Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola

 Pēdējos gados īpaša uzmanība pievērsta moderno tehnoloģiju ieviešanai studiju procesā. Izveidota sava datu bāze, kas rada iespēju sekot līdzi studiju plāna izpildei gan Rīgā, gan filiālēs.

Studiju procesa tehniskais nodrošinājums

	2003./2004. studiju gads
TV	13
Video	12
Kodoskops	24
Ekrāns	22
Videokamera	5
Radiomagnetofons	69
Mūzikas centrs	5
Kopētājs	30
Fakss	14
Multiprojektors	3
Autotransports	6

RPIVA studenti un darbinieki var izmantot

1. 
   Datorklases, kuras aprīkotas ar Intel Pentium un Celeron procesoru datoriem, licenzētu programmatūru, Internet pakalpojumus un citu aprīkojumu un sistēmas.
   

2. 2 datorklases (30 + 15) un 5 datori lasītavā Imantas 7.līnijā 1.

3. 
   7 datorklases filiālēs - Cēsīs (25), Tukumā (16), Kuldīgā (25), Madonā (16), Jēkabpilī (16), Alūksnē (16),
   
4. 
   Katrā datorklasē ir iespējams izmantot skeneri, drukāt uz lāzerprintera vai krāsu tintes printera,
   
5. 
   Studiju darbā var izmantot 3 mobilās prezentāciju vienības (portatīvais dators + datu videoprojektors), digitālo videokameru un digitālo fotokameru,
   
6. 
   Visiem datoriem ir instalēta licenzēta programmatūra – MS Windows, MS Office, antivīrusu programma,
   
7. 
   Studenti var izmantot RPIVA iegādātās licenzētās programmas (Adobe Photoshop, Adobe PageMaker, CorelDraw, Corel Gallery, Macromedia Flash, Macromedia Dreaweaver, MS Project, MS Visual Basic, programmas svešvalodu apguvei, u.c.),
   
8. 
   Visi datori ir saslēgti RPIVA interneta tīklā, ir iespējams izmantot serveru resursus un neierobežotus Internet pakalpojumus,
   
9. 
   Studenti un darbinieki var lietot RPIVA e - pastu,
   
10. 
    IS tiek uzturēta aktuāla informācija par studentu sekmēm un finansiālajām saistībām,
    
11. 
    Tiek uzturēta aktuāla RPIVA Internet lapa, kurā atrodama studijām nepieciešamā informācija (studiju kursu apraksti, nodarbību saraksti, utt.).
    
12. 
    Komunikāciju resursi
    
13. 
    Katras fiziskās adreses datori ir saslēgti lokālajā datortīklā (Ethernet 10/100Mbit/s), veidojot domēnu RPIVA internetā (pagaidām tikai Rīgā),
    
14. 
    Domēnu adresēs tiek uzturēti failu serveri (Unix – Samba),
    
15. 
    Tiek uzturēti Web, DNS, e - pasta, FTP, Proxy serveri,
    
16. 
    Tiek uzturēts SQL datu bāzes serveris un tiek testēts MySQL serveris e - studiju darbam,
    
17. 
    Internet pieslēgumam Rīgā ir viena 2Mbits un divas 1Mbits līnijas, filiālēs - 384Kbits līnijas,
    
18. 
    RPIVA datortīkls ir aizsargāts pret nesankcionētu pieeju ar „ugunsmūri”.
    

RPIVA bibliotēka

RPIVA bibliotēka, komplektējot savus fondus, par galveno mērķi izvirzījusi augstskolas studiju programmas nodrošinājumu ar literatūru un studiju materiāliem.

Šobrīd bibliotēkas kopējā platība ir 277, 6 m². Studentiem ir pieejama lasītava ar 70 lasītāju vietām un 5 brīvpieejas datoriem.

2003.gada decembrī bibliotēkas grāmatu fonds ir 41 700 grāmatu eksemplāri.

RPIVA fondā 45% grāmatu ir latviešu valodā, 35% krievu valodā, 15% angļu valodā, 5% citās valodās. No tām 14000 grāmatas pedagoģijā un psiholoģijā un 10100 mācību grāmatas.

Gan materiāli tehniskā bāze, gan telpas atbilst tam, ka šo programmu var īstenot.

Filiāļu materiālās bāzes raksturojums.

Programma tiek realizēta Alūksnes, Bauskas, Cēsu, Jēkabpils, Kuldīgas, Tukuma, filiālēs.

Materiālā bāze, telpu iekārtojums atbilst katras filiāles studentu skaitam. Minētajās filiālēs ir iekārtotas datorklases. Vienīgi Bauskas filiālē datorklasi īrē no Bauskas 2.vidusskolas.

Alūksnes, Cēsu, Kuldīgas, Tukuma filiālēs iegādāti video projektori, kas rada iespēju mācību spēkiem vadīt kvalitatīvas nodarbības, studentiem izmantot modernas tehnoloģijas kursu darbu, prakses darbu aizstāvēšanā. Katrā filiālē auditorijās izmantojami grafoprojektori.

Alūksne

	Platība(km²)	Vietu skaits auditorijās	Grāmatu nosaukumu skaits
Studiju telpas	303,3	167	673
Darba kabineti	34,8

Bauska

	Platība(km²)	Vietu skaits auditorijās	Grāmatu nosaukumu skaits
Studiju telpas	288,27	175	481
Darba kabineti	13,3

Cēsis

	Platība(km²)	Vietu skaits auditorijās	Grāmatu nosaukumu skaits
Studiju telpas	611	538	719
Darba kabineti	120

Kuldīga

	Platība(km²)	Vietu skaits auditorijās	Grāmatu nosaukumu skaits
Studiju telpas	1078,2	288	565
Darba kabineti	72

Tukums

	Platība(km²)	Vietu skaits auditorijās	Grāmatu nosaukumu skaits
Studiju telpas	357,8	182	301
Darba kabineti	64.4

Jēkabpils

	Platība(km²)	Vietu skaits auditorijās	Grāmatu nosaukumu skaits
Studiju telpas	410	193
Darba kabineti	69

Materiāltehniskais nodrošinājums ir pietiekošs sekmīgai programmas īstenošanai. Ir noslēgti sadarbības līgumi ar bibliotēkām. Veiksmīgi tiek risināta sadarbība ar augstskolas bibliotēku vajadzīgo grāmatu piegādei uz vietām.

.Programmas kvalitātes izvērtēšana.
Programmas izvērtēšanai katra mācību gada sākumā fakultātes Domē tiek apstiprināta darba grupa, kurā iekļauti arī studenti. Programmas direktors sastāda programmas izvērtēšanas darba plānu, paredzot programmas izvērtējumu katedras sēdē, fakultātes Domē, Studiju padomē.

Šī gada darba grupā ietilpst programmas direktore Dr.paed. A. Petere, Skolas pedagoģijas katedras vadītāja Dr. paed. E.Volāne, docētāja Mag. art..D.Kalēja-Gasparoviča, 2.s. kursa studente I.Lapsa

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola

Pirmsskolas un sākumskolas fakultāte

Sākumskolas pedagoģijas katedra

Profesionālā augstākās izglītības bakalaura studiju programma

„Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu priekšmetu pamatskolā”

Pašvērtējuma ziņojums

Studiju programmas kods: 4214102


Programmas direktore Dr. paed. A. Petere

Apstiprināts Apstiprināts

Pirmsskolas un sākumskolas Studiju Padomē

fakultātes Domē 15.09.2003.

Studiju prorektore A.Petere

2003. gads

1.Programmas anotācija
Programmas pilnveidošanai tika ņemti vērā akreditācijas komisijas ieteikumi pārskatīt saturu un samazināt kredītpunktu skaitu, kas stipri pārsniedza 40 kredītpunktus gadā. Jau vairākus gadus Latvijā praktizē profesionālā bakalaura studiju programmu īstenošanu, kas ļauj studentiem vienlaicīgi iegūt bakalaura grādu un kvalifikāciju. Esošās profesionālās skolotāju programmas ar integrētu bakalaura standartu ietvēra profesionālās bakalaura programmas pamatnosacījumus. Vispārizglītojošie studiju kursi ietvēra izglītības zinātņu bakalauru pedagoģijā pamatprogrammu un 22 kredītpunktu praksi

. Studenti ieguva sākumskolas skolotāja kvalifikāciju un tiesības mācīt 2 priekšmetus pamatskolā. Studiju ilgums 5 gadi.

2002./2003. studiju gadā tika mērķtiecīgi strādāts pie programmas pilnveidošanas, lai programmas saturu pielīdzinātu profesionālajai augstākās izglītības bakalaura studiju programmai un saīsinātu studiju laiku no 5 uz 4 gadiem. Veiktās izmaiņas ir aprakstītas pašvērtējuma ziņojumā.

2003. gada maijā studiju programma tika iesniegta IZM Akreditācijas komisijā, lai mainītu programmas statusu un īstenošanas ilgumu. Studiju programma restrukturēta, mainot nosaukumu ( Akreditācijas komisijas sēdes protokolu Nr. 121 – 2003.gads. Lēmums par studiju programmu statusa maiņu, saglabājot iepriekšējos akreditācijas termiņus).

2.Studiju programmas novērtējums

2.1. Studiju programmas mērķis

Studiju programmas mērķis pamatā ir saglabāts iepriekšējais.

Mērķis – radīt apstākļus konkurētspējīga skolotāja sagatavošanai, kurš spēj savu profesionālo, sociālo un kultūras pieredzi radoši nodot saviem audzēkņiem, sagatavojot tos patstāvīgai dzīves darbībai.

Uzdevumi – nodrošināt studiju vidi, kurā students spētu:

• 
  pilnveidot savu pašattīstības programmu, attīstot savas personības īpašības un skolotāja profesionālās kompetences;
  
• 
  veicināt mūsdienu prasībām atbilstošu pedagoģijas, psiholoģijas un citu zinātņu vērtību pārņemšanu, principu apguvi;
  
• 
  turpināt skolotāju izglītošanas tradīciju veidošanu Latvijā, vienlaikus ievērojot mainīgas sabiedrības vajadzības;
  
• 
  organizēt studiju procesu, kas balstās uz studentu zināšanu, prasmju, attieksmju aktualizēšanu, savas pieredzes bagātināšanu;
  
• 
  attīstīt emocionālo inteliģenci, radošās spējas, māksliniecisko gaumi;
  
• 
  apgūt prasmi veidot integrētu mācību saturu, ņemot vērā skolēnu vajadzības, individuālās īpatnības, prognozējot skolēnu attīstības virzību.
  

Pamatojoties uz pētnieciskā darba atziņām par integrētās mācības rezultativitāti, paplašināti uzdevumi, kas ietver studentu prasmes atlasīt savu mācību saturu, izstrādāt programmu, balstoties uz mācību priekšmetu ciešu saistījumu un skolēna vajadzībām.

Programmas pilnveidošanas rezultātā pilnveidoti uzdevumi, kas ietver profesionālo kompetenču apguvi, īpaši akcentējot studenta personības īpašību, kas nepieciešamas skolotāja profesijai pilnveides iespējas. Šo uzdevumu īstenošanai pilna laika studijās studenti izveido savu kompetenču mapi, kuru aizpilda visa studiju gada laikā. Grūtības sagādā grupas biedru, docētāju objektīvs vērtējums. Var konstatēt, ka mūsu studenti vēl nav gatavi tik atklātai diskusijai, savukārt docētājiem nodarbību laikā nav iespējams tik labi iepazīt katru studentu, lai analizētu personības īpašību attīstības dinamiku.

2.2. Plānotais rezultāts

Pēc sekmīgi izpildīta studiju plāna, aizstāvētas prakses, nokārtotiem Valsts pārbaudījumiem (bakalaura darbs, valsts pārbaudījums mācību priekšmetu metodikā, izvēlētās specializācijas teorētiskā daļa) studentiem tiek piešķirts profesionālais bakalaura grāds izglītībā, sākumskolas skolotāja (1. - 4.klasē) kvalifikācija un tiesības mācīt vienu priekšmetu pamatskolā (5. – 9.klasē).
3. Studiju programmas saturs un organizācija
Studiju programmu īsteno Alūksnes, Bauskas, Cēsu, Jēkabpils, Kuldīgas, Madonas, Tukuma filiālēs. Pagājušajā studiju gadā ar Senāta lēmumu tika reorganizēta Saldus filiāle. Studentu skaits, telpu kvalitāte bija nepietiekoša, lai kvalitatīvi īstenotu studiju procesu.
Programmas saturs pārveidots atbilstoši Izglītības LR ministru kabineta 481. noteikumiem par 2. līmeņa profesionālās izglītības valsts standartu.
Vispārizglītojošie studiju kursi – 20 kredītpunkti.

Nozares teorētiskie pamatkursi – 36 kredītpunkti.

Nozares profesionālie specializācijas studiju kursi – 60 kredītpunkti.

Brīvās izvēles kursi – 6 kredītpunkti.

Prakse - 26 kredītpunkti.

Valsts pārbaudījumi - 12 kredītpunkti.

Sakarā ar studiju programmas restrukturizāciju izmaiņas veiktas vispārizglītojošo un nozaru profesionālo kursu saturā. (Skatīt studiju plānu 1.pielikumā) Izmaiņu rezultātā par 46 kredītpunktiem samazināts programmas apjoms. No studiju plāna izņemti vairāki studiju kursi. Samazināts kredītpunktu skaits studentu individuālajām mūzikas nodarbībām, mūzikas teorijai. Lai nepazeminātu studentu prasmju apguvi, mūzikas teorijas jautājumus studenti apgūst praktiskajās mūzikas nodarbībās.

Līdzšinējo 2 pamatskolas specializāciju programmas vietā studenti turpmāk varēs izvēlēties tikai vienu specializācijas programmu. Šī pieeja ļauj saīsināt studiju laiku no 5 uz 4 gadiem. Kā liecina tendences augstākā izglītībā, studiju laiks tiek saīsināts, nodrošinot studentiem ātrāku iespēju konkurēt darba tirgū.

Lai nodrošinātu skolotāju programmās studējošiem studentiem iespēju studēt uz vietas filiālē, nepilna laika studijās visus vispārizglītojošos studiju kursus studenti apgūst 1. un 2. studiju gadā. Šādam modelim ir arī savas nepilnības, jo vienlaicīgi studenti apgūst daudzus teorētiskos kursus, kas apgrūtina pēctecību.

. Kā tika minēts anotācijā, studiju programma tika restrukturizēta par augstākās izglītības profesionālo bakalaura studiju programmu „Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu priekšmetu pamatskolā”, mainot kredītpunktu skaitu

un arī nosaukumu.

Pēc programmas pārveides pilna laika studijās studiju ilgums ir 4gadi, bet nepilna laika studijās 4,3 gadi ( nepilna laika studijās studenti studē 1 reizi nedēļā. Studentiem plānotas 4 lekcijas, kas ietver 8 akadēmiskās stundas.

Pamatojoties uz mācību spēku pētnieciskā darba rezultātiem, tika pārskatīta esošā pieeja mācību priekšmetu didaktiku apguvē. Tradicionālā mācību priekšmetu didaktika, kas ietvēra arī mācību satura jautājumus, tika pārstrukturēta divās pakāpēs.

3. 
   pakāpe – mācību saturs un metodika. Nodrošina studentiem iespēju apgūt skolā mācāmo mācību priekšmetu satura izveides jautājumus, atšķirīgas didaktiskās pieejas, metožu, metodisko paņēmienu atbilstību atbilstoši izvirzītajam didaktiskajam mērķim.
   
4. 
   pakāpe – modelēšana. Studenti docētāju klātbūtnē vada integrētu nodarbību, demonstrējot prasmi izprast mācību satura savstarpējās sakarības.
   

Programmas pārveides rezultātā studenti pamatskolas posmā no 5. – 9. klasei var apgūt tikai 1 mācību priekšmeta saturu un metodiku līdzšinējo 2 priekšmetu vietā. Šobrīd augstskolā piedāvā specializācijas programmas pamatskolas satura un metodikas apguvei no 5. līdz 9. klasei: (Latviešu valoda un literatūra, Latviešu valoda mazākumtautību skolā, Vizuālā māksla, Rokdarbi un mājturība, Sociālās zinības. Matemātika, Informātika, Svešvaloda, Sports.)

Specializācijas grupā mazākais studentu skaits ir 15. Programmas īstenošana pieļaujama arī filiālēs. Šobrīd Cēsīs tiek realizēta latviešu valodas un literatūras specializācijas programma.

Ar specializācijas programmām var iepazīties Sākumskolas pedagoģijas katedrā. Specializācijas programmas vada specializācijas programmu direktori. Specializācijas programmas direktorus apstiprina Senātā.

3.1 Studiju programmas praktiskā realizācija
Studiju priekšmetu saturs mācību metodes, organizācijas formas, prognozējamais rezultāts.





Pedagoģiskās apziņas, rīcības, domāšanas

Veidojošie studiju kursi
Saturs. Vispārīgā pedagoģija, psiholoģija, pedagoģiskā psiholoģija,

pasaules kultūras mantojums, filozofija, lietišķās svešvalodas, informātika pedagoģijā u.c.

Metodes un organizācijas formas. Lekcijas līdz 60%, praktisko nodarbību formas līdz 40%

(disputi, diskusijas, pētnieciskā rakstura semināri, projekti).

Prognozējamais rezultāts. Veidojas attieksme pret cilvēku kā unikālu būtni. Pamatzināšanas un izpratne pedagoģijā, psiholoģijā, kas nepieciešams sākumskolas pedagoģijas, priekšmetu metodiku apguvei. Prasme izmantot ārzemju autoru darbus diskusijās, semināros, izmantot datorus kursa darbu rakstīšanā, noformēšanā. Veidojas savs pasaules redzējums, sava vērtību sistēma, pedagoģiskā domāšana, kura atspoguļojas studentu runā, praktiskā darbībā ar bērniem, kursa darbos. Students veidojas kā starpnieks, kas spēj iesaistīties

nepārtrauktā pasaules kultūras apgūšanas un attīstības procesā.

Profesionalitāti

veidojošie studiju priekšmeti
Saturs. Nozaru pedagoģija, mācību saturs un metodika pamatizglītībā.

Metodes un organizācijas formas. lekcijas līdz

50%, praktiskā darba formas līdz 50% (grupu darbs,

projekti, radošās darbnīcas, pētnieciska rakstura metodes).

Prognozējamais rezultāts. Iegūtās zināšanas, prasmes izmantoto bērnu izpētē, diagnosticēšanā prakses laikā, analīzē un plāno mācību procesu.

Analizē un veido mācību saturu sākumskolā. Pārzina visu mācību priekšmetu mācību metodikas sākumskolā, aktīvās darba formās. Spēj veidot un organizēt pilno

integrēto mācību sākumskolā (nav mācību stundu, bet saturs koncentrējas ap tematiem, interešu

mezgliem). Apgūst prasmi patstāvīgi veidot saturu un metodes pamatizglītības priekšmetiem. Pilnveidojas studentu

uzņēmība, problēmas

risināšanas spējas

nestandarta situācijās.

Studentu radošā pašizpausme

Saturs. Docētāju starpā saskaņots saturs un prasības

mūzikā, kustībā, vizuālā mākslā, rokdarbos.

Metodes un organizācijas formas. Dialogs starp studentu

un docētāju. Individuālais, pāru un grupu darbs. Vides radīšana radošo potenču aktivizēšanā

Prognozējamais rezultāts. Studentiem ir iespēja pārliecināties par savām radošajām potencēm, rodas ticība

sev un saviem spēkiem, atraisītībai, uzdrīkstēšanās.

Veidojas prasme radīt savos skolniekos uzticēšanos

pašiem sev, atklāt radošās dotības, izmantot to mācību

procesā, dažādu pasākumu organizēšanā,

iesaistoties leļļu teātra izveidē, organizēšanā,

darbībā.


Pedagoģiskās apziņas, rīcības, domāšanas sekmēšana

Programmu pilnveidošanas rezultātā visām skolotāju programmām saglabāta pedagoģijas bakalaura pamatprogramma, kas nodrošina akadēmisko zināšanu saistību ar praktisko darbu skolā, sekmē pētnieciskā darba prasmju apguvi.

Skolotāja profesionalitātes sekmēšana

Kā tika minēts 5.lpp., jaunas pieejas ir meklētas skolā mācāmo mācību priekšmetu satura un metodiku apguvei.

Sākumskolas katedras sēdē analizētas jaunās pieejas efektivitāte. Docētāji atzīst, ka, vērojot studentu modelētās integrētās nodarbības, daudz labāk ir redzama atgriezeniskā saite, studentu izpratne par mācību satura un metodiku jautājumiem. Programmas pilnveidošanai tika ieteikts nākošajā studiju gadā organizēt binārās nodarbības, kurās vienlaicīgi piedalīsies 2 docētāji .Kā liecina līdzšinējā pieredze, docētājam, kurš docē viena mācību priekšmeta satura un metodiku, grūtības rada kvalitatīvi analizēt otra mācību priekšmeta satura un metodikas apguvi.

Kā tika minēts iepriekš, profesionālās augstākās izglītības standarts paredz 26 kredītpunktus praksēm. Programmā par 4 kredītpunktiem tika paplašināts prakšu apjoms. Kā jauns prakses veids tika izstrādāts saturs un uzdevumi, kas paredz 3. kursa studentiem apgūt prasmi vadīt integrētas mācību nodarbības 1. – 4. klasē.

3.2. Pedagoģiskā prakse

Studentu praktiskais darbs ar bērniem pedagoģiskās prakses laikā ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas parāda studentu profesionālo izaugsmi. Lai nodrošinātu mērķtiecīgu gatavību pedagoģiskajai praksei, ir izstrādāti noteikti pedagoģiskās prakses modeļi, prasības katram studiju kursam, kā arī katram pedagoģiskās prakses veidam noteikti atbilstoši pedagoģiskās prakses mērķi un uzdevumi. Kopējais prakses ilgums -26 nedēļas (prakses sākas ar 1. studiju kursu).

Pirms prakses, prakses vadītāja rīko praktiskās nodarbības, kurās studentus iepazīstina ar konkrētajiem uzdevumiem, prakses saturu, dokumentāciju, atskaites formām.
1. kurss. Mērķis 1.pusgadam

Iepazīties ar dažādiem mācību iestāžu veidiem, sadarbību pedagoģiskajā procesā.

Uzdevumi

• 
  Veicināt pozitīvu attieksmi, interesi par savu nākamo profesiju.
  
• 
  Attīstīt prasmi saskatīt un analizēt katras mācību iestādes raksturīgākās iezīmes, ņemot vērā tās specializāciju, specifiku un sociālo aspektu.
  
• 
  Veidot studenta vērtējošu attieksmi pret vēroto, prasmi saskatīt būtisko skolotāja un skolēna sadarbībā, vērtēt iespēju uzmanīgu attieksmi pret bērna pašizpausmi.
  

Mērķis 2. pusgadam

Apgūt prasmi pedagoģiskās un psiholoģiskās zināšanas par bērnu kā savas attīstības subjektu saistīt ar praktiskajiem vērojumiem skolā, sekmēt izpratni par bērnu kā individualitāti ar tikai viņam piemītošām īpatnībām.

Uzdevumi

• 
  Iepazīties ar skolas darbu kopumā.
  
• 
  Vērot un aprakstīt vienu vai vairākus skolas darba aspektus (atkarībā no skolas specifikas).
  
• 
  Pētīt skolēnu slodzi skolā (dienā, nedēļā), skolotāju darbību stundās un ārpus tām, konkrētās skolas darba īpatnības, pedagoģiski psiholoģisko klimatu skolā, klasē.
  
• 
  Vērot un analizēt skolotāja un vecāku sadarbību, skolēnu izjūtas skolā un ģimenē (pēc viena vai vairāku skolēnu vērojumu).
  

2. kurss. Mērķis

Attīstīt pedagoģisko kompetenci un radošumu, plānojot un vadot mācību procesu.

Uzdevumi:

• 
  Vērojot mācību procesu, sekmēt prasmi analizēt dažādu didaktisko modeļu praktisko lietojumu.
  
• 
  Pilnveidot prasmi izvirzīt mācību mērķi un uzdevumus integrēta satura atlasei atbilstoši bērna interesēm, vajadzībām, zināšanu apguves līmeņiem un Izglītības un zinātnes ministrijas vadlīnijām mācību priekšmetos.
  
• 
  Attīstīt prasmi izvirzītos uzdevumus īstenot ar interaktīvām mācību darbības formām un metodēm.
  
• 
  Pilnveidot pedagoģiskās saskarsmes iemaņas ar skolēniem un skolotājiem mācību nodarbībās un ārpusstundu pasākumos.
  
• 
  Attīstīt savas darbības pašanalīzes prasmes.
  

3. kurss. Mērķis

Plānot un vadīt integrētas mācību nodarbības (1. – 3.klasei).

Uzdevumi:

• 
  Atlasīt saturu integrētam mācību modelim, kurā viens mācību priekšmets kļūst kā dominante.
  
• 
  Vadīt 80 minūšu garas integrētas mācību nodarbības.
  
• 
  Veikt rakstiskas pašanalīzes.
  

4. kurss. Mērķis

Apgūt profesionālās prasmes izvēlētajā papildus specialitātē, iepazīt un plānot mācību procesu, lai palīdzētu izzināt, izprast un attīstīt skolēna vēlmes pašam mācīties.

Uzdevumi:

• 
  Pamatojoties uz dažādu izglītības koncepciju analīzi, veidot savu pieeju satura atlasei saskaņā ar izvirzītajiem Izglītības valsts standartiem mācību priekšmetos pamatskolā.
  
• 
  Mācīt veidot starppriekšmetu saikni, pilnveidot prasmi saskatīt dažādu mācību priekšmetu metodiku savstarpējo saistību.
  
• 
  Veidot prasmi analizēt skolēnu mācību darbību un izstrādāt kritērijus mācību sasniegumu vērtēšanai.
  
• 
  Turpināt attīstīt studenta pedagoģiskās gatavības.
  
• 
  Attīstīt spējas mērķtiecīgi rīkoties dažādās pedagoģiskās situācijās, vērtēt savu rīcību skolas, izglītības sistēmas un sabiedrības kontekstā
  

• 
  Apgūt pašizglītības iemaņas, izmantojot jaunākās metodiskās atziņas mācību procesā.
  

Pedagoģiskās prakses organizāciju koordinē fakultātes prakses vadītājs atbilstoši prakses nolikumam.

Par studentu izaugsmi pedagoģiskās prakses laikā liecina pēc prakses konferenču saturs. Konferencēs var iepazīties ar studentu praktisko darbu, sagatavotajiem mācību līdzekļiem, stundu (nodarbību) konspektiem, praksē gūto atziņu analīzi, prakses metodiķu vērtējumu.

Lai iegūtu lielāku informāciju par studenta pedagoģisko kompetenci praktiskā darbā ar bērniem, ir izstrādāta anketa, kuru izpilda skolas skolotāji, kas sadarbojas ar studentiem pedagoģiskās prakses laikā.( Izpildītās anketas pievienotas pielikumā)

Pēc aptauju analīzes secinām, ka pedagoģiskās prakses vietas jāizraugās augstskolas pārstāvjiem, jo objektīvāku vērtējumu par studenta pedagoģisko gatavību var sniegt augstskolas docētāji, kuri vēro studentu darbu pedagoģiskās prakses laikā. Kā liecina analīze, skolotāji bieži vien negrib saskatīt un pieņemt citas mācību metodes, formas, tāpēc studentu vērtējums dažreiz ir neobjektīvs. Kā negatīva atziņa minama tā, ka daudzās skolās mācību process norit pretrunā tām teorijām, ko students apguvis augstskolā.

Prakses saturs un norise regulāri tiek analizēts Sākumskolas katedras sēdēs.

	Prakses nosaukums	Krp	1. kurss		2. kurss		3. kurss		4. kurss
			1.s	2.s	3.s	4.s	5.s	6.s	7.s	8.s
	Iepazīšanās ar dažādu stila izglītības iestādēm	2		2
	Pedagoģiskā prakse – vērojumu prakse	2			2
	Sākumskolas mācību procesa prakse (paralēli studijām)	4				4
	Aktīvā mācību prakse sākumskolā	3					3
	Aktīvā mācību prakse integrētajā mācību sākumskolā	3						3
	Prakse specializācijā	4						2	2
	Valsts kvalifikācijas prakse specializācijā	4							4
	Valsts kvalifikācijas prakse sākumskolā (1.-4. klasē)	4								4

4. Studentu studiju sasniegumu vērtēšanas sistēma

P

rogrammas realizācijas laikā sevi ir attaisnojušas studentu radošās pašizpausmes dienas, kurās parādās studentu prasmju, īpaši attieksmju, radošo spēju izaugsmes dinamika. Studenti demonstrē savu izdomu, spējas izpaust savu attieksmi par noteiktajiem tēliem gan ar mūzikas, vizuālās mākslas, rokdarbu, kustības palīdzību. Veicot refleksijas ar 1. kursa studentiem pēc apvienotās ieskaites kārtošanas, studenti atzīmē, ka lielākā vērtība, kas gūta šajās nodarbībās ir personības īpašību, īpaši uzdrīkstēšanās, pilnveidei.

Kopš 1999. gada pamatā studiju sasniegumi šajā studiju programmā tiek vērtēti pēc analītiskās vērtēšanas sistēmas.

Attēls Nr. 4



Analītiskā vērtēšana semestrī

Iepazīstoties ar programmā strādājošo docētāju prasībām ieskaišu, eksāmenu kārtošanai, var konstatēt, ka docētāji ir izstrādājuši savus kritērijus, savu punktu sistēmu un procentuālo sadalījumu atbilstoši apgūstamā studiju kursa specifikai. priekšrocībām.

Programmas turpmākajā īstenošanas procesā lielāka vērība jāveltī kritēriju pilnveidei, savstarpējai saskaņotībai docētāju starpā.

Valsts pārbaudījums mācību priekšmetu metodikās tiek organizēts kā integrēta mācību bloka vadīšana, kur viens no mācību priekšmetiem kļūst par dominanti un students pēc izvēles piesaista vēl divu mācību priekšmetu saturu, veidojot loģiski pamatotu uz integrētā satura un prasmēm bāzētu nodarbības modeli 80 minūtēm. Valsts pārbaudījumu komisija ierodas skolās un iepazīstas ar studentu veikumu.

Jāatzīmē, ka vēl jo projām studenti sastopas arī ar pamatotām grūtībām, jo prasības skolās ir atšķirīgas un daļa skolotāju vēl nav gatava šādas pieejas īstenošanai.

Valsts pārbaudījums specializācijā ietver teorētisko un praktisko daļu. Katru gadu teorētisko pārbaudījumu prasības un saturs tiek pārskatīts un apstiprināts katedras sēdē. Pārbaudījuma praktiskajā daļā students vada stundu, demonstrē prasmi analizēt norisi, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām pedagoģijā, psiholoģijā. Studentu darbu vērtē rektora apstiprināta kvalifikācijas piešķiršanas komisija.

5.Studējošie

Pēc studējošo skaita var konstatēt, ka skolotāja profesijas prestižs sabiedrībā zaudē savu aktualitāti. Samazinās studēt gribētāji pilna laika studijās. Pretējs process vērojams nepilna laika studijās. Var konstatēt, ka tieši sākumskolas posmā strādā skolotāji, kuriem nav augstākā pedagoģiskā izglītība.

Studējošie	Skaits
Rīga Pilna laika studijas	144
Rīga Nepilna laika studijas	151
Alūksne	47
Bauska	29
Cēsis	109
Kuldīga	54
Tukums	37
Madona	35
Kopā	462

Studentu piesaistei aktīvi strādā visu filiāļu darbinieki. Regulāri tiek organizēti informatīvie pasākumi, kuros ar lekcijām piedalās RPIVA mācību spēki.

5.1. Studējošo aptaujas un to rezultāti.

Studentu aptaujas organizē augstskolas administrācija. Anketas saturu izskata fakultātes dekanātā. Pēc anketēšanas Sākumskolas katedras sēdē tiek analizētas kopējās tendences, bet docētāji individuāli tiek iepazīstināti ar iegūto informāciju.

Viens no aptauju veidiem – docētāja aptauja pēc nolasītā kursa. Šīs anketas netiek analizētas katedras sēdē, bet kalpo docētājam lasītā studiju kursa pilnveidošanai.

Vienreiz gadā studentu Parlaments organizē aptaujas. Anketu jautājumus sastāda studenti. Ar aptauju rezultātiem studenti iepazīstina programmu direktorus un katedru vadītājus.

Aptaujā piedalījās 93 pilna laika studenti un 203 nepilna laika studenti

(Ar aptaujas rezultātiem var iepazīties Sākumskolas katedrā.)

Analizējot kopumā aptauju rezultātus, var konstatēt, ka gan pilna, gan nepilna laika studijās studējošie ir apmierināti ar docētāju akadēmisko līmeni, vadīto nodarbību kvalitāti. Kā trūkumu studenti norāda nesaskaņotās prasības docētāju starpā, kas bieži rada studentu pārslodzi . Pedagoģijas psiholoģijas cikla priekšmetos vērojama atsevišķu studiju kursu pārklāšanās

Turpmākajā periodā jāorganizē kopējas katedras sēdes, lai palīdzētu docētājiem saskaņot kursu saturu, novēršot pārklāšanos.

5.2..Absolventu atsauksmes

2002./2003. studiju gadā ir uzsākts aktīvs darbs ar programmas absolventiem. Iegūtas 78 anketas, kas atklāja jaunā skolotāja domas par apgūto studiju programmu.

Absolventu domas par studiju programmu būtiski palīdz pilnveidot programmu atbilstoši darba devēja vēlmēm un tendencēm.
Tabulā apkopotas specifiskās atbildes, kādas sniedza absolvent

Nr.p.k.	Absolventu vēlme	Absolventu dotās atbildes	Skaits
1.	Iegūt augstāko izglītību	Ieguvu labu, vispusīgu, kvalitatīvu, turklāt augstāko izglītību; guvu pamatu turpmākajām studijām	31
2.	Iegūt nākamo profesiju	Varu strādāt pedagoģisku darbu un justies tajā labi; ieguvu noderīgu profesiju	29
3.	Pilnveidot sevi	Bija iespēja sevi pilnveidot; pilnveidot radoši; kļūt saprotošākam un drošākam Liels nopelns RPIVA mācību spēkiem	49
4.	Iegūt draugus	Ieguvu labus draugus
5.	Piepildīt sapni	Savienot pedagoģiju un mūziku, pedagoģiju un zīmēšanu, apgūt psiholoģiju	23

Nr.p.k.	Nepilnības	Absolventu atbildes	Skaits
1.	Studiju procesa kvalitāte	Ne visi priekšmeti tika kvalitatīvi pasniegti, tie varēja būt pārdomāti; daļa priekšmetu atrauti no reālās dzīves	8
2.	Studiju priekšmetu piedāvājumā	Neapmierināja svešvalodu apguve; pietrūka priekšmetu, kas vajadzīgi klases audzināšanas darbā	7
3.	Paša darbībā	Neizdevās līdz galam īstenot iecerētos plānus; pietrūka drošības, uzsākot strādāt	7

6. Darba devēju atsauksmes
Ar darba devēju atsauksmēm var iepazīties Sākumskolas pedagoģijas katedrā.

Darba devēji savu attieksmi par studentu sagatavotību izsaka pēc Valsts prakses norises rīkotajās pēc prakses konferencēs, kurās piedalās programmas direktors, katedru vadītājs, programmas docētāji.

Var konstatēt, ka jaunā pieeja mācību metodiku apguvē devusi labus rezultātus, jo darba devēji atzinīgi vērtē studentu prasmi izmantot mācību procesā pārdomātus un pamatotus metodiskos paņēmienus.

Kā pilnveidojamās jomas tiek minētas studentu prasmes strādāt ar normatīvajiem dokumentiem, saskarsmes prasmes ar skolēniem un kolēģiem.

Jāatzīst, ka vērojama arī pretruna darba devēju vērtējumā par studenta apgūtajām profesionālajām kompetencēm. Vērojama neizpratne par studentu uzdrīkstēšanos radīt stundās problēmsituācijas, iesaistīt skolēnus brīvā, radošā darbībā. Rodas pretruna starp augstskolā paustām atziņām un reālo situāciju skolā.

Pretrunas novēršanai fakultātes ietvaros jāorganizē semināri, kuros tiktu uzaicināti darba devēji, skolotāji pie kuriem studenti veic praksi, lai kopīgās sarunās akcentētu tās vērtības, kas jāapgūst studentiem, lai varētu runāt par pedagoģiskā procesa organizēšanu atbilstoši skolēnu vajadzībām.

7 Akadēmiskā personāla raksturojums
Programmā strādājošo docētāju kvalitatīvais sastāvs atbilst Augstskolu likumam un Ministru kabineta prasībām Nr. 481.

Programmā strādā 32 docētāji.

Zinātņu doktora grāds ir 13 docētājiem. No tiem 7 ir asociētie profesori, 1 -profesors.

Maģistra grāds ir 20 docētājiem.

Pozitīvi vērtējama akadēmiskā personāla izaugsme. 5 RPIVA beidzēji ir beiguši studijas maģistrantūrā un uzsākuši studijas doktorantūrā, vienlaicīgi strādājot par lektoriem .

Akadēmiskā personāla zinātniskā virzība atspoguļota individuālajos plānos, kurus veido katrs katedras docētājs atbilstoši kopējiem kritērijiem. Ar docētāju individuālajiem plāniem var iepazīties Sākumkolas pedagoģijas katedrā.

Programmas ietvaros veikti IZM finansētie lietišķie pētījumi, kuros piedalījusies as. prof. Z. Anspoka, as. prof. E. Volāne, mag. paed. I. Helmane, mag. paed. I. Milaša, mag. paed. R. Vociša.

Programmas ietvaros ir veikts ZA Granta pētījums “Integrētās mācības rezultativitāte”. Pētījumā profesores A. Peteres vadībā piedalījās 3 programmā strādājošie docētāji asoc. prof. E. Volāne, mag. paed. I. Helmane, mag. paed. J. Jaunzeme,

Pozitīvi vērtējams RPIVA uzsāktais darbs docētāju publikāciju apkopošanā. Izdotie krājumi sniedz pārskatu par visu katedru docētāju veikumu .
Studentu zinātniskās aktivitātes izpaužas studentu pētnieciskajā darbā. Katru gadu fakultātes ietvaros tiek rīkota studentu zinātniskā konference. Referātu izvēli un atlasi veic paši studenti. 2002./2003. studiju gadā konferencē piedalījās studenti no Rēzeknes, Liepājas augstskolām.
.

8.Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Finansēšanas avoti ir valsts dotācijas budžeta studentiem un studiju maksa no nepilna laika studentiem.