Patstāvīgā darba plānojums.
Nr.p.k.
|
Temats
|
Darba veids
|
Pārbaudes forma
|
1.
| О задачах курса. Знакомство. |
Письмо преподавателю
|
-
|
2.
| Русский речевой этикет(представление,знакомство в официальной и неофициальной обстановке) |
Тексты
|
Взаимопроверка
|
3.
| Формы обращения в личном и деловом общении.
Приветствие и прoщание.
|
Практикум
|
Тест
|
4.
| Русские фамилии, имена, отчества. Формы имён.
Склонения имён собственных.
|
Лексико-
грамматические упражнения
|
Зачёт
|
5.
| Выражение оценки, комплименты. |
Анализ текстов (ситуаций)
|
Тест
|
6.
| Деловой язык жестов. |
Реферат
|
Публичное
чтение
|
7.
| Страноведение. Россия глазами иностранца.
Девид в Москве.
|
Текст (перевод)
|
Самопро-
верка (видеотест)
|
8.
| Деловая поездка в Россию. Употребление глаголов движения |
Лексико- грамм.
упражнения
|
Зачёт
|
9.
| Деловой разговор по телефону. |
Диалоги
|
Работа в паре
|
10.
| Страноведение. Россия глазами иностранца.
Девид в Санкт- Петербурге.
|
Изучение
матер. фильма
|
Коммента
рий
|
11.
| Собеседование при приёме на работу. Как вести беседу? Названия профессий в сфере бизнеса. |
Ролевые игры
|
Презента-
ция
|
12.
| Личные документы. Резюме. |
Портфолио
|
Представ. портфолио
|
13.
| Виды деловых бумаг. Деловые письма. Речевой этикет. Особенности языка деловых бумаг |
Письменная практическая
работа
|
Представ. портфолио
|
14.
| Обозначение дат, времени. Сочетание имён существительных и числительных |
Грамматическ.
задания
|
Проверка
|
15.
| Поездка на ярмарку, договор о купле товара.
Цены на услуги и товары.
|
Практическая
работа (тексты)
|
Анализ
ситуации
|
16.
| Где обменять валюту? Банковская лексика.
Сочетание имён сущ. с названиями денежных ед.
|
Мини-
проект
|
Презента
ция
|
17.
| Как вести переговоры? Официальные переговоры.
|
Моделирова-
ние ситуации
|
Презента
ция
|
18.
| Имидж деловой женщины. Готовы ли вы к лидерству? |
Чтение (текстов)
|
Анализ персонажей
|
19.
| На банкете. Последний деловой разговор. Русские праздники, традиции, обычаи.Тосты. |
Конспект
|
Публичное
выступление
|
20.
| Эти странные русские. Что можно, а что нельзя в России? Последнее путешествие Девида. |
Чтение текста
|
Тест
|
Pārbaudes forma – ieskaites un eksāmens
Kursu apgūst krievu valodā.
Literatūra.
-
Бессольцев А., Кудряшов О. Как добиться успеха в туризме. Рига, 2001, 135 стр.
-
Л.А. Введенская, Л.Г.Павлова, Е.Ю.Кашаева. Русский язык и культура речи. Ростов на Дону, «Феникс», 2002, 384 стр.
-
С.Гущина, Л.Игнатьева, Р.Курпниеце. Шеольная риторика. Rīga, „Zvaigzne ABC”, 1996.
-
Н.Кабушкин. Менеджмент туризма. Минск, 2001, 430 стр.
-
С.Кондратьева, Е.Маслова. Деловая переписка. Москва, 2002.
-
А.Максимова. 10 Уроков русского речевого этикета. Санкт-Петербург, «Златоуст», 2000.
-
Русский язык. Деловой этикет. Москва, 1997, 190 стр.
-
Савельева С. Гущина. Русский язык для делового общения. Biznesa krievu valoda, Zvaigzne ABC, 2003, 204 стр.
-
Эти странные русские. В.Жельвис, «Эгмонт Россия», Москва, 2002, 96 стр.
-
Справочники по русской грамматике, орфографии, пунктуации.
-
Материалы из интернета, прессы на русском языке.
-
Аудио-, видеоматериалы по страноведению, культурологии.
Īpašas prasības.
-
Valodu prasmes un iemaņas, kas atbilst Vispārējās vidējās izglītības standarta C – D līmenī;
-
Nodarbību apmeklējums;
-
Kārtējo pārbaudījumu, mājas uzdevumu veikšana.
IZSKATĪTS
Valodu katedras sēdē
2005.gada ___________
Kat.vad._____________
RĪGAS PEDAGOĢIJAS UN IZGLĪTĪBAS VADĪBAS AUGSTSKOLA
|
Rīgā, Imantas 7.līnija, LV – 1083, telefons: 7808010, fakss; 7808034
|
Studiju kursa apraksts
Studiju kursa nosaukums. Otrā svešvaloda (vācu)
Studiju programmas nosaukums. Personāla vadība
Studiju bloks. B daļa
Apjoms 6 KP, 9 ECTS
Kursa autors un docētāji. Dr.paed. M.Kaltigina, Piel.mag.paed. B.Kreigere
Kursa mērķis. Pilnveidot studentu daudzvalodības kompetenci, apgūstot vācu valodas pamatus rosināt refleksiju par svešvalodu apguves procesu un izpratni par to.
Paredzētais rezultāts – vācu valodas prasmes A 2 līmenī atbilstoši Eiropas valodu apguves standartiem t.i., spēja orientēties un kontaktēties standartsituācijās vācu valodā, mācīšanās stratēģiju pilnveide un izpratne par to lietošanas iespējām.
Kursa saturs.
Satura tematiskais plānojums.
Nr.p.k.
|
Temats
|
Kontakt-
stundas
|
Studentu patstāvīgā darba stundas
|
NLS
|
NLS
| -
|
Erste Kontakte
|
6
|
24
| -
|
Haus und Haushalt
|
6
|
24
| -
|
Essen und Trinken
|
6
|
24
| -
|
Freizeit
|
6
|
24
| -
|
Wohnen
|
6
|
24
| -
|
Krankheit
|
6
|
24
| -
|
Alltag
|
6
|
24
| -
|
Orientierung
|
6
|
24
|
Patstāvīgā darba plānojums.
Nr.p.k.
|
Temats
|
Darba veids
|
Pārbaudes forma
|
1.
|
Erste Kontakte
|
6. – 18.lpp.
|
Tests
|
2.
|
Haus und Haushalt
|
19. – 28.lpp.
|
Dialogs
|
3.
|
Essen und Trinken
|
29. – 40.lpp.
|
Krustvārdu mīkla
|
4.
|
Freizeit
|
41. – 54.lpp.
|
Telefonsaruna
|
5.
|
Wohnen
|
54. – 65.lpp.
|
Zīmējuma apraksts
|
6.
|
Krankheit
|
67. – 76.lpp.
|
Tabulas aizpildīšana
|
7.
|
Alltag
|
77. – 86.lpp.
|
Sacerējums
|
8.
|
Orientierung
|
87. – 100.lpp.
|
Vēstule
|
Pārbaudes forma. Ieskaites un eksāmens
Kursu apgūst vācu valodā.
Literatūra.
-
Themen neu I: Kursbuch,1999.
-
Themen neu I: Arbeitsbuch, 1999.
-
www.juma.de
-
www.schule.de
Īpašas prasības.
-
Lekciju apmeklējums vismaz 75% apmērā;
-
Patstāvīgo darbu izpilde paredzētajā laikā.
Brīvās izvēles kursi
Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskola
Studiju kursa apraksts
Studiju kursa nosaukums: Mārketinga pamati
Studiju programmas nosaukums: Personāla vadība
Apjoms: 2 KP, 3ECTS
Kursa autors un docētāji: Dr.oec., doc. S.Jēgere, Mag.paed., lekt. I.Bērziņa
Kursa mērķis: Sagatavot studentus veiksmīgai uzņēmējdarbībai, orientēt viņus uz mārketinga zināšanu pielietošanu personāla vadības mērķu sasniegšanai un pilnīgu patērētāja (klienta) vajadzību apmierināšanai.
Satura tematiskais plānojums.
Nr.p.k.
|
Temats
|
Kontakt - stundas
|
Studentu patstāvīgā darba stundas
|
1.
|
Ievads – mācību priekšmeta saistība ar citiem studiju kursiem: iekšējā un ārējā tirgus izpētes un vadības loma veiksmīgas personāla vadības veidošanā.
|
1
|
4
|
2.
|
Mārketinga būtība, stratēģija, misija, mērķi. Personāla nodaļu veidošana, plānošanas cikls, revīzija.
|
1
|
4
|
3.
|
Patērētāji (klienti). Iekšējais un ārējais vides un tirgus analīze, segmentācija, izpēte. Aptauju organizēšana.
|
2
|
8
|
4.
|
Mārketinga komplekss. Veicināšanas personāla budžeta veidošanas metodes, veicināšanas kampaņas plānošana, pasākumu komplekss.
|
2
|
8
|
5.
|
Produkti: pētīšana, plānošana, realizācija, tirgus segmentācija. Darba spēks kā prece pozicionēšana un dzīves cikls.
|
2
|
8
|
6.
|
Cenu politika. Cenu noteikšanas metodes.
|
3
|
12
|
7.
|
Pakalpojumu mārketings, tā darbības vide.
|
1
|
4
|
8.
|
Aptaujas un pārdošanas paņēmieni. Informācijas apmaiņa.
|
1
|
4
|
9.
|
Sadarbības mārketings. Apkalpošanas kvalitātes uzlabošana.
|
3
|
12
|
|
Kopā:
|
16
|
64
|
Patstāvīgā darba plānojums.
Nr.p.k.
|
Temats
|
Darba veids
|
Pārbaudes forma
|
1.
|
Patērētāji (klienti) Iekšējais un ārējais vides un tirgus analīze, segmentācija, izpēte. Aptauju organizēšana.
|
Patstāvīgais darbs
|
Grupu darba kontrole
|
2.
|
Veicināšanas pasākumu veidi: reklāma, publicitāte, organizācijas tēls, sponsorēšana, pārdošanas veicināšana, individuālā pārdošana, telemārketings.
|
Grupas projekts
|
Projekta prezentācija
|
3.
|
Mārketinga komunikācijas teorija. Mšrketinga komunikācijas izveide. Tirdzniecības personāla vadība. Sabiedrisko attiecību vadīšana. Mārketingu komunikāciju integrēšana
|
Individuālas literatūras studijas
|
Uzstāšanās seminārā
|
Studiju kursa apguves pārbaudes forma: Eksāmens.
Literatūra:
-
Blaits Dž. Mārketings. Rokasgrāmata. Rīga, Zvaigzne, ABC, 2004
-
Briģe A. Lietišķais mārketings. Rīga, Zvaigzne ABC, 2003
-
Praude V., Beļčikovs J. „Mārketings” Rīga, Vaidelote, 1999.
-
Niedrītis J. Ē. „Mārketings” Rīga, Turība, 2000.
-
Praude V., Beļčikovs J. “Mārketings” Rīga, Vaidelote, 1999.
-
Niedrītis J.Ē. “Mārketings”, Rīga, Turība,2000.
-
Ф. Котлер. Маркетинг в третъем тисочелетии, М. 2001.
-
Р. Кренделл.1001 способ учпешного маркетинга. М.2001.
-
Е. Ромат Реклама. Питер, 2000
-
Е.В. Песоцкая Маркетинг услуг. Питер, 2001
-
Г. Крилова, М. Соколова Маркеминг. М., 1999
-
Е. Умкин, А. Коремкова, Л. Юликов Сборник симуационных задаг, деловых и психологических игр, тестов, контролъных заданий по курсу. Маркеминг. М., 1999
-
P. Kotler, G. Armstrong. “Principles of Marketing”.6th ed., Prentice Hall, 1994.
IZSKATĪTS
Ekonomikas un uzņēmējdarbības katedras sēdē
2005.gada 17. novembrī
Kat.vad.Jānis Viržbickis
RĪGAS PEDAGOĢIJAS UN IZGLĪTĪBAS VADĪBAS AUGSTSKOLA
Rīgā, Imantas 7. līnija, LV – 1083, telefons:7808010, fakss; 7808034
Studiju kursa apraksts
Studiju kursa nosaukums. Retorika un aktiermāksla
Studiju programmas nosaukums. Personāla vadība.
Apjoms 2KP , 3ECTS
Kursa autors un docētāji. Mag.paed. lektore Silvija Geikina
Kursa mērķis. Veicināt humāni orientētas personības veidošanos, palīdzēt izprast retorikas kā personības vispārējās un sociālās kultūras pazīmi, izkopt izteiksmīgas runas iemaņas, kas noder cilvēkam kā personībai un personāla vadītājam.
Paredzētais rezultāts. Retorikas kurss iepazīstina ar jēdzieniem un pamatkategorijām: retorikas būtība, oratora māksla, oratora, tai skaitā personāla vadītāja raksturīgākās iezīmes.
Kurss paredz sniegt priekšstatu par dažādiem saskarsmes jautājumiem publiskā monologa un dialoga laikā, par psiholoģiskām un loģiskām barjerām un to pārvarēšanas iespējām, par ķermeņa valodu publiskās uzstāšanās laikā.
Studentiem tiek sniegts pārskats par retoriku dažādos laikmetos, par publiskās runas daudzveidību mūsdienās, kā arī veidotas studentu prasmes publiskajā runā.
Kursa saturs.
Satura tematiskais plānojums.
Nr.p.k.
|
Temats
|
Kontaktstundas
|
Studentu patstāvīgā darba stundas
|
|
|
Pilna laika studijas
|
Nepilna laika studijas
|
Pilna laika studijas
|
Nepilna laika studijas
| |
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
|
Retorikas būtība. Retorika kā zinātne un mācību priekšmets. Klasiskās retorikas tradīcijas.
Retorika mūsdienu mainīgajā pasaulē. Publiskā monologa plānošana un kompozīcija.
Oratora, tai skaitā personāla vadītāja personības raksturīgākās iezīmes. Oratora māksla – viena no personāla vadītāja kompetences izpausmēm.
Runas kultūras un runas tehnikas jautājumi. Pareizas artikulācijas un skaidras dikcijas nozīme.
Publiskā priekšnesuma īpatnības. Publiskā runa kā ietekmēšanas veids.
Runātāja un klausītāja savstarpējā uztvere. Saskarsmes būtība, tās veidi, paveidi. Psiholoģiskās un loģiskās barjeras saskarsmē publiskās runas laikā.
Neverbālā komunikācija. Saskarsmes stili.
|
|
2
2
2
2
2
2
2
2
|
|
64
|
Patstāvīgā darba plānojums.
Nr.p.k.
|
Temats
|
Darba veids
|
Pārbaudes forma
|
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
|
Kā Jūs skaidrotu vārdus: ,,Prasme uzstāties”?
Kāda Jūsuprāt ir attieksme pret retoriku mūsdienās?
Uzrakstiet savus vērojumus par mūsdienu politiķu runām Saeimā un dažādos mītiņos.
Uzrakstiet savus vērojumus par personāla vadītāja runas mākslu.
Kā Jūs skaidrotu izteicienu: ,,Runa ir cilvēks kopumā”?
Sameklējiet piemērus, kas raksturo valodas lietotāju attieksmi pret pareizu runu un valodas tīrību!
Uzrakstiet savu atbildi uz jautājumu: ,,Vai latviešu valoda ir apdraudēta?”.
|
Referāts pēc izvēlētā temata
|
Referāta aizstāvēšana
|
Studiju kursa apguves pārbaudes forma. Ieskaite ar diferencētu vērtējumu.
Kursu apgūst latviešu valodā.
Literatūra.
Obligātā literatūra.
Alekse I. Runātprasme. R. RaKa, 2003
Geikina S. Retorikas pamati. R. Raka, 2003
Hindls T. Prasme uzstāties. R. Zvaigzne ABC, 2000
Kļaviņa S. Valodas daba. R. Lielvārds, 1997
Kušķis J. Saskarsmes būtība. R. Zvaigzne ABC, 1997
Mācību līdzeklis – Saskarsme. R. Jumava, 2002
Ričards D. Ptrasme sazināties un apstāties. – R. J.Rozes apgāds, 2002
Ieteicamā literatūra.
Apele A. Runas māksla. R., 1983
Cook J.S. Elements of Speechwriting and Public Speaking. USA. 1989
Dance F.E.X. Jak-Dance C.C. Public Speaking. USA. 1986
Ediers Dž. Efektīva komunikācija. R.,1999
Latiševs V. Lietišķas sarunas – lietišķie kontakti. R. 1995
Līsijs Tiesas runas R., 1983
Monkhouse Bob „Just say a few words” The complete speakers handbook Revised and expanded edition Lennard Publishing 1988
Rozenbergs J. Latviešu valodas stilistika. R., 1995
Михаиличенко М.А. «Риторика» М. 1994
Тулещина С., Игнатъева Л., Куриниеце П. «Школъная риторика» R. Zvaigzne ABC, 1996
Ивин А.А. «Риторика. Искуство убеждатъ» М. 2002
Клюев Е.В. «Риторика» М. 2001
IZSKATĪTS
___________katedras sēdē
2005. gada _____________
Kat. vad._______________
RĪGAS PEDAGOĢIJAS UN IZGLĪTĪBAS VADĪBAS AUGSTSKOLA
Rīgā, Imantas 7. līnija, LV – 1083, telefons:7808010, fakss; 7808034
Studiju kursa apraksts
Studiju kursa nosaukums. - Latviski: Nodokļi un nodevas
:
Studiju programmas nosaukums. - „Personāla vadība”
Apjoms. 2 KP , 3 ECTS kredītpunkti
Kursa autors un docētāji. - ekonomiste-finansiste, Mg.sc.soc.,lektore A.Vīgnere
Kursa mērķis. - izprast nodokļu un nodevu ekonomiskās darbības ietekmi personāla vadībā valsts politikas īstenošanā ar finansiālām metodēm.
Paredzētais rezultāts. Jāzin valsts prasības attiecībā uz nodokļu iekasēšanu, kā arī nodokļu maksātāju tiesības un pienākumus, jāizprot nodokļu ietekme uz uzņēmējdarbības finansiāli-ekonomiskiem rādītājiem, to nozīme plānojot uzņēmuma vadību un darbības budžetu.
Kursa saturs.
1 Valsts budžets, tā raksturojums, budžeta ieņēmumi – izdevumi.
2.Latvijas Republikas nodokļu sistēma, tās izveide, pamatprincipi
3.Latvijas Republikas nodokļu klasifikācija / struktūra / - Tiešie nodokļi
- Netiešie nodokļi
4.Latvijas Republikas nodokļu subjekts, nodokļu bāze, modokļu likmes, atvieglojumi
5.Ienākuma nodokļi: - Iedzīvotāju ienākuma nodoklis
- Uzņēmuma ienākuma nodoklis
6.Sociālās apdrošināšanas maksājumi
7.Nekustāmā īpašuma nodoklis
8.Pievienotās vērtības nodoklis
9.Akcīzes nodoklis
10.Muitas nodoklis
11.Nodevas
12.Nodokļu un nodevu administrācija
Satura tematiskais plānojums.
Nr.p.k.
|
Temats
|
Kontaktstundas
|
Studentu patstāvīgā darba stundas
|
|
|
Pilna laika studijas
|
Nepilna laika studijas
|
Pilna laika studijas
|
Nepilna laika studijas
|
1
2.
3.
4.
5.’
6.
7.
8.
9.
10.
11.
12.
|
Valsts budžets, raksturojums
Budžeta ieņēmumi-izdevumi
LR nodokļu sistēma- izveide
Pamatprincipi /5/
LR nodokļu klasifikācija –
struktūra.
Tiešie , netiešie nodokļi, to raksturojums
LR nodokļu subjekts, bāze,
Likmes , atvieglojumi
Ienākuma nodokļi:
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis -
Nodokļa maksātāji, apliekamais ienākums, neapliekamais ienākums,
attaisnotie izdevumi,
neapliekamais minimums, nodokļu likmes, aprēķins
Uzņēmuma ienākuma nodoklis –
Nodokļa maksātāji, apliekamais objekts, apliekamais ienākums, nodokļu atlaides, likmes
Sociālās apdrošināšanas maksājumi
Apdrošināšanas veidi,
Apdrošināmās personas, likmes
Nekustāmā īpašuma nodoklis
Nodokļa maksātāji, apliekamais objekts, likmes
Pievienotās vērtības nodoklis
Ar nodokli apliekamās personas un apliekamie darījumi. Izņēmumi un atvieglojumi. Nodokļu likmes un taksācijas periods
Akcīzes nodoklis: nodokļa maksātājs, nodokļa objekts un likmes.Atbrīvojumi un atvieglojumi
Muitas nodoklis, klasifikācija
Tarifu likmes
Nodevas, veidi, lielums
Nodokļu un nodevu administrācija
Maksātāju pienākumi un tiesības, atbildība. Nodokļu administrācijas pienākumi un atbildība, konfidencialitāte
|
|
2
1
1
1
4
1
1
1
1
1
1
1
|
|
8
4
4
4
16
4
4
4
4
4
4
4
|
Patstāvīgā darba plānojums.
Nr.p.k.
|
Temats
|
Darba veids
|
Pārbaudes forma
|
1.
|
|
Piemērs. Referāts,
projekts u.c.
|
Piemērs. Kontroldarbs, darba aizstāvēšana u.c.
|
1.
2.
3.
|
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas maksājumi
Pievienotās vērtības nodoklis, tā aprēķins
Nodokļu administrēšana
|
Praktiskais darbs
Praktiskais darbs
Referāts
|
Piemērs
Piemērs
Darba aizstāvēšana
|
Studiju kursa apguves pārbaudes forma. Ieskaite ar diferencētu vērtējumu
Kursu apgūst latviešu valodā
Literatūra.
Obligātā literatūra..
LR likums „Par akcīzes nodokli” , ”Vēstnesis”Nr.406, 1999.g.8.decembrī
LR likums „Par budžetu un finanšu vadību”, „Vēstnesis”Nr.41, 2004.g.6. martā
LR likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, Ziņotājs” Nr.22, 1993.g.10.jūnijā
LR likums „Par pievienotās vērtības nodokli”, „Vēstnesis” Nr.49, 1995.g.30.martā
LR likums „Par muitas nodokli”, „Vēstnesis”Nr.121, 1994.g.15.oktobrī
LR likums „Par nekustāmā īpašuma nodokli”, „Vēstnesis”Nr.145, 1997.g.17.jūnijā
LR likums „Par nodokļiem un nodevām”, „Vēstnesis”Nr.26, 1005.g.18.februārī
LR likums „Par uzņēmuma ienākuma nodokli”, „Vēstnesis”Nr.32, 1995.g.1.martā
LR likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, „Vēstnesis”Nr.274, 1997.g.21.oktobrī
LR MK noteikumi Nr. 336 „Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”, „Vēstnesis”Ņr.115, 2001.g.1.augustā
LR MK noteikumi Nr.709 „Noteikumi par valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes sadalījumu pa sociālo apdrošināšanas veidiem 2004. gadā”, „Vēstnesis” Nr.180, 2003.g. 19.decembrī
LR MK noteikumi Nr.193 „Noteikumi par valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu objektu minimālo un maksimālo apmēru”, „Vēstnesis”Nr.213/218, 2000.g.8.jūnijā
A.Zvejnieks Nodokļi un nodevas V/A Ogres tipogrāfija, 1996
I.Kodoliņa Nodokļi Latvijā 2004 R.Turība, 2004
D.Daņēviča Finansu pārskatu revīzija R. Turība , 2003
Ieteicamā literatūra
LR periodika par nodokļiem un nodevām
Īpašas piezīmes.
Priekšzināšanas, kas nepieciešamas, lai studiju kursu varētu apgūt.
Apgūti studiju kursi – ekonomikā /mikro,makro/, grāmatvedībā, uzņēmējdarbībā
RĪGAS PEDAGOĢIJAS UN IZGLĪTĪBAS VADĪBAS AUGSTSKOLA
Rīgā, Imantas 7. līnija, LV – 1083, telefons:7808010, fakss; 7808034
Studiju kursa apraksts
Studiju kursa nosaukums - Politoloģija
Studiju programmas nosaukums – „Personālvadība”
Studiju kursa līmenis – Profesionālo studiju programma
Studiju kursa apjoms – 32 stundas(16 nodarbības)
Kredītpunkti: 2 kredītpunkti
Studiju kursa autors, docētājs: Mag.pol.sc.Vineta Kantāne
E-pasta adrese: vinetai@one.lv
Kursa mērķis:
Sniegt informāciju par politiskajiem procesiem, dot pamatzināšanas par savu valsti, tās vēsturi un mūsdienām, valsts iekārtu un pārvaldes mehānismu, pilsoņu lomu politiskajos un sabiedriskajos procesos, lai personālvadības students spētu šīs zināšanas izmantot turpmākajā profesionālajā darbībā.
Paredzētais rezultāts:
Studentiem, kuri ir sekmīgi pabeiguši šo kursu, jāspēj analītiski un kritiski spriest par politiku, aktuālajām politiskajām pamatproblēmām, ar kurām politikā saskaras Latvijas iedzīvotāji. Atbilstoši profesionālam standartam veidot pozitīvi domājošu un aktīvu personību, kura nākotnē spētu iesaistīties pilsoniskas sabiedrības veidošanā demokrātisku procesu ietvaros.
Kursa saturs:
Satura tematiskais plānojums
Nr.p.k.
|
Temats
|
Kontaktstundas
|
Patstāvīgā darba stundas
|
1.
|
Politiskā attīstība. Politikas vēsturiskās tendences
|
1
|
4
|
2.
|
Politiskā kultūra. Politiskais process.
|
1
|
4
|
3.
|
Politiskā līdzdalība.
|
1
|
4
|
4.
|
Politiskais subjekts Politika un nācija.
|
1
|
4
|
5.
|
Sociālā politika.
|
0.5
|
2
|
6.
|
Informācijas nozīme politikā. Masu informācijas līdzekļi.
|
1
|
4
|
7.
|
Politiskās partijas, pašdarbības sabiedriski politiskās organizācijas.
|
2
|
8
|
8.
|
Ideoloģijas.
|
1
|
4
|
9.
|
Vara.
|
1
|
4
|
10.
|
Politiskie institūti. Pilsoniskās sabiedrība.
|
1
|
4
|
11.
|
Klasiskās un mūsdienu valsts veidošanās koncepcija. Valsts vara.
|
2
|
8
|
12.
|
Politiskie režīmi. Demokrātiskie režīmi. Birokrātija. Mūsdienu demokrātisko režīmu iedalījums un galvenās problēmas
|
2
|
8
|
13.
|
Politiskās uzvedības normas.
|
0.5
|
2
|
14.
|
Pasaules politika un starptautiskās attiecības.
|
1
|
4
|
|
|
16
|
64
|
Studiju kursa īss satura apraksts
1. temats. Politiskā attīstība. Politikas vēsturiskās tendences
Politika kā sabiedriska parādība. Politikas teorijas priekšmets, vieta un nozīme politikas izziņā, politiskajā apziņā un praktiskajā politikā.
Politikas zinātne par politisko attīstību.
Tradicionālā un mūsdienu sabiedrība. Politiskās idejas antīkajā pasaulē un Viduslaikos, Renesanses periodā un Jaunajos laikos. Mūsdienu politiskās teorijas.
Attīstību nosakošie faktori (demokrātija, stabilitāte), attīstības fāzes, modernizācija, sociālie faktori, laika faktors, vide.
Politikas efektivitātes pragmātiskie un vēsturiskie kritēriji. Politiskais process un vēsturiskais progress. Sociālie procesi un politika. Politikas humanizācijas un scientifikācijas tendences, to kavējošie un sekmējošie faktori. Politika Latvijā.
2. temats. Politikā kultūra. Politiskais process.
Politika kā process. Sabiedrības pārvaldīšanas pretrunu risināšanas metodes un formas. Politiskā procesa vēsturiskā determinācija un tendences.
Politiskās kultūras vēsturiskās attīstības būtība.
Pamatvērtības. Politisko vērtību orientācija, sabiedrības uzvedība.
Politiskās kultūras tipi. Tradīciju loma.
"Devēja" un "ņēmēja" politiskās kultūras modeļi. Politiskās kultūras izmaiņas sociālas mobilizācijas rezultātā. Attīstītas politiskās kultūras rekvizīti. Politiskās kultūras deformācijas izmaiņu procesā. Politiskās kultūras izmaiņu process Latvijā.
3.temats. Politiskā līdzdalība.
Politiskās līdzdalības jēdziens, brīvprātības princips. Līdzdalības nepieciešamība. Līdzdalības mehānisms.
Konvencionālā un nekonvencionālā politiskā līdzdalība. Politiskās līdzdalības kvantitatīvā struktūra. Resursu un intereses loma. Līdzdalība pārejas periodos. Politiskās līdzdalības modeļi. Politiskās līdzdalības rādītāji Latvijā.
4. temats. Politiskas subjekts Politika un nācija.
Politikas subjekta jēdziens.
Personība kā politikas subjekts. Personības un sabiedrības dialektika politikā. Politiskās vajadzības kā politiskās aktivitātes avots. Personības politiskās aktivitātes faktori, nosacījumi, formas. Personības politizācijas motīvi. Personības autonomijas sabiedriskā vērtība un faktori. Cilvēka tiesību problēma.
Politikas sociālie subjekti: nācijas, šķiras, interešu grupas.
Nācija kā politikas subjekts. Tautas un nācijas jēdzieni. Nācija kā sociāla parādība un kā vērtība. Nacionālo attiecību saturs. Nacionālās majoritātes un minoritātes. Nacionālās pretrunas, to saturs, izpausmju līmeņi un formas, risināšanas politiskie mehānismi un veidi. Starpnacionālās mijiedarbības attīstība uz nāciju daudzveidības pamata. Nacionālā politika kā sociālās politikas īpašs veids. Etnopolitika Latvijā.
5. temats. Sociālā politika.
Sabiedrības sociālā stratifikācija. Sociālā grupa kā politikas subjekts. Sociālais stāvoklis, tā saturs, rādītāji, determinācija. Sociālā spriedze. Sociālās pretrunas, to politiskās izpausmes un politiskie risinājumi. Sociālo grupu pozīcijas un aktivitātes politikā. Sociālais miers, tā iekšējais pretrunīgums. Sociālpolitiskie konflikti, pilsoņu karš.
Sociālo problēmu loma politikā. Sociālās politikas saturs, sfēras, formas, līmeņi, subjekti. Sociālās politikas pamattipi. Sociālā politika Latvijā.
6.temats. Informācijas nozīme politikā. Masu informācijas līdzekļi.
Masu informācijas līdzekļi kā politikas subjekti.
Informācijas nozīme politikā. Politiskās informācijas jēdziens. Informācijas atlases, savākšanas, glabāšanas, apstrādes un izmantošanas politiskās problēmas. Informācijas sasniedzamības un interpretācijas problēmas.
Informācija valsts varas orgānu un sabiedrisko organizāciju darbībā. Informatīvie institūti sabiedrības politiskajā sistēmā. Informācijas nozīme demokratizācijas procesos.
Masu informācijas līdzekļu politiskā loma Latvijā.
7.temats. Politiskās partijas, pašdarbīgas sabiedriski politiskās organizācijas.
Pašdarbīgas sabiedriski politiskas organizācijas un kustības, to būtība, izcelšanās, funkcionēšanas un likvidēšanas faktori. Sabiedriski politisko organizāciju tipoloģija. Sabiedrisko organizāciju līdzdalība politikā: funkcijas, formas, blakus efekti.
Politiskās partijas kā specifiski politiski institūti, to ģenēze un funkcijas. Partijas loma politiskās elites veidošanā un rekrutēšanā. Politisko partiju tipoloģija. Politisko partiju tipu sociāla sociālā determinācija. Partijas un valsts vara. Partiju sociālā bāze un elektorāts. Partijas ideoloģija, programma un reālā politika. Partija un ekonomika. Partija un personība. Partiju sistēmas. Daudzpartiju sistēma Latvijā un tās vēsturiskā attīstība.
8.temats. Ideoloģijas.
Ideoloģijas būtība, funkcijas. Ideoloģiskās darbības formas un vēsturiskās tendences.
Ideoloģijas tipoloģiju veidi, identifikācijas problēmas. Mīti un ideoloģija. Galvenās politiskās ideoloģijas. Liberālo ideju ģenēze, klasiskā tradīcija. Konservatīvisms. Vērtību sistēma konservatīvismā, dinamika. Nacionālisms kā ideoloģijas elements. Ideoloģiju dinamika 20.gs. (Neoliberālisms, Neokonservatīvisms, Feminisms, Ekoloģiskās kustības u.c.).
9. temats. Vara.
Vara kā sabiedriska attiecība. Varas ģenēze un pamatformas. Politiskās varas vēsturiskā izcelsme un saturs. Politiskās varas iespējas un to robežas ekonomikā, sociālajā sfērā un sabiedrības garīgajā dzīvē.
Sabiedrības politiskā sistēma, tās saturs, uzbūve, funkcijas. Politisko sistēmu mūsdienu tipi. Politiskā sistēma mūsdienu Latvijā.
10. temats. Politiskie institūti. Pilsoniskā sabiedrība.
Politiskā institūta jēdziens. Politiskā institūta vieta sabiedrības politiskajā sistēmā.
Valsts un pilsoniskā sabiedrība. Pilsoniskās sabiedrības vēsturiskie un teorētiskie priekšnoteikumi, tās struktūra, pazīmes, funkcijas. Pilsoniskā sabiedrība Latvijā.
11. temats. Klasiskās un mūsdienu valsts veidošanās koncepcija. Valsts vara.
Valsts attīstības vēsture politiskā skatījumā. Valsts kā specifiska politiska organizācija. Liberālisms un liberālā demokrātija, konservatīvisms. Valsts īpašības un formas. Valsts ekonomiskā teorija. “Spiediena grupas” jēdziens, to tipoloģija, sociālās funkcijas. Lobisms. Anarhisms kā valsts atmiršanas teorija. Valsts ekonomisko teoriju loma Latvijā.
Leģitimitātes problēma. Valsts varas dalīšanas politisko un organizatorisko aspektu pretruna. Valsts varas struktūra. Valsts aparāts kā valsts varas apakšsistēma. Valsts varas un saimnieciskās darbības nošķiršanas un savienošanas problēmas. Varas leģitimitātes problēmas Latvijā.
12. temats. Politiskie režīmi Demokrātiskie režīmi. Birokrātija. Mūsdienu demokrātisko režīmu iedalījums un galvenās problēmas
Politiskais režīms, tā būtība. Politikas normatīvas un funkcionālās analīžu specifika un nozīme. Politisko režīmu tipoloģija un kritēriji.
Autoritārie režīmi, to pazīmes, veidi, determinācija, pretrunas, tendences. Totaritārie režīmi, to nozīme, veidi, determinācija, pretrunas, tendences.
Demokrātiskie politiskie režīmi, to pazīmes, veidi, determinācija. Pretrunas, tendences. Demokrātijas un liberālisma dialektika. Personības un mazākuma autonomijas nozīme.
Birokrātija un birokrātisms. Birokrātisma būtība, tendences.
Mūsdienu demokrātisko režīmu iedalījums. Racionālā un empīriskā demokrātija. Liberālā demokrātija un tās problēmas. Plurālistiskās demokrātijas koncepcija. Elitārā demokrātija. Realitātes demokrātijas teorija. Politiskais režīms Latvijā.
13.temats. Politiskās uzvedības normas.
Politiskās uzvedības normu būtība, ģenēze un veidi.
Tiesības. Tiesību sistēmu iekšējais pretrunīgums un tā pārvarēšanas problēmas. Tiesu loma politikā. Tiesiskā kārtība, tās determinācija. Tiesību sargāšanas politika. Tiesiskās valsts ideja, tās īstenošanas pieredze, faktori, līdzekļi un politiskas perspektīvas.
Tiesību un morāles normu attiecības politikā. Politiskā ētika. Morāles vieta un nozīme politikā, to determinējošie objektīvie un subjektīvie faktori.
Cilvēka tiesības, to ģenēze, saturs, funkcionēšana, institucionalizācija, garantijas, tendences.
14. temats. Pasaules politika un starptautiskās attiecības.
Starptautiskās attiecības, to subjekti, galvenās tendences. Starptautiskās politikas galvenās teorijas. Konflikts un sadarbība. Starptautiskās organizācijas. Globalizācijas tendences politikā. Latvija starptautisko attiecību sistēmā.
Slīpajā šriftā atdalītas tās jautājumu daļas, kuras studenti apgūst un sagatavo patstāvīgi.
Patstāvīgi izstrādājamie darbi
Nr.p.k.
|
Temats
|
Darba veids
|
Pārbaudes forma
| -
|
Valsts vara., varas dalīšana
|
Literatūras apguve patstāvīgi
|
Seminārs
| -
|
Nacionālās pretrunas, to saturs, izpausmju līmeņi un formas, risināšanas politiskie mehānismi un veidi. Etnopolitika Latvijā.
|
Literatūras apguve patstāvīgi
|
Seminārs
| -
|
Informācijas nozīme politikā.
|
Pētījums
|
Paveiktā vērtējums
| -
|
Politiskā kultūra un līdzdalība
|
|
Kontroldarbs
| -
|
Latvija starptautisko attiecību sistēmā.
|
Projekts
|
Darba aizstāvēšana
| -
|
Studenta patstāvīgi izvēlēta tēma
|
Referāts
|
Vērtējums
|
Studenti ne tikai patstāvīgi apgūst vairākas tēmas, bet arī sagatavo patstāvīgus darbus no šajās tēmās aplūkotajiem jautājumiem. Darbu temati izcelti ar melnu praktisko darbu izklāstā. Tematā – Informācijas nozīme politikā ; studenti veic praktisku pētījumu, salīdzinot divus Latvijas lielākos laikrakstus un vērtē pēc konkrēti dotiem kritērijiem to objektivitāti. Pārējie trīs darbi tiek sagatavoti kā referāti.
Studiju kursa apguves pārbaudes forma
Zināšanu un prasmju pārbaude ir mācību procesa sastāvdaļa, un pārbaudes formas ir noteiktas izglītības standartā.
Sasniegumi tiek vērtēti 10 ballu vērtēšanas sistēmā.
Katram pārbaudes darbam jābūt ar dažāda satura un grūtības pakāpes uzdevumiem, pārbaudot gan zināšanas, gan prasmes.
Pārbaudes darbi var būt gan mutvārdos, gan rakstiski; pēc formas:
-
Eksāmens
-
Ieskaite (kursa ieskaite)
-
Individuālas pārrunas
-
Referāti, to veidošana, aizstāvēšana
-
Seminārs
Jebkurā vērtējumā jāizvēlas svarīgākie kritēriji: zināšanu apjoms, radoša pieeja, nestandarta domāšana, spēja atrast vispārējas kopsakarības, starppriekšmetu saikni, izmantot faktus, izteikt savas domas, vērtēt, vispārināt, prast šaubīties un risināt problēmas, saskatīt galveno, kopīgo un atšķirīgo, saskatīt aktualitāti.
Nepilna laika programmas studentiem lielāks akcents liekams uz patstāvīgo darbu un saturiski tēmas tiek apskatītas vispārinātāk, uzsvaru liekot uz pamatjēdzienu izpratni.
Studentam jāapmeklē nodarbības ( vismaz 2/3 un jāveic patstāvīgie darbi, lai varētu kārtot gala pārbaudījumu. Gala pārbaudījums – ieskaite vai eksāmens, kas tiek noteikts pēc apgūstamajā kursā iegūstamo kredītpunktu skaita, var būt gan rakstisks, gan mutisks.
Prasības kredītpunktu ieguvei (visas prasības ir obligātas):
-
Apmeklējums. Studentiem ir jāapmeklē vismaz 2/3 nodarbību, lai tie tiktu
pielaisti pie eksāmena. Studentu apmeklējums tiks kontrolēts un uzskaitīts. Brīvdienas, ceļojumi nevar būt attaisnojums kavējumiem. Slimības gadījumā ir jābūt to apstiprinošiem dokumentiem, bet par neierašanos ir jāpaziņo katedrā vai dekanātā.
-
Kontroldarbs Kontroldarbā tiks pārbaudītas studentu
zināšanas par kursa gaitā apgūto vielu. Tie studenti, kas nebūs nokārtojuši
kontroldarbu, pie gala eksāmena kārtošanas netiks pielaisti.
-
Referāts (12-15 Ipp.) Referāts ir domāts, lai studenti pētītu politikas zinātnes un
ikdienas vides saskares lauku. Studenti varēs izvēlēties kādu no pasniedzēja piedāvātajām tēmām vai arī piedāvāt savas tēmas. Nav pieļaujam vairāku darbu iesniegšana par vienu tematu, tādēļ tēmas jāsaskaņo. Referāta pieteikums ir jāiesniedz pasniedzējam. Tādā veidā referāta tēma tiek saskaņota ar docētāju.
Ja individuālo projektu vai referātu ( visi rakstu darbi iesniedzami A4 formātā kompjuterrakstā Word 12p, 1,5 space) iesniegšanas termiņš tiks kavēts, tad par katru kavēto dienu tiks samazināta atzīme par vienu balli 10 - ballu sistēmā. Ja darbi tiks iesniegti ar nokavēšanos (neattaisnotu) lielāku par 5 dienām vai netiks iesniegti vispār – to vērtējums būs 0 ar attiecīgu kopīgās gala atzīmes samazināšanu.
Referāta (individuālā projekta) mērķis ir attīstīt spēju analizēt, tāpēc tas nevar būt apraksts. Referāts (individuālais projekts) paredz trīs lietas:
-
noteikt tēmas pamatproblēmas
-
identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus
-
piedāvāt Jūsu pašu viedokli – to, kurš Jums šķiet pareizākais
Tas nozīmē, ka studentam nav vienkārši jāizsaka viedoklis –ir jāargumentē, kāpēc tas, kam Jūs ticat ir pieņemamāks un labāks par jebkuru citu viedokli. Studentam jāsalīdzina visas iespējamās alternatīvas, apsverot visas to vājās un stiprās puses.
-
Kursa noslēgumā studenti kārto rakstisku ieskaiti. Ieskaitē (arī
kontroldarbā) studentiem netiks atļauts izmantot mācību materiālus un sarunāties.
Docētājs ir tiesīgs studentus novērtēt "automātiski", ja students kārtīgi apmeklē lekcijas, ir ļoti labi uzrakstījis kontroldarbu un referātu.
*) Docētājs patur tiesības pārbaudīt studentu zināšanas, uzdodot pārbaudes darbus, kas nav paredzēti augstākminētajās prasībās kredītpunktu ieguvei.
Ieskaites jautājumu uzbūves un izklāsta principi:
-
jautājums orientēts uz teorētisko zināšanu apguvi un reproducēšanu (students zina teoriju).
-
jautājums veidots tā, lai studentam būtu nepieciešams izmantot, ne tikai apgūto teorētisko materiālu, bet arī to jāspēj salīdzināt, noteikt tēmas pamatproblēmas, identificēt un novērtēt alternatīvus argumentus un viedokļus (students zina teoriju un spēj salīdzināt dažādus aspektus).
-
jautājums prasa zināt teorētisko materiālu, spēt to reproducēt, salīdzināt, noteikt pamatproblēmas, alternatīvus argumentus, viedokļus un pamatot savu viedokli kā pieņemamāko, spēj iekļaut jautājumu, analīzes gaitā, reālā politiskā vidē un sasaistīt ar praktisko, ikdienišķo pieredzi, notikumiem (students zina teoriju, spēj salīdzināt, saredz to vietu reālajā vidē, analizē, izsaka savu viedokli).
Vērtēšanas kritēriji:
Balles
|
1
|
2
|
3
|
4
|
5
|
6
|
7
|
8
|
9
|
10
|
Apguve %
|
1-35 %
|
36 - 59 %
|
60 - 84 %
|
85 - 100 %
|
Prasības atbilstoši tabulai
|
0
|
1
|
2
|
3
|
|
Teorija
( procesa cēloņsakarības, kopsakarības tās raksturojošie fakti)
|
Saturs
(darba struktūra, izklāsta secīgums)
|
Jēdzieni
|
Valoda
| |
3
|
Ir izpratne par procesa cēloņsakarībām to raksturošanai izmantoti precīzi un atbilstoši fakti. Darbā izteiktais viedoklis ir pamatots un argumentēts.
|
Saturs strukturēts, argumentēta eseja. Tekstam ir ievads, kurā formulētas jautājuma pamatnostādnes, jautājumi, iztirzājums un secinājumi, kas izriet no teksta. Nobeigumā atbildēts uz ievadā formulēto pamatjautājumu. Atbilde sasaistīta ar reālpolitisku vidi, tās analīzi.
|
Jēdzieni lietoti precīzi, latviskojumi ir adekvāti.
|
Ievēroti pareizrakstības likumi, jēdzieni un īpašvārdi rakstīti pareizi. Kopumā ievērots
prasītais apjoms.
| |
2
|
Ir izpratne par politikas procesu kopsakarībām kopumā. Viedokļa pamatošana ir emocionāla nav saistīta ar cēloņsakarībām. Faktu izvēlē un lietošanā pieļautas nebūtiskas kļūdas.
|
Jautājuma saturs izklāstīts secīgi, taču atsevišķas daļas izstrādātas pavirši (ievaddaļa ir neprecīza, secinājumi ir vispārēji, nekonkrēti). Reālpolitikas piemēri izmantoti, bet nav līdz galam skaidroti. Ir pārkāpti tolerances principi.
|
Jēdzienu lietošanā ir neprecizitātes un dažas kļūdas taču teksta ievirzi tas būtiski neietekmē.
|
Ievēroti pareizrakstības likumi, taču ir dažas neuzmanības vai pārrakstīšanās kļūdas. Kopumā ievērots prasītais.
| |
1
|
Teorētiskās zināšanas ir nojaušamas.
|
Saturs izklāstīts haotiski, nav pamatots. Ir pārkāpti tolerances principi., jo reālpolitika netiek sasaistīta ar savu personīgo dzīvi un pieredzi.
|
Lietoti daži jēdzieni, ir būtiskas neprecizitātes, kļūdas to lietošanā.
|
Ir daudz pareizrakstības kļūdu, teksta jēga ir nojaušama.
|
0
|
Nav izpratnes par jautājuma
būtību.
|
Saturs vispār nav strukturēts.
|
Jēdzieni nav lietoti vai lietoti tikai kļūdaini.
|
Pareizrakstības kļūdas neļauj uztvert saturu.
|
0 vērtējumā ( neieskaitīts), ja : Pārspriedums nav rakstīts un ir tikai uzmetums.
-
Materiālu apguvei ārpusauditoriju darba laikā ir jābūt sistemātiskai. Jārēķinās, ka uz vienu auditorijas stundu (45 min.) vajag paredzēt vismaz 3 stundas ārpusauditoriju darba (literatūras apguve, referātu/individuālā darba veikšana, gatavošanās semināriem). Studentiem jārēķinās ar to, ka kursa apguvei būs kopumā jāizlasa un jāapgūst līdz 1000 lpp. teksta. No pirmās dienas ir jācenšas neiekavēt katru dienu izlasāmā un apgūstamā materiāla daudzumu (līdz 50 lpp.), jo pretējā gadījumā apgūt iekavēto, bet nepieciešamo zināšanu daudzumu būs grūti, pat neiespējami.
Papildus prasības:
Pirms lekcijas sākuma studentiem ir jāizslēdz mobilie telefoni. Ja telefons tomēr iezvanās, tad docētājs var palūgt studentu atstāt auditoriju, vienlaikus anulējot viņa līdzdalību nodarbībā. Ja students atbild uz saņemto zvanu, tad automātiski tiek atskaitīts no kursa un zaudē tiesības kārtot gala eksāmenu.
Kursu apgūst latviešu valodā
Literatūra:
Pamatliteratūra ( Mācību grāmatas):
-
Antoloģija politikā un tiesībās. I.daļa.,R., RAKA., 2003.
-
Antoloģija politikā un tiesībās. II.daļa.,R., RAKA., 2005.
-
Apals G., Catlaks G., Ikstens J., Pabriks A., Sarma V., Politika Latvijā. R.,1999.
-
Ašmanis M. Politikas teorija. R.,2004
-
Catlaks G., Ikstens J.,Politika un tiesības. R. 2003.
-
Cik demokrātiska ir Latvija / Demokrātijas audits. 2005. Rīga. LU.
-
Cipeliuss R. Vispārējā mācība par valsti. – R.,1998.
-
Ievads politikā. - R., 1998.
-
Ikstens J. Politikas pamati. R., 2001.
-
Melbārdis Dz., Tiesību pamati., R.,2000.,
-
Politika un tiesības., I. daļa., R., RAKA., 2003.
-
Politika un tiesības., I. daļa., R., RAKA., 2003.
-
Politika un tiesības., II. daļa., R., RAKA., 2005
-
Politisko terminu vārdnīca. R., 2000.
-
Vēbers, M. Politika kā profesija un aicinājums. Zvaigzne ABC, 1999 vai skat. adresi:http://www2.pfeiffer.edu/~lridener/DSS/Weber/polvoc.html
-
Т.Сидельникова., К.Темников., А.Шагин. Схемы политологии. - М., 1999.
-
Лолитический энциклопедичекий словарь. - М., 1992. Власть. - М., 1989.
-
Ašmanis M. Personība politikā., R.,1992
-
Ašmanis, M. Politikas saturs. Izglītības satura un eksaminācijas centrs, 1995.
-
Bāra D., Politiskās partijas un sabiedriski politiskās organizācijas. R., 1992.
-
Bergs.V. Liberālās demokrātijas problēmas. No: Eiropas dialogi, Rīga, 2001.
-
Broks J., Ozoliņš U. Demokrātijas stabilitāte Latvijā: Priekšnoteikumi un izredzes. No: Sabiedrības pārmaiņas Latvijā, 1998, Rīga
-
Fuko M. Patiesība. Vara. patība. R., 1995.
-
Jansone D., Reinholde I., Ulnicāne I. Latvijas publiskā pārvalde., Rīga.LU., 2002
-
Lamentovičs V. Mūsdienu valsts, 1996, Rīga, 7. – 22.lpp.,
-
Likums “Par tiesu varu”
-
LR Ministriju iekārtas likums
-
LR Ministru kabineta iekārtas likums
-
LR Saeimas un MK Ziņotājs
-
LR Satversme, Rīga, 1996
-
LR Satversmes tiesas likums
-
Marks Aurēlijs. Pašam sev. R., 1991.
-
Melbārdis Dz., Tiesību pamati., R.,2000.,
-
Mūsdienu politiskā filosofija. - R., 1998., hrestomātija.
-
Ostrovska I. Valsts un pilsoniskā sabiedrība: savstarpējo attiecību attīstība pārejas periodā. No: Sabiedrības pārmaiņas Latvijā, 1998
-
Ozoliņa, Ž. Latvijas drošības politikas reģionālie aspekti, Rīga, 2000
-
Ozoliņa, Ž. Mazās valstis lielo valstu vidū: drošības aspekti, No: Latvija pasaules politikā, Rīga
-
Ozoliņš, A. Latvija – maza valsts Eiropas drošības sistēmā, No: Latvija pasaules politikā, Rīga, 2001
-
Platons. Valsts. R., 1982.
-
Politikas lēmumu pieņemšanas process Latvijā. Politikas koordinācijas departaments, Rīga, 2001
-
Politikas zinātne. LU raksti. 686. sējums. 2005. Rīga
-
Politikas zinātnes jautājumi. I. 2002. Rīga
-
Politikas zinātnes jautājumi. II. 2003. Rīga
-
Politikas zinātnes jautājumi. III. 2004. Rīga
-
Politikas zinātnes jautājumi. IV. 2005. Rīga
-
Politiskā enciklopēdija. R., 1987.
-
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums, Latvijas Vēstnesis.-1995.-2.aug.
-
Politisko terminu vārdnīca. R., 2000.
-
Puriņš. G., Šulcs U. Liberālā demokrātija un nākotne. No: Eiropas dialogi, Rīga, 2001
-
Rajevskis V. Ikstens J. Pasaules vēlēšanu sistēmas. R., 1996.
-
Rajevskis V., Rajevska F. Valsts varas institūcijas Latvijas Republikā, 1999, Rīga
-
Rēpers V., Smite L. Ievads ideju vēsturē. R.,1997.
-
Saeimas vēlēšanu likums,
-
Uzrunājot nākotni – valstis, sabiedrības un pasauli., 2005. Rīga., LU.,
-
Vēbers, M. Politika kā profesija un aicinājums. Zvaigzne ABC, 1999 vai Skat. adresi:http://www2.pfeiffer.edu/~lridener/DSS/Weber/polvoc.html
www politika.lv., www gov.lv., www nais dati.lv u.c. interneta avoti.
-
A Typology of Party Systems. In: The West European Party Systems, Oxford Univerity Press, 1998
-
Almond Gabriel and Sidney Verba, “The Obligation to Participate, In: The Civic Culture, London, 1989
-
Almond, G. and Verba, S. The Civic Culture. Princeton University Press, Princeton. 1963.
-
Barry N. An introduction to Modern Political Theory. - London, 1989.
-
Bessen W., Jaspers G. Das Leitbild der modernen Demokratie./Bauelemente einer
freiheitlichen Staatsordnung. - Bonn, 1990.
-
Dahl R. A. Democracy and its Critics. Yal., 1989.
-
Dahl R. A. Polyarchy. Partisipation and Opposition. - New Haven - London, 1971.
-
Dahl. R. Development and Democratic Culture. In: Diamond L., Plattner M.f., Yun – han Chu, Hung – Mao Tien. Cosolidating the Third wawe democracies, 1997
-
Duverger M. Political Parties: Their Organization and activity in the Modern State. NY, 1963.
-
Encyclopædia Britannica from Encyclopædia Britannica Online.
Dostları ilə paylaş: |
