Psiholoģijas augstskola

Pielikums Nr.7

Prasības maģistra darba izpildei

Maģistra darba izstrādes prasības un novērtēšanas kritēriji

• 
  Pētnieciskas tēmas, tās aktualitātes izvirzīšana: hipotēzes vai pētījuma jautājuma izvirzīšana.
  
• 
  Zinātniskās literatūras izpēte un problēmas teorētiska konteksta izveide ar prasmi analizēt un kritiski novērtēt psiholoģisko literatūru, sintezēt un integrēt teorētisko pamatu atbilstoši pētījumam.
  
• 
  Korekta pētniecisko metožu izvēle atbilstoši pētījumam.
  
• 
  Korekta iegūto pētījumu datu statistiska apstrāde un to padziļināta psiholoģiska interpretācija.
  
• 
  Secinājumu atbilstība izvirzītajai pētījuma hipotēzei vai pētījuma jautājumam.
  

Metodiskie norādījumi maģistra darba noformēšanai
Darba apjoms ir ap 10800-14400 zīmju, neieskaitot literatūras sarakstu, pielikumus, anotācijas (60-80 lpp).

Maģistra darbs jāraksta skaidrā, saprotamā valodā, izvairoties no pārmērīgi gariem teikumiem. Visus specifiski psiholoģiskus terminus, kas nav pazīstami un pieņemti plašākā sabiedrībā, ir jāpaskaidro.

Darbs jānoformē ar 1, 5 atstarpēm uz A4 formāta lapām, lai būtu apmēram 30-31 rindas lappusē (atkarībā no specifiskā fonta, fonta lielumam jābūt 12-14). Rāmis: 35 mm kreisajā malā, 15 mm labajā malā, ne mazāk kā 20 mm brīvas vietas augšā un apakšā.
Maģistra darba sadaļas
Titullapa

Psiholoģijas Augstskola, psiholoģijas profesionālā maģistra programma

vārds, uzvārds

tēma

darba vadītājs, tā zinātniskie grādi

Rīga, gads

Satura rādītājs
Ievads

Jāuzrāda darba tēmas aktualitāte, nozīmība, pētījuma uzdevumi, objekts, priekšmets, izmantojamās metodes, maģistra darba struktūra, hipotēze vai pētniecības jautājumi.

Hipotēze vai pētniecības jautājums

• 
  Hipotēze – Ja pētījumam ir iespējams uzstādīt teorētiski un metodoloģiski pamatotu hipotēzi, tad šāda hipotēze ir obligāti jāformulē un jāuzrāda.
  
• 
  Pētniecības jautājumu pielieto tad, ja nav iespējams izveidot teorētiski un metodoloģiski pamatotu hipotēzi, vai arī, ja darba mērķis ir zinātniski praktisks, kā, piemēram, testa tulkošana un adaptēšana.
  

Piemērs, kad korektāk lietot pētniecības jautājumu ir gadījums, ja tiek tulkots kāds standartizēts tests, piemēram, MMPI. Šādā gadījumā pētniecības mērķis būtu: “Tulkot, pārbaudīt un aprakstīt MMPI iekšējo psihometrisko struktūru Latvijas vidē”. Pētniecības jautājums varētu būt: “Vai pārtulkotā un Latvijas vidē pielietotā testa psihometriskā struktūra atbilst vispārējiem testa veidošanas principiem?”

Ir gadījumi, kad Latvijas apstākļos nevar paredzēt dažu pētījumu rezultātu specifiku, tādēļ šeit piemērotāk uzstādīt pētniecības jautājumu.

Kā piemērs šeit varētu būt pētījums par 20-30 gadu vecu Latvijas jauniešu vērtību orientācijām. Teorētiski ir grūti konkrēti paredzēt, kādas būtu šo vērtību atšķirības. Tādēļ šeit vairāk ir piemērots pētniecības jautājums: “Kādas ir 20 – 30 gadus vecu Latvijas studējošo un strādājošo jauniešu vērtību orientāciju atšķirības?”
Teorētiskā daļa: maģistra darbam atbilstošo teoriju apraksts, līdzšinējo pētījumu apraksts attiecīgajā jomā. Teorētiskā daļā svarīgi ne tikai aprakstīt attiecīgās teorijas un pētījumus, bet arī šīs teorijas analizēt, ja iespējams, salīdzināt vienu ar otru un norādīt, kā tās attiecas uz Latvijas vides specifiku. Teoriju analīzes gaitā būtu svarīgi norādīt Jūsu viedokli par šiem teorētiskajiem jautājumiem. It īpaši svarīgi ir norādīt kā minētās un analizētās teorijas attiecas uz Jūsu maģistra darba hipotēzi un pašu pētījumu.
Pētījumā pielietotā metodika, grupu apraksts, metožu pielietošanas norise
Pētāmā grupa

Jānorāda cilvēku skaits, vecums, dzimums, sociālā grupa vai nodarbošanās. Grupas apjomam jābūt ne mazāk par 30 cilvēkiem (atkarībā no pētījuma mērķa un dizaina). Ja pētāmajā grupā cilvēku skaits ir mazāks par 30, tad ir jāpamato, kādēļ.

Ja pētījumā tika izmantota kontrolgrupa, tad jānorāda, kādi bija grupas izveides principi.

Darba empīriskajā daļā obligāti jānorāda pielietotā pētījuma dizains. Piemēram, daudzskaitlīgu grupu dizains, starpgrupu dizains, atkārtoto mērījumu dizains, u.tml.

Metodika un tās pielietošanās norise

Šajā nodaļā jānorāda testu nosaukumi un to pielietošanas joma, darba instrukcijas, aprēķināmie testu rādītāji (ja pieejama informācija par testu uzticamību un validitāti, to vajadzētu norādīt). Nodaļā vajadzētu arī aprakstīt metožu pielietošanas norisi un to, kādā veidā tika ievērota prasība garantēt pētījuma dalībnieku anonimitāti un izvēles brīvību piedalīties vai jebkurā laikā atteikties no piedalīšanās pētījumā. Tulkotiem vai adaptētiem testiem jāievieto pilns testu veidlapu oriģināls pielikumā. Testu veidlapas un testu instrukcijas jānorāda pielikumā.

Pētījumu rezultāti, analīze un interpretācija

Šī ir īpaši nozīmīga nodaļa. Tai vajadzētu būtu maksimāli skaidri uzrakstītai.

Sākotnējo datu tabula jāapkopo un jāievieto pielikumā – šīm tabulām jābūt skaidri apzīmētām, ar tabulas nosaukumu, katras slejas apzīmejumu (ja lieto saīsinājumus, lai apzīmētu kādas slejas, tad šos saīsinājumus jāatšifrē tajā pašā lappusē).

Maģistra darba tekstā jābūt tabulām ar statistiskās analīzes galvenajiem rezultātiem un statistiskiem rādītājiem, norādot, vai rezultāti ir statistiski nozīmīgi (norādot ar zvaigznīti* p< .o5; un ar ** p< .o1) Visām tabulām jābūt skaidri apzīmētām un skaidri izprotamām. Visām tabulām vajadzīgi skaidri, aprakstoši nosaukumi.

Aprakstot rezultātus, ieteicams ievērot sekojošu principu – vispirms norādīt vispārīgos vidējos rādītājus, pēc tam norādīt to savstarpējo korelāciju vai saistību.

Piemēram, ja pēta korelāciju starp sasnieguma motivāciju un trauksmainības līmeni, tad vispirms vajag norādīt sasnieguma motivācijas vidējos rādītājus pēc sasnieguma motivācijas, vidējos rādītājus pēc trauksmainības līmeņa. Noslēgumā salīdzināt statistisko saistību.

Visi statistiskie rezultāti ir jāinterpretē un teorētiski jāanalizē, norādot, kā šie specifiskie dati attiecas uz teorētiskajiem ieskatiem, un, ja iespējams, ieteicams salīdzināt ar citu, līdzšinējo pētījumu rezultātiem.

Īpašu vietu aizņem pētījuma psiholoģiskās interpretācijas nodaļa. Autoram ir jāpaskaidro, kādēļ ir konstatētas noteiktas psiholoģiskās likumsakarības, ar kādām teorētiskām pozīcijām saskaņojas šie dati. T.i., eksperimentālā pētījuma dati jāapraksta izvirzītās teorētiskās koncepcijas ietvaros, vadoties no izvirzīto hipotēžu likumsakarībām.

Nobeigums – kopsavilkums par iepriekšējām nodaļām, un secinājumi, kas tieši saistīti ar pētījumā gūtajiem rezultātiem un atziņām. Nobeigumā var minēt pētījuma praktisko pielietojamību, ierobežojumus un ieteikumus turpmākajiem pētījumiem.
Literatūras saraksts un literatūras atsauces tekstā

• 
  Tekstā lieto teorētiķu un pētnieku vārdus latviskotā variantā, parasti lietojot vārda pirmo burtu un pilnu uzvārdu – piemēram, Z. Freids. Pirmo reizi pieminot šos autorus ir jāmin iekavās viņa uzvārds orģinālvalodā, var minēt arī autora pilnu vārdu. Piemēram, “Džons Boulbijs (John Bowlby, 1973) uzskata, ka trauksme ir saistīta ar bailēm tādā pašā mērā, kā tas tiek skaidrots tradicionālajā psihoanalīzē un psihiatrijā, tomēr neliek starp šiem jēdzieniem vienlīdzības zīmi. Viņš uzskata, ka šie divi jēdzieni attiecas uz diviem cieši saistītiem stāvokļiem, tiem ir kopīgi izpausmes iemesli.”
  

Ja pieminētais autors nav plaši pazīstams, var arī norādīt viņa nacionalitāti un, ja tas ir piemērots, arī skolu vai virzienu, kuru viņš pārstāv. Piem.: “Angļu piesaistes teorijas pētnieks Pīters Fonagijs (Peter Fonnagy, 1987) secināja, ka ...”

• 
  Kad piemin kādu specifisku pētījumu vai arī kādu specifisku teorētisku domu, kas nav Jūsu orģināldoma vai personīgais viedoklis, tad ir jāmin atsauce. Atsaucēs pēc iespējas jāmin orģinālavots, no kurienes nāk šī doma vai pētījums. Ja min pētījuma autoru pašā tekstā, tad iekavās jānorāda publikācijas gads, piemēram: “Pētījumā par bērnu attiecībām ar māti, ko veica Dž. Boulbijs (1973) ...” Var minēt gan autoru, gan publikācijas gadu iekavās, piemēram, “Pētījumos par bērna un mātes attiecībām (John Bowlby , 1973)...” Šādā gadījumā iekavās lieto autora vārdu orģinālvalodā.
  

Ja minēto rakstu autori ir divi, tad min abus: “Atkinsons un Litvins (Atkinson & Litwin, 1960), savā pētījumā pierādīja, ka ...” Ja minētā raksta vai pētījuma autori ir vairāki kā divi, tad tekstā piemin pirmo autoru: “Atkinsons un kolēģi (Atkinson et al, 1983) atraduši ...” Tādā gadījumā, saprotams, literatūras sarakstā min visus autorus.

Citātiem ir jānorāda autors, darba izdošanas gads un lappuse.

• 
  Literatūras sarakstā norāda izmantoto literatūru, alfabētiskā kārtībā sastādot sekojošu informāciju:
  

latviešu valodas tekstus;

angļu, vācu, franču tekstus (un tekstus citās valodās ar latīņu burtu rakstību);

krievu valodas tekstus.

• 
  Tā paša autora darbus min hronoloģiskā secībā, sākot ar agrīnāko darbu:
  

Atkinson, J. (1953) ...

Atkinson, J. (1958) ...

Literatūras saraksts

• 
  Atkinson J.W. (1958). Introduction to Motivation. N.Y., p. 396-616.
  
• 
  Heckhausen H (2002). The anomality of Achievement motivation” . N.Y. p.515.
  

Сидоренко Е (2004). Методы математической обработки в психологиию – Спб.: «Речь».