Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola
Pēdējos gados īpaša uzmanība pievērsta moderno tehnoloģiju ieviešanai studiju procesā. Izveidota sava datu bāze, kas rada iespēju sekot līdzi studiju plāna izpildei gan Rīgā, gan filiālēs
Yüklə 5,89 Mb.
|
- Bu səhifədəki naviqasiya:
- RPIVA studenti un darbinieki var izmantot
- RPIVA bibliotēka
- 2.2. Plānotais rezultāts
- Studentu radošā pašizpausme
Pēdējos gados īpaša uzmanība pievērsta moderno tehnoloģiju ieviešanai studiju procesā. Izveidota sava datu bāze, kas rada iespēju sekot līdzi studiju plāna izpildei gan Rīgā, gan filiālēs.Studiju procesa tehniskais nodrošinājums
RPIVA studenti un darbinieki var izmantot
2. 2 datorklases (30 + 15) un 5 datori lasītavā Imantas 7.līnijā 1.
RPIVA bibliotēkaRPIVA bibliotēka, komplektējot savus fondus, par galveno mērķi izvirzījusi augstskolas studiju programmas nodrošinājumu ar literatūru un studiju materiāliem. Šobrīd bibliotēkas kopējā platība ir 277, 6 m2. Studentiem ir pieejama lasītava ar 70 lasītāju vietām un 5 brīvpieejas datoriem. 2003.gada decembrī bibliotēkas grāmatu fonds ir 41 700 grāmatu eksemplāri. RPIVA fondā 45% grāmatu ir latviešu valodā, 35% krievu valodā, 15% angļu valodā, 5% citās valodās. No tām 14000 grāmatas pedagoģijā un psiholoģijā un 10100 mācību grāmatas. Gan materiāli tehniskā bāze, gan telpas atbilst tam, ka šo programmu var īstenot.
Programma tiek realizēta Alūksnes, Bauskas, Cēsu, Jēkabpils, Kuldīgas, Tukuma, filiālēs. Materiālā bāze, telpu iekārtojums atbilst katras filiāles studentu skaitam. Minētajās filiālēs ir iekārtotas datorklases. Vienīgi Bauskas filiālē datorklasi īrē no Bauskas 2.vidusskolas. Alūksnes, Cēsu, Kuldīgas, Tukuma filiālēs iegādāti video projektori, kas rada iespēju mācību spēkiem vadīt kvalitatīvas nodarbības, studentiem izmantot modernas tehnoloģijas kursu darbu, prakses darbu aizstāvēšanā. Katrā filiālē auditorijās izmantojami grafoprojektori. Alūksne
Bauska
Cēsis
Kuldīga
Tukums
Jēkabpils
Materiāltehniskais nodrošinājums ir pietiekošs sekmīgai programmas īstenošanai. Ir noslēgti sadarbības līgumi ar bibliotēkām. Veiksmīgi tiek risināta sadarbība ar augstskolas bibliotēku vajadzīgo grāmatu piegādei uz vietām. .Programmas kvalitātes izvērtēšana. Programmas izvērtēšanai katra mācību gada sākumā fakultātes Domē tiek apstiprināta darba grupa, kurā iekļauti arī studenti. Programmas direktors sastāda programmas izvērtēšanas darba plānu, paredzot programmas izvērtējumu katedras sēdē, fakultātes Domē, Studiju padomē. Šī gada darba grupā ietilpst programmas direktore Dr.paed. A. Petere, Skolas pedagoģijas katedras vadītāja Dr. paed. E.Volāne, docētāja Mag. art..D.Kalēja-Gasparoviča, 2.s. kursa studente I.Lapsa Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola Pirmsskolas un sākumskolas fakultāte Sākumskolas pedagoģijas katedra Profesionālā augstākās izglītības bakalaura studiju programma „Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu priekšmetu pamatskolā”
Apstiprināts Apstiprināts Pirmsskolas un sākumskolas Studiju Padomē fakultātes Domē 15.09.2003. Studiju prorektore A.Petere 2003. gads 1.Programmas anotācija
. Studenti ieguva sākumskolas skolotāja kvalifikāciju un tiesības mācīt 2 priekšmetus pamatskolā. Studiju ilgums 5 gadi. 2002./2003. studiju gadā tika mērķtiecīgi strādāts pie programmas pilnveidošanas, lai programmas saturu pielīdzinātu profesionālajai augstākās izglītības bakalaura studiju programmai un saīsinātu studiju laiku no 5 uz 4 gadiem. Veiktās izmaiņas ir aprakstītas pašvērtējuma ziņojumā. 2003. gada maijā studiju programma tika iesniegta IZM Akreditācijas komisijā, lai mainītu programmas statusu un īstenošanas ilgumu. Studiju programma restrukturēta, mainot nosaukumu ( Akreditācijas komisijas sēdes protokolu Nr. 121 – 2003.gads. Lēmums par studiju programmu statusa maiņu, saglabājot iepriekšējos akreditācijas termiņus). 2.Studiju programmas novērtējums 2.1. Studiju programmas mērķis Studiju programmas mērķis pamatā ir saglabāts iepriekšējais. Mērķis – radīt apstākļus konkurētspējīga skolotāja sagatavošanai, kurš spēj savu profesionālo, sociālo un kultūras pieredzi radoši nodot saviem audzēkņiem, sagatavojot tos patstāvīgai dzīves darbībai. Uzdevumi – nodrošināt studiju vidi, kurā students spētu:
Pamatojoties uz pētnieciskā darba atziņām par integrētās mācības rezultativitāti, paplašināti uzdevumi, kas ietver studentu prasmes atlasīt savu mācību saturu, izstrādāt programmu, balstoties uz mācību priekšmetu ciešu saistījumu un skolēna vajadzībām. Programmas pilnveidošanas rezultātā pilnveidoti uzdevumi, kas ietver profesionālo kompetenču apguvi, īpaši akcentējot studenta personības īpašību, kas nepieciešamas skolotāja profesijai pilnveides iespējas. Šo uzdevumu īstenošanai pilna laika studijās studenti izveido savu kompetenču mapi, kuru aizpilda visa studiju gada laikā. Grūtības sagādā grupas biedru, docētāju objektīvs vērtējums. Var konstatēt, ka mūsu studenti vēl nav gatavi tik atklātai diskusijai, savukārt docētājiem nodarbību laikā nav iespējams tik labi iepazīt katru studentu, lai analizētu personības īpašību attīstības dinamiku.
Nozares teorētiskie pamatkursi – 36 kredītpunkti. Nozares profesionālie specializācijas studiju kursi – 60 kredītpunkti. Brīvās izvēles kursi – 6 kredītpunkti. Prakse - 26 kredītpunkti. Valsts pārbaudījumi - 12 kredītpunkti. Sakarā ar studiju programmas restrukturizāciju izmaiņas veiktas vispārizglītojošo un nozaru profesionālo kursu saturā. (Skatīt studiju plānu 1.pielikumā) Izmaiņu rezultātā par 46 kredītpunktiem samazināts programmas apjoms. No studiju plāna izņemti vairāki studiju kursi. Samazināts kredītpunktu skaits studentu individuālajām mūzikas nodarbībām, mūzikas teorijai. Lai nepazeminātu studentu prasmju apguvi, mūzikas teorijas jautājumus studenti apgūst praktiskajās mūzikas nodarbībās. Līdzšinējo 2 pamatskolas specializāciju programmas vietā studenti turpmāk varēs izvēlēties tikai vienu specializācijas programmu. Šī pieeja ļauj saīsināt studiju laiku no 5 uz 4 gadiem. Kā liecina tendences augstākā izglītībā, studiju laiks tiek saīsināts, nodrošinot studentiem ātrāku iespēju konkurēt darba tirgū. Lai nodrošinātu skolotāju programmās studējošiem studentiem iespēju studēt uz vietas filiālē, nepilna laika studijās visus vispārizglītojošos studiju kursus studenti apgūst 1. un 2. studiju gadā. Šādam modelim ir arī savas nepilnības, jo vienlaicīgi studenti apgūst daudzus teorētiskos kursus, kas apgrūtina pēctecību. . Kā tika minēts anotācijā, studiju programma tika restrukturizēta par augstākās izglītības profesionālo bakalaura studiju programmu „Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu priekšmetu pamatskolā”, mainot kredītpunktu skaitu un arī nosaukumu. Pēc programmas pārveides pilna laika studijās studiju ilgums ir 4gadi, bet nepilna laika studijās 4,3 gadi ( nepilna laika studijās studenti studē 1 reizi nedēļā. Studentiem plānotas 4 lekcijas, kas ietver 8 akadēmiskās stundas. Pamatojoties uz mācību spēku pētnieciskā darba rezultātiem, tika pārskatīta esošā pieeja mācību priekšmetu didaktiku apguvē. Tradicionālā mācību priekšmetu didaktika, kas ietvēra arī mācību satura jautājumus, tika pārstrukturēta divās pakāpēs.
Programmas pārveides rezultātā studenti pamatskolas posmā no 5. – 9. klasei var apgūt tikai 1 mācību priekšmeta saturu un metodiku līdzšinējo 2 priekšmetu vietā. Šobrīd augstskolā piedāvā specializācijas programmas pamatskolas satura un metodikas apguvei no 5. līdz 9. klasei: (Latviešu valoda un literatūra, Latviešu valoda mazākumtautību skolā, Vizuālā māksla, Rokdarbi un mājturība, Sociālās zinības. Matemātika, Informātika, Svešvaloda, Sports.) Specializācijas grupā mazākais studentu skaits ir 15. Programmas īstenošana pieļaujama arī filiālēs. Šobrīd Cēsīs tiek realizēta latviešu valodas un literatūras specializācijas programma. Ar specializācijas programmām var iepazīties Sākumskolas pedagoģijas katedrā. Specializācijas programmas vada specializācijas programmu direktori. Specializācijas programmas direktorus apstiprina Senātā.
pasaules kultūras mantojums, filozofija, lietišķās svešvalodas, informātika pedagoģijā u.c. Metodes un organizācijas formas. Lekcijas līdz 60%, praktisko nodarbību formas līdz 40% (disputi, diskusijas, pētnieciskā rakstura semināri, projekti). Prognozējamais rezultāts. Veidojas attieksme pret cilvēku kā unikālu būtni. Pamatzināšanas un izpratne pedagoģijā, psiholoģijā, kas nepieciešams sākumskolas pedagoģijas, priekšmetu metodiku apguvei. Prasme izmantot ārzemju autoru darbus diskusijās, semināros, izmantot datorus kursa darbu rakstīšanā, noformēšanā. Veidojas savs pasaules redzējums, sava vērtību sistēma, pedagoģiskā domāšana, kura atspoguļojas studentu runā, praktiskā darbībā ar bērniem, kursa darbos. Students veidojas kā starpnieks, kas spēj iesaistīties nepārtrauktā pasaules kultūras apgūšanas un attīstības procesā. Profesionalitāti veidojošie studiju priekšmeti Saturs. Nozaru pedagoģija, mācību saturs un metodika pamatizglītībā. Metodes un organizācijas formas. lekcijas līdz 50%, praktiskā darba formas līdz 50% (grupu darbs, projekti, radošās darbnīcas, pētnieciska rakstura metodes).
Analizē un veido mācību saturu sākumskolā. Pārzina visu mācību priekšmetu mācību metodikas sākumskolā, aktīvās darba formās. Spēj veidot un organizēt pilno integrēto mācību sākumskolā (nav mācību stundu, bet saturs koncentrējas ap tematiem, interešu mezgliem). Apgūst prasmi patstāvīgi veidot saturu un metodes pamatizglītības priekšmetiem. Pilnveidojas studentu uzņēmība, problēmas risināšanas spējas nestandarta situācijās.
Studentu radošā pašizpausmeSaturs. Docētāju starpā saskaņots saturs un prasības mūzikā, kustībā, vizuālā mākslā, rokdarbos. Metodes un organizācijas formas. Dialogs starp studentu un docētāju. Individuālais, pāru un grupu darbs. Vides radīšana radošo potenču aktivizēšanā Prognozējamais rezultāts. Studentiem ir iespēja pārliecināties par savām radošajām potencēm, rodas ticība sev un saviem spēkiem, atraisītībai, uzdrīkstēšanās. Veidojas prasme radīt savos skolniekos uzticēšanos pašiem sev, atklāt radošās dotības, izmantot to mācību procesā, dažādu pasākumu organizēšanā, iesaistoties leļļu teātra izveidē, organizēšanā, darbībā.
Pedagoģiskās apziņas, rīcības, domāšanas sekmēšana Programmu pilnveidošanas rezultātā visām skolotāju programmām saglabāta pedagoģijas bakalaura pamatprogramma, kas nodrošina akadēmisko zināšanu saistību ar praktisko darbu skolā, sekmē pētnieciskā darba prasmju apguvi. Skolotāja profesionalitātes sekmēšana Kā tika minēts 5.lpp., jaunas pieejas ir meklētas skolā mācāmo mācību priekšmetu satura un metodiku apguvei. Sākumskolas katedras sēdē analizētas jaunās pieejas efektivitāte. Docētāji atzīst, ka, vērojot studentu modelētās integrētās nodarbības, daudz labāk ir redzama atgriezeniskā saite, studentu izpratne par mācību satura un metodiku jautājumiem. Programmas pilnveidošanai tika ieteikts nākošajā studiju gadā organizēt binārās nodarbības, kurās vienlaicīgi piedalīsies 2 docētāji .Kā liecina līdzšinējā pieredze, docētājam, kurš docē viena mācību priekšmeta satura un metodiku, grūtības rada kvalitatīvi analizēt otra mācību priekšmeta satura un metodikas apguvi. Kā tika minēts iepriekš, profesionālās augstākās izglītības standarts paredz 26 kredītpunktus praksēm. Programmā par 4 kredītpunktiem tika paplašināts prakšu apjoms. Kā jauns prakses veids tika izstrādāts saturs un uzdevumi, kas paredz 3. kursa studentiem apgūt prasmi vadīt integrētas mācību nodarbības 1. – 4. klasē. 3.2. Pedagoģiskā prakse Studentu praktiskais darbs ar bērniem pedagoģiskās prakses laikā ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas parāda studentu profesionālo izaugsmi. Lai nodrošinātu mērķtiecīgu gatavību pedagoģiskajai praksei, ir izstrādāti noteikti pedagoģiskās prakses modeļi, prasības katram studiju kursam, kā arī katram pedagoģiskās prakses veidam noteikti atbilstoši pedagoģiskās prakses mērķi un uzdevumi. Kopējais prakses ilgums -26 nedēļas (prakses sākas ar 1. studiju kursu). Pirms prakses, prakses vadītāja rīko praktiskās nodarbības, kurās studentus iepazīstina ar konkrētajiem uzdevumiem, prakses saturu, dokumentāciju, atskaites formām.
Iepazīties ar dažādiem mācību iestāžu veidiem, sadarbību pedagoģiskajā procesā. Uzdevumi
Mērķis 2. pusgadam Apgūt prasmi pedagoģiskās un psiholoģiskās zināšanas par bērnu kā savas attīstības subjektu saistīt ar praktiskajiem vērojumiem skolā, sekmēt izpratni par bērnu kā individualitāti ar tikai viņam piemītošām īpatnībām. Uzdevumi
2. kurss. Mērķis Attīstīt pedagoģisko kompetenci un radošumu, plānojot un vadot mācību procesu. Uzdevumi:
3. kurss. Mērķis Plānot un vadīt integrētas mācību nodarbības (1. – 3.klasei). Uzdevumi:
4. kurss. Mērķis Apgūt profesionālās prasmes izvēlētajā papildus specialitātē, iepazīt un plānot mācību procesu, lai palīdzētu izzināt, izprast un attīstīt skolēna vēlmes pašam mācīties. Uzdevumi:
Pedagoģiskās prakses organizāciju koordinē fakultātes prakses vadītājs atbilstoši prakses nolikumam. P Lai iegūtu lielāku informāciju par studenta pedagoģisko kompetenci praktiskā darbā ar bērniem, ir izstrādāta anketa, kuru izpilda skolas skolotāji, kas sadarbojas ar studentiem pedagoģiskās prakses laikā.( Izpildītās anketas pievienotas pielikumā) Pēc aptauju analīzes secinām, ka pedagoģiskās prakses vietas jāizraugās augstskolas pārstāvjiem, jo objektīvāku vērtējumu par studenta pedagoģisko gatavību var sniegt augstskolas docētāji, kuri vēro studentu darbu pedagoģiskās prakses laikā. Kā liecina analīze, skolotāji bieži vien negrib saskatīt un pieņemt citas mācību metodes, formas, tāpēc studentu vērtējums dažreiz ir neobjektīvs. Kā negatīva atziņa minama tā, ka daudzās skolās mācību process norit pretrunā tām teorijām, ko students apguvis augstskolā. Prakses saturs un norise regulāri tiek analizēts Sākumskolas katedras sēdēs.
4. Studentu studiju sasniegumu vērtēšanas sistēma P rogrammas realizācijas laikā sevi ir attaisnojušas studentu radošās pašizpausmes dienas, kurās parādās studentu prasmju, īpaši attieksmju, radošo spēju izaugsmes dinamika. Studenti demonstrē savu izdomu, spējas izpaust savu attieksmi par noteiktajiem tēliem gan ar mūzikas, vizuālās mākslas, rokdarbu, kustības palīdzību. Veicot refleksijas ar 1. kursa studentiem pēc apvienotās ieskaites kārtošanas, studenti atzīmē, ka lielākā vērtība, kas gūta šajās nodarbībās ir personības īpašību, īpaši uzdrīkstēšanās, pilnveidei. Kopš 1999. gada pamatā studiju sasniegumi šajā studiju programmā tiek vērtēti pēc analītiskās vērtēšanas sistēmas. Attēls Nr. 4 
Analītiskā vērtēšana semestrī  
Iepazīstoties ar programmā strādājošo docētāju prasībām ieskaišu, eksāmenu kārtošanai, var konstatēt, ka docētāji ir izstrādājuši savus kritērijus, savu punktu sistēmu un procentuālo sadalījumu atbilstoši apgūstamā studiju kursa specifikai. priekšrocībām. Programmas turpmākajā īstenošanas procesā lielāka vērība jāveltī kritēriju pilnveidei, savstarpējai saskaņotībai docētāju starpā. Valsts pārbaudījums mācību priekšmetu metodikās tiek organizēts kā integrēta mācību bloka vadīšana, kur viens no mācību priekšmetiem kļūst par dominanti un students pēc izvēles piesaista vēl divu mācību priekšmetu saturu, veidojot loģiski pamatotu uz integrētā satura un prasmēm bāzētu nodarbības modeli 80 minūtēm. Valsts pārbaudījumu komisija ierodas skolās un iepazīstas ar studentu veikumu. Jāatzīmē, ka vēl jo projām studenti sastopas arī ar pamatotām grūtībām, jo prasības skolās ir atšķirīgas un daļa skolotāju vēl nav gatava šādas pieejas īstenošanai. Valsts pārbaudījums specializācijā ietver teorētisko un praktisko daļu. Katru gadu teorētisko pārbaudījumu prasības un saturs tiek pārskatīts un apstiprināts katedras sēdē. Pārbaudījuma praktiskajā daļā students vada stundu, demonstrē prasmi analizēt norisi, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām pedagoģijā, psiholoģijā. Studentu darbu vērtē rektora apstiprināta kvalifikācijas piešķiršanas komisija. 5.Studējošie Pēc studējošo skaita var konstatēt, ka skolotāja profesijas prestižs sabiedrībā zaudē savu aktualitāti. Samazinās studēt gribētāji pilna laika studijās. Pretējs process vērojams nepilna laika studijās. Var konstatēt, ka tieši sākumskolas posmā strādā skolotāji, kuriem nav augstākā pedagoģiskā izglītība.
Studentu piesaistei aktīvi strādā visu filiāļu darbinieki. Regulāri tiek organizēti informatīvie pasākumi, kuros ar lekcijām piedalās RPIVA mācību spēki. 5.1. Studējošo aptaujas un to rezultāti. Studentu aptaujas organizē augstskolas administrācija. Anketas saturu izskata fakultātes dekanātā. Pēc anketēšanas Sākumskolas katedras sēdē tiek analizētas kopējās tendences, bet docētāji individuāli tiek iepazīstināti ar iegūto informāciju. Viens no aptauju veidiem – docētāja aptauja pēc nolasītā kursa. Šīs anketas netiek analizētas katedras sēdē, bet kalpo docētājam lasītā studiju kursa pilnveidošanai. Vienreiz gadā studentu Parlaments organizē aptaujas. Anketu jautājumus sastāda studenti. Ar aptauju rezultātiem studenti iepazīstina programmu direktorus un katedru vadītājus. Aptaujā piedalījās 93 pilna laika studenti un 203 nepilna laika studenti (Ar aptaujas rezultātiem var iepazīties Sākumskolas katedrā.) Analizējot kopumā aptauju rezultātus, var konstatēt, ka gan pilna, gan nepilna laika studijās studējošie ir apmierināti ar docētāju akadēmisko līmeni, vadīto nodarbību kvalitāti. Kā trūkumu studenti norāda nesaskaņotās prasības docētāju starpā, kas bieži rada studentu pārslodzi . Pedagoģijas psiholoģijas cikla priekšmetos vērojama atsevišķu studiju kursu pārklāšanās Turpmākajā periodā jāorganizē kopējas katedras sēdes, lai palīdzētu docētājiem saskaņot kursu saturu, novēršot pārklāšanos. 5.2..Absolventu atsauksmes 2002./2003. studiju gadā ir uzsākts aktīvs darbs ar programmas absolventiem. Iegūtas 78 anketas, kas atklāja jaunā skolotāja domas par apgūto studiju programmu. Absolventu domas par studiju programmu būtiski palīdz pilnveidot programmu atbilstoši darba devēja vēlmēm un tendencēm.
6. Darba devēju atsauksmes Ar darba devēju atsauksmēm var iepazīties Sākumskolas pedagoģijas katedrā. Darba devēji savu attieksmi par studentu sagatavotību izsaka pēc Valsts prakses norises rīkotajās pēc prakses konferencēs, kurās piedalās programmas direktors, katedru vadītājs, programmas docētāji. Var konstatēt, ka jaunā pieeja mācību metodiku apguvē devusi labus rezultātus, jo darba devēji atzinīgi vērtē studentu prasmi izmantot mācību procesā pārdomātus un pamatotus metodiskos paņēmienus. Kā pilnveidojamās jomas tiek minētas studentu prasmes strādāt ar normatīvajiem dokumentiem, saskarsmes prasmes ar skolēniem un kolēģiem. Jāatzīst, ka vērojama arī pretruna darba devēju vērtējumā par studenta apgūtajām profesionālajām kompetencēm. Vērojama neizpratne par studentu uzdrīkstēšanos radīt stundās problēmsituācijas, iesaistīt skolēnus brīvā, radošā darbībā. Rodas pretruna starp augstskolā paustām atziņām un reālo situāciju skolā. Pretrunas novēršanai fakultātes ietvaros jāorganizē semināri, kuros tiktu uzaicināti darba devēji, skolotāji pie kuriem studenti veic praksi, lai kopīgās sarunās akcentētu tās vērtības, kas jāapgūst studentiem, lai varētu runāt par pedagoģiskā procesa organizēšanu atbilstoši skolēnu vajadzībām. 7 Akadēmiskā personāla raksturojums Programmā strādājošo docētāju kvalitatīvais sastāvs atbilst Augstskolu likumam un Ministru kabineta prasībām Nr. 481. Programmā strādā 32 docētāji. Zinātņu doktora grāds ir 13 docētājiem. No tiem 7 ir asociētie profesori, 1 -profesors. Maģistra grāds ir 20 docētājiem. Pozitīvi vērtējama akadēmiskā personāla izaugsme. 5 RPIVA beidzēji ir beiguši studijas maģistrantūrā un uzsākuši studijas doktorantūrā, vienlaicīgi strādājot par lektoriem . Akadēmiskā personāla zinātniskā virzība atspoguļota individuālajos plānos, kurus veido katrs katedras docētājs atbilstoši kopējiem kritērijiem. Ar docētāju individuālajiem plāniem var iepazīties Sākumkolas pedagoģijas katedrā. Programmas ietvaros veikti IZM finansētie lietišķie pētījumi, kuros piedalījusies as. prof. Z. Anspoka, as. prof. E. Volāne, mag. paed. I. Helmane, mag. paed. I. Milaša, mag. paed. R. Vociša. Programmas ietvaros ir veikts ZA Granta pētījums “Integrētās mācības rezultativitāte”. Pētījumā profesores A. Peteres vadībā piedalījās 3 programmā strādājošie docētāji asoc. prof. E. Volāne, mag. paed. I. Helmane, mag. paed. J. Jaunzeme, Pozitīvi vērtējams RPIVA uzsāktais darbs docētāju publikāciju apkopošanā. Izdotie krājumi sniedz pārskatu par visu katedru docētāju veikumu .
8.Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums Finansēšanas avoti ir valsts dotācijas budžeta studentiem un studiju maksa no nepilna laika studentiem. Yüklə 5,89 Mb. Dostları ilə paylaş:
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
ar studentu izaugsmi pedagoģiskās prakses laikā liecina pēc prakses konferenču saturs. Konferencēs var iepazīties ar studentu praktisko darbu, sagatavotajiem mācību līdzekļiem, stundu (nodarbību) konspektiem, praksē gūto atziņu analīzi, prakses metodiķu vērtējumu.