Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola



Yüklə 5,89 Mb.
səhifə4/69
tarix28.10.2017
ölçüsü5,89 Mb.
#17977
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   69

Kopš 1999. gada akadēmiskā personāla izaugsmē ir būtiskas kvalitatīvas izmaiņas. 8 mācību spēki laika posmā no 2000.-2005.gadam ir ieguvuši doktora grādu un kļuvuši par profesoriem..

Nākošajam studiju gadam ir apstiprinātas vēl 2 profesoru vietas, kas liecina par akadēmiskā personāla izaugsmi.

Var prognozēt, ka nākamajā studiju gadā par doktoru kļūs vēl 1 programmā strādājošais docētājs. Šobrīd doktorantūrā studē 4 programmas mācību spēki.

Par akadēmiskā personāla izaugsmi liecina ikgadējie individuālie plāni, kuri ietver ne tikai kvantitatīvo pārskatu, bet arī kvalitatīvo vadīto nodarbību pašanalīzi. Katedras sēdē kolēģi iepazīstina ar savu pieredzi, kas parādās analizētajā nodarbībā.( Ar analizēto nodarbību pārskatu var iepazīties pielikumā Nr. 8 )

Ar individuālajiem plāniem var iepazīties Skolas pedagoģijas katedrā.

(Docētāju CV skatīt pielikumu Nr. 3
4.9. Akadēmiskā personāla zinātniskā virzība

Esošajā akreditācijas posmā būtiski ir pilnveidojusies akadēmiskā personāla zinātniskā virzība. Akadēmiskais personāls „audzis” kopā ar augstskolu. Ar akadēmiskā personāla zinātnisko virzību var iepazīties pielikumā pievienotajos CV (Skatīt pielikumu Nr3)

Ziņojumā ir norādītas pēdējo mācību gadu būtiskākās aktivitātes.

Zinātnisko izaugsmi var raksturot 3 atšķirīgos virzienos, kā vienojošo uzskatot pētījumu balstīšanu uz aktualitātēm un vajadzībām sabiedrībā, izmantošanas iespējām studiju procesā.

1. 2004./2005.studiju gadā tika pabeigts LZP granta pētījums prof.A.Peteres vadībā “Integrētās mācības rezultativitāte sākumskolā”. Ar pētījumu rezultātiem iepazīstināti sadarbības partneri Igaunijā, Vācijā, Lietuvā, pieteikti raksti starptautiskajās konferencēs, izveidoti studiju kursi, izstrādāts Valsts pārbaudījumu modelis. Pozitīvi vērtējama vairāku docētāju zinātniskā darbība, kam ierosmi devis minētais pētījums.(Asoc.prof.E.Volānes un Mag.paed.I.Helmanes turpmākie pētījumi, doktorandes I.Helmanes doktora disertācija) .

2. Lielu ieguldījumu augstskolas studiju procesam un sākumskolas skolotājiem ir devuši mācību grāmatu autori.

Asoc.prof.Z.Anspoka- latviešu valodas mācību līdzekļu komplekts1.-4.klasei,. Mag.paed. I.Helmane- matemātikas mācību līdzekļu komplekts sākumskolai, Asoc.prof.E.Volāne- metodisko materiālu komplekts rokdarbiem.

Atzinīgi vērtējama tendence, ka visu minēto mācību līdzekļu autori savu tālāko zinātnisko virzību ir saistījusi ar sabiedrībā aktuālu tendenču izzināšanu un savas pieredzes virzīšanu multikulturālas sabiedrības sekmēšanai.

Asoc. prof.Z.Anspokas zinātniskā virzība skar gan mācību satura un tehnoloģiju

mijsakarības multikulturālā sabiedrībā, gan piedalīšanos vairākos starptautiskajos projektos.

3. Vairāki Skolas pedagoģijas katedras docētāji zinātniskajā jomā pievērsušies studentu radošā potenciāla izzināšanai un sekmēšanai.

Vispārīgas pedagoģijas katedras mācību spēku pētnieciskās jomas skar audzināšanas, didaktikas un nacionālās identitātes aspektus.


Ar akadēmiskā personāla zinātnisko izaugsmi var iepazīties pievienotajos CV gājumu aprakstos(skatīt pielikumu Nr.4)

Tabulā atspoguļotas pēdējas zinātniskās aktivitātes, kas attiecināmas uz esošo studiju programmu.


7. tabula Piedalīšanās konferencēs

Referenta vārds, uzvārds


Referāta nosaukums

Vieta un laiks




Dr. paed. Z.Anspoka
Dr. paed. Z.Anspoka


Latvian Study Content and Study Technologies in Multicultural Study Enverioment in Latvian Elementary School

Intercultural Education: Problems and Solutions”

RPIVA skolotāju studiju programmas: teorijas un prakses līdzsvara nodrošināšana.


Viļņa 2004.09.

TU 2004.10.


LU 2005. 05.




Dr. paed. E.Volāne

Mag. paed. I. Helmane



Nutrition Study in the integrated handicraft and mathematics Study at the elementary school.
The Integration of Handicrafts and Mathematics Studies in Primary School.

Jelgava LLU 2004.05.

Tallina 2004.11.






Dr.paed.A.Petere

Integrated studies in the light of the humane paradigm

Viļņa 2004.11.




Mag. paed. E Tiltiņa

IQ un kreativitāte.





Rīga 2004.10




Mag. paed. I. Milaša

Valodas attīstība matemātikas mācībā.

Rīga 2004.12




Mag. paed. D. Kalēja - Gasparoviča

Tēlotājdarbība radošas individualitātes attīstībā.

Radošā pašizpausme vizuālajā mākslā.



Rīga RPIVA 2004.11.




Mag.paed. S. Madalāne

Dr.paed. M. Marnauza




Topošo sociālo zinību skolotāja kompetenču veidošanās studiju procesā.

LU Rīga.2005.02.




Mag.paed. S. Madalāne

Dr.paed. M. Marnauza




Teenager Self-Assessment and Purposeful Activity Correlation in Learning

DU 2005.05.






Mag. art. I.Briška

Mag. paed. D. Kalēja –Gasparoviča





Pašizpausme kā vizuālās mākslas vērtību apguves pamats.


Klaipēda 2005. 05.





Mag. paed. Dace Pētersone

„Vides nozīme pirmsskolas vecuma bērnu kreativitātes attīstībā”

RPIVA

2003





Mag. paed. G. Siliņa-Jasjukēviča

Konference „Kultūras krustpunkti”

LKA 2004.11.




Mag. paed. G. Siliņa-Jasjukēviča

Konference „Profesionālā identitāte”


LU 2004. 11.




Mag. art. I. Briška


Mākslas pedagoģijas vērtības.

DU 2005. 05.




Dr.paed.I. Jurgena

The role of crosscultural education in the development of ctudents cultural identity as a moral value

Parīzē 2004.03




Dr.paed.I. Jurgena

Possibilities of development of Citizenship identity in the process of crosscultural education in Latvia

Krakova 2004.05




Mag.hist.S. Marsone

Sociālā kompetence kā skolotāju profesionalitātes kritērijs transformatīvajā sabiedrībā 20.gs. 20.gados.

RPIVA 2004.05.







Mag.hist.S. Marsone

Vēsturiskā pieeja pedagoģijas studiju kursos augstskolā

LPA 2003.04.





Mag.hist S.Marsone
Mag. paed I. Lāce


Demokratizācijas pieredze skolēnu pašpārvaldēs 20.gs. 20 gados

LU 2003.05.




Mag.phil.V. Turins

Eksistenciāli semantiskas krīzes cilvēka ontoģenēzē

RPIVA 2004.04.



8. tabula Granta projekti



Dalībnieki

Nosaukums

Vadītājs

Dr. paed. A.Petere

Dr. paed. E. Volane

Mag. paed. I.Helmane

Mag. paed. J.Jaunzeme




LZP Granta finansētais pētījums„Integrētās mācības rezultativitāte sākumskolā”
(Projekts pabeigts 2004.12.)

Prof. Dr.paed. A. Petere

RPIVA




Dr. paed.,. I. Jurgena, Mag. hist. S. Marsone

Pedagoģija Latvijā pēcpadomju periodā: salīdzinošā analīze”

Prof .Dr.paed. A.Krūze

LU


Dr.hab.philol. D.Markus

Fonētiski fonoloģiskie pētījumi: datu bāze, fonoloģiskā analīze un klasifikācija, starptautiskā transkripcija” vadītāja, 2004. – 2007.


Prof..Dr.hab.philol. D.Markus

RPIVA


9. tabula Līdzdalība starptautiskos izglītības projektos

Gads

Finansējums

Projekta tēma

Kontaktpersona

2004.-2005

LR IZM

IZM Eiropas sociālfonda nacionālās programmas Nr.PIAA/POID-PIN/ESF/NP/

3.2.7.1./A3/007pētījums „ Atbalsts profesionālās orientācijas un karjeras izglītības ieviešanai izglītības sistēmā” (KIPNIS)




Dr.paed.Z.Anspoka

2002.-2003.

Erasmus/Socrates programma

Kids for Europe


Dr.paed Z.Anspoka

Mag.paed.I. Helmane



2004.

Latvija,

ES dalībvalstis




„Pilsoniskā izglītība”



Mag. paed. R.Vociša


2001.-2004.

Phare

Improvement of Language Trainingfor non Latvian speaking and non citizens

LE9902.01



Dr.paed Z.Anspoka

2002.-2003.

Phare , LVAVP


LAT2 skolotāju izglītošana darbam multikulturālā sabiedrībā


Dr.paed Z.Anspoka

2002.-2003.

Pasaules banka, LR IZM ISEC


Izglītības attīstības projekts “Izglītības kvalitātes novērtēšanas metodoloģija”

Mag.paed.

R. Vociša, .Dr.paed Z. Anspoka



2002.-2004.

CiCe

CICE (Children Identity and Citizenship in Europe)

Dr.paed S.Rone

Dr.paed ALīduma

Dr.paed. I.Jurgena


2002.-2003.

Eiropas Padome, LR IZM

Learning more than one language efficiently


Dr.paed. M.Kaltigina

2002.-2003.

Eiropas Padome, LR IZM

Skolotāju standarta izveide svešvalodu skolotājiem pamatskolā


Dr.paed.

M.Kaltigina



2001.-2002.

LSPA un ISPA

"Wudkoka - Džonsona kognitīvo spēju noteikšanas testa adaptācija Latvijā".

Mag.psych. A.Kauliņa

10.tabula Kvalifikācijas celšana



Vārds, uzvārds

Saturs

Vieta un laiks

Dr.paed.Z.Anspoka

Internacional Seminar „ERASMUS for Academic Staff: Project Work and Mobility

2004.11

Zviedrija



Mag. paed. J.Jaunzeme

„Mūzikas ietekme uz bērna attīstību”

Rīgas Domes Izglītības jaunatnes un sporta departamenta rīkotie kursi

2005. 04


Mag. paed. S. Madalāne

Starptautiskā konference „Globalizierung der Wirtschaft-Internationalisierung der Lehrerbildung”


Leipcigas Universitāte (Vācija), 21.-22.01.

Mag. paed. A. Kalve



Piedalīšanās starptautiski zinātniskā seminārā „Aplication of the new didactical models and evalution in teacher training:.


2004. 11.

Dānija



Mag. paed. G. Siliņa-Jasjukēviča

Etnogrāfiskās dziedāšanas apguves metodika

2005. 02.

Rīga



Mag. paed. G. Siliņa-Jasjukēviča

Starptautiskais seminārs antropozofijā

„Ritmi cilvēkā un kosmosā”



2004.07.

Sigulda


Lietišķie pētījumi


Docētāj vārds,uzvārds

Nosaukums

Dalībnieki

Mag. paed. A. Kalve

„Lasīšanas veicināšanas

programma un bērnu žūrijas”



LNB Bērnu literārā centrs, bērnu un skolu bibliotēkas

Mag. paed.R. Vociša

„Skolotāju tālākizglītības sistēmas izveide un kvalitātes novērošana”

IZM un Lielbritānijas padome

Mag. paed. D. Pētersone

„Mūzikas integrēšana bērnu ikdienā pirmsskolā un vides nozīme kreativitātes attīstīšanā”

PIJ Kurzemes raj.

Nr.14; 234 b/d; 139 b/d



Citi projekti










Dr. paed .Z.Anspoka

IZM Eiropas sociālfonda nacionālās programmas Nr.PIAA/POID-PIN/ESF/NP/

3.2.7.1./A3/007pētījums „ Atbalsts profesionālās orientācijas un karjeras izglītības ieviešanai izglītības sistēmā” (KIPNIS)



ESF Projekts- eksperte

IZM

2005


Mag. paed. J. Jaunzeme

Dr.paed.I.Direkterenko

Mag. paed.S..Keisele


Zinātniskais projekts: „Pirmsskolas izglītības mūzikas skolotājs”

RPIVA

Dr. paed Z. Anspoka

Mag. paed. G.Siliņa-Jasjukēviča



„Latviešu valodas metodiskā līdzekļa izstrāde sākumskolas skolotājiem”


Līguma Nr.4-9/6-2005.

VVA


2003. - 2005. gada publikāciju saraksts


  1. Anspoka Z., MilašaI. (2003.)Integration of Language Skills in the Mathematics Study Process. ATEE Spring University . Changing Education in a Changing society. p. 6l.

  2. Anspoka Z. (2003.). Darbs ar tekstu latviešu valodas nodarbībās apvienotajās klasēs. Lauku vide. Izglītība. Personība. Starptautiskās zinātniskās konferences raksti.- Jelgava: LLU, 167.-170. lpp.

  3. Anspoka Z. (2003.).Didaktiskais modelis dzimtās valodas mācīšanai lingvokomunikatīvajā pieejā. http://www.isec.gov.lv/skolvadiba/ 60 lpp.

  4. Anspoka Z. (2004.).Intercultural Education: Problems and Solutions. Starpkultūru izglītība:problēmas un risinājumi. Rīgas Tehniskās Universitātes Zinātniskie raksti. 6. sēj. Rīga: RTU, 46.-60. lpp.

  5. Anspoka Z. (2004.).Latvian Study Content and Study Tehnologies in Multicultural Study Enverioment in Latvian elementary School: some problems and solutions. ATEE 29th Annual Confreence materiāls. Agrigento, 9. lpp.( pieņemts publicēšanai).

  6. Anspoka Z. (2004.). Latviešu valodas didaktiskais modelis pamatskolā un skolotāju metodiskā kompetence. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Zinātniskie raksti IV. Rīga:SIA Petrovskis un Ko, 49.- 60. lpp.

  7. Helmane I. (2004). The Conditions of Acquiring Mathematical Skills in Primary School. Tartu:The International conference ATEE Spring University, p.5.

  8. Helmane I., Volāne E. (2004). Nutrition study in the integrated handicraft and mathematics study at the elementary school. 10 International scientific conference proceeding Reseach for rural development 2004. Jelgava, p. 133. – 138.

  9. Helmane I., Volāne E. (2004). The integration of Haddicrafts and mathematics studies in primary school. Handicraft and Home economics today. Tallinn: Tallinn Pedagogical University, p. 3. (Iesniegts)

  10. Jurgena I. Audzināšanas un laika mijiedarbība – tradicionālais un inovatīvais. Teorija un prakse skolotāju izglītībā II. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. –Rīga: Petrauskis un Ko, 2004, 240.-248lpp.ISBN 9984-689-29-8

  11. Jurgena I.(2004). Possibilities for the development of citizenship identity in the process of cross cultural education in Latvia.

  12. Kalve A. (2004). Pārskats par latviešu autoru oriģinālliteratūru bērniem un pusaudžiem 2003. gadā. LNB rakstu krājums, Rīga: LNB, 2 lpp.

  13. Keisele S. (2004). Jezuk, kultura nauczanie i wychowanie. Rzeszow: Wydawnictwo Uniwersytetu Rzeszowkiego,c. 390.-394.lpp.

  14. Līduma A. Jūlijs Rozītis: dzīve un darbība. – Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2004. – 144 lpp. ISBN 9984 – 29 – 048 – 4

  15. Markus D., Grigorjevs J. (2003). Fonētikas pētīšanas un vizualizēšanas metodes. Fonētikas pētīšanas un vizualizēšanas metodes II. Rīga: Rasa ABC, (80 lpp.) 5,4 a.l.

  16. Petere A. (2004). Integrētās mācības humānās paradigmas skatījumā. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Zinātniskie raksti IV. Rīga, 134. – 140. lpp.

  17. Petere A. (2003). Integrated studies in the light of the humane paradigm, Pedagogica 65, Vilnius, 121-127.lpp.

  18. Pētersone D. (2004). Bērna ES attīstība muzikālajā darbībā pirmsskolā. 2. straptautiskā konference Pedagoģija: Teorija un prakse. Liepājas Pedagoģijas akadēmija. 10 lpp. (Iesniegts)

  19. Poikāne Ņ. (2004). Muzicēšana – studentu radošās darbības veicinātāja. RPIVA starptautiskā zinātniskā konference Teorija un prakse skolotāju izglītībā. Rīga: Petrovskis & Co,

  20. Svence G.(2004).Skolotāju novērtējums bērnu personiskajos konstruktos.Aplied Psychology:An International Review.University of Kostaz

  21. Vociša R. (2004). Skolas faktoru ietekme uz skolēnu sasniegumiem. Pētījumu ziņojumi. Izglītības kvalitāte un efektivitāte Latvijā. Rīga: SIA Dardedze – Hologrāfija. 11. – 47. lpp.

  22. Volāne E., Helmane I. (2003.). Mājas vide- rokdarbu un matemātikas mācību integrācijas komponents. . Lauku vide. Izglītība. Personība. Starptautiskās zinātniskās konferences raksti.- Jelgava: LLU, 160.-167. lpp.

  23. Volāne E., Helmane I. (2003.). Grupu darbs matemātikas un rokdarbu mācību integrācijā: Problēmas un risinājumi. ATEE Spring University . Changing Education in a Changing society. p. 333.-245.

  24. Ģērmanis A., Krastiņa I. (2004.). Valsts un reģionu kontūru vizualizācija ģeogrāfijas stundās. Ģeogrāfijas vides zinātne. Zinātniskās konferences raksti. R.: LU, 54.- 55. lpp.

Metodiskie līdzekļi

  1. Anspoka Z. (2003.).Veseluma metode lasītmācībā un rakstītmācībā. Latviešu valoda 1. klasei. Skolotāja grāmata.- Lielvārde: Lielvārds, 128 lpp.

  2. Anspoka Z. (2003.). Latviešu valoda 1. klasei. Pavasaris.- Lielvārde: Lielvārds, 64 lpp.

  3. Anspoka Z., Birzgale E., Mežvēvere S., Veskāgana V. (2004.).Latviešu valoda 5. klasei: Skolotāja grāmata. Lielvārde: Lielvārds, 96 lpp.

  4. Balode I., Dāvida A., Sorokina E. (2003.). Matemātika 3. klasei. No janvāra līdz maijam. Lielvārde: Lielvārds, 111 lpp.

  5. Balode I., Dāvida A., Sorokina E. (2003.). Matemātika 3. klasei. Darba lapas. Lielvārde: Lielvārds, 36 lpp.

  6. Briška I. (2004). Kompozīcija. Vizuālā māksla pamatskolā. Rīga: Zvaigzne ABC, 45 lpp. (Iesniegts)

  7. Kalēja- Gasparoviča D. (2004.). Frizūru un grimu stilistika. Integrēts mācību līdzeklis vizāžistiem un stilistiem. R.: Pētergailis, 200 lpp.

  8. Siliņa – Jasjukēviča G. (2004). Jāņu svinēšanas pieredze. “Grodu” Jāņi. Prakstiskā Jāņu grāmata. Sakārtojusi Aīda Rancāne. Rīga: Tautas mākslas centrs, 110. – 115. lpp.


4.10. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas un attīstības politika

Programmas stratēģiskā virzība ietver konceptuālu pieeju mācībspēku atlasē, balstītu uz pašu absolventu resursiem. Programmā strādā 3 docētāji, kas, pēc augstskolas beigšanas uzsāka profesora asistentu darbu. Šobrīd šie docētāji jau pabeiguši maģistrantūras studijas un strādā par lektoriem.2 no viņiem turpina studijas doktorantūrā.. 7 no programmā strādājošajiem docētājiem pabeiguši doktorantūru un šobrīd strādā par asociētajiem profesoriem un docentiem. Šobrīd doktorantūrā studē 4 programmā strādājošie maģistri.

Programmā strādājošo docētāju izaugsme tiek veicināta un atbalstīta. Pozitīvi vērtējami augstskolā organizētie izglītojošie semināri. docētāju profesionālās pilnveides veicināšanai
4. 11. Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs

6 no programmā strādājošajiem docētājiem lasījuši lekcijas, vadījuši nodarbības ārvalstu augstskolās



Dr. paed. Anita Petere

Freiburgas Pedagoģijas augstskola, Vācija

Mag.paed.Ilze Briška

Surrei Rohemptonas universitāte, Lielbritānija

Dr.paed. I.Jurgena

Varšavas Pedagoģijas augstskolā

Dr.paed. Elita Volāne

Kr. Barona apmaiņas programma

Dr. paed. Anita Petere, Dr. paed. Elita Volāne, Mag. paed. Ineta Helmane, Mag. paed. Janīna Jaunzeme

Haapsalu koledža Igaunijā.



4.12. Programmā studējošie studenti, kas piedalījušies apmaiņas braucienos

2003./2004. studiju gads:



  1. Inta Krūmiņa- Pedagoģijas augstskola Freiburga, Vācija

  2. Egita Jaunzema- Joensuu Universitāte, Somija

  3. Agnese Otto-Joensuu Universitāte, Somija

  4. Agnese Oļešķēviča- Leipcigas Universitāte, Vācija

  5. Inese Logina- Braunšveigas Tehniskā universitāte, Vācija

2004./2005. studiju gads:

1. Nora Pipare- Braunšveigas Tehniskā universitāte, Vācija

2. Dina Andersone- Braunšveigas Tehniskā universitāte, Vācija

3. Ilze Brokāne- Mursijas Universitāte, Spānija


4.13 Ārvalstu vieslektoru skaits

2004.un 2005.studiju gadā programmā nodarbības vadījuši pedagoģijas, psiholoģijas cikla priekšmetos, mācību tehnoloģijās vieslektori.no sadarbības partneru augstskolām.

2004. gads

Doc. Dr. Vladimirs Ugoljniks – Baltkrievijas Valsts kultūras universitāte (Baltkrievija);

Mag. Leeb Berta – Lincas Pedagoģijas augstskola (Austrija);

Mag. Bachinger Alois - Lincas Pedagoģijas augstskola (Austrija);

Prof. Dr. paed. Otto Stoik – Lincas Pedagoģijas augstskola (Austrija);

Prof. Dr. paed. Hans-Georg Wittig - Freiburgas Pedagoģijas augstskola (Vācija);;

Prof. Natalija Terentjeva – A. Hercena Krievijas Valsts pedagoģiskā Universitāte (Krievija);

2005. gads

Doc. Dr. Vladimirs Ugoljniks – Baltkrievijas Valsts kultūras universitāte (Baltkrievi

Prof. Ute Vogl - – Lincas Pedagoģijas augstskola (Austrija);

Prof. Dr. Art Gerhard Hofbauer – Lincas Pedagoģijas augstskola (Austrija);

Dr. psych. Tomas Rigotti – Leipcigas Universitāte (Vācija);

Prof. Hans Schicker -

Doc. Dr. Tulia Zinčiukienė – Klaipēdas Universitāte (Lietuva);

Doc. Dr. Mikolas Zinčiukas Klaipēdas Universitāte (Lietuva);
4.14.Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Finansēšanas avoti ir valsts dotācijas (budžeta studentiem) un studiju maksa no nepilna laika studentiem.

Programmas īstenošanas laikā liela uzmanība veltīta infrastruktūras pilnveidošanai. Fakultātes pārstāvis piedalās visās saimniecības padomēs, kurās tiek plānots gan telpu atjaunošanas grafiks, gan materiāltehniskās bāzes paplašināšana. Tā kā šajā programmā studentu skaits pēdējos gados būtiski nepalielinās lielāka uzmanība veltīta esošās bāzes pilnveidošanai.2005. gadā ir ierīkotas vairākas jaunas auditorijas, esošās aprīkotas ar kvalitatīvām mēbelēm. Īpaša uzmanība pievērsta filiāļu infrastruktūras nodrošinājumam.

Laika posmā no 1999. – 2005. gadam Imantas telpās izveidotas 3 jaunas datoru klases.

Studentiem pieejamas dažādas datu bāzes, kas atvieglo pētniecisko darbu.


Yüklə 5,89 Mb.

Dostları ilə paylaş:
1   2   3   4   5   6   7   8   9   ...   69




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©muhaz.org 2024
rəhbərliyinə müraciət

gir | qeydiyyatdan keç
    Ana səhifə


yükləyin