu katedra

Docente Dr. paed. M. Kaltigina (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed. I. Bagone (pamatdarbā)

Lektore Mag. paed.AVahere(blakusdarbā)

LektoreMag.paed.A.Berga((pamatdarbā)
Informātikas katedra

Lektore Mag.ing.I.Urpena (pamatdarbā)

Docents Dr. ing. G. Balodis (blakusdarbā)

Lektors Mag. paed. J.Indāns(pamatdarbā)

Organizētās konferences un metodiskie semināri

	Metodiskie semināri “Integrētās mācības sākumskolā”.	Asoc.prof. A.Petere Dr.paed., doc. E.Volāne Mag.paed. I.Balode Lektore D.Pelše
	Pirmsskolas un sākumskolas fakultātes organizētā starptautiskā konference “Bērna audzināšana demokrātiskai sabiedrībai” 07. – 08. 12. 2000.	Asoc.prof. A.Petere Dr.paed., doc. Z.Anspoka Dr.paed., doc. E.Volāne Mag.paed. I.Balode Lektore D.Pelše Mag.paed. Rudīte Andersone
	Pirmsskolas un sākumskolas fakultātes studentu zinātniski praktiskā konference “Bērna audzināšana demokrātiskai sabiedrībai” 2001. gada 9.maijā RPIVA	Asoc.prof. A.Petere Dr.paed., doc. Z.Anspoka Dr.paed., doc. E.Volāne
	Studiju gada laikā sākumskolas pedagoģijas katedrā organizēti semināri:
	Bilingvālā izglītība sākumskolā.	Dr.paed., doc. Z.Anspoka
	LAT 2 mācību satura izvēle sākumskolā. Rakstītmācība LAT 2 sākumskolā. Darbs ar tekstu LAT 2 un dabaszinību nodarbībās. Pašvērtējuma vingrinājumi Lat 2 nodarbībās. Lasīšana un rakstīšana skolēna kritiskās domāšanas attīstīšanai.	Dr.paed., doc. Z.Anspoka Dr.paed., doc. Z.Anspoka Dr.paed., doc. Z.Anspoka Dr.paed., doc. Z.Anspoka Dr.paed., doc. Z.Anspoka
	Seminārs visu izglītības pakāpju klašu audzinātājiem “Apreibinošo vielu atkarības profilakse”.	Mag.paed. K.Bringmane
	Seminārs Kurzemes rajona (Rīga) sākumskolas skolotājiem “Sākumskolas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana” praktiskā pieredze.	Mag.paed. K.Bringmane
	Seminārs Kurzemes rajona (Rīga) sākumskolas direktoriem mācību darbā “Integrētās mācības sākumskolā”.	Mag.paed. K.Bringmane
	Metodiskais seminārs Rīgā, Skolotāju izglītības centrā, Hanzas ielā 7 “Matemātikas mācīšanas metodika sākumskolā”.	Mag.paed. I.Balode
	Kursi pirmsskolas mācību iestāžu audzinātājiem “Rokdarbi kā bērnu adaptācijas līdzeklis pirmsskolas iestādē”.	Dr.paed., doc. E.Volāne
	Seminārs IZM Metodiskās apveinības vadītājiem “Vērtēšana sākumskolā”	Mag.paed. R.Vociša
	Seminārs IZM metodisko apvienību vadītājiem “Programmas veidošana darbam apvienotajās klasēs”	Mag.paed. R.Vociša
	Konferences organizēšana IZM “Multiplikators – skolotājs tālākizglītotājs”	Mag.paed. R.Vociša
	Sagatavoti semināra materiāli Sorosa fonda skolu atbalsta centram “Daudzveidīgā vērtēšana”	Mag.paed. R.Vociša

Uzstāšanās starptautiskās konferencēs ar referātiem

N.p.k.	Temats, autors	Konferences nosaukums	Vieta, datums
	Teksts integrētā latviešu valodas mācību saturā. Dr.paed., doc. Z.Anspoka	Bērna audzināšana demokrātiskai sabiedrībai	RPIVA, 2000.gada 07. – 08. decembris
	Rokdarbi, sociālās zinības, mājas ekonomika integrētās mācībās kā skolēnu izziņas darbības veicinātājas sākumskolā. Dr.ped., doc. E.Volāne	Bērna audzināšana demokrātiskai sabiedrībai	RPIVA, 2000.gada 07. – 08. decembris
	Matemātikas mācība sākumskolā kā integrētās mācības struktūrvienība. Mag.paed. I.Balode	Bērna audzināšana demokrātiskai sabiedrībai	RPIVA, 2000.gada 07. – 08. decembris
	Integrētās mācības satura izveides nosacījumi. Asoc.prof. A.Petere	Bērna audzināšana demokrātiskai sabiedrībai	RPIVA, 2000.gada 07. – 08. decembris
	Radošas personības diagnostika, struktūra un attīstība Mag.art. I.Briška	Bērna audzināšana demokrātiskai sabiedrībai	RPIVA, 2000.gada 07. – 08. decembris
	Latviešu valodas kultūras studiju kursa specifika pedagogu sagatavotībā. Dr.paed., doc. Z.Anspoka	Latviešu valoda augstskolā	RIMPAK Livonija, 2001.gada aprīlī
	Формирование учебной конпетенции на уроках латышского языка в начальной школе. Dr.paed., doc. Z.Anspoka	Mācīšanās kompetences veidošana latviešu valodas nodarbībās sākumskolā	Šauļu Universitāte 2001. gada aprīlī
	Social sciences, home economics in integrated studies as pupils cognition process promotes at an elementary school Dr.paed., doc. E.Volāne	Nordic – Baltic conference on consumer education in school	Latvian Entrepreneurship and management academy 11 – 13. September
	Globalizācijas procesi Latvijas izglītībā Mag.paed. R.Vociša	Globalizācija izglītībā	Austrija 28. – 31.06.2001