Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola
Programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību un personāla uzskaitījums
Yüklə 5,89 Mb.
|
- Bu səhifədəki naviqasiya:
- Studiju procesa tehniskais nodrošinājums
- RPIVA studenti un darbinieki var izmantot
- RPIVA bibliotēka
- Studentu radošā pašizpausme
6. Programmas īstenošanā iesaistīto struktūrvienību un personāla uzskaitījumsStudiju programmas īstenošanā iesaistīti docētāji no Vispārīgās pedagoģijas katedras, Organizācijas psiholoģijas katedras, Izglītības psiholoģijas katedras un Valodu katedras. Vispārīgās pedagoģijas katedra: Asoc. profesore, dr.paed. I.Jurgena (pamatdarbā) Docente, dr. paed. I.Kāposta (pamatdarbā) Docente, mag. paed. I.Lāce (pamatdarbā) Docente, dr. psych. S.Liepiņa (blakusdarbā) Lektore, mag. hist. S.Marsone (pamatdarbā) Lektore, mag. paed. M.Līce (pamatdarbā) Docente, dr. paed. B. Garjāne (blakusdarbā) Lektore, mag. paed. A. Līduma (pamatdarbā) Lektore, mag. paed. V. Lapacinska(pamatdarbā) Lektors, mag. philos. V. Turins(pamatdarbā) Skolas pedagoģijas katedra: Profesore, dr. paed. A.Petere (pamatdarbā) Asoc. prof., dr. paed. Z.Anspoka (pamatdarbā) Asoc. prof. dr. paed. E.Volāne (pamatdarbā) Docente, mag. paed. A.Kalve (pamatdarbā) Docente, mag. paed. J. Jaunzeme (pamatdarbā) Lektore, mag. paed., I.Helmane (pamatdarbā) Lektore, mag. paed.,D.Kalēja Gasparoviča (pamatdarbā) Lektore, mag. paed.,S.Keisele (pamatdarbā) Lektore, mag. paed.,R.Vociša (blakusdarbā) Lektore, mag. paed. I. Milaša (pamatdarbā) Lektore mag. art. I. Briška (pamatdarbā) Organizācijas psiholoģijas katedra Docente, dr. psych. A.Lasmane ( pamatdarbā) Lektore, mag. psych. S. Blumberga
Asoc.profesore, dr. psych. G.Svence (pamatdarbā) Docente, mag. psych.D.Bērziņa (pamatdarbā) Profesore, dr. paed. R.Bebre (pamatdarbā) Pirmsskolas pedagoģijas katedra Lektore, mag. paed., R. Purmale (blakusdarbā) Valodu katedra Asoc. prof. dr. phil. V.Kuzina (pamatdarbā) Asoc. prof. M. Kaltigina (pamatdarbā) Lektore, mag. paed. R. Dančauska (pamatdarbā) Lektore, mag. paed. G. Čupāne (blakusdarbā) 7. Materiālās bāzes raksturojums RPIVA kopējā telpu platība ir 9391 m2:
Studiju procesa tehniskais nodrošinājums
RPIVA studenti un darbinieki var izmantot
RPIVA bibliotēkaRPIVA bibliotēka, komplektējot savus fondus, par galveno mērķi izvirzījusi augstskolas studiju programmas nodrošinājumu ar literatūru un studiju materiāliem. Visiem studiju programmā paredzētajiem studiju priekšmetiem ir izstrādātas studiju priekšmetu programmas, kā arī nodrošināta nepieciešamā studiju obligātā un ieteicamā literatūra; Fakultātes docētāji intensīvi strādā pie jaunu mācību līdzekļu sagatavošanas un izdošanas. Gan materiāli tehniskā bāze, gan telpas atbilst tam, ka šo programmu var īstenot. Bibliotēkas fonds sīkāk raksturots programmas pašnovērtējumā. Profesionālās bakalaura studiju programmas “Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu priekšmetu pamatskolā” pašvērtējums 1.Anotācija Augstskolas ietvaros 2003./2004. studiju gadā tika veikta nopietna reorganizācija, kas zināmā mērā ietekmēja programmas vadību, organizāciju.4 fakultāšu vietā tika izveidotas 3 fakultātes, apvienotas fakultātēs esošās katedras. Neapšaubāmi nepieciešams laiks, lai pedagoģiskais darbs stabilizētos jaunajos apstākļos. Esošā programma ietilpst Pedagoģijas fakultātē. Profilējošā ir Skolas pedagoģijas katedra. 2. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām Studiju programmas reklāma regulāri tiek veikta izstādē “Skola 2004”. Augstskolā strādājošais sabiedrisko attiecību speciālists, sadarbībā ar programmas direktoru, organizē reklāmu izdevumu izstrādi, izplatīšanu presē un masu medijos. Iesniegumā par studentu uzņemšanu RPIVA ir iestrādāta sadaļa, kurā studentam jānorāda, kas pamudinājis izvēlēties esošo programmu. Apkopojot pēdējo gadu rezultātus, var konstatēt: 41% paziņas, kas mācās augstskolā, 39% masu informācijas līdzekļi, 20 % atvērto durvju dienas un konkurss “Es būšu skolotājs”. (Ar aptauju rezultātiem var iepazīties Uzņemšanas komisijā.)
Programmas saturs, kas vērsts uz studentu zināšanu, prasmju, attieksmju pilnveidošanu, atbilst Skolotāja profesijas standarta projektam un LR Ministru kabineta 481. noteikumiem par 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu. Programmas konkurētspēju darba tirgū nosaka piešķirtā kvalifikācija, kas dod tiesības jaunajiem speciālistiem pamatizglītības 1. posmā mācīt visus priekšmetus, tai skaitā mūziku un sportu, kā arī izvēlēto mācību priekšmetu no 5. līdz 9. klasei. Augstskola piedāvā izvēlei 8 specializācijas programmas. Šobrīd minētā programma ir pieprasītākā skolotāju programma augstskolā. Par to liecina studējošo skaits. Programmas satura virzība vērsta uz topošā skolotāja izglītošanu, kas ietver prasmju apguvi par skolēna attīstības virzību un vajadzību apzināšanu.
Studiju programmas mērķis pamatā ir saglabāts iepriekšējais. Mērķis – radīt apstākļus konkurētspējīga skolotāja sagatavošanai, kurš spēj savu profesionālo, sociālo un kultūras pieredzi radoši nodot saviem audzēkņiem, sagatavojot tos patstāvīgai dzīves darbībai. Programmas pilnveidošanas rezultātā pilnveidoti uzdevumi, kas ietver profesionālo kompetenču apguvi. Šo uzdevumu īstenošanai pilna laika studijās studenti veido savu pašattīstības programmu, kas ietver analītisku sevis izvērtēšanu un prasmi plānot savu skolotāja profesijai nepieciešamo kompetenču pilnveidi. Pamatojoties uz pētnieciskā darba atziņām par integrētās mācības rezultativitāti, paplašināti uzdevumi, kas ietver studentu prasmes atlasīt, veidot mācību saturu, programmu, balstoties uz mācību priekšmetu ciešu, saistījumu un skolēna brīvu, garīgu darbību kā attīstības pamatu. Esam konstatējuši, ka studiju laikā jādod studentiem vairāk praktiski pētnieciska rakstura patstāvīgie darbi, kas palīdzētu minēto prasmju apguvē. 4.2. Studiju programmas organizācija Lai pilnveidotu studiju programmas kvalitāti atbilstoši augstākās izglītības tendencēm Latvijā tika pārskatīti un pārstrukturēti studiju kursi visās studiju programmas daļās. Izmaiņas veiktas vispārizglītojošo un nozaru profesionālo kursu saturā (pielikums Nr.1 parādītas .studiju plāna izmaiņas). Nepilna laika studijās, lai nodrošinātu skolotāju programmās studējošiem studentiem studiju grupu un iespēju 1.un 2. kursu apgūt uz vietas filiālē, visus vispārizglītojošos studiju kursus studenti apgūst 1. un 2. studiju gadā. Šādam modelim ir arī savas nepilnības, jo vienlaicīgi studenti apgūst daudzus teorētiskos kursus, kas apgrūtina pēctecību. Taču kā liecina ikgadējo aptauju rezultāti, daudzi studenti studijas ir izvēlējušies tikai tāpēc, ka ir iespēja studēt tuvu dzīves vietai. Pamatojoties uz mācību spēku pētnieciskā darba rezultātiem, tika pārskatīta esošā pieeja mācību priekšmetu didaktiku apguvē. Tradicionālā mācību priekšmetu didaktika, kas ietvēra arī mācību satura jautājumus, tika pārstrukturēta divās pakāpēs.
Bināro nodarbību organizēšanu, kur vienlaicīgi piedalās 2 docētāji, atzinīgi vērtē studenti. Katedras sēdē tika analizēta gūtā pieredze un priekšrocības studentu meistarības pilnveidei. Programmas pārveides rezultātā studenti pamatskolas posmā no 5. – 9. klasei var apgūt tikai 1 mācību priekšmeta saturu un metodiku līdzšinējo 2 priekšmetu vietā. Šobrīd augstskolā piedāvā specializācijas programmas no 5. līdz 9. klasei: Latviešu valoda un literatūra, Latviešu valoda mazākumtautību skolā, Vizuālā māksla, Rokdarbi un mājturība, Matemātika, Informātika, Svešvaloda, Sports. Sociālās zinības. Specializācijas grupā mazākais studentu skaits ir 15. Programma pamatā tiek īstenota Rīgā. Atsevišķas reizes, ja studentu skaits sasniedz 15, specializācijas programmas īstenošana pieļaujama arī filiālēs. Šobrīd Cēsīs tiek realizēta latviešu valodas un literatūras specializācijas programma. Ar specializācijas programmām var iepazīties Skolas pedagoģijas katedrā. Specializācijas programmas vada specializācijas programmu direktori. Jaunā pieeja ir pozitīvi ietekmējusi studentu noslodzi, kā arī radījusi iespējas vieglāk studentiem pieņemamā laikā saplānot specializācijas lekcijas. 4. 3 Studiju programmas praktiskā realizācija Attēls Nr.2 Studiju priekšmetu saturs mācību metodes, organizācijas formas, prognozējamais rezultāts. 
Pedagoģiskās apziņas, rīcības, domāšanas Veidojošie studiju kursi Saturs. Vispārīgā pedagoģija, psiholoģija, pedagoģiskā psiholoģija, pasaules kultūras mantojums, filozofija, lietišķās svešvalodas, informātika pedagoģijā u.c. Metodes un organizācijas formas. Lekcijas līdz 60%, praktisko nodarbību formas līdz 40% (disputi, diskusijas, pētnieciskā rakstura semināri, projekti). Prognozējamais rezultāts. Veidojas attieksme pret cilvēku kā unikālu būtni. Pamatzināšanas un izpratne pedagoģijā, psiholoģijā, kas nepieciešams sākumskolas pedagoģijas, priekšmetu metodiku apguvei. Prasme izmantot ārzemju autoru darbus diskusijās, semināros, izmantot datorus kursa darbu rakstīšanā, noformēšanā. Veidojas savs pasaules redzējums, sava vērtību sistēma, pedagoģiskā domāšana, kura atspoguļojas studentu runā, praktiskā darbībā ar bērniem, kursa darbos. Students veidojas kā starpnieks, kas spēj iesaistīties nepārtrauktā pasaules kultūras apgūšanas un attīstības procesā. Profesionalitāti veidojošie studiju priekšmeti Saturs. Nozaru pedagoģija, mācību saturs un metodika pamatizglītībā. Metodes un organizācijas formas. lekcijas līdz 50%, praktiskā darba formas līdz 50% (grupu darbs, projekti, radošās darbnīcas, pētnieciska rakstura metodes).
Analizē un veido mācību saturu sākumskolā. Pārzina visu mācību priekšmetu mācību metodikas sākumskolā, aktīvās darba formās. Spēj veidot un organizēt pilno integrēto mācību sākumskolā (nav mācību stundu, bet saturs koncentrējas ap tematiem, interešu mezgliem). Apgūst prasmi patstāvīgi veidot saturu un metodes pamatizglītības priekšmetiem. Pilnveidojas studentu uzņēmība, problēmas risināšanas spējas nestandarta situācijās.
Studentu radošā pašizpausmeSaturs. Docētāju starpā saskaņots saturs un prasības mūzikā, kustībā, vizuālā mākslā, rokdarbos. Metodes un organizācijas formas. Dialogs starp studentu un docētāju. Individuālais, pāru un grupu darbs. Vides radīšana radošo potenču aktivizēšanā Prognozējamais rezultāts. Studentiem ir iespēja pārliecināties par savām radošajām potencēm, rodas ticība sev un saviem spēkiem, atraisītībai, uzdrīkstēšanās. Veidojas prasme radīt savos skolniekos uzticēšanos pašiem sev, atklāt radošās dotības, izmantot to mācību procesā, dažādu pasākumu organizēšanā, iesaistoties leļļu teātra izveidē, organizēšanā, darbībā.
Pedagoģiskās apziņas, rīcības, domāšanas sekmēšana Programmu pilnveidošanas sekmēšanai tika izstrādāta vienota pieeja visām skolotāju programmām vispārizglītojošo studiju kursu apguvei, kas ir pamatā pedagoģiskās apziņas sekmēšanai un nodrošina studentiem plašāku un akadēmiskāku izpratni. Skolotāja profesionalitātes sekmēšana Kā tika minēts, jaunas pieejas ir meklētas skolā mācāmo mācību priekšmetu satura un metodiku apguvei. Bināro nodarbību vadības efektivitāte izpaužas studentu prasmju sekmēšanā teorētiskās zināšanas par sākumskolas mācību satura veseluma principiem saistīt ar praktisko darbu skolā. Kā liecina aptauju rezultāti, kā ieguvumu savai profesionālajai izaugsmei studenti uzskata divu mācību spēku sadarbību nodarbībās, kas dod iespēju pilnveidot studentu pieredzi atlasīt un īstenot mācību saturu , kas balstīts uz veseluma pieeju un integrētu prasmju sekmēšanu. Studentu atbildes liecina, ka pēc šāda veida nodarbībām viņi ir patiesi izpratuši mācību satura un integrēto prasmju kopsakarības, piem., rokdarbu un matemātikas dabisko saistību, mūzikas un vizuālās mākslas savstarpējo iedarbību uz skolēna emocionālās jomas attīstību. Kā tika minēts iepriekš, profesionālās augstākās izglītības standarts paredz 26 kredītpunktus praksēm. Programmā par 4 kredītpunktiem tika paplašināts prakšu apjoms. Kā jaunam prakses veidam tika pārsttrādāts saturs un uzdevumi, kas paredz 3. kursa studentiem apgūt prasmi vadīt integrētas mācību nodarbības 1. – 4. klasē.
Studentu praktiskais darbs ar bērniem pedagoģiskās prakses laikā ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas parāda studentu profesionālo izaugsmi lai nodrošinātu mērķtiecīgu gatavību pedagoģiskajai praksei, ir izstrādāti noteikti pedagoģiskās prakses modeļi, prasības katram studiju kursam, kā arī katram pedagoģiskās prakses veidam noteikti atbilstoši pedagoģiskās prakses mērķi un uzdevumi. Kopējais prakses ilgums -26 nedēļas (prakses sākas ar 1. studiju kursu). Pirms prakses, prakses vadītāja rīko praktiskās nodarbības, kurās studentus iepazīstina ar konkrētajiem uzdevumiem, prakses saturu, dokumentāciju, atskaites formām.
I pusgadā – iepazīties ar dažādiem mācību iestāžu tipiem, bērna un skolotāja sadarbību pedagoģiskajā procesā. Uzdevumi I pusgadā:
3. Sekmēt studenta vērtējošu attieksmi pret vēroto, prasmi saskatīt būtisko skolotāja un skolēna sadarbībā. Mērķis II pusgadā – apgūt pedagoģiskās un psiholoģiskās zināšanas par bērnu kā savas attīstības subjektu, pilnveidot izpratni par bērnu kā individualitāti ar tikai viņam piemītošām īpatnībām. Uzdevumi II pusgadā:
2. kurss Mērķis Veicināt nākošā skolotāja personības īpašību attīstību (tolerance, empātija, pašapziņa, pašizpausme), attīstīt pedagoģisko kompetenci un radošumu, plānot un vadot mācību procesu. Uzdevumi:
3. kurss Mērķis Plānot un vadīt integrētas mācību nodarbības (1. – 3.klasei). Uzdevumi:
4. kurss Mērķis Apgūt profesionālās prasmes izvēlētajā papildus specialitātē, iepazīt un plānot mācību procesu, lai palīdzētu izzināt, izprast un attīstīt skolēna personību. Uzdevumi:
Pedagoģiskās prakses organizāciju koordinē fakultātes prakses vadītājs atbilstoši prakses nolikumam. 
Studentu pedagoģiskajā praksē (pedagoģiskais darbs ar bērniem) Pedagoģiskās prakses vadība (fakultāte, katedra, prakses vadītājs) Augstskolā Iepazīšanās ar pedagoģiskās prakses uzdevumiem Docētāju individuālās konsultācijas, skolu apmeklējums Zinātniski metodiskā kabineta apmeklējums Prakses noslēguma konference Studentu aptauja Prakses vērtējums analīze katedras sēde Pedagoģiskās prakses materiālu izstrāde Praksē iegūto materiālu izmantošana semināros, kursa darba izstrādē Skolā Ikdienas darba analīze, vērtējums Iepazīšanās ar studentu izstrādātajiem mācību plāniem, mācību līdzekļiem Pārrunas, konsultācijas ar prakses vadību Kursa biedru darba pedagoģiskā analīze, pašanalīze Studenta pedagoģiskās kompetences progress Īpašības, kas nepieciešamas darbā ar bērniem Pedagoģiskās prasmes un zināšanas Radošums    
Par studentu izaugsmi pedagoģiskās prakses laikā liecina pēc prakses konferenču saturs. Konferencēs var iepazīties ar studentu praktisko darbu, sagatavotajiem mācību līdzekļiem, stundu (nodarbību) konspektiem, praksē gūto atziņu analīzi, prakses metodiķu vērtējumu. Lai iegūtu lielāku informāciju par studenta pedagoģisko kompetenci praktiskā darbā ar bērniem, ir izstrādāta anketa, kuru izpilda skolas skolotāji, kas sadarbojas ar studentiem pedagoģiskās prakses laikā. Pēc tankešu analīzes secinām, ka pedagoģiskās prakses vietas jāizraugās augstskolas pārstāvjiem. Objektīvāku vērtējumu par studenta pedagoģisko gatavību var sniegt augstskolas docētāji, kuri vēro studentu darbu pedagoģiskās prakses laikā. Kā liecina analīze, skolotāji bieži vien negrib saskatīt un pieņemt citas mācību metodes, formas, tāpēc studentu vērtējums dažkārt ir neobjektīvs. Pirms prakses uzsākšanas ar skolu tiek noslēgts sadarbības līgums
Prakšu veidi un apjoms kredītpunktos.
4.5. Studentu studiju sasniegumu vērtēšanas sistēma Studentu sasniegumu vērtēšanas sistēmu var raksturot
 
Programmas realizācijas laikā sevi ir attaisnojušas studentu radošās pašizpausmes dienas, kurās parādās studentu prasmju, īpaši attieksmju, radošo spēju izaugsmes dinamika. Veicot refleksijas ar 1. kursa studentiem pēc apvienotās ieskaites kārtošanas, studenti atzīmē, ka lielākā vērtība ir personības īpašību pilnveidei. Kopš 1999. gada pamatā studiju sasniegumi šajā studiju programmā tiek vērtēti pēc analītiskās vērtēšanas sistēmas. Skat. attēlu Nr. 4. Attēls Nr. 4 
Analītiskā vērtēšana semestrī  
Iepazīstoties ar programmā strādājošo docētāju prasībām ieskaišu, eksāmenu kārtošanai, var konstatēt, ka docētāji ir izstrādājuši savus kritērijus, savu punktu sistēmu un procentuālo sadalījumu atbilstoši apgūstamā studiju kursa specifikai. Tā kā šī pieeja jau tiek īstenota 6 gadu garumā, docētāji programmas direktora rīkotajās kopsapulcēs labprāt dalās atziņās par kritēriju efektivitāti un šīs sistēmas priekšrocībām. Īpaši gribu uzsvērt nepieciešamību kā kritēriju izdalīt studentu prasmi semināros izmantot literatūru svešvalodās. Pamatojoties uz augstskolas mācību spēku pētījumu rezultātiem par integrētās mācības rezultativitāti 1.- 4. klasēs, valsts pārbaudījums mācību priekšmetu metodikās tiek organizēts kā integrēta mācību bloka vadīšana, kur viens no mācību priekšmetiem kļūst par dominanti un students pēc izvēles piesaista vēl divu mācību priekšmetu saturu, veidojot loģiski pamatotu uz integrētā satura un prasmēm bāzētu nodarbības modeli 80 minūtēm. Valsts pārbaudījumu komisija ierodas skolās un iepazīstas ar studentu veikumu. Jāatzīmē, ka 2003./2004. studiju gadā igauņu kolēģi ieradās iepazīties ar mūsu pieredzi un atzinīgi to novērtēja. Kā pozitīvi vērtējama pašu mācību spēku izaugsme šādu nodarbību izpratnē un analīzē. Jāatzīmē, ka vēl jo projām studenti sastopas arī ar pamatotām grūtībām, jo prasības skolās ir atšķirīgas un daļa skolotāju vēl nav gatava šādas pieejas īstenošanai. Valsts pārbaudījums specializācijā ietver teorētisko un praktisko daļu. Katru gadu teorētisko pārbaudījumu prasības un saturs tiek pārskatīts un apstiprināts katedras sēdē. Pārbaudījuma praktisko daļu vērtē specializācijas programmas direktors kopā ar skolotāju pie kā students atrodas valsts prakses laikā gan pilna, gan nepilna laika studijās. 4. 6. Studējošie Studējošo skaitu skolotāju programmā ietekmē tendences sabiedrībā. Īpaši tas ir jūtams pilna laika studijās, jo skolotāja profesija neierindojas pieprasītāko profesiju skaitā. Savukārt nepilna laika studijās studentu lielais skaits zināmā mērā saistāms ar Ministru kabineta 347. noteikumiem, kas paredz visiem skolotājiem nepieciešamību pēc augstākās izglītības. Diogrammā attēlotie skaitļi uzskatāmi parāda kā samazinājies studentu skaits pilna laika studijās un Palielinājies studentu skaits Nepilna laika studijās. Jāpiebilst, ka Pilna laika studijas salīdzinājumā ar 1999. gadu par 54% palielinājies studentu skaits, kas studē par maksu. Ir samazināta valsts piešķirtā dotācija, šobrīd valsts piešķirtā dotācija veido tikai 26% no visiem augstskolas ieņēmumiem. Izvērtējot RPIVA finanšu rādītājus laika posmā no 2001. gada līdz 2004. gadam, ir ievērojams augstskolai piešķirtās dotācijas apjoma samazinājums par 16%, kas ir aptuveni 100 000 latu.
Katru gadu studenti piedalās dažādās aptaujās. Viens no aptauju veidiem – docētāja aptauja pēc nolasītā kursa. Šīs anketas netiek analizētas katedras sēdē, bet kalpo docētājam lasītā studiju kursa pilnveidošanai. Vienreiz gadā studentu Parlaments organizē aptaujas. Anketu jautājumus sastāda studenti. Ar aptauju rezultātiem studenti iepazīstina programmu direktorus un katedru vadītājus. Pēdējo gadu laikā ir bijuši dažādi meklējumi augstskolas administrācijas anketas izveidē un pašā anketēšanas procesā. 2003. – 2004. gadā studentiem tika piedāvāta anketa, kas bija vērsta uz docējamo studiju kursu izvērtēšanu. (Anketas saturs pielikumā Nr. 3). Aptaujā piedalījās 103 pilna laika studenti. No 7 iespējamiem punktiem mācību spēku profesionalitāti vērtēja robežās no 5-7 punktiem 85 studenti un tikai 18 studenti - robežās no 3-5 punktiem.
Šāda veida anketas dod iespēju aptaujāt par visiem docētājiem, jo anketā ietverti visi konkrētajā kursā docējušie docenti. Tā kā studenti novērtē docētāju punktu sistēmā, grūti spriest par mācību spēku atsevišķiem komponentiem. Mācību spēkiem, kuru vērtējums bija 6, 7 punkti, pēc studentu domām piemīt: “liela erudīcija”, “spēja aizraut ar savu priekšmetu”, “prasme ieinteresēt”, “apgūstamais priekšmets nepieciešams izvēlētajai profesijai”. Savukārt mācību spēki, kuri tika novērtēti ar 3 – 5 punktiem raksturoti šādi: “pārāk sarežģīts vielas izklāsts”, “vienmuļa lekcija”, “grūti uztvert stāstīto”. Bieži vien novērtējumu ietekmē priekšmetu specifika. Ar studentu aptauju rezultātiem tiek iepazīstināti mācību spēki, kopīgā tendence analizēta katedras sēdē, apkopojot labāko pieredzi un profesionālās meistarības jautājumus par kuriem būtu nepieciešams organizēt seminārus. 4.8.Absolventu atsauksmes Absolventu domas par studiju programmu būtiski palīdz pilnveidot programmu atbilstoši darba devēja vēlmēm un tendencēm. Jāatzīst, ka 2002./2003. studiju gadā darbs ar absolventiem tika uzsākts ļoti strauji, iegūtas 78 anketas, kas atklāja jaunā speciālista profesionālās kompetences un palīdzēja izprast pilnveidojamās jomas. Taču 2003./2004. studiju gadā darbam ar absolventiem pietrūka aktivitātes un iegūtā informācija krietni mazāka par iepriekšējo. Diagrammā apkopotas specifiskās atbildes, kādas sniedza absolventi. Absolventu jautājumu rezultāti.
Ar darba devēju atsauksmēm var iepazīties Skolas pedagoģijas katedrā. Skolu direktori atzinīgi vērtē jauno skolotāju akadēmiskās zināšanas, saskarsmi ar bērniem, radošās aktivitātes, labu sagatavotību priekšmetu mācīšanas metodikās. Kā ļoti labu direktori raksturo augstskolas absolventu prasmi veidot saskarsmi ar kolēģiem. Vairāki respondenti uzskata, ka varētu būt labāka sagatavotība klases audzināšanas darbā ar skolēnu vecākiem, kā arī skolas dokumentācijas kārtošanā. Aptaujāts 41 darba devējs (skolu direktori un vietnieki). Darba devēju novērtējums
Zinātņu doktora grāds ir 13 docētājiem. No tiem 7 ir asociētie profesori, 1 -profesors. Maģistra grāds ir 22 docētājiem.
Programmā studējošie piedalās ikgadējās augstskolas zinātniskajās konferencēs un Pedagoģijas fakultātes rīkotajās zinātniskajās konferencē. 2002. un 2003. gadā fakultātes rīkotajās konferencēs piedalījās studenti no Liepājas, Daugavpils, Rēzeknes un Klaipēdas. 4.11. Akadēmiskā personāla zinātniskā virzība Programmas ietvaros ir veikts ZA Granta pētījums “Integrētās mācības rezultativitāte”. Pētījumā profesores A. Peteres vadībā piedalījās 4 programmā strādājošie docētāji asoc. prof. E. Volāne, mag. paed. I. Helmane, mag. paed. J. Jaunzeme, Mag. paed. S. Ķirse. Pamatojoties uz pētnieciskā darba rezultātiem, pilnveidota mācību saturu un metodiku apguve, ieviests studiju kurss “Modelēšana integrētajā mācībā” un integrēto mācību prakses veids. Valsts pārbaudījumu specifika izstrādāta uz pētījumā gūtajām atziņām. Ar pētījumā gūtajām teorētiskajām atziņām docētāji uzstājušies starptautiskajās konferencēs. Programmas ietvaros veikti IZM finansētie lietišķie pētījumi, kuros piedalījusies as. prof. Z. Anspoka, as. prof. E. Volāne, mag. paed. I. Helmane, mag. paed. I. Milaša, mag. paed. R. Vociša. Būtiskāko programmā strādājošo docētāju publikāciju saraksts Anspoka Z. Latviešu valodas kultūras studiju kursa specifika pedagogu profesionālajā sagatavotībā// RIMPAK Journal of Scientific Research and International Affairs. – R., 2001. – Nr.2. – 5 lpp. Anspoka Z. Lasāmgrāmata 4. klasei. – Lielvārde: Lielvārds, 2001. – 176 lpp. Anspoka Z. Latviešu valoda 4. klasei. Skolotāja grāmata. - Lielvārde: Lielvārds, 2001. – 52 lpp. Anspoka Z., Kalve A., Ptičkina Ā. Mācību teksts bilingvālajās mācībās: daži aspekti// Bilingvālā izglītība: sadarbības pieredze. SFL projekts Atvērtā skola. – R., 2001. – 24 lpp. Andersone R. Pusaudžu sociālo prasmju veidošanās. – R.: RaKa, 2001. – 80 lpp. Andersone R. Development of social skills in the lessons of Matematics// 3 rd Nordic Conference on Matematics Education. – Kristianstad University. – Kristianstad, 2001. – 10 lpp. Balode I. Dāvida A., Sorokina E. Matemātikas 2. klasei. No septembra līdz decembrim. – Lielvārde: Lielvārds, 2001. – 88 lpp. Balode I. Dāvida A., Sorokina E. Matemātikas 2. klasei. Skolotāja grāmata. – Lielvārde: Lielvārds, 2001. – 180 lpp. Kurzemniece L. Sports. Pamatizglītības standarts. – R.: LR IZM, 2001. – 14 lpp. Kurzemniece L. Personības attīstības sporta stundās. Metodiskie ieteikumi. – R.: SIA Izglītības soļo, 2001. – 26 lpp. Volāne E. Social Sciences, Home Economics in integrated studies as pupils cognition process promoters at Elementary School in Latvia// Nordic Baltic Conference Consumer Education in school. – Copenhagen: Nordic Council of ministers, 2001. – 8 lpp. Direktorenko I. Studentu patstāvības veidošana individuālās muzikālās darbības procesā// Skolotājs 21. gadsimtā: konferences materiāli. – R.: Vārti, 2001, 200.-204. lpp. Direktorenko I. Studentu klavierspēles iemaņu veidošanās pedagoģiskie priekšnosacījumi. Promocijas darbs. – R., 2001. – 168 lpp. Direktorenko I. Studentu klavierspēles iemaņu veidošanās pedagoģiskie priekšnosacījumi. Promocijas darba kopsavilkums. – R., 2001. – 75 lpp. Дирekторенко И. Формы и методы формирования навыков импровизации у студентовю – R., 2001, 141.-149. lpp. Gedrovics J. Skolotājs XXI gadsimta priekšvakarā: dažas vispārējās izglītības un dabaszinību mācīšanas problēmas Latvijas un Zviedrijas skolotāju skatījumā// Skolotājs 21. gadsimtā: konferences materiāli. – R.: Vārti, 2001, 238.-247. lpp. Gedrovics J., Lamanauskas V. Dabaszinātņu mācīšana topošajiem pirmsskolas un sākumskolas skolotājiem: studentu attieksme// Dabaszinātnes un skolotāju izglītība: III starptautiskas konferences materiāli. – R., 2001, 44. lpp. Muzis. I. Skolu vadītāju un skolotāju lomas pieaugums izglītības pārmaiņu laikā// Ekonomikas un sociālo attiecību transformācija: procesi, tendences, rezultāti: starptautiskas zinātniskas konferences rakstu krājums. – R.: Biznesa augstskola „Turība”, 2001, 271. – 276. lpp. Muzis I. Problems with Education in Latvia as Related to Regional Development// Klaipēdas Universitātes starptautiskas zinātniskas konferences rakstu krājums. – Klaipēda, 2001, 267. – 271. lpp. Bebre R. Radošas individualitātes īpašību izpausme jaunradē// Radoša personība: starptautiskas zinātniskas konferences materiāli, 2. sēj. – R.: RaKa, 2001. – 8 lpp Bebre R. Aktualität der Forschungen der Kreativitätpsychologie. – Viļņa, 2001. – 5 lpp. Jurgena I. Teachers mission and professional competence. Realising educational Problems. – Klaipeda: Klaipedos universitetas, 2001, p. 193-200. Jurgena I. The Teacher in the Democratic Society, Competence, Mission and social Context// Nove možnosti vzdelovani a pedagogicky vyzkum. – Ostrava, 2001, p. 223-228. Romenkova V. Bērna saskarsmes darbības struktūras veidošana ģimenē// Sociālais kapitāls: starptautiskas zinātniskas konferences materiāli. – Jelgava, 2002. – 11 lpp. Anspoka Z. Latviešu valoda 1. klasei. Rubens. – Lielvārdes: Lielvārds, 2002. – 64 lpp. Anspoka Z. Lanka A., Ptičkina Ā. Latviešu valoda 1. klasei mazākumtautību skolā. 2. darba burtnīca. – R.: LVAVP, 2002. – 47 lpp. Anspoka Z. Lanka A., Ptičkina Ā. Latviešu valoda 2. klasei mazākumtautību skolā. Darba burtnīca. – R.: LVAVP, 2002. – 96 lpp. Anspoka Z. Lanka A., Ptičkina Ā. Latviešu valoda 3. klasei mazākumtautību skolā. Darba burtnīca. – R.: LVAVP, 2002. – 96 lpp. Anspoka Z. Lanka A., Ptičkina Ā. Latviešu valoda 1. klasei mazākumtautību skolā. Didaktiskie materiāli – R.: LVAVP, 2002. – 36 lpp. Anspoka Z. Lanka A., Ptičkina Ā. Latviešu valoda 3. klasei mazākumtautību skolā. Didaktiskie materiāli. – R.: LVAVP, 2002. – 24 lpp. Anspoka Z. Lanka A., Ptičkina Ā. Latviešu valoda 1. klasei mazākumtautību skolā. Skolotāja grāmata. – R.: LVAVP, 2002. – 95 lpp. Anspoka Z. Lanka A., Ptičkina Ā. Latviešu valoda 2. klasei mazākumtautību skolā. Skolotāja grāmata. – R.: LVAVP, 2002. – 96pp. Balode I. Matemātikas mācība sākumskolā// Teorija un prakse skolotāju izglītībā: starptautiskas zinātniskas konferences materiāli (ISBN 9984-689-98-0). – R.: Petrovskis un Ko, 2002. – 9 lpp. Balode I., Volāne E. Matemātikas un rokdarbu mācību integrācija: problēmas un risinājumi// Decade of Reform: Achievments, Challenges, Problems: Association for Teacher Education in Euroe (ATEE) un LU PPI konferences materiāli. – R.: Izglītības soļi, 2002. – 15 lpp. Balode I., Dāvīda A., Sorokina E. Matemātikas 3. klasei. No septembra līdz decembrim. – Lielvārde: Lielvārdis, 2002.-98 lpp. Milaša I. Darbs ar tekstiem matemātikas mācībā// Decade of Reform: Achievments, Challenges, Problems: Association for Teacher Education in Euroe (ATEE) un LU PPI konferences materiāli. – R.: Izglītības soļi, 2002. – 8 lpp. Volāne E. Mācību grāmatas kā skolēnu patstāvību veicinošs faktors rokdarbos// Teorija un prakse skolotāju izglītībā: starptautiskas zinātniskas konferences materiāli (ISBN 9984-689-98-0). – R.: Petrovskis un Ko, 2002.-8 lpp. Volāne E. Skolēnu attīstībai nozīmīgākie rokdarbu mācību uzdevumi un principā vēsturiskā skatījumā// Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgspējīgā attīstībā: starptautiskas zinātniskas konferences materiāli. – Rēzekne: RPA, 2002.- 9 lpp. Tiltiņa E. Integrētās stundas ietekme uz radošas individualitātes attīstību// Radošas individualitātes diagnostika un attīstība: 7. starptautiskās kreativitātes konferences materiāli. – R., 2002.-6 lpp. Muzis I. The problems of improving education and school in Latvia// Teacher education in XXI century: changing and perspectives: International Scientific Conference (ISBN 9986-38-355). – Shauliai: Shauliai University, 202. – p. 4. Bebre R. Skolotāju kreativitātes pētījumi// Radoša personība: starptautiskas zinātniskas konferences rakstu krājumu III. – R.: RaKa, 2002. – 7 lpp. Svence G. Skolotāju profesionālās motivācijas akmeoloģiskie aspekti// Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems: Association for Teacher Education in Europe (ATEE) un LU PPI konferences materiāli. – R.: Izglītības soļi, 2002. – 6 lpp. Marsone S. Sociālās audzināšanas problēmas skolā// Teorija un prakse skolotāju izglītībā: starptautiskas zinātniskas konferences materiāli (ISBN 9984-689-98-0). – R.: Petrovskis un ko, 2002. 617.-622. lpp. Marsone S. Skolēnu pašpārvalde kā sociālās audzināšanas forma Latvijas skolās 1920.-30. gados// Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems: Association for Teacher Education in Europ (ATEE) un LU PPI konferences materiāli. – R.: Izglītības soļi, 2002, 219.-228. lpp. Stabiņš J., Šēnberga D. Skolotāja loma bērnu dotību identificēšanā izkopšanā// Teorija un prakse skolotāju izglītībā: starptautiskas zinātniskas konferences materiāli (ISBN 9984-689-98-0). – R.: Petrovskis un Ko, 2002, 408.-413. lpp. Petere A. Integrētās mācību satura izveides nosacījumi// Bērna audzināšana demokrātiskai sabiedrībai: starptautiskās konferences materiāli. – R., 2000, 41-50. lpp. Petere A. Izglītība uz XXI gadsimta sliekšņa// Kurp un kā mēs ejam izglītībā? – R.: Vārti, 2000, 5.-6. lpp. Petere A. Correlation between the content of integrated studies and child development in primary school// Realizing Educational problems. – Klaipēda, ATEE Spring University, 2001., 281.-285. lpp. Petere A. Integrētās mācības satura un bērna attīstības mijsakarības// II Pasaules Latviešu zinātnisku kongress: Tēžu krājums. – R., 2001., 91. – 92. lpp. Petere A. Integrētās mācības kopveseluma skatījumā: Starptautiskās konferences materiāli „Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems”, - R. 2002, 184.-191. lpp. Petere A. Integrētā mācību satura un bērna attīstības nosacījumi veseluma skatījumā. Starptautiskās zinātniskās konferences „Teorijas un Prakses skolotāju izglītībā” materiāli, - R., 2002, 31.-37. lpp. 4. 12. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas un attīstības politika Programmas stratēģiskā virzība ietver konceptuālu pieeju mācībspēku atlasē, balstītu uz pašu absolventu resursiem. Programmā strādā 3 docētāji, kas, pēc augstskolas beigšanas, uzsāka profesoru asistentu darbu. Šobrīd šie docētāji jau pabeiguši doktorantūras studijas. 7 no programmā strādājošajiem docētājiem pabeiguši dokrorantūru un šobrīd strādā par asociētajiem profesoriem un docentiem. Šobrīd doktorantūrā studē 6 programmā strādājošie maģistri. Programmā strādājošo docētāju izaugsme tiek veicināta un atbalstīta. Pozitīvi vērtējams docētāju profesionālās pilnveides veicināšanai augstskolā organizētie izglītojošie semināri, “Mazās akadēmijas” nodarbības.
6 no programmā strādājošajiem docētājiem lasījuši lekcijas, vadījuši nodarbības ārvalstu augstskolās: Dr. paed. Anita Petere, Mag. paed. Ilze Briška Freiburgas augstskolā Vācijā, Rohemtonas institūtā Anglijā, Dr. paed. Anita Petere, Dr. paed. Elita Volāne, Mag. paed. Ineta Helmane, Mag. paed. Janīna Jaunzeme Hābsalas koledžā Igaunijā.
Laika posmā no 1999. gada līdz 2004. gadam programmā nodarbības vadījuši pedagoģijas, psiholoģijas cikla priekšmetos 4 vieslektori, mācību metodikās 3 vieslektori.
Finansēšanas avoti ir valsts dotācijas budžeta studentiem un studiju maksa no nepilna laika studentiem. Laika posmā no 1999. – 2004. gadam izveidotas 3 jaunas datoru klases. Infrostruktūras nodrošinājumu pieaudzis grāmatu skaits pedagoģijā un psiholoģijā. Studentiem pieejamas dažādas datubāzes, kas atvieglo pētniecisko darbu. Yüklə 5,89 Mb. Dostları ilə paylaş:
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
